Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gads ir zÄ«mÄ«gs ar to, ka ES Parlaments novÄ“rtÄ“ja valstu atbildÄ«bu, sākot II Pasaules kara ārprātu. Eiropas Parlamenta 2019. gada 19. septembra rezolÅ«cija (turpmāk RezolÅ«cija) par Eiropas atceres nozÄ«mi Eiropas nākotnei, - par to nobalsoja 535, pret 66 (Putina aÄ£enti), un bija arÄ« 52 svārstÄ«gie.

Visu rezolÅ«ciju var izlasÄ«t https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/RC-9-2019-0097_LV.html. Uz apskatāmo problÄ“mu attiecas RezolÅ«cijas 16. punkts:

”Eiropas Parlaments pauž nopietnas bažas par Krievijas pašreizÄ“jās vadÄ«bas centieniem izkropļot vÄ“sturiskos faktus un mazināt padomju totalitārā režīma noziegumu smagumu un uzskata, ka tie ir bÄ«stami elementi pret demokrātisko Eiropu vÄ“rstā informācijas karā, kura mÄ“rÄ·is ir sašÄ·elt Eiropu, un tādēļ aicina Komisiju izlÄ“mÄ«gi vÄ“rsties pret šiem centieniem.”

RezolÅ«cijas 18. punkts apraksta situāciju ar Krievijas pašreizÄ“jās vadÄ«bas centieniem izkropļot vÄ“sturiskos faktus ar propagandas pieminekļiem un memoriāliem: „Norāda, ka vairākās dalÄ«bvalstÄ«s sabiedriskās vietās (parkos, laukumos, ielās u. c.) atrodas pieminekļi un memoriāli, kas slavina totalitāros režīmus, un tas paver iespÄ“ju izkropļot vÄ“sturiskos faktus par Otrā pasaules kara sekām un popularizÄ“t totalitārismu kā politisku iekārtu.”

RezolÅ«cija noslÄ“dzas ar 22. punktu, kas skaidro par Parlamenta priekšsÄ“dÄ“tāja pienākumu: „Uzdod priekšsÄ“dÄ“tājam nosÅ«tÄ«t šo rezolÅ«ciju Padomei, Komisijai, dalÄ«bvalstu valdÄ«bām un parlamentiem, Krievijas Domei un Austrumu partnerÄ«bas valstu parlamentiem.”

Izlasot Riharda Kola rakstu, rodas jautājumi. Visupirms, vai ES Parlamenta priekšsÄ“dÄ“tājs ir nosÅ«tÄ«jis Saeimai šo RezolÅ«ciju. Ja ir nosÅ«tÄ«jis, tad kāpÄ“c Saeimas Ä€rlietu komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs, apskatot problÄ“mu ar Okupācijas pieminekli RÄ«gā, Pārdaugavā, ne ar pušplÄ“stu vārdu nepiemin RezolÅ«ciju.

Atbalstot šÄ« vÄ“sturiskos faktus izkropļojošÄ un propagandiskā pieminekļa saglabāšanu RÄ«gā, R. Kols ignorÄ“ ES skatÄ«jumu uz Otro pasaules karu. Vai varÄ“tu bÅ«t tā, ka mums ir atklājies neslÄ“pts Krievijas un Putina ietekmes aÄ£ents?

Savā garajā prātojumā R. Kols raksta “Ä€rlietu komisijas pārziņā bija jautājumi, kas saistÄ«ti ar Latvijas saistÄ«bām attiecÄ«bā uz "Uzvaras monumentu". Ir skaidrs, ka monumenta spridzināšana vai nojaukšana arÄ« nav tas virziens, kurā vajadzÄ“tu skatÄ«ties. Latvija ir uzņēmusies ļoti konkrÄ“tas saistÄ«bas, kas attiecas arÄ« uz "Uzvaras monumentu". PrecÄ«zāk, ir runa par vienošanos ar Krieviju par padomju armijas izvešanu no Latvijas, proti, 1994. gada 30. aprīļa "Vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzÄ«vojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu Ä£imenes locekļu sociālo aizsardzÄ«bu", kuras 13. pants paredz: "Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriālo bÅ«vju un karavÄ«ru masu apbedÄ«juma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā." Lai gan 1994. gada lÄ«guma tekstā nekur nav nedz minÄ“ts "Uzvaras monuments", nedz arÄ« paskaidrots, kas tiek saprasts ar vārdiem "memoriālās bÅ«ves".”

