NacionÄlÄ ideja un identitÄte
Leonards Inkins · 15.05.2019. · Komentāri (0)Šo nerakstÄ«ju un nepublicÄ“ju pirms devÄ«tÄ maija un devÄ«tajÄ. DažÄm dienÄm bija jÄpaiet, lai ir objektÄ«vÄks redzÄ“jums un iespÄ“jams skats ne tikai no iekšas, bet arÄ« no malas. Man bija nepieciešamas dažas dienas pÄrdomÄm.
Pirms kÄda laika kÄdas valsts prezidents jautÄja sev un citiem: kas es esmu...?
Var šÄ·ist, ka tas ir mazsvarÄ«gs jautÄjums, kas esmu es, kas ir tie citi un ko tie ziemÄ Ä“d. Bet tÄ var šÄ·ist, tikai pavirši palÅ«kojoties šai virzienÄ. PatiesÄ«bÄ šai jautÄjumÄ sÄ«kumu nav. Te viss ir svarÄ«gi, jo pavirša attieksme rada asiņainas sekas, daudz ciešanu un netaisnÄ«bu.
Dzīres
9. maijs jeb uzvaras dienas svinÄ«bas no svinÄ«bÄm un piemiņas jau sen ir pÄrtapis par uzvarÄ“tÄju pašidentifikÄcijas rituÄlu. Pat par dzÄ«rÄ“m. TÄ tÄlredzÄ«gi bija ieplÄnojusi padomju valsts vadÄ«ba. Viņi zinÄja, ka nekÄdas uzvaras nav un ka tie, kurus uzvarÄ“ja, tomÄ“r dzÄ«vo labÄk.
Padomju varai var daudz ko pÄrmest, bet tÄ rÄ«kojÄs tÄlredzÄ«gi, prata veidot nÄkotni. TÄlredzÄ«gi tika izveidots Kalna Karabahas konflikts un citi. TÄlredzÄ«gi tika radÄ«ta Krimas piederÄ«bas «problÄ“ma». Šo uzskaiti varÄ“tu turpinÄt vÄ“l ilgi, un vienalga kÄda no bumbÄm ar laika degli paliks neminÄ“ta.
Padomju cilvÄ“kam pÄ“c Padomju SavienÄ«bas izjukšanas ir nepieciešama identifikÄcija. Katrs mÄ“s gribam, lai mums ir kÄda valstiskÄ piederÄ«ba, piederÄ«ba Ä£imenei. MÄ“s visi vÄ“lamies, lai mÅ«su bÄ“rni ir un paliek tikai mÅ«su bÄ“rni. MÄ“s saviem bÄ“rniem piešÄ·iram vÄrdus, tiem atļauju neprasot un citÄdi nesaskaņojot, jo tie taÄu ir mÅ«su bÄ“rni. ArÄ« dzÄ«vÄ«bu mÄ“s viņiem dodam, jo mÄ“s šai ziÅ†Ä esam radÄ«tÄji ar mazo burtu.
Daudz ir runÄts par tautÄm, par to, kas tÄm raksturÄ«gs, kÄda uzvedÄ«ba tÄm piemÄ«t. KÄdu mÅ«ziku un dziesmas šÄ« tauta ir radÄ«jusi. Bet vai tas ir nemainÄ«gi?
Kas kopīgs?
PadomÄsim, kas kopÄ«gs ir Spartas laika grieÄ·im ar šodienas grieÄ·i? Kas kopÄ«gs Romas impÄ“rijas pilsonim un šodienas itÄlim? Tikai un vienÄ«gi tas, ka viņi dzÄ«vo aptuveni vienÄ un tai pašÄ vietÄ. Ä’dieni šobrÄ«d ir citi, uzvedÄ«bas normas citas, citas dejas un dziesmas. Pat izskats ir citÄds. Šo varam attiecinÄt uz vairumu tautu pasaulÄ“.
Tas nozÄ«mÄ“, ka tautas, kÄ arÄ« to valodas nemitÄ«gi mainÄs. Parasti šÄ«s maiņas notiek dažÄdu vardarbÄ«bu rezultÄtÄ, un tur, kur vardarbÄ«bas ir bijis mazÄk, arÄ« izmaiņas konkrÄ“tu tautu šai ziÅ†Ä ir mazÄk skÄrušas. Tur, kur dabas apstÄkļu vai Ä£eogrÄfiskÄ izvietojuma dēļ kÄda teritorija ir iekÄrojamÄka, vardarbÄ«bas ir bijis ļoti daudz. Šodienas angļi nespÄ“tu saprast, ko runÄja šÄ«s salas iemÄ«tnieki pirms kÄdiem tÅ«kstoš gadiem. Daudzi no britiem pat nespÄ“j saprast vÄ“l nesen dzÄ«vojušu un rakstÄ«jušu ŠekspÄ«ru.
Kas esam?
Turpinot šo domu, ja pajautÄsim poļiem, kas ir polis, iespÄ“jams, ka atbilde bÅ«s aptuveni šÄda – poļi ir tie, kas ir katoļi un Ä£imenÄ“ runÄ poliski. Ja jautÄsim gruzÄ«niem, tad, viņuprÄt, gruzÄ«ni ir carienes TamÄras un DÄvida pÄ“cteÄi. Francūži ir LielÄs franÄu revolÅ«cijas pÄ“cteÄi un impÄ“rijas mantinieki. AmerikÄņi ir Amerikas revolÅ«cijas un NeatkarÄ«bas kara bÄ“rni.
Katrai tautai un nÄcijai ir kÄds vÄ“sturisks pavÄ“rsiens, no kura tÄ skaita savu identifikÄciju. Visiem ir kÄds atskaites punkts. TÄ var bÅ«t arÄ« Saules kauja, bet jebkurÄ gadÄ«jumÄ tas ir kÄds bÅ«tisks notikums tautas dzÄ«vÄ“, kÄds bÅ«tisks pavÄ“rsiens.
Ja jautÄsim padomju cilvÄ“kam, kaut Padomju SavienÄ«bas formÄli vairs nav, kas jÅ«s esat, atbilde bÅ«s vienkÄrša: mÄ“s bijÄm LielÄs oktobra revolÅ«cijas bÄ“rni, un nu mÄ“s esam tie, kuri 1945. gada 9. maijÄ sakÄva fašismu un atbrÄ«voja Eiropu no brÅ«nÄ mÄ“ra. AtbrÄ«voja pusi Eiropas, un cilvÄ“cei par to mums ir jÄbÅ«t pateicÄ«gai.
UzvarÄ“tÄji
Viss, kas bija lÄ«dz 1945. gada 9. maijam, tiek uzskatÄ«ts par juku laikiem, par padomju tautas veidošanos posmu. Notikumi pÄ“c šÄ« datuma jau ir atskaites punkts tam, ka padomju cilvÄ“ks tiek pÄrdÄ“vÄ“ts par krievu nÄciju. PamÄ“Ä£iniet ielÅ«koties, kÄda zinÄma krieva radurakstos. Vienam senÄi bÅ«s kalmiki, citam kaukÄzieši, vÄ“l citam somi vai karēļi, bÅ«s arÄ« pa kÄdam vÄcietim. Šodien viņi sevi sauc par krieviem un jÅ«tas piederÄ«gi krievu nÄcijai. Viņi klausÄs krievu mÅ«ziku, Ä“d, kÄ viņi domÄ, krievu Ä“dienus un pÄ“c Maskavas kremļa pulksteņa sagaida jauno un pavada veco gadu.
ViņuprÄt, krievi ir tie, kuri uzvarÄ“ja, tÄtad uzvarÄ“tÄji. UzvarÄ“tÄju nÄcija. Liels gods ir piederÄ“t uzvarÄ“tÄju nÄcijai.
Ja padomju nÄcija sÄka veidoties 1917. gadÄ, tad krievu nÄcija sÄka veidoties 1945. gadÄ. NÄciju vieno kopÄ«gas vÄ“rtÄ«bas un kopÄ«gs ienaidnieks. Pie ienaidniekiem piederam arÄ« mÄ“s, tÄpÄ“c neesiet naivi, nepieradinÄsiet!
GlorifikÄcija
Ja pieņemam, ka viņi ir pašu izdomÄtas uzvaras bÄ“rni, tad tas izskaidro militÄrismu, tieksmi glÄbt cilvÄ“ci, palÄ«dzÄ“t nelÅ«gtiem. Tas izskaidro un pamato uzvaras glorifikÄciju un mazgadÄ«gu bÄ“rnu ekspluatÄciju un izmantošanu uzvaras kulta propagandÄ.
Viņi neslÄ“pj, ka var atkÄtot! Ko atkÄrtot? RadÄ«t jaunu identitÄti atbilstoši laikmetam. Uzdrošinos apgalvot, ka šÄ« nÄcija pÄrdzimst ik pa laikam, kad ir pakļautas kÄrtÄ“jÄs teritorijas un tur dzÄ«vojošie iznÄ«cinÄti vai pÄrkrievoti, tad veidojas jauna identitÄte.
Latvieši
Ja tÄ ir patiesÄ«ba, tad arÄ« latviešiem ir vairÄki datumi, pÄ“c kuriem veidojas latviešu identitÄte. Kurš datums ir tas, kurš veido šodienas latvieti? 14. jÅ«nijs, 17. jÅ«nijs, 25. marts vai 1. jÅ«lijs, vai Astoņpadsmitais novembris?
Ir teikts, ka tu esi tas, ko tu Ä“d. Daudziem latviešiem latviešu nacionÄlajos svÄ“tkos JÄņos un LÄ«go mīļš ir latviešu «nacionÄlais Ä“diens» – šašliks, ikdienÄ par latviešu Ä“dieniem ir kļuvuši soļanka, rasoļņiks, pelmenis un kartupelis frÄ« ar keÄupu. ArÄ« pica.
Izvēle
Kas mÄ“s esam, jeb ko par sevi domÄjam? Kas un kÄdi vÄ“lamies bÅ«t, nosaka, ko darÄm un darÄ«sim. MÄ“s paši izvÄ“lamies, kas mums ir labi, derÄ«gi un kas kaitÄ«gs un nevÄ“lams.
Bieži, ienÄkot veikalÄ, domÄjam, ka paši izvÄ“lamies, ko pirkt, bet patiesÄ«bÄ mums jau sen ir iestÄstÄ«ts, kas ir jÄpÄ“rk. Vai to, kas mÄ“s esam un kurš datums veido šodienas latvieti, izvÄ“lamies mÄ“s, jeb to jau kÄds cits mums nelabvÄ“lÄ«gs spÄ“ks ir mums iestÄstÄ«jis?
RunÄ, ka esam vergu tauta, septiņsimt gadus vergojuši vÄciešiem, runÄ arÄ«, ka esam LÄÄplÄ“ša, streļķu un leÄ£ionÄru pÄ“cteÄi. Katrs mÄ“s varam izvÄ“lÄ“ties, kas vÄ“lamies bÅ«t, un atbilstoši savai izvÄ“lei dziedÄt, dejot, izvÄ“lÄ“ties Ä“dienus un pasaules skatÄ«jumu.