NacionÄlais jautÄjums
Leonards Inkins · 13.04.2021. · Komentāri (0)Kas tas ir, kas saucÄs dzÄ«ve? VÄ“ders, galva, kÄjas, brÄ«ve? Var jau bÅ«t, ka, kÄdu krÄpjot, ArÄ« sevi apzogam, Cik tad ir to tÄ«ro siržu, KurÄm ticam piedodam?
CilvÄ“ks ir tÄds gana jocÄ«gs radÄ«jums. Ja kÄdreiz patiešÄm šurp atlidos citplanÄ“tieši, tiem bÅ«s, ko brÄ«nÄ«ties. VisvairÄk viņi bÅ«s pÄrsteigti par cilvÄ“ka jocÄ«go domÄšanu un no šÄ«s domÄšanas izrietošo rÄ«cÄ«bu. CilvÄ“ks labi tiek galÄ ar grÅ«tiem uzdevumiem un labi tos apgÅ«st, tai pašÄ laikÄ nespÄ“j saprast vienkÄršas lietas. Viņš bieži savu ieceru pamatos liek sarežģītas konstrukcijas un prÄta kombinÄcijas.
CilvÄ“ks prot izskaidrot sarežģītas lietas, bet nespÄ“j izprast un citiem paskaidrot vienkÄršas. Nav neviena, kurš nebÅ«tu apveltÄ«ts ar spÄ“ju mÄ«lÄ“t, bet cilvÄ“ks vÄ“l šodien strÄ«das, kas tad ir mÄ«lestÄ«ba. Vai kÄda Ä·Ä«miska reakcija smadzenÄ“s vai maldi. Uz jautÄjumu, kas ir mÄ«lestÄ«ba, viņš labÄkajÄ gadÄ«jumÄ atbild, nu tas ir tÄ. Es taÄu nejautÄju, kÄ tas ir, – es jautÄju, kas tas ir.
Viņš saprot Pitagora teoriju, viņš pat zina Ä·Ä«misko elementu tabulu, bet, kas ir laime, nezina.
CilvÄ“ks, ejot makšÄ·erÄ“t zivis, cenšas ÄÄ·i aizmest pÄ“c iespÄ“jas tÄlÄk – tuvÄk otram krastam, bet, esot otrÄ krastÄ, tas auklu met uz šo krastu.
ŠÄ« nespÄ“ja saprast vienkÄršas lietas, bez nevajadzÄ«giem sarežģījumiem un smadzeņu mežģiem, laikam ir lielÄkÄ cilvÄ“ces problÄ“ma, un nezinu, vai to var izÄrstÄ“t.
Pirmajiem cilvÄ“kiem bija dots tikai viens vienkÄršs bauslis, bet viņi sapinÄs ÄÅ«skas sarežģītajÄ prÄtošanas kombinÄcijÄ un rezultÄtÄ nespÄ“ja ievÄ“rot vienu vienkÄršu noteikumu.
CilvÄ“ks meklÄ“ atbildi un risinÄjumu, piemÄ“ram, kÄ lai pÄrstÄj smÄ“Ä·Ä“t, kÄ lai pÄrstÄj pÄrmÄ“rÄ«gi Ä“st. Viņš šiem tematiem ir veltÄ«jis ne vienu vien disertÄciju, sacerÄ“jis grÄmatas vagoniem, kaut atbilde ir pat pirmsskolas vecuma bÄ“rnam zinÄma. KÄ lai pÄrstÄj dzert, – nu nedzer! KÄ lai pÄrstÄj zagt, – nu nezodz!
ArÄ« man pret to nav tablešu, ko piedÄvÄt, bet es ar saviem rakstiem, dziesmÄm, filmÄm un pat grÄmatÄm to cenšos darÄ«t. ArÄ« šai rakstÄ.
NacionÄlÄ ideja ir sinonÄ«ms laimÄ«gai dzÄ«vošana, jo tikai nacionÄlisms pÅ«li pÄrvÄ“rš tautÄ un spÄ“j nodrošinÄt laimÄ«gu dzÄ«vošanu. Šis laimÄ«gas dzÄ«vošanas nodrošinÄšanas veids nekad vÄ“l nav praksÄ“ pÄrbaudÄ«ts, jo pretspÄ“kiem vienmÄ“r ir izdevies ar labiem nolÅ«kiem bruģēt ceļu uz elli un ideju Ä«stenotÄji, ieklausoties ellvežu ieteikumos, pÄrÄk visu sarežģīja, tÄpÄ“c nesasniedza iecerÄ“to.
Par mÄ“rÄ·i, kÄdu sev spraužam katrs un sabiedrÄ«ba kopumÄ
DominÄ“ maldÄ«gi stereotipi, ka Latvijas galvenÄ problÄ“ma ir nekam nederÄ«gi, zaglÄ«gi un blÄ“dÄ«gi politiÄ·i un ka valstÄ« trÅ«kst demokrÄtijas, un ka trÅ«kst kÄdu institÅ«ciju, kuras tad Ä«stenos laimÄ«gu dzÄ«vošanu.
Es esmu tÄls no uzskata, ka Latvijas politiÄ·i ir apzinÄ«guma un godÄ«guma paraugs, bet apzinos arÄ« to, ka, lai valsts bÅ«tu godÄ«ga, tajÄ vairÄkumÄ ir jÄdzÄ«vo godÄ«giem iedzÄ«votÄjiem. Lai valsts vara nebÅ«tu noziedzÄ«ga, tajÄ nav vietas noziedzÄ«giem elementiem. Lai valsts bÅ«tu latviska, tajÄ ir jÄdzÄ«vo latviešiem ne tikai pÄ“c ieraksta pasÄ“, bet arÄ« pÄ“c bÅ«tÄ«bas.
PolitiÄ·i netiek importÄ“ti nedz no Marsa, nedz no kÄdas Ä€frikas valsts. Pat ne no TasmÄnijas! Tie ir vietÄ“jÄs raudzes, un viņus ievÄ“l pašmÄju balsstiesÄ«gie, nevis kÄds masons no ASV vai Krievijas varnesis ieceļ.
KÄdus cilvÄ“kus pie varas vÄ“las redzÄ“t vÄ“lÄ“tÄjs? Nu, protams, ka tÄdus, kÄds ir pats. Un nestÄstiet, ka mÄ“s esam tie labie, bet tie sliktie ir no MÄ“ness nolaidušies. CilvÄ“ks vÄ“las tÄdu pašu varu, kÄds ir pats, tÄdu varu, kas rÄ«kojas tÄ, kÄ viņš ir paradis, un tÄdu, kura arÄ« viņam nodrošina tÄdu dzÄ«vošanu, kÄdu viņš uzskata par pareizu.
NestÄstiet, ka tÄ nav, nemelojiet sev un citiem, apgalvojot, ka es šai rakstÄ visu esmu izdomÄjis, piedÄ“vÄ“ju un nepamatoti apmeloju. Protams, šÄdu kliedzienu bÅ«s daudz, bet vairums šo bļÄvÄ“ju bļauj tÄpÄ“c, ka ir pÄrÄk vÄji, lai atzÄ«tu skaudro patiesÄ«bu, un tÄdi, kuru agresivitÄte pret mani pamatojÄs pieÄ·erta un atmaskota cilvÄ“ka nervozÄ reakcijÄ.
Par laimi
Katrs cilvÄ“ks vÄ“las bÅ«t laimÄ«gs un laimÄ«gi dzÄ«vot. Katram ir sava izpratne par to, kas ir patiesa laime, bet daudzÄs jomÄs vairumam cilvÄ“ku izpratnes sakrÄ«t.
Ir zinÄms, ka laimÄ«gs ir tas, kam pietiek, un laimÄ«gs ir tas, kurš jÅ«tas labi. Lai cik jums bÅ«tu, ja jums vienmÄ“r gribÄ“sies vÄ“l un vÄ“l, tad nekad nebÅ«siet laimÄ«gi. Katram sava laime un nelaime.
KÄpÄ“c ir tik daudz nelaimÄ«gu latviešu, kÄpÄ“c ir tik daudz neapmierinÄtu, sarÅ«gtinÄtu un bÄ“dÄ«gu latviešu? DomÄjat, pie tÄ ir vainÄ«ga valdÄ«ba? ZinÄmÄ mÄ“rÄ – jÄ, bet tikai zinÄmÄ. Atbilde uz šo jautÄjumu ir gana vienkÄrša, neticama un arÄ« labi saprotama, ja patiesi iedziļinÄs un izdara loÄ£iskus secinÄjumus.
Lai cilvÄ“ks bÅ«tu laimÄ«gs, viņam ir jÄzina, ko vÄ“las sasniegt un kÄ to izdarÄ«t. Šo vienÄ vÄrdÄ sauc par ideoloÄ£iju. To var arÄ« citiem vÄrdiem pateikt: no kurienes un uz kurieni dodamies.
Noskaidrojam, kur bijÄm, kad devÄmies uz laimes zemi, un definÄ“jam, ko gribam sasniegt, jo zeme jau paliks tÄ pati, tikai esam nolÄ“muši mainÄ«t kÄrtÄ«bu valstÄ«, bet, lai spÄ“tu mainÄ«t kÄrtÄ«bu valstÄ«, ir nepieciešama gan sava valsts, gan prasme un patiesa vÄ“lme mainÄ«t.
Kad kaut ko bÅ«vÄ“ju vai meistaroju un rezultÄts nav tÄds, kÄ biju iecerÄ“jis, atgriežos soli pa solim atpakaļ, lai atrastu, kurÄ vietÄ, kurÄ brÄ«dÄ« un kÄ esmu kļūdÄ«jies un kÄpÄ“c nav izdevies tas, ko vÄ“lÄ“jos. Ir jÄnoskaidro, kÄpÄ“c rezultÄts atšÄ·iras no iecerÄ“tÄ.
SecinÄm, ka esam viena no nabadzÄ«gÄkajÄm valstÄ«m Eiropas SavienÄ«bÄ; secinÄm, ka ļoti liels skaits valsts pilsoņu ir bijuši spiesti doties svešumÄ; secinÄm, ka mums nav tÄdas tiesu varas, kurai ticam, ka nav tÄdas valsts pÄrvaldes, kura rÄ«kotos valstiski, ka ir ļoti maza uzticÄ«ba policijai un citÄm institÅ«cijÄm.
Soli pa solim prÄtÄ atgriežoties atpakaļ, secinu, ka esam cietuši ideoloÄ£isku zaudÄ“jumu. Tas nozÄ«mÄ“, ka sasniegtais rezultÄts ir atbilstošs mÅ«su kolektÄ«vajai bÅ«tÄ«bai, – rezultÄts atbilst saturam, kaut cerÄ“jÄm, ka bÅ«s pÄrticÄ«ba un labklÄjÄ«ba kÄ Ulmaņlaikos.
IzrÄdÄs, ka labklÄjÄ«ba ir sasniegta, bet tikai šaurai cilvÄ“ku grupai, kuriem arÄ« padomju gados bija gana pÄrtikusi dzÄ«vošana. RezultÄtu esam gaidÄ«juši no tiem, kuri rÅ«pÄ“jÄs par sevi, bet mÄ“s ticÄ“jÄm, ka viņi parÅ«pÄ“sies arÄ« par mums.
MÄ“s sagaidÄ«jÄm, ka viņi mums izdarÄ«s, bet izrÄdÄ«jÄs, ka viņi, pirmkÄrt, darÄ«ja sev. Un par to esam nepatÄ«kami pÄrsteigti un steigšus pilnvarojam citus ievest mÅ«s saulÄ«tÄ“, domÄjot, ka tie citi ir no cita koka tÄ“sti un citÄ meÅ¾Ä audzÄ“ti, ar citiem mÄ“sliem mÄ“sloti.
FormÄla neatkarÄ«ba
KÄdÄ no posmiem latviskas Latvijas ideja bija valdoša, un to centÄmies risinÄt caur valsts neatkarÄ«bu. FormÄla neatkarÄ«ba tika nodrošinÄta, bet ar to vÄ“l ir stipri par maz. TurpinÄjumÄ bija jÄizvÄ“las, kÄ un kurp iet. PiemÄ“ram, Igaunija izvÄ“lÄ“jÄs tiesisku ceļu, ņemot vÄ“rÄ reÄlÄs iespÄ“jas, un atjaunoja OtrajÄ pasaules karÄ zaudÄ“to valsti. SavukÄrt mÄ“s ļÄvÄmies izveidot LPSR tiesÄ«bu un pienÄkumu mantinieci.
MantojumÄ saņēmÄm LPSR teritoriju, LPSR iedzÄ«votÄju kopumu, LPSR likumus, kurus kosmÄ“tiski pielÄgojÄm, bet to gars dzÄ«vs vÄ“l šodien. Un nu, ja palÅ«kojamies un salÄ«dzinÄm Latvijas un Igaunijas izvÄ“lÄ“tos ceļus, ir redzama rezultÄtu starpÄ«ba, un šÄ« plaisa aizvien palielinÄs.
MÅ«su dienvidu kaimiņi lietuvieši izvÄ“lÄ“jÄs citu ideoloÄ£iju, – viņi atjaunoja daudz senÄku valsti, viņi nesaņēma mantojumÄ katru otro iedzÄ«votÄju, kurš noraida neatkarÄ«gas valsts eksistenci, ES un NATO integrÄcijas ceļu. Viņiem kolonistu skaits bija tik niecÄ«gs, ka to varÄ“ja neņemt vÄ“rÄ un ar to nerÄ“Ä·inÄties savos plÄnos.
Estiņi savu „aļošu” politkorekti nolika pie vietas, bet mÄ“s centÄ«gi meklÄ“jam pazudušo lielgabalu. TÄ nav kÄdu ietekmes aÄ£entu vai nodevÄ“ju individuÄla rÄ«cÄ«ba, – tÄs ir mÅ«su ideoloÄ£ijas un izvÄ“lÄ“tÄ ceļa sekas.
Ne vienmÄ“r var atgriezties dažus soļus atpakaļ, novÄ“rst kļūmÄ«go darbÄ«bu un tad celt valsti vÄ“lreiz. GadÄs, ka slimÄ«ba ir tik ielaista, ka dakteri nopÅ«šoties, kaunÄ«gi acis nodurot un noplÄtot rokas, izraksta bezcerÄ«go pacientu no slimnÄ«cas, lai tas, tuvinieku aprÅ«pÄ“ts, mirst mÄjÄs.
Droši vien, ka ÄtrÄ solÄ« un Ä«sÄ laika posmÄ izglÄbt valsti vairs neizdosies. Saredzu, ka šobrÄ«d ir nevis jÄglÄbj valsts, bet jÄglÄbj kÄds pulciņš to, kas pieturas pie pareizas ideoloÄ£ijas vai vismaz ir gatavi tai pievienoties, lai, uzkrÄjot spÄ“kus un izstrÄdÄjot taktiku, izdevÄ«gÄ brÄ«dÄ« zaudÄ“to valsti atkarotu.
Padomju gados man kÄds zinošs ieslodzÄ«tais pamÄcoši teica: netici advokÄtam, nepaļaujies uz tiesas godaprÄtu, un atzÄ«ties nekad nav par vÄ“lu! MÄ“s paļÄvÄmies, naivi ticÄ“jÄm un salÄ ar atkailinÄtÄm sirdÄ«m stÄvÄ“jÄm pie Saeimas. Nu ir pienÄcis laiks atzÄ«ties pašiem sev, ka esam kļūdÄ«jušies. KļūdÄ«jušies nevis darbÄ«bÄs, bet tajÄ, ka paļÄvÄmies un naivi cerÄ“jÄm, ka taisnÄ«ba pati augšÄmcelsies.
Ideoloģija
Kopš jaunlatviešu laikiem mÄ“s par mÅ«su galveno ideoloÄ£iju uzskatÄ«jÄm valodas jautÄjumu un, par savas valsts izveidi domÄjot, spriedÄm, ka pÄrÄ“jais – tas ir, laime, no tÄ vien taps. ŠÄ«s ideoloÄ£ijas vÄrdÄ mÅ«su senÄi un lÄ«dzgaitnieki ziedojÄs un gÄja nÄvÄ“. Viņi savu izdarÄ«ja, bet ko darÄm mÄ“s, kÄ izmantojam šos ar asinÄ«m slacÄ«tos un ciešanÄs gÅ«tos augļus?
MÄ“s lÄ«dzÄ«gi kÄ vairums kristiešu dzÄ«vojam ar pÄrliecÄ«bu, ka mums nekas nav jÄdara, tikai jÄtic, jo mÅ«su grÄ“kus JÄ“zus Kristus jau ir paņēmis uz sevi un izcietis. Mums ir tikai jÄtic.
NÄ“, mums senÄu sasniegumi, strÄ“lnieku un latviešu leÄ£ionÄru upuris ir jÄnes tÄlÄk un jÄsargÄ! Ar laba vÄ“lÄ“jumiem vien, formÄlu cieņas izrÄdÄ«šanu un piemiņas vakariem ir par maz, lai sauktos par latvieti un Latvijas patriotu.
JautÄjumu, kam jums valoda un sava valsts, uztveram pat kÄ apvainojumu, bet pašiem skaidras atbildes bieži vien nemaz nav. Ir tikai tÄda nevarÄ«ga parunÄšana par kopšanu, tÄlÄk nešanu, attÄ«stÄ«šanu u.c.
KÄdai tad ir jÄbÅ«t mÅ«su ideoloÄ£ijai? Dabiskai, viegli saprotamai un vienkÄrši skaidrojamai. Jebkurš cilvÄ“ks vÄ“las bÅ«t laimÄ«gs. Jebkurš vÄ“las dzÄ«vot tur, kur viņš labi jÅ«tas. Lai mÄ“s savÄ valstÄ« varÄ“tu labi justies, valsts ir jÄiekÄrto atbilstoši tam, kÄ mums labÄk. Nevis tÄ, kÄ ir labÄk visiem, kas šeit ierodas, nevis tÄ, kÄ kÄdÄ konferencÄ“ kÄdi ir lÄ“muši, nevis tÄ, ko kÄdas valstiskas vai nevalstiskas organizÄcijas par pareizu uzskata, bet tÄ, kÄ mums tas šÄ·iet pareizi un labi.
NeglÄbiet visu pasauli, visu cilvÄ“ci un visu tautu. SÄkumÄ izglÄbsimies paši, un tad piepulcinÄsim savam pulkam tos, kuri grib bÅ«t ar mums.
Vai zinÄt, kÄds bija kristietÄ«bas izplatÄ«bas cÄ“lonis, ko nespÄ“ja apturÄ“t pat vajÄšanas un publiskas nogalinÄšanas? CilvÄ“ki redzÄ“ja, kÄ dzÄ«vo kristieši, kÄdas ir viņu savstarpÄ“jÄs attiecÄ«bas, kÄdas viņiem ir Ä£imenes, kÄdi bÄ“rni un cik tie strÄdÄ«gi, tÄ«ri, cik godÄ«gi un cik izpalÄ«dzÄ«gi. Šo «cik» ir vÄ“l daudz, bet pietiks arÄ« ar minÄ“tajiem. Tie, kuri vÄ“roja kristiešus, arÄ« gribÄ“ja dzÄ«vot tÄpat. Viņi vÄ“lÄ“jÄs tikpat uzticÄ«gas un mÄ«lošas sievas un otrÄdi, viņi vÄ“lÄ“jÄs tikpat paklausÄ«gus un izpalÄ«dzÄ«gus bÄ“rnus.
Lai arÄ« viņiem bÅ«tu tÄpat, tie izvÄ“lÄ“jÄs bÅ«t ne tikai formÄli kristieši, jo no tÄ nekas nerodas, bet mainÄ«ja savu pasaules skatÄ«jumu, mainÄ«ja savstarpÄ“jÄs attiecÄ«bas, mainÄ«ja savu uzvedÄ«bu atbilstoši kristiešu ideoloÄ£ijai, kuru sludinÄja JÄ“zus Kristus un kuras piemÄ“ru bija rÄdÄ«jis. Viņš teica: piemÄ“ru esmu jums devis...
MÅ«s’ LatvijÄ!
Lai mÄ“s spÄ“tu atjaunot un izveidot tÄdu valsti, kurÄ labi jutÄ«simies, mums pašiem ir jÄkļūst par šÄ«s labestÄ«bas nesÄ“jiem, par godÄ«guma paudÄ“jiem un palÄ«dzÄ«gas rokas sniedzÄ“jiem. Tad tie, kas vÄ“l nav par latviešiem kļuvuši, bet vÄ“lÄ“sies dzÄ«vot kÄ tie, kuri dzÄ«vo saskaÅ†Ä ar latvisko ideoloÄ£iju, paši pievienosies. Un latviešu kļūs tik daudz kÄ agrÄk kristiešu Romas impÄ“rijÄ, un tad Latviju pÄrvÄ“rtÄ«sim par vietu, kurÄ jutÄ«simies labi un kurÄ patiesi latvju meitas zied, latvju dÄ“li dzied, kur mums laimÄ“ diet, mÅ«s’ LatvijÄ!
Bet pagaidÄm vÄ“lamais ir ļoti tÄls no realitÄtes. ApzinÄsimies, ka valsts un valsts pÄrvaldes mehÄnismi nav mÄ“rÄ·is, – tas ir tikai instruments mÄ“rÄ·u sasniegšanai, bet ne pašmÄ“rÄ·is. KÄ rokÄs tas nokļūs, tas to izmantos, lai vairotu savu labklÄjÄ«bu. ASV to saprata jau neatkarÄ«bas kara laikÄ, Eiropas valstis to apjauta vÄ“lÄk, bet mÄ“s vÄ“l joprojÄm to neesam atzinuši par patiesÄ«bu. Mums vÄ“l aizvien sava valsts ir sapnis, bet ne instruments, ar kura palÄ«dzÄ«bu kļūt laimÄ«gÄkiem. TÄpÄ“c šis instruments ir kļuvis par iespÄ“ju apÄ·Ä“rÄ«giem cilvÄ“kiem, kuri pamanÄs to izmantot, lai kļūtu laimÄ«gi.
Tieši caur šo ir jÄuzlÅ«ko valsts pÄrvaldes struktÅ«ras un arÄ« represÄ«vÄs iestÄdes. TÄs ir veidotas, lai nodrošinÄtu laimÄ«gu dzÄ«vošanu. Diemžēl tÄs nodrošina laimÄ«gu dzÄ«vošanu šaurai sabiedrÄ«bas daļai. PašreizÄ“jÄs valsts institÅ«cijas nenodrošina laimi valsts pilsoņiem, bet tikai valsts pilsoņu elitei, tas ir, šaurai cilvÄ“ku grupai.
RezultÄtÄ cīņa par varu nav nekas cits kÄ cīņa par laimÄ«gu dzÄ«vošanu nelielai cilvÄ“ku grupai uz pÄrÄ“jo rÄ“Ä·ina. Un rÅ«pes par tautu un citi populistiskie saukļi un devÄ«zes ir tikai instrumenti šai cīņÄ, kur laimes alkstošie grÅ«stÄs ar elkoņiem ap nelielo sili.
Viņi izdomÄ dažÄdas cīņas metodes, dažÄdas viltus ideoloÄ£ijas un vÄ“rtÄ«bas, kur pašas ideoloÄ£ijas un vÄ“rtÄ«bas ir tikai aizsegs, lai piekļūtu valsts budžetam un citÄm saimnieciskajÄm iespÄ“jÄm. Bet par saimnieciskajÄm iespÄ“jam, kuras nes taustÄmu labumu, viņi prot pÄrvÄ“rst jebko, sÄkot ar izglÄ«tÄ«bu un beidzot ar veselÄ«bas aprÅ«pi. ArÄ« valsts drošÄ«bu un aizsardzÄ«bu, ieskaitot.
Bet pie patiesas laimes tikušie ir gana gudri, lai radÄ«tu ilÅ«ziju arÄ« tiem, kas šo viņu labklÄjÄ«bu un laimÄ«gu dzÄ«vošanu nodrošina. Lai bÅ«tu tie, kas stÄv uz barikÄdÄ“m, kas neapbruņoti stÄjas pretÄ« lodÄ“m, lai bÅ«tu tie, kas ziedojas valsts un tautas labÄ, un lai šis no ziedošanÄs izrietošais labums, kas tiek šaurai manipulatoru un veiklo mēļu grupai, rada Ä«slaicÄ«gu laimi arÄ« tiem, ar kuriem manipulÄ“.
Kapu miers
Laimes brīži ir pat ieslodzÄ«jumÄ, ja kÄdu dienu jÅ«ties paÄ“dis, laimÄ«gs cilvÄ“ks ir arÄ« karÄ, ja ir saņemta kÄda priecÄ«ga ziņa no mÄjÄm, ziņa, ka viņu gaida mÄjÄs. ĪslaicÄ«gai laimes radÄ«šanai gandrÄ«z uz katra stÅ«ra laimi tirgo pudelÄ“s un kantainÄs paciņÄs. Laimes ilÅ«zijai rÄda filmas, un pat sports tam tiek veiksmÄ«gi izmantots. Un tÄ nu cilvÄ“ks, zinot, ka ir tÄdi, kuri dzÄ«vo pastÄvÄ«gÄ laimÄ“, samierinÄs ar Ä«slaicÄ«giem, bieži iluzoriem laimes brīžiem.
Ja šÄdus Ä«slaicÄ«gus priekus cilvÄ“kiem neradÄ«t, viņi, depresijas dzÄ«ti, var pulcÄ“ties pie valdÄ«bas mÄjÄm un mest akmeņus. Lai viņi labÄk pulcÄ“jas bÄriņos, teÄtros, stadionos... LaimÄ«gs nav sinonÄ«ms vÄrdam - muļķis. Tas, kurš pie laimes ticis, zina tÄs vÄ“rtÄ«bu un to sargÄ. TÄpÄ“c pulkveža dÄ“ls nekad nebÅ«s Ä£enerÄlis, jo Ä£enerÄlim ir savi bÄ“rni.
Viens no manis piedÄvÄtÄs ideoloÄ£ijas mÄ“rÄ·iem ir tÄds, ka jÄpanÄk, lai laime ir patiesa un laba jušanÄs nav Ä«slaicÄ«ga ilÅ«zija. Lai miers nav tÄds kÄ kapos. Tur ir patiess miers, bet es, kamÄ“r vÄ“l dzÄ«vs, tomÄ“r šÄda miera nealkstu. Ceru, ka arÄ« jÅ«s.
MÄ“s konkurÄ“jam par laimi ne tikai ar pašmÄju laimÄ«gajiem, bet arÄ« ar citu tautu ideoloÄ£ijÄm, arÄ« ar citu tautu laimes izpratni, un tas mÅ«su laimes varbÅ«tÄ«bu samazina.
Ar ko atšÄ·iras latvietis no nelatvieša? Ar to, ka latvietis prot runÄt latviski, bet nelatvietis vairumÄ gadÄ«jumu neprot. Latvietis, diemžēl, nav sinonÄ«ms vÄrdam godÄ«gums, strÄdÄ«gums, centÄ«gums, patriotisms.
Ja sakÄm - ÄeÄens, tad zemapziÅ†Ä domÄjam – nelokÄms un neuzvarams cÄ«nÄ«tÄjs; ja sakÄm - žīds, tad bieži domÄjam – naudas maiss, banka, masons; ja dzirdam – latvietis, tad tas ir tas, kurš dzied, vÄ“l dullais Dauka...
Ja sakÄm - kristietis, tad tas nozÄ«mÄ“, ka viņš ies nÄvÄ“, bet no Dieva nenovÄ“rsÄ«sies un nenodos; ja sakÄm - mÄte, tas nozÄ«mÄ“, ka ziedosies bÄ“rna labÄ. Ja sakÄm - latvietis...
LatvijÄ tiesÄ«bas uz laimi ir tikai nedaudziem.
Kas darÄms?
SÄkumam pietiktu ar izpratni šÄ« raksta robežÄs. JÄiemÄcÄs, tiešÄm jÄiemÄcÄs, un tas nav viegli uzņemt jebkuru informÄciju kritiski. AnalizÄ“jiet, Ä«paši to, ko dzirdat no tÄ saucamajiem lielajiem medijiem. PiedomÄjiet, kÄpÄ“c jÅ«s par to informÄ“ un ko jums ar to grib pateikt. IelÄgojiet, ka ziņu raidÄ«jums, valdÄ«bas paziņojums, pat lÄ“mums ir tikai konteiners, kurÄ ir kÄds saturs. Neaprobežojieties ar konteinera aplÅ«košanu, ielÅ«kojieties iekšÄ. Tas bieži nav tikai ietinamais papÄ«rs. Kad kÄdam jautÄja, par ko šis notiesÄts, viņš atteica, ka par to, ka kÄdam iesitis ar avÄ«zi. Bet kad uzdeva precizÄ“jošu jautÄjumu – kas bija ietÄ«ts laikrakstÄ, izrÄdÄ«jÄs, ka lauznis!
Akli neticēt rakstītajam un TV paustajam, cīnīties par savu laimi un ne tikai savu, bet arī par citu laimi. Bez citu laimes nebūs iespējama arī jūsu laime.
Esiet tÄdi un dzÄ«vojiet tÄ, lai jÅ«s un jÅ«su dzÄ«vesveids kļūtu par atdarinÄšanas vÄ“rtu piemÄ“ru.
MÄcieties paciest citus un samierinÄties ar to, ka viņi bÅ«s citÄdÄki. NepÄrmetiet viņiem un neaizrÄdiet. Paudiet savu attieksmi ar to, kÄ dzÄ«vojat pats, un rÄdiet ar savu piemÄ“ru, kÄ vajag, nevis pÄrmetoši uzsveriet, kÄ, jÅ«suprÄt, nevajag.
Nelietojiet alkoholu un citas apreibinošas vielas. Tas ir velnišÄ·Ä«gs instruments, ar kuru mÅ«s padara politiski impotentus un muļķo.
NeuzbÄzieties ar savu patiesÄ«bu, bet ļaujiet citiem vÄ“rot un izvÄ“lÄ“ties, vai sekot jums vai atdarinÄt jÅ«s, vai norobežoties. NepÄrmetiet viņiem, jo pÄrmetot jÅ«s sadedzinÄt tiltu, pa kuru viņi vÄ“lÄk var jums pievienoties.
Kas traucē?
Ir kÄda lieta, kuru vairums praktizÄ“, bet nezina par tÄs esÄ«bu. Runa ir par tÄdu sabiedrÄ«bas modeli, kurš piemÄ«t tÄm tautÄm, kuras ir bijušas Krievijas pakļautas un apspiestas.
Šis nÄk no tÄlas senatnes un tiek praktizÄ“ts jau tÅ«kstoš gadu. Tas ir kļuvis par ikdienu un sabiedrÄ«bas normu, tÄ ka vairs nav pamanÄms. Šo uzvedÄ«bas un attieksmes normu nesaprot tie, kurus dÄ“vÄ“jam par eiropiešiem, un citu kontinentu iedzÄ«votÄji.
Šis sabiedrÄ«bas modelis tika iedibinÄts vÄ“l tad, kad tiem, kurus dÄ“vÄ“jam par krieviem, bija kopÄ«ga valsts ar ÄŒingishanu un viņa pÄ“cteÄiem. To vÄ“l sauc par ordu un ulusu. Tas ir interesants veidojums, kuram nebija robežu, nebija dominÄ“jošas titulnÄcijas un nav kopÄ«gas dzÄ«vesziņas, kÄ arÄ« nav kopÄ«gas reliÄ£iskas piederÄ«bas. Tas ir tÄds multikulturÄls veidojums, kurš nav vÄ“rsts uz savu vÄ“rtÄ«bu kopšanu un saglabÄšanu, bet ir pret to vienaldzÄ«gs. Ko lÄ«dzÄ«gu pasaules kartÄ“ un vÄ“sturÄ“ ir grÅ«ti atrast.
Ja ielÅ«kojamies daudzu krievu radurakstos, tad tiem senÄos nav krievu, bet ir tatÄri, udmurti, dažÄdas ziemeļu un dienvidu tautas. ArÄ« nosaukums par to liecina. Krieviski tautas sauc: руÑÑкий, немец, полÑк, француз (krievs, vÄcietis, polis, francÅ«zis). Visu tautÄ«bu nosaukumi ir atbilde uz jautÄjumu кто (kas), bet tikai krievs ir какой (kÄds).
Kad mani iesauca dienÄ“t padomju armijÄ, mÄ“s runÄjÄm un to dÄ“vÄ“jÄm par iešanu krievos. VÄrds „krievs” arÄ« latviski ir ne tikai tautÄ«bas nosaukums, bet daudz plašÄks jÄ“dziens. Padomju gados tas kļuva par sinonÄ«mu vÄrdam Ñовок. Piedodiet, bet nezinu, kÄ to tulkot. Šodien mÄ“dzam teikt – vates galva, arÄ« šai gadÄ«jumÄ stÄsts ir par to pašu.
BijušÄs zelta ordas teritorijÄ dzÄ«vojošÄs tautas ir mantojušas no ordas savstarpÄ“jo attiecÄ«bu modeli, kuru vienkÄršiem vÄrdiem var definÄ“t šÄdi: tu priekšnieks, es s...ds. Es priekšnieks, tu s...ds. Tas nozÄ«mÄ“, ja tu par mani esi galvenÄks, tad es tev ļauju ar sevi darÄ«t visu, ko vÄ“lies, un man ir tÄdas pašas tiesÄ«bas izrÄ«koties ar tiem, kas ir hierarhijÄ par mani zemÄki. ŠÄds necilvÄ“cisku attiecÄ«bu sabiedrÄ«bas modelis ir gadsimtiem uzspiests arÄ« mums. Tas tika praktizÄ“ts starp sabiedrÄ«bas varenajiem un padotajiem, starp vadÄ«tÄju un strÄdnieku, starp vÄ«ru un sievu, starp vecÄkiem un bÄ“rniem. TÄ attiecÄs bagÄtie pret nabagiem, veselie pret slimiem. ArÄ« latvieši pakÄpeniski lielÄ mÄ“rÄ pÄrņēma šo uzvedÄ«bas normu.
PavÄ“rojiet uzmanÄ«gi, un jÅ«s daudz kur pamanÄ«siet šo ordas mantojumu.
PretstatÄ EiropÄ muižnieki, bruņinieki un pat tirgotÄji uzdrošinÄjÄs iebilst valdniekiem. Zemnieki uzdrošinÄjÄs sacelties pret muižniekiem. KrievijÄ tÄ nekad nenotika, jo visiem bija uz ko izgÄzt dusmas.
Ja JapÄnÄ pie uzņēmumu ieejas durvÄ«m mÄ“dz izvietot priekšniekam lÄ«dzÄ«gas lelles, lai darbinieki, nÄkot uz darbu, sperot un sitot var izgÄzt dusmas, tad Krievijas impÄ“rijÄ tam labi noderÄ“ja to muguras un žokļi, kuri atradÄs neapmierinÄto, pazemoto un sadusmoto bezierunu pakļautÄ«bÄ.
No šÄ« ir jÄtiek vaļÄ, un tas nebÅ«s viegli. SÄkumÄ bÅ«s nepieciešams daudz drosmes un uzdrÄ«kstÄ“šanÄs to vispÄr atzÄ«t, un tikai tad to varÄ“s izskaust sevÄ«.