Nevienam nav noslÄ“pums, cik histÄ“riski Putins un viņa ideologi reaģēja uz RezolÅ«ciju. NevarÄ“dami kaut cik objektÄ«vi atbildÄ“t uz faktiem par PSRS lomu kara izraisÄ«šanā 1939.1.09. pÄ“c iepriekšÄ“jās vienošanās ar Hitleru, Putins pat meloja un pat apvainoja Poliju kara izraisÄ«šanā. Tradicionāli Kremlis novÄ“rtÄ“ja RezolÅ«ciju kā vÄ“stures viltojuma mÄ“Ä£inājumu.

Krieviju drÄ«z var piemeklÄ“t PSRS liktenis ar bÅ«tisku tās politikas maiņu. Tiks vai netiks pārvÄ“rtÄ“ta arÄ« Lielā TÄ“vijas kara norise, - tas miglā tÄ«ts. Viens no mazāk aplÅ«kotajiem notikumiem ir 1940.g. novembrÄ« BerlÄ«nÄ“ divas dienas ilgušÄs sarunas starp Hitleru un Molotovu, tobrÄ«d - sabiedrotajiem karā jau vairāk nekā gadu.

Komunisti prasÄ«ja jaunu paktu ar vairākām jaunām prasÄ«bām. Kremlis paģērÄ“ja Somiju lÄ«dzÄ«gā veidā kā Baltijas valstis - visu teritoriju. ArÄ« bāzes Dardaneļos un GrieÄ·ijā. Hitlers visasāk reaģēja uz Somijas paģērÄ“šanu. Tā vietā viņš piedāvāja sadalÄ«t Britu impÄ“riju pÄ“c Vācijas uzvaras pār Angliju. Lai PSRS netraucÄ“jot to pieveikt.

Sarunas izjuka, un Hitlers nekavÄ“joties pieņēma lÄ“mumu uzbrukt PSRS. Staļinam plāns iekarot Eiropu jau bija sen. Viņš tikai ar sarunām gribÄ“ja labākus nosacÄ«jumus iekarošanas turpināšanai. Tālākie četri kara gada, ko PSRS ideologi sauca par Lielo TÄ“vijas karu, pārvÄ“rtās par pilsoņu karu ar Vācijas tehnisko nodrošinājumu, kura ievÄ“rojamā daļa bija pamestais komunistu armijas bruņojums un degviela.

Vācijas Vermahtā daudzās divÄ«zijās bija lÄ«dz 20% pret komunistiem noskaņoto PSRS pilsoņu. Kaujā par Staļingradu - pat 32%. Kopumā Vācijas pusÄ“ dažādos formÄ“jumos dienÄ“ja lÄ«dz diviem miljoniem antikomunistu, pārsvarā krievu tautÄ«bas. Krievu atbrÄ«vošanās armijā vien - lÄ«dz 800 000.

Pilsoņu karš beidzās ar “sarkano” uzvaru, jo viņu pusÄ“ nostājās 52 valstis, bet balto PSRS pilsoņu pusÄ“ vien stratÄ“Ä£iski karu vest neprotošie vācieši ar dažām nenozÄ«mÄ«gām valstÄ«m palÄ«gos. Latvija pret tās gribu tika ierauta pilsoņu karā un zaudÄ“ja lÄ«dz trešdaļai iedzÄ«votāju. MÅ«su valstÄ« aktÄ«vā pilsoņu kara fāze beidzās 1944.g. novembrÄ« ar Kurzemes katla turpināšanos lÄ«dz 1945.g. 8. maijam. Lokālie pilsoņu kara uzliesmojumi turpinājās lÄ«dz 1959.gadam.

AgresÄ«vie PSRS komunistu Eiropas iekarošanas plāni daļēji izdevās. PÄ“c pilsoņu kara beigām tie iekaroja Austrumeiropu, izlaupÄ«ja to un kolonizÄ“ja ar kopmantas ideoloÄ£ijas saimniekošanu un sadzÄ«vi komunistu vadÄ«bā, nolemjot veselu reÄ£ionu atpalicÄ«bai.

PSRS agresÄ«vie plāni par kaimiņzemju iekarošanu turpinājās ar iebrukumu Afganistānā 1989.g. NekavÄ“joši attÄ«stÄ«tās demokrātiskās valstis pakļāva agresoru sankcijām, ieskaitot Maskavas Olimpiādes boikotu. Lai kaut kā ideoloÄ£iski aizÄ“notu PSRS Ä«stenoto genocÄ«du Afganistānā, tā laika propagandisti sāka kampaņu par PSRS izšÄ·irošo lomu karā ar nacistisko Vāciju.

Pieminekļa celtniecÄ«ba un Uzvaras parka pārbÅ«ve noritÄ“ja no 1979. lÄ«dz 1985. gadam. Sākumā tur tika savestas milzÄ«gas smilšu kaudzes, un tās tur atradās kādu laiku, jo bÅ«vei trÅ«ka visa kā. ArÄ« naudas. No manis brÄ«vprātÄ«gi piespiedu kārtā ievāca piecus rubļus. Tā radās piemineklis vai memoriāls, kas slavina totalitāro komunistu režīmu, un tas paver iespÄ“ju izkropļot vÄ“sturiskos faktus par Otrā pasaules kara sākšanos un tā sekām.

Pieminekļa saglabāšanās ES valstÄ« Latvijā, turklāt pÄ“c visiem Krievijas agresÄ«vajiem iekarošanas kariem pÄ“dÄ“jos 15 gados, ir ne vien atklāta kalpošana Kremļa propagandai, bet arÄ« necieņas izrādÄ«šana ES Parlamenta RezolÅ«cijai un ES vienotÄ«bai.

Ceru, ka tā nav Saeimas Arlietu komisijas nostāja, ko R. Kols sniedz rakstā. Tiek piedāvāta Uzvaras parka rekonstrukcija, kas atgādina tirgošanās praksi krievu okupācijas laikā, kad vÄ“rtÄ«gām reti nopÄ“rkamām precÄ“m klāt pievienoja komplektā nevajadzÄ«gas lietas.

Parks ir jāpārveido, bet naivi iedomāties, ka, uzliekot vien plāksnÄ«ti, mainÄ«sies šovinistu uztvere. Viņi sevi vienmÄ“r uzskatÄ«s par atbrÄ«votājiem. Tikai runājot skaidru nostāju, kādā tā ir RezolÅ«cijā, atņemsim šovinistiem un okupantiem vÄ“lmi turpināt melot par atbrÄ«vošanu.

Kur ir plaša RezolÅ«cijas skaidrošana masu informācijas lÄ«dzekļos? Kur ir attiecÄ«ga LR Ä€rlietu ministrijas nota Krievijai par jaunatklātiem apstākļiem valstu attiecÄ«bās? Atsaukšanās uz Ä€rlietu ministrijas nekur neatrodamo (Ä€rlietu ministrija neatbild uz pieprasÄ«jumu iepazÄ«ties ar to) it kā 1998.gada notu Krievijai par okupācijas pieminekļa statusu ir politiski bÄ“rnišÄ·Ä«gi. Kopš tā laika Krievija ir sākusi vismaz desmit necilvÄ“cÄ«gus iekarošanas karus ar vismaz 400 000 nogalināto.

Ir nodevÄ«gi pret latviešu milzu upuriem aizstāvÄ“t kaut kādus PSRS karavÄ«rus un militāros pensionārus, kuri karoja ar savu kādreizÄ“jo militāro sabiedroto par pasaules pārdalÄ«šanas plāniem. SagadÄ«jās tā, ka Vācija pÄ“c neveiksmÄ«gas Anglijas iekarošanas kampaņas steidzÄ«gi mÄ“Ä£ināja 1940.gada novembrÄ« noslÄ“gt vienošanos un iegÅ«t PSRS neitralitāti. PÄ“c pirmā Vācijas-PSRS pakta Latvija zaudÄ“ja neatkarÄ«bu, pÄ“c nevienošanās par tālāku pasaules iekarošanu agrākie ciešie sabiedrotie sāka neprātÄ«gu savstarpÄ“jo slaktiņu, kura rezultātā zaudÄ“jām trešdaļu tautas. Divi nezvÄ“ru režīmi kārtoja savas intereses.

VÄ“l šodien no varas skurbuma un visatļautÄ«bas apmātie vietvalži nekautrÄ“jas izrādÄ«t atbalstu okupantu ideoloÄ£ijai un dara to neslÄ“pdamies. PÄ“c R. Kola rakstÄ«tā to vidÅ« ir arÄ« bÄ“dÄ«gi slaveņais krievu interešu pārstāvis divās paaudzÄ“s, NA ielobÄ“tais valsts prezidenta amatā Egils Levits. Viņiem vajag atstāt vietu, kur okupantiem un viņu pÄ“ctečiem sarÄ«kot “dančus uz trešÄs daļas latvju tautas kauliem”.

Novērtē šo rakstu:

0
0