Iesaki rakstu:

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanÄ“ja labs raidÄ«jums par Latvijas rakstnieku sadarbÄ«bu ar VDK (Valsts drošÄ«bas komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatÅ«rzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni, kura sarakstÄ«jusi grāmatu ”DzelzsgriezÄ“ji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti”.

Lasiet par kultÅ«ru un kolaboracionismu un speciālbalva Evai. Zemāk video ar Evas lekciju 2016. gadā.

Protams, ka joprojām daudz no šÄ«s ziņotāju informācijas tiek slÄ“pts, jo pašreizÄ“jā mÅ«su valstiņa ir stukaču veidota, bet kaut kas jau pamazām nāk gaismā.

Kā izrādās, tad lielākā daļa mÅ«su rakstnieku ir kalpojuši VDK. Droši zināms, ka ar VDK sadarbojušies:

Zigmunds Skujiņš

Jānis Peters, te J. Petera pašlustrācija, kurā viņš visu pagriež otrādi :) Īsts komunistu blÄ“dis.

Ojārs Vācietis (PSKP biedrs no 1966.g.), viens no Ojāra Vācieša ziņojumiem VDK

Imants Ziedonis (PSKP biedrs no 1962.g), 

Ilgonis BÄ“rsons

Jānis Anerauds

Gunārs Priede

Māris Čaklais

Jānis Rokpelnis (te atzÄ«šanās 27.12.2017.) un daudzi, daudzi citi. Nemaz jau nerunājot par Andreju UpÄ«ti, ArvÄ«du Griguli, Mirdzu Ķempi un lÄ«dzÄ«giem. No savas puses pilnÄ«gi droši šim sarakstam varu pievienot Māru ZālÄ«ti.

MÅ«su dzejas dižgari, kā viens otrs par šiem cilvÄ“kiem izsakās, izrādās, bijuši pavisam nelietÄ«gi cilvÄ“ki.

Ä»oti aktÄ«vs šajās VDK oragnizÄ“tajās darbÄ«bās esot bijis Imants Ziedonis. Ojārs Vācietis pat tiek turÄ“ts aizdomās par piedalÄ«šanos Anglijā dzÄ«vojošÄ rakstnieka Gunta Zariņa 1965. gada slepkavÄ«bā, kas, protams, tika nomaskÄ“ta kā pašnāvÄ«ba pakaroties, un šÄ« pieredze VDK darbiniekiem lieti noderÄ“ja vÄ“lāko laiku slepkavÄ«bās atmodas periodā un pat vÄ“l mÅ«sdienās. Tur toreiz iesaistÄ«ts bija arÄ« Jevgēņijs Vanags(“mÄ«lÄ«gais” cilvÄ“ciņš, kurš čekas mājā bija spÄ«dzinājis cilvÄ“kus), jo viņš kopā ar O. Vācieti bija tikušies ar G. Zariņu, bet nekādi oficiāli dokumenti pagaidām nav pieejami. Ir tikai netieši mājieni.

Imants ar Ojāru daudz arÄ« sarakstÄ«jušies ar vÄ“stuļu starpniecÄ«bu. Nesen LR1 raidÄ«jumā par viņu saraksti izskanÄ“ja arÄ« šÄds fragments, kas laikam no dienasgrāmatas ņemts: “Bija reizes kad mÄ“s kopā arÄ« raudājām tāpat ne no kā. RÄ«gas stacijā tas bija un lidmašÄ«nā Ä»eņingrada - RÄ«ga. KāpÄ“c? To grÅ«ti izstāstÄ«t un to neviens nesapratÄ«s.”  Droši vien uznāca abiem vienlaicÄ«gi vainas apziņa par saviem sastrādātajiem darbiem, bet, kā saka, izlietu Å«deni vairs nesasmelsi.  Te raidÄ«jums.

Imanta Lešinska stāstÄ«tais par J. Peteru, I. Ziedoni un nedaudz O. Vācieti klausāms šajā radio raidÄ«jumā.

Te vÄ“l raksts ar interviju, ko sniedz I. Lešinskis.

Nu ko lai saka? Cik man ir iznācis saskarties ar dažiem mÅ«sdienu dzejniekiem, tad vÄ“rojamas lÄ«dzÄ«gas ainas - šie cilvÄ“ki, labākas dzÄ«ves meklÄ“jumos, ir gatavi uz jebkuru parastam cilvÄ“kam nepieņemamu rÄ«cÄ«bu un pÄ“c tam mÄ“Ä£ina par katru cenu šo savu rÄ«cÄ«bu un dzÄ«ves posmu izslÄ“gt no savas pagātnes - slÄ“pt.

Nu labi, pagaidām nekonkretizÄ“šu, jo dzejnieks pagaidām vÄ“l jÅ«tas “slavas zenÄ«tā” - atļaujas rakstÄ«t 

Facebook un TwiterÄ« parupjus teikumus, kurus pārÄ“jie pieņem un pat sajÅ«smā “aplaudÄ“”. Nu tādi viņi ir, jau sākot no Raiņa laikiem, kurš musināja cilvÄ“kus uz 1905. gada revolÅ«ciju, bet, kad bija par savu rÄ«cÄ«bu jāatbild, tad aizmuka uz Šveici, kamÄ“r samusinātie revolucionāri izcieta nežēlÄ«gus miesassodus un nošaušanas DzimtenÄ“. Tas laikam inteliÄ£ences aprindās skaitās labais un pareizais uzvedÄ«bas tonis. Ne velti vārds Rainis vienkāršÄs tautas vidÅ« ieguva apzÄ«mÄ“jumu kaut kam smieklÄ«gam, jocÄ«gam, nenopietnam. To atceros no savas bÄ“rnÄ«bas. Populārs bija teiciens “ar tevi ir rainis” vai “nu rainis”, kas nozÄ«mÄ“ja “ar tevi ir joki”, “nu joki” vai “nu humors”.

Mums skolā, cik es atceros, Ä«paši aktÄ«vi skolotāja M. Gūža cildināja dzejniekus O. Vācieti un M. Ķempi.

Toreiz es vÄ“l nesapratu, kāpÄ“c man tik pretÄ«gi šie abi cilvÄ“ki likās gan pÄ“c viņu glumjajām balsÄ«m gan, manuprāt, salkanās dzejas, bet tagad es to saprotu. I. Ziedonis gan man patika, bet es nespÄ“ju iedomāties ka viņš dzÄ«vo divas paralÄ“lās dzÄ«ves. Braukāja apkārt, tikās ar cilvÄ“kiem un tad stučīja. Grobiņā arÄ« viņš bija. Cik atceros, tad vecajā kultÅ«ras namā viņš tikās ar vietÄ“jiem. Kādreiz es domāju, ka tikai man jādzÄ«vo divas paralÄ“las dzÄ«ves, jo sabiedrÄ«bā nekad nedrÄ«kstÄ“ju teikt, ko patiesÄ«bā domāju un ko darÄ«šu, bet, kā izrādās, tad komunistiem arÄ« nav bijusi vieglāka dzÄ«ve, un tas mani tagad nedaudz mierina un reizÄ“ uzjautrina.

Šo to ir pastāstÄ«jis PÄ“teris ZirnÄ«tis un vÄ“l viens otrs, bet kāda ievÄ“rojama personÄ«ba ļoti negribot, lai atklātÄ«bai nonāktu ziņa par viņa sadarbÄ«bu ar VDK. Interesanti, kas tad vÄ“l paliek nepieminÄ“ts? Vai runa ir par Māru ZālÄ«ti? Skatiet te. Domāju, ka tur rakstÄ«tais liela daļa ir patiesÄ«ba, lai arÄ« izteicieni var šÄ·ist pārāk asi, bet pret tautas nodevÄ“jiem nevaram bÅ«t maigi.

Te no 19:15 minÅ«tes varat paklausÄ«ties ko viņa pati saka par čekas maisiem. “NevainÄ«gi cilvÄ“ciņi”, viņasprāt, bijuši ziņotāji :), un pavisam tÄ«ru cilvÄ“ku kartiņas tur esot pieliktas klāt. To viņa droši zinot. Nepasaka tikai, ka viņas kartiņa arÄ« tur varÄ“tu bÅ«t bijusi iekšÄ. Neprot M. ZālÄ«te melot.

Ja bÅ«tu runa par komponistiem, tad es domātu uz R. Paulu, jo visi cilvÄ“ki, kas aktÄ«vi iesaistÄ«jās valsts veidošanā saucamajā pÄ“catmodas periodā, manuprāt, bija saistÄ«ti ar VDK. PārÄ“jie vai nu tika nobÄ«dÄ«ti maliņā, vai arÄ« smalkā veidā noslepkavoti. Tas visiem bija redzams, bet tautai jau viegli aizmiglot skatienu ar dažādu izpriecu sarÄ«košanu un cita veida “šoviem”.

Gudrākie paši atteicās piedalÄ«ties šÄ«s čekistu izveidotās valstiņas celšanā un pareizi darÄ«ja, jo tai nav nākotnes. Pats Paula kungs runā kā Ä«stens čekists: skatiet te.

Te vÄ“l intervija ar Paula kungu jau pÄ“c čekas maisu atvÄ“ršnas. Viņš, kā izskatās, jau nervozÄ“ un gaida brÄ«di, kad tiks nosaukts viņa vārds. R. Pauls čekistus atļaujas nosaukt par cienÄ«jamiem cilvÄ“kiem :)

Man uzreiz prātā nāk šahiste R. BÄ“rziņa, kura 2018 gada maija beigās Grobiņas pilsÄ“tas svÄ“tkos draudÄ“ja mani sÅ«dzÄ“t tiesā, jo viņai, lÅ«k, nepatÄ«kot, ko es rakstot par viņu un pārÄ“jiem “godājamiem Grobiņas cilvÄ“kiem”. Vairāk par R. BÄ“rziņu manā lapā Par mani. Aizvien pārliecinošÄk izkristalizÄ“jas mÅ«su valsts radÄ«šanā iesaistÄ«to “godājamo” cilvÄ“ku patiesās sejas.

Interesanti, ka joprojām pat pÄ“tniekiem nav pieejami šo stukaču rakstÄ«tie ziņojumi. Ir tikai viņu rÄ«cÄ«bā nonākuši dažu ziņojumu melnraksti, un tajos redzams, ka tika pamatÄ«gi smalki aprakstÄ«tas visas tikšanās ar konkrÄ“tiem uzvārdiem, adresÄ“m un sarunu saturu. Saka jau, ka ziņojumi aizvesti uz Krieviju.

Personas no rakstnieku saimes, kurām nekas pagaidām neesot atrasts par sadarbÄ«bu ar VDK, ir Vizma Belševica, Knuts Skujenieks un Veronika StrÄ“lerte. Gan jau ir vÄ“l kāda mazāk zināma personÄ«ba tÄ«ra, bet te uzskaitu pazÄ«stamākās. PiemÄ“ram, vÄ“l Valdis Atāls. Lasiet Ä«su rakstiņu te. Viņš gan esot čekistiem piedevis. Te viņa teiktais: “Ja runā par stukaču tÄ“mu, es Ä«stenÄ«bā esmu viņiem visiem piedevis. RevolÅ«cija ir zaudÄ“ta. Varu pārņēmuši faktiski tie paši komunisti un čekisti”. Visa intervija te. 

Nu redziet, cik nožēlojamā valstÄ« mums jādzÄ«vo. Tas pats attiecoties uz pārÄ“jo inteliÄ£enci, un šie cilvÄ“ki lika pamatus mÅ«su tagadÄ“jai mazspÄ“jÄ«gai valstiņai. Te par inteliÄ£enci. ArÄ« mÅ«su lielais akadÄ“miÄ·is Jānis Stradiņš bijis saistÄ«ts ar VDK, un visi kā viens apgalvo, ka nevienu neesot nostučījuši. Nu bÅ«tu vismaz saņēmuši vÄ«ra dÅ«šu, atzinušies un viss. Kas tā par modi vÄ“l Äekistiem taisnoties. Taisni jāsmejas.

Šajā sakarā man prātā nāk Atmodas laika mÅ«su ielas lielā komunista un ziņotāja stāstÄ«tais, ka viņš ar sievu padomju laikā slepus regulāri gājis baznÄ«cā :) Visi pÄ“kšÅ†i palikuši pilnÄ«gi nevainÄ«gi. Man kauns par šo mÅ«su padomju laiku inteliÄ£enci. Kas tie par cilvÄ“kiem? Kādās Ä£imenÄ“s tie auguši? 

Te informācija par J. Stradiņa saistÄ«bu ar VDK. MÄ“nesi pirms čekas ziņotāju sarakstu publicÄ“šanas arÄ« Aldis Ermanbriks atklāj, ka sadarbojies ar VDK. Te raksts. Žurkas sāk pamest slÄ«kstošo kuÄ£i :) BrÄ«numi vÄ“l lieli gaidāmi. Jau pÄ“c maisu atvÄ“ršanas savus grÄ“kus un sadarbÄ«bu ar VDK daļēji izstāsta Aivars Hermanis. Aivars manā agrā jaunÄ«bā ir ciemojies manā mājā, jo kaimiņos viņam bija radi. Esam dzimuši vienā dienā!

ArÄ« arhitekts un diplomāts Jānis Dripe beidzot spiests runāt. Te ieraksts. Rodas iespaids, ka šie cilvÄ“ki melo vai arÄ« nepasaka visu lÄ«dz galam. Pie kam gandrÄ«z visi uzsver, ka bijuši inteliÄ£ences elite, bet aizmirst vienu lietu, ka par tādiem viņus padarÄ«ja padomju sistÄ“ma. Domāju, ka bija daudz citu talantÄ«gu cilvÄ“ku, kas atteicās kalpot režīmam un tādÄ“jādi nevarÄ“ja kļūt par elites cilvÄ“kiem.

Ja neticat šeit rakstÄ«tam, tad noklausieties radio raidÄ«juma ierakstu Dialogi un KultÅ«ras Rondo ierakstÄ«to sarunu ar Knutu Skujenieku te. Tur bÅ«s par G. Priedi, I. Ziedoni un vÄ“l dažiem. ArÄ« mÅ«spuses diždzejnieks Olafs GÅ«tmanis acÄ«mredzot bÅ«tu pieskaitāms šÄ«m aprindām, jo ļoti cildina savus skolotājus - Mirdzu Ķempi un Māri ÄŒaklo, kurš pilnÄ«bā atteicies sniegt liecÄ«bas par savu sadarbÄ«bu ar čeku literatÅ«rzinātniecei Evai Eglājai-Kristsonei. 

O. GÅ«tmaņa dzejolis “Sarkanā Liepāja” pasaka bÅ«tÄ«bu par šo vÄ«ru. SalÅ«zis O. GÅ«tmanis visticamāk ir jau otras izsÅ«tÄ«šanas laikā. Bez tam O. GÅ«tmanis bija Rakstnieku savienÄ«bas Liepājas nodaļas vadÄ«tājs un vÄ“lāk arÄ« LTF Liepājas nodaļas Valdes priekšsÄ“dÄ“tājs. Tagad mÄ“s labi zinām, kādi cilvÄ“ki bija Tautas frontes organizÄ“tāji. Par to nedaudz zemāk, bet pilnÄ«gi droši ir tas, ka Rakstnieku savienÄ«bas nodaļas vadÄ«tājam bija jābÅ«t draugos ar VDK.

AtcerÄ“simies kā I. Ziedonis bija uzšÅ†Äcis K. Skujeniekam, kad tas apmeklÄ“jis Rakstnieku savienÄ«bas māju: “Ko tas te meklÄ“”, jo K. Skujenieks bija atteicies sadarboties ar VDK. Atceros vÄ“l O. GÅ«tmaņa publikācijas vietÄ“jā laikrakstā “Komunists”. Atmiņā iespiedies viens numurs, kur uz pirmā vāka bija viņa patriotisks padomju dzejolis starp plÄ«vojošiem sarkanajiem karogiem. Vai tas bija maija svÄ“tkos vai oktobra svÄ“tkos, vairs neatceros, bet liekas, ka maija svÄ“tkos. Vai tik nebija tas pats pieminÄ“tais dzejolis “Sarkanā Liepāja”?

Tas varÄ“ja bÅ«t 1980 gadu pirmajā pusÄ“. Mans tÄ“vs toreiz teica: “GÅ«tmanis arÄ« pilnÄ«gi pārdevies komunistiem.” Savu labumu jau viņš no tā guva. Vai nu dzÄ«vokli dabÅ«ja, vai vÄ“l kādu padomju cilvÄ“ka sapņu piepildÄ«jumu. Un nu beidzot, atverot čekas maisus, redzam, ka neesmu kļūdÄ«jies. Raksts. Olafs GÅ«tmanis savervÄ“ts jau 1965. gadā, un viņa segvārds bijis “BÄ“rziņš”.

Ar M. Ķempi ir nedaudz interesanti, jo viņa neesot bijusi PSKP biedre, bet atsevišÄ·i dzejoļi viņai ir izteikti sarkani. SlavÄ“jusi viņa dzejā ir pat Staļina laikus. AktÄ«vi viņa pauda atbalstu padomju varas ideoloÄ£ijai. M. Ķempe iesaistÄ«jās kampaņā pret V. Belševicu, viņa atbalstÄ«ja padomju tanku ieiešanu Prāgā 1968. gadā un vÄ“l daudzas citas aktivitātes. Daļu no manis sacÄ«tā varat noklausÄ«ties KultÅ«ras Rondo raidÄ«jumā te. BÅ«tiskais ir dzirdams no 42. minÅ«tes. Labi vismaz, ka viņa ir izņemta ārā no mÅ«sdienu skolu programmas. 

Tādi paši stukači bijuši mums visapkārt, sākot no skolotājiem skolā, augstskolā, armijas dienestā un darba vietās. Nekur no viņiem nebija iespÄ“jams izvairÄ«ties. Pamazām centÄ«šos šo lapu papildināt ar jaunu informāciju gan par vietÄ“jiem stukačiem, gan tiem, kas darbojās Liepājā, RÄ«gā. Bet jāsāk man bija ar tiem, kas augšÄ, jo, kā saka, “zivs pÅ«st no galvas”.

Man jau no pašas atmodas sākuma pamazām kļuva skaidrs, kas te valstÄ« patiesÄ«bā notiek un, kad tiku uzaicināts braukt uz RÄ«gu uz barikādÄ“m, tad atteicos. Es tajā laikā jau biju pametis darbu LSC (Liepājas skaitļošanas centrā) un dežūru ostā par elektriÄ·i pie krievu kara kuÄ£iem. Aiziešanai no LSC par iemeslu bija cerÄ«gās atmodas vÄ“smas un, lai vairāk atliktos laika savu dārza darbu veikšanai, kas nu varÄ“ja uzņemt jaunus apgriezienus. Par elektriÄ·i ostā nostrādāju no 17.03.1987. lÄ«dz 20.12.1989. Tad turpināju darbu tikai savā piemājas dārziņā.

No 1973. lÄ«dz 1978. gadam studÄ“ju RÄ«gas politehniskajā institÅ«tā (RPI), kas tagad pārkristÄ«ts par RTU, un tur mums zinātnisko komunismu pasniedza tāds Uldis Augstkalns, kurš vÄ“lāk aktÄ«vu dalÄ«bu ņēma Tautas frontÄ“. U. Augstkalns bija RPI zinātniskā komunisma katedras vadÄ«tājs, un LTF 5. kongresā viņu ievÄ“lÄ“ja par LTF lÄ«dera Romualda Ražuka vietnieku, un pÄ“c viņa ierosinājuma pārvÄ“rst LTF par politisku organizāciju parlamentārai darbÄ«bai LTF sašÄ·Ä“lās. Ražuks arÄ« figurÄ“ čekas kartotÄ“kā kā vervÄ“jamais.

Tāpat mÄ“s labi zinām, ka aktÄ«vu dalÄ«bu šajos procesos ņēma arÄ« čekas “Ä£enerālis” Juris Bojārs. 

J. Bojārs 1966. gadā beidzis VDK augstskolu Maskavā. Bijis tikai VDK vecākais leitnants. LÅ«k kā viņu atceras Jānis RukšÄns: ”Man nepatika viņa VDK pagātne. Atceros, kā pÄ“c kongresa LTF centrā Rakstnieku savienÄ«bas namā Bojārs Ä·Ä“ra tālruni, zvanÄ«ja uz bijušo darbavietu un runāja pavÄ“lošÄ tonÄ«, it kā joprojām tur strādātu un nebÅ«t ne zemā amatā.” 

Tajā pašÄ LTF domÄ“ darbojās mÅ«spuses labi pazÄ«stamais PSKP biedrs Juris Aizezers. Dodu visus 100%, ka viņš sadarbojies ar VDK. Ar tādiem cilvÄ“kiem es negribÄ“ju blakus stāvÄ“t ierakumos...

No 48 minÅ«tes te varat paklausÄ«ties ko par LTF saistÄ«bu ar VDK saka LU profesors Leons Taivāns. Tas ir 22.01.2018. “Krustpunkta” raidÄ«jums LR1. Secinājums ir viens - LTF organizÄ“ja un vadÄ«ja VDK.

ÄŒekistu sarakstos atrodami arÄ« Atmodas laika raidÄ«juma "Labvakar" vadÄ«tāju EdvÄ«na InkÄ“na, Jāņa ŠipkÄ“vica un Ojāra Rubeņa vārdi. No trijotnes vissenāk esot vervÄ“ts InkÄ“ns – 1981. gadā, 1986. gadā esot vervÄ“ts ŠipkÄ“vics, savukārt 1988. gadā – arÄ« Rubenis ar segvārdu “Valts”. Sk. rakstu. Savukārt radio raidÄ«jumā “Krustpunktā” O. Rubenis pastāsta it kā vairāk par savu nelietÄ«go pagātni, bet jÅ«tams, ka cilvÄ“ciņš melo un smagi melo. Pie kam aizstāv čekistus un nomelno čekistu atmaskotājus. Te raidÄ«juma ieraksts. Par EdvÄ«nu InkÄ“nu sÄ«kāk te rakstā, ko it kā uzrakstÄ«jis VDK aÄ£ents “Roze”.

Te mūsu tautas lielie varoņi - zināmais čekistu saraksts, kurus valsts apbalvojusi ar Triju Zvaigžņu ordeni:

(informācija ņemta no interneta un ievietota te pÄ“c čekas maisu atvÄ“ršanas)
Normunds Beļskis ar pseidonÄ«mu Vitis – dzimis 1959. gadā, savervÄ“ts 1983. gadā, apbalvots ar III šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni

Aina Blinkena ar pseidonÄ«mu Robiņa – dzimusi 1929. gadā, savervÄ“ta 1976. gadā, apbalvota ar III šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Jānis Gavars ar pseidonÄ«mu Juris – dzimis 1957. gadā, savervÄ“ts 1987. gadā, apalvots ar III šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Ivars Godmanis ar pseidonÄ«mu Pugulis - dzimis 1951. gadā, savervÄ“ts 1988. gadā, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 1995. gadā

EdvÄ«ns InkÄ“ns ar pseidonÄ«mu UÄ£is – dzimis 1958.gadā, savervÄ“ts 1981.gadā, apbalvots ar III šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Aleksandrs Kudrjašovs (“metropolÄ«ts Aleksandrs”) ar pseidonÄ«mu ÄŒitateļ (LasÄ«tājs) – dzimis 1939. gadā, savervÄ“ts 1982. gadā, apalvots ar II šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni 2002.gadā

PÄ“teris Pildegovičs ar pseidonÄ«mu Petrovs – dzimis 1938. gadā, savervÄ“ts 1986. gadā, apbalvots ar IV šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni 2010.gadā

Ojārs Rubenis ar pseidonÄ«mu Valts – dzimis 1955. gadā, savervÄ“ts 1988.gadā, apbalvots ar III šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Ivars Seleckis ar pseidonÄ«mu Silājs – dzimis 1934. gadā, savervÄ“ts 1970. gadā, apalvots ar III šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni 2003.gadā

Andris Staris ar pseidonÄ«mu Ozoliņš – dzimis 1950. gadā, savervÄ“ts 1985. gadā, apbalvots ar III šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni 1998.gadā

Jānis Stradiņš ar pseidonÄ«mu Egle – dzimis 1933. gadā, savervÄ“ts 1976. gadā, apbalvots ar II šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni 1995.gadā

Gundars Strautmanis ar pseidonÄ«mu Ekrāns - dzimis 1941. gadā, savervÄ“ts 1978. gadā, apbalvots ar IV šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni 2013.gadā

Jānis Streičs ar pseidonÄ«m Viktors - dzimis 1936. gadā, savervÄ“ts 1984.gadā, apbalvots ar III šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni

Jānis ŠipkÄ“vics ar pseidonÄ«mu PÄ“teris – dzimis 1959. gadā, savervÄ“ts 1986.gadā, apbalvots ar III šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Maija Tabaka ar pseidonÄ«mu Viktorija – dzimusi 1939. gadā, savervÄ“ta 1976. gadā, apbalvota ar III šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Mavriks Vulfsons ar pseidonÄ«mu Grants – dzimis 1918. gadā, savervÄ“ts 1983. gadā, apbalvots ar III šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā.

Zināms rezultāts jau bija mÅ«su nožēlojamo rakstnieciņu kalpÄ«bai VDK. Tika savervÄ“ta vÄ“lākā mÅ«su valsts prezidente Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga. Spilgti atceros kā Juris Bojārs viņu aiz rokas izbÄ«dÄ«ja visu priekšÄ un ieteica prezidenta amatam. Apstulbotā tauta gavilÄ“ja lÄ«dzÄ«gi kā cita paaudze savulaik, sagaidot krievu tankus RÄ«gā.

Par Vairas saistÄ«bu ar VDK ir pietiekoši daudz gan netiešu gan tiešu pierādÄ«jumu, ko snieguši dažādi ārzemÄ“s dzÄ«vojošie cilvÄ“ki. AcÄ«mredzot tāpÄ“c V. VÄ«Ä·e-Freiberga tik drudžaini iestājās par čekas maisu neatvÄ“ršanu. Mani personÄ«gie iespaidi par V. VÄ«Ä·i-Freibergu ir visai bÄ“dÄ«gi. Tikos ar viņu pasākumā pilÄ«, kad tika kādai tulpei dots vārds “Vaira”. Kā izrādÄ«jās, tad šÄ« tulpe bija zagta, un Holandes pārstāvji bija no noziedzÄ«gās pasaules nākuši. Tulpe, kurai šie pārstāvji deva vārdu “Vaira”, patiesÄ«bā tagad ir reÄ£istrÄ“ta kā “Double Flaming Parrot”. Tajā laikā tika nomelnoti cilvÄ“ki, kas iebilda pret šo ākstu parādi. Iebilda gan Holandes profesionāļi, gan Latvijas speciālisti, bet Vairai, protams, taisnÄ«ba visos jautājumos :) Nu tāda viņa ir.

Viņa ieviesa arÄ« pa kādam jaunvārdam mÅ«su valodā, piemÄ“ram “ikkatrs viens” un tÄ“rÄ“ja valsts naudu uz nebÄ“du, braukājot apkārt pa pasauli. Ir diezgan pārliecinošas pazÄ«mes par viņas saistÄ«bu ar noziedzÄ«go pasauli. Uz to norāda arÄ« viņas negatÄ«vā attieksme pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. 9. novembra rÄ«tā viņa gan mÄ“Ä£ināja griezt kažoku uz otru pusi :) Te raksts par Vairas iespÄ“jamiem sakariem ar VDK.

PublicÄ“tie ÄŒekistu saraksti

Zinātniskā komunisma sliktās atzÄ«mes dēļ es nesaņēmu tā saucamo sarkano diplomu, beidzot augstskolu, un grupas biedri brÄ«nÄ«jās kāpÄ“c es neizmantoju iespÄ“ju, ko man piedāvāja - pārlikt šo eksāmenu. Atceros, ka Ä«paši aktÄ«vi provokatÄ«vus jautājumus U. Augstkalnam lekcijās uzdeva mÅ«su grupas stukačs. Tajā laikā gan mÄ“s neviens vÄ“l nenojautām, kurš ir mÅ«su grupas ziņotājs, jo viņš veikli bija par tādu pataisÄ«jis mÅ«su grupas kluso Andri Zirdziņu. Visticamāk mÅ«su grupā bija arÄ« otrs ziņotājs, un tas noteikti bija no kopmÄ«tnÄ“m. Man domāt, ka viņš pašlaik ieņem ļoti augstu amatu :) Varat minÄ“t, kurš tas ir. Domāju, ka drÄ«z ierakstÄ«šu arÄ« šo cilvÄ“ku vārdus.

Tas pats bija vÄ“rojams vietÄ“jās aktivitātÄ“s, kur aktÄ«vākie organizatori bija bijušie komunisti, ziņotāji un čekisti. Pretim viņiem nostāties bija pilnÄ«gs neprāts, un daži bÄ«stamākie, kas to mÄ“Ä£ināja darÄ«t, drÄ«z mira pÄ“kšÅ†Ä, neizskaidrojamā nāvÄ“... Te varu minÄ“t jau sākot no pirmsatmodas perioda noslepkavoto Klāvu Elsbergu lÄ«dz pat mÅ«sdienām, kad neskaidros apstākļos mira Aivars BrÄ«ze. Pa vidu bija gan jÅ«rā slÄ«kuši, gan no bites dzÄ“liena miruši, gan tāpat pÄ“kšÅ†i nomiruši, gan sabraukti, gan noindÄ“ti.

Interesanti, ka pats A. BrÄ«ze bijis čekas ziņotāju sarakstos atzÄ«mÄ“ts kā vervÄ“jamais, ko uzzinām tik pÄ“c kartotÄ“kas atvÄ“ršanas 20.12.2018, bet savervÄ“t nav izdevies.

MÄ«klaino nāvju saraksts Latvijā. Te vÄ“l  ”Amatpersonu mÄ«klainās nāves”. Cik atceros, tad tas vÄ“l nav viss.

Daudzi no mirušajiem cilvÄ“kiem gribÄ“ja kardināli mainÄ«t pašreizÄ“jo VDK iedibināto kārtÄ«bu mÅ«su zemÄ“. ArÄ« pie manis atnāca kāds cilvÄ“ks tepat no Grobiņas no bijušÄs Aizsargu organizācijas un vÄ“lÄ“jās ko pasākt, bet es viņam ieteicu pagaidām nogaidÄ«t un neskriet uzreiz bezjÄ“dzÄ«gā nāvÄ“. Viņa mÄ“Ä£inājumi atjaunot Aizsargu organizāciju beidzās ar pilnÄ«gu aizliegumu no Grobiņas vadÄ«bas puses, kur tolaik sÄ“dÄ“ja Aivars Priedols ar savu uzticamo sekretāri Guntu Konopļevu un pārÄ“jo padomju laiku komandu, ko A. Priedols bija pilnÄ«bā nolÄ“mis paturÄ“t. Tāda acÄ«mredzot bija norāde no augšas. VajadzÄ“s painteresÄ“ties, kad te tādi Konopļevi ieradušies. Vai nav tāpat kā Kalugini un Tihonovi te savulaik pÄ“c kara atsÅ«tÄ«ti, lai nodrošinātu latviešu deportācijas. Par Kaluginiem tas ir droši zināms, bet par Tihonoviem ir dzirdÄ“ts no vecajiem grobiņniekiem.

Kā izrādās, tad vÄ“l 2018. gada sākumā pašvaldÄ«bās amatus var ieņemt bijušie čekisti, jo tas ir atļauts.

Ja tiks pieņemts aizliegums čekistiem strādāt pašvaldÄ«bās, tad Grobiņas dome varÄ“tu palikt tukša :), bet tas ir mazticams scenārijs. VisdrÄ«zāk viss paliks pa vecam.

PašÄ sākumā opozÄ«ciju sev A. Priedols ļāva paspÄ“lÄ“t bijušajiem komunistiem Ilmāram Graudiņam un Harijam MartÄ«nijam. Ä»oti aktÄ«vi mani iesaistÄ«t politikā gribÄ“ja I. Graudiņš, kura tÄ“vs bija bijušais čekists Otto Graudiņš - Grobiņas pirmais pÄ“ckara priekšsÄ“dÄ“tājs. Viņš pÄ“ckara periodā bija spÄ«dzinājis Grobiņas Augustmuižas teritorijā ieslodzÄ«tos vāciešus. Droši vien sastādÄ«jis arÄ« izsÅ«tāmo sarakstus. Mira viņš savā mājelÄ“ diezgan neapskaužamos apstākļos...

Pie Ilmāra ciemojoties atbraukušais Äekists Guntis VÄ«toliņš no audzÄ“tavas “Dimzas” vairākkārt mani mÄ“Ä£ināja savervÄ“t savos tÄ«klos, piedāvājot izdevÄ«gus darÄ«jumus, kā pārdot manas tulpju jaunšÄ·irnes. G. VÄ«toliņš bija tik nekaunÄ«gs, ka atļāvās iedzÄ“ris plātÄ«ties, kā savulaik strādājis čekistu nelaimes gadÄ«jumu plānošanas grupā, kur sÄ«ki tika izplānotas operācijas cilvÄ“ku novešanai lÄ«dz dažādām nepatÄ«kamām dzÄ«ves situācijām. PiemÄ“ram pie pieÄ·eršanas ar mīļāko un tādā garā. LÄ«dz slepkavÄ«bām gan neesot gājuši. Tur acÄ«mredzot darbojās un joprojām darbojas citas “darba grupas”, bet varbÅ«t G. VÄ«toliņš nestāsta visu patiesÄ«bu.

AcÄ«mredzot par nopelniem kādu laiku G. VÄ«toliņš bija bieži dzirdams Latvijas Radio 1 programmā, kur stāstÄ«ja par gatavošanos kārtÄ“jai stādu parādei un par pārÄ“jiem dārza darbiem. Viņa kroņa stāsts bija par Fiskara lāpstu pielocÄ«šanu sava auguma vajadzÄ«bām :) Nekā daudz sakarÄ«gāka no viņa es nedzirdÄ“ju.

Tātad redzam, ka bijušie(esošie) stukači, čekisti ir joprojām visur mums tuvumā gan dārzkopÄ«bā, gan mākslā, gan reliÄ£ijā, gan pārÄ“jās dzÄ«ves sfÄ“rās. Visa mÅ«su tagadÄ“jā valsts balstās uz viņiem. Tādi cilvÄ“ki joprojām strādā mÅ«su tiesās, pašvaldÄ«bās un citos augstos amatos.

PÄ“dÄ“jais A. Priedola mÄ“Ä£inājums mani savervÄ“t savā komandā bija 2010. gada 26. oktobris, kad viņš kopā ar Egilu Juceviču ieradās pie manis ar lÄ“tu konjaka pudeli (iepriekš viņš esot mÄ“Ä£inājis noskaidrot, ko es dzerot:) un medÄ«juma konserviem, lai pierunātu lÄ«dzÄ“t Egilam rakstÄ«t vÄ“stures grāmatas par Grobiņu otro daļu par pÄ“ckara periodu. Mans uzdevums bÅ«tu apstaigāt Grobiņas vecos cilvÄ“kus un ievākt informāciju. SolÄ«ts man tika sarÄ«kot šÄdas bezmaksas iedzeršanas šad un tad. Laikam meklÄ“ja manas vājās vietas :) PieklājÄ«gi atteicu. Beigās Aivars, kurš pats nedzÄ“ra, teica, ka man esot jāsaprot, ka reālā vara mÅ«su valstÄ« piederot atsevišÄ·Äm Ä£imenÄ“m un vienai no tām viņš kalpojot. Kur nu vÄ“l skaidrāk un patiesāk!

Noklausieties lÄ«dzÄ«gu epizodi no Knuta Skujenieka stāstÄ«tā, kur 3 konservu vietā bijušas 3 konfektes :) te ieraksts (no 43. minÅ«tes). Tā ir čekistu klasiskā vervÄ“šanas metode. Pie kam vervÄ“tāji vienmÄ“r ir divi, un viens ir tāds, kas tevi pazÄ«st jau no bÄ“rnÄ«bas. Metode ir atslÄ«pÄ“ta lÄ«dz pilnÄ«bai. Skolotājs, PSKP biedrs E. Jucevičs par nopelniem tika savulaik Grobiņas domÄ“ samÄ“rā augstos amatos. Pie viņa cilvÄ“kiem bija jākārto skaidras naudas maiņas darÄ«jumi, kad mainÄ«jām repšikus uz latiem.

ArÄ« es dabÅ«ju Egilam rakstÄ«t paskaidrojumu par mantojumā saņemtiem apmÄ“ram 25 latiem :) PrecÄ«zu summu vairs neatceros. DrošÄ«bas pÄ“c E. Jucevičs nopelnÄ«to naudu lietā lika RÄ«gā, kur abiem bÄ“rniem pilsÄ“tas centrā esot iegādājies dzÄ«vokļus. Šeit uz vietas viņš dzÄ«voja joprojām pieticÄ«gi.

E. Jucevičs tagad lielās, ka 1988. gada 23. decembrÄ« piedalÄ«jies sarkanbalti sarkanā karoga pacelšanas pasākumā virs skolas Ä“kas Grobiņā. VienÄ«gi viņš aizmirst piebilst, ka tas bija saskaņots ar VDK vadÄ«bu un pÄ“c tās norādÄ«jumiem. Nu labi, te es nedaudz piedzejoju klāt, bet, zinot viņu no saviem skolas laikiem, kad viņš bija pārliecināts komunists un to izrādÄ«ja visos veidos no politinformācijām, ko viņš rÄ«koja skolā, lÄ«dz atsevišÄ·Äm rÄ«cÄ«bām un sarunām, ko man tagad gan ir grÅ«ti atstāstÄ«t, bet kas ir piedzÄ«vots.

Atceros cik viņš naidÄ«gi bija noskaņots pret manu brāli Kārli, kad brālis atļāvās skolu beidzot izlaidumā 1976. gadā pateikt ”ticÄ«ba, cerÄ«ba, mÄ«lestÄ«ba”. E. Jucevičs bija mana brāļa klases audzinātājs.

Tikpat idejiski pareiza skolas laikā bija Biruta Juceviča, kas bija Egila sieva. B. Juceviča ieņēma atbildÄ«gus amatus skolā, liekas, ka bija mācÄ«bu pārzine un arÄ« bija PSKP biedre. Viņa atrodama arÄ« manos radurakstos, bet to neesmu ierakstÄ«jis. Tas ir pa Šmitu lÄ«niju, kur man rados sanāk arÄ« latviešu valodas skolotāja Mirdza Gūža.

Nevaru nepieminÄ“t gadÄ«jumu, kad E. Jucevičam bija trakie 40 :) Pameta viņš savu Birutu un ar nakts vilcienu aizbrauca lÄ«dz uz RÄ«gu vienai savai skolniecei - ElmÄ«rai. Grobiņā šis notikums tika plaši pārrunāts. Es jau tajā laikā biju skolu beidzis un studÄ“ju RÄ«gā. ElmÄ«ra, protams, par šiem nopelniem joprojām ieņem samÄ“rā augstu amatu Grobiņas novada domÄ“, bet neizskatās viņa vairs tik neatvairāma kā toreiz.

E. Jucevičs varÄ“ja bÅ«t arÄ« riebÄ«gs pret saviem skolniekiem. Pat tagad šo Ä«pašÄ«bu nav zaudÄ“jis un centās man 2010. gada 26. oktobra sarunā atgādināt, kā mans brālis 1972. gada skolÄ“nu dziesmu svÄ“tkos, stāvot daudzas stundas karstā saulÄ“ goda sardzÄ“ pie Ä»eņina pieminekļa RÄ«gā, bija nokritis un salauzis žokli.

VÄ“l no skolas laikiem bez E. Juceviča pilnÄ«gi droši par čekistiem varu nosaukt mÅ«su skolas direktorus Gunivaldi Gudermani (1964. - 1970.) un Dzidru Kaluginu (1970. - 1973.). Kaluginu visa Ä£imene bija saistÄ«ta ar cilvÄ“ku izsÅ«tÄ«šanu uz SibÄ«riju. To paspÄ“ja pirms savas nāves pastāstÄ«t Dzidras meita Elita. Viņa esot stāstÄ«jusi manam brālimб kā pÄ“catmodas periodā visa viņas Ä£imene bija nobijusies, jo gaidÄ«ja tiesas prāvas par saviem nodarÄ«jumiem, bet tad kādu dienu esot atbraukusi Dzidras māsa no RÄ«gas un paziņojusi, ka turpmāk viņi varot dzÄ«vot mierÄ«gi, jo neviens viņus neaiztikšot, - tā viņai RÄ«gā augsti kungi apsolÄ«juši.

DrÄ«z pÄ“c izstāstÄ«tā arÄ« Elita mira. Vai dabÄ«gā nāvÄ“? Zinu vÄ“l, ka Dzidras Kaluginas māsa bijusi prokurore, kura pieprasÄ«jusi izsÅ«tÄ«šanas termiņus. Atceros spilgti, kā G. Gudermanis mums, maziem bÄ“rniem “lasÄ«ja lekciju” draudÄ«gā tonÄ« par pareizu padomju dzÄ«ves veidu. PiefiksÄ“ju uz sevi vÄ“rstos viņa naidpilnos skatienus. Droši vien viņam bija zināms par manu tÄ“vu - leÄ£ionāru, kurš ceļ māju un nodarbojas ar dārzkopÄ«bu, puÄ·kopÄ«bu, jo, skatoties uz mani, tika runāts par šÄ«m lietām kā nevÄ“lamām un nosodāmām. MÄ“s varÄ“jām bÅ«t kādā 4. klasÄ“. 

Vairākas reizes viņš esot sagādājis nepatikšanas tiem skolÄ“niem, kas ne tādas dziesmas dziedājuši savos klases vakaros vai ne tā, kā vajag jaunam topošam komunistam, pratuši uzvesties. Esot pÄ“catmodas periodā avÄ«zÄ“ “Cīņa” vai kādā citā preses izdevumā daži čekistu saraksti bijuši publicÄ“ti, un tajos esot bijis iekšÄ G. Gudermanis. To man gan ir sacÄ«jis H. MartÄ«nijs, un neesmu pārliecināts, vai visam, ko viņš saka, var ticÄ“t. Viņš arÄ« min gadÄ«jumu, kad G. Gudermanis pārtraucis viņiem klases vakara svinÄ«bas, kad izdzirdÄ“jis viņus dziedam dziesmu ”Mazā kaija”, kas esot bijusi viena no tā laika aizliegtajām dziesmām. Citi gan stāsta par dziedāto dziesmu “Zilais lakatiņš”, bet, vai tas ir par citu reizi nezinu, pagaidām teikt.

VÄ“l no tiem skolas laikiem droši zināms, ka stučītājs bija EdvÄ«ns Rihters, par kuru variet izlasÄ«t manā lapā DÄ«vaiņi. DzirdÄ“ts ir arÄ« par Induļa Grospiņa saistÄ«bu ar čeku. Vairāk ziņu gan ir par viņa vecāku Ä£imeni. Indulis gāja Grobiņas vidusskolā un bija vienu gadu vecākā klasÄ“ nekā es. VÄ“lāk Ä«su brÄ«di mums iznāca kopā strādāt LSC. Cik atceros, tad viņš kopā ar E. JucÄ“viču darbojās skolas radiofonā, un tur bija jābÅ«t drošiem cilvÄ“kiem. PersonÄ«gi gan neko sliktu par viņu nezinu teikt. ŠÄda informācija nāk no citiem cilvÄ“kiem.

Reiz, kad Grobiņā tika izkaisÄ«tas pretpadomju skrejlapas, čekisti bija ļoti satrakojušies. Skrejlapas atrastas kādas Lielās ielas mājas pagalmā aiz bijušÄ kultÅ«ras nama. Divstāvu mÅ«ra māja iepretim Reinsonu privātmājai. Tā saka Arnolds StepÄ“ns. Bez kāda pamata no Liepājas atbraukušais čekas majors bija skolā no stundas “izņemis” fizkultÅ«ras skolotāju Arnoldu StepÄ“nu un pavÄ“lÄ“jis braukt tÅ«lÄ«t lÄ«dz uz Liepāju uz nopratināšanu. Bija kāds no Grobiņas ziņojis, ka pie Arnolda atbraucis brālÄ“ns. Tātad atvedis skrejlapas. Aizdomās esot ticis turÄ“ts arÄ« mans tÄ“vs Ernests Egle, un to es uzzināju no I. Grospiņa, kas zināmā mÄ“rā apstiprina viņa saistÄ«bu ar čeku, jo ierindas grobiņniekiem nekas nebija zināms. Visi Grobiņas ziņotāji bija sacelti kājās. Varu iedomāties to uztraukumu vietÄ“jā čekas midzenÄ« :) Kurā laikā tas bija, tagad grÅ«ti atcerÄ“ties. A. StepÄ“ns, nupat satiekot uz ielas, man saka, ka tas bijis direktora A. Zomerfelda laikā, un tas ir pÄ“c manām mācÄ«bu beigām. 1973. - 1979. gads ir Zomerfelda laiks. Kāds cits cilvÄ“ks, kas šajā sakarā arÄ« tika saukts uz nopratināšanu, atceras, ka tas noticis 1977. vai 1978. gadā. Pagaidām paturÄ“šu šÄ« cilvÄ“ka vārdu nepublicÄ“tu.

ArÄ« mani reiz skolā izsauca no mācÄ«bu stundas lejā skolas dežuranta kabinetā uz nopratināšanu. PrasÄ«ja par maniem aizjÅ«ras radiem un par kontaktiem ar tiem. Visu arÄ« godÄ«gi pastāstÄ«ju, jo sapratu, ka viņiem tāpat viss ir zināms. Tas gan bija kādus 10 gadus agrāk par skrejlapu kaisÄ«šanas notikumu. 

(VÄ“l tikai vienu reizi esmu izsaukts uz čekas nopratināšanu, bet tas jau bija RÄ«gā, kad biju students. Toreiz arÄ« nesapratu, kāpÄ“c man jāiet. Izrādās, kaut kas bija dedzis, un sadegušajos dokumentos bijis mans vārds redzams. Tā vismaz man tika paskaidrots, kad izrādÄ«ju savu neizpratni par izsaukumu. Bet tas apmÄ“ram sakrÄ«t ar skrejlapu kaisÄ«šanas laiku. Kā man teica kāds cilvÄ“ks, kas arÄ« tika tajā laikā pratināts, tad viņam teikuši, ka skrejlapas izkaisÄ«tas vilcienā. Tātad čekisti meloja pat nopratinot.)

Arnoldam neviens pat nebija atvainojies par šo aizturÄ“šanu, kad vÄ“lāk bija noskaidroti Ä«stie vaininieki, kuri it kā bijuši no Jelgavas. Šo man atstāstÄ«ja nesen pats Arnolds. Citur nekur man lÄ«dz šim nebija izdevies neko uzzināt par šo gadÄ«jumu. Visi klusÄ“ un neko nezina. Pat nepiemin skolas atmiņu stāstos, jo acÄ«mredzot nedrÄ«kst. Uz stāstiem par skolu pirms salidojuma tika aicināti tikai bijušie komunisti, un nemaz dÄ«vaini man vairs nešÄ·iet šogad (2016) skolas salidojumam veltÄ«tajos drukātajos izdevumos veltÄ«tie slavinājumi augstāk pieminÄ“tajiem cilvÄ“kiem.

MÄ“s dzÄ«vojam čekistu un stukaču izveidotā valstiņā. Ja tā nebÅ«tu, tad sen jau bÅ«tu visi ziņotāju saraksti un paši ziņojumi publiskoti un mÄ“s celtu savu valsti, izmantojot godÄ«gu cilvÄ“ku sabiedrÄ«bu, neslÄ“pjoties aiz meliem. Tad arÄ« es bÅ«tu iesaistÄ«jies valsts veidošanā, bet tagad, piedodiet, neparko to nedarÄ«šu. Mani uzjautrina šÄ«s valsts jauno cÄ“lāju aktivitātes. Īpaši uzjautrina pÄ“dÄ“jā laikā radio raidÄ«jumos bieži dzirdÄ“tie teikumi, kuri kā likums sākas ar “LÄ«dz ar to” :) Senāk lietoja no krievu armijas aizgÅ«to frāzi “Tieši tā”, bet tagad to dzird mazāk. It kā zināms progress inteliÄ£ences attÄ«stÄ«bā iestājies. Bet, ja kāds grib Ä«paši izcelties, tad lieto frāzi “pa lielam”. Ir dzirdÄ“ts, ka daži censoņi lieto pat V. V. Freibergas ”ikkatrs viens”.

Pareizi dara tie cilvÄ“ki, kuri aizbrauc, jo šai valstij nav nākotnes.

Es lepojos ar to, ka pie manas mājas ne reizes nav bijis izkārts šÄ«s valsts karogs!

Reiz sen atpakaļ par to pie manis A. Priedols bija atsÅ«tÄ«jis savus sargsuņus un tie sastādÄ«ja man protokolu, bet vairāk viņš gan to nav uzdrošinājies darÄ«t, jo laikam apzinās iespÄ“jamās manas rÄ«cÄ«bas sekas kaut kad nākotnÄ“. Pat tad, ja valsts saņemsies un publiski bÅ«s pieejami visi stukaču saraksti un ziņojumi, es vÄ“l padomāšu, vai tas maz ir šai valstij piedodams, un tad varbÅ«t arÄ« iegādāšos un izlikšu karogu pie savas mājas.

Protams, ka savi ziņotāji bija katrā Grobiņas uzņēmumā, bet ar tiem man saskare maz bijusi un neko jÄ“dzÄ«gu nezinu pastāstÄ«t. Par armijas laiku citu reizi pastāstÄ«šu. Kā savos memuāros rakstÄ«jis pÄ“dÄ“jais Latvijas PSR VDK priekšsÄ“dÄ“tājs Edmunds Johansons, tad čekas aÄ£enti bijuši visās sabiedrÄ«bas grupās un organizācijās. Šis nelietis nomiris beidzot 7.02.2017.

Nu ko, tÄ“ma daudziem ir sāpÄ«ga, bet, kamÄ“r netiksim ar to skaidrÄ«bā, mÄ“s nevaram attÄ«stÄ«t tālāk mÅ«su valsti. Ja cilvÄ“ks reiz bija izšÄ·Ä«ries kalpot okupantu režīmam, lai gÅ«tu sev labumus, tad par to viņam ir arÄ« jāatbild. Neizdosies noslÄ“pties, kā vienam otram gribÄ“tos.

3.04.2017 lasu, ka VDK izpÄ“tes komisija netiek joprojām pielaista pie dokumentiem :) Te raksts. Noziedznieki tiek aizsargāti, pamatojoties uz personu datu neizpaušanas aizliegumu :) Vai te nav skaļi jāsmejas par šo čekistu izveidoto valstiņu? Zemāk pievienotajā video skaidri redzams, kā sāk nervozÄ“t tagadÄ“jais ZZS Saeimas frakcijas vadÄ«tājs, bijušais LPSR Saldus rajona kompartijas 1. sekretārs Augusts Brigmanis, kad runa iet par čekistu slÄ“pšanu :)

2017. gada 8. novembra ziņa: pazÅ«d VDK lietu dokumenti :) KonkrÄ“ti runa iet par Ivara Godmaņa iespÄ“jamās sadarbÄ«bas ar VDK jeb čeku dokumentu pazušanu. PazÅ«d informācija 

26.11.2017. raidÄ«jums “DomnÄ«ca“ LR5, kur diskusijā par čekas maisiem piedalās Ilga Kreituse - RÄ«gas Stradiņa universitātes asociÄ“tā profesore, vÄ“sturniece un Gatis KrÅ«miņš - Vidzemes augstskolas rektors, vÄ“sturnieks. Nu vienos vārtos, Ä«paši Kreitusa kundzes runa, kuras vÄ«rs ir bijušais čekists. VienÄ«gais, ko uzzinām, ir tas, ka deviņdesmito gadu sākumā čekas kartiņu bijis iespÄ“jams atpirkt no maisiem par 5000 $. Tas klausāms no 15. raidÄ«juma minÅ«tes. Tas ir vÄ“l viens pierādÄ«jums mÅ«su bandÄ«tiskās valsts struktÅ«rām. Īpaši Kreituse aizstāv Imantu Ziedoni un Ojāru Vācieti. Noniecina Evas Eglājas-Kristsones darbu. Savukārt pÄ“c čekas maisu atvÄ“ršanas Indulis ZālÄ«te saka, ka kartiņas pÄ“c 1991. gada izņemt vai pielikt nav bijis iespÄ“jams. Te raksts.

Rakstā tiek teikts, ka ir bijuši mÄ“Ä£inājumi fiktÄ«vas kartiņas pielikt klāt. 27.11.2017. klausos interviju ar Ivaru Kalviņu. LÅ«k, ko viņš saka par čekas maisiem (no 33:20 minÅ«tes.). Runā kā kārtÄ«gs Äekists - maisus neatvÄ“rt, jo esot par vÄ“lu. Visu laiku bija par ātru un nu pÄ“kšÅ†i par vÄ“lu :) Pats neesot rakstÄ«jis nekādus ziņojumus :) - atklāti melo, jo pÄ“c katra ārzemju brauciena bija jāraksta ziņojums.

Ko mums atliek - tikai pasmaidÄ«t pašlaik par valsti un šiem cilvÄ“kiem, kas kalpoja un varbÅ«t vÄ“l kalpo VDK. Te intervija ar Organiskās sintÄ“zes institÅ«ta Zinātniskās padomes priekšsÄ“dÄ“tāju Ivaru Kalviņu raidÄ«jumā Krustpunktā.

Un visbeidzot Dana Titava sacÄ«tais: “...sadarbÄ«ba ar okupācijas režīmu, jebkāda veida kolaboracionisms ir slikti, vai tā bÅ«tu ziņošana čekai, lÄ«dzdarbÄ«ba izpildvarā un komunistiskajā partijā vai darbs pašvaldÄ«bā okupācijas apstākļos.” Beidzot kaut kas sakarÄ«gs pateikts. Te viss raksts.

29.12.2017. LR1 raidÄ«juma “Krustpunkti” ievadā (1. - 16. minÅ«te) tiek apspriests jautājums par sadarbÄ«bu ar VDK. Te raidÄ«jums. Nu K. Streips ir nepārspÄ“jams. Viņš paziņo, ja bÅ«tu dzÄ«vojis padomju sistÄ“mā, tad arÄ« visticamāk bÅ«tu karjeras dēļ saistÄ«jies ar VDK. LÅ«k, pie kādas perversas domas var nonākt, ja nodevÄ“ji nesaņem pienācÄ«gu sodu. V. VÄ«Ä·e-Freiberga nav labāka. Viņa joprojām negrib vai nevar nosaukt tā zinātnieka - čekista vārdu kas kā pārliecināts latvietis esot kādreiz braucis uz ārzemÄ“m un pÄ“c tam rakstÄ«jis ziņojumus. MÄ“s esam savos sÅ«dos lÄ«dz ausÄ«m un nemaz nemÄ“Ä£inām no tiem tikt laukā.

Daudz par sadarbÄ«bu ar VDK varam uzzināt plašajā analÄ«tiskajā rakstā, kurš lasāms šeit. Latvijas PSR VDK centrālā aparāta darbinieku saraksts atrodams te. Esot zināms, ka 30 VDK štata darbinieki pārgājuši strādāt tagadÄ“jās valsts labā. Te vairāk. Nu, te vairs nav ko piebilst :) un jÅ«s tagad gribat, lai es cienÄ«tu šo valsti. Smiekli pašiem nenāk?

Man patÄ«k, kā par šo čekas maisu jautājumu izsakās jaunais liepājnieks ArtÅ«rs Butāns. Te viņa sacÄ«tais.

Ir arÄ« vÄ“l citi veselÄ«gi domājoši cilvÄ“ki. PiemÄ“ram, režisors Viesturs Kairišs. Te viņa doma par Kangara ordeni.

Bet visnopietnāk par šo tÄ“mu raksta labi informÄ“tais Andris Pauls- Pāvuls. Te labs raksts ar interviju. LÅ«k, ko viņš raksta par savulaik populāro raidÄ«jumu “Labvakar”: “Ķezbers 1988. gadā bija PSRS Valsts TV un radioraidÄ«jumu komitejas priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks. Ar viņa gādÄ«bu, izvelkot no "čekas maisiem" trÄ«s talantÄ«gus un gudrus zÄ“nus, tika radÄ«ts TV raidÄ«jums "Labvakar!", bÅ«tÄ«bā tika sakārtota informācijas telpa.” VÄ“rts visu interviju izlasÄ«t.

Te vÄ“l ES Tiesas tiesneša Egila Levita viedoklis.

Nekas nav pazudis. Noklausieties, ko saka Äekists Linards Muciņš. - Mums vienÄ«gajiem esot pilnÄ«gi visa čekas kartotÄ“ka…

Komunistu biedru kartes nÄ“sājuši daudzi mÅ«su politiÄ·i. ArÄ« tas tiek slÄ“pts. Te daži atšifrÄ“tie Saeimas komunisti uzskaitÄ«ti.

Nu tad beidzot bÅ«s sagaidÄ«ts tas patiesÄ«bas mirklis :) Te raksts

Dienu pirms publicÄ“šanas raksts. Bet nu bÅ«šot jānorāda iemesls, kāpÄ“c jums tas jāzina :)

Didzis ŠÄ“nbergs veicis pirmo pÄ“tÄ«jumu pÄ“c kartotÄ“kas atvÄ“ršanas. Te raksts

Te raksts, ko par to saka Einars Repše: Raksts

Bez visas šÄ«s čekistu un komunistu tÄ“mas es pagaidām nemaz neesmu pievÄ“rsies pedarastijas un narkomānijas tÄ“mai, kas cieši saistÄ«ta ar šÄ«s mÅ«su valstiņas pirmsākumiem. Sākot no mana kaimiņa, kas pÄ“kšÅ†i tika strādāt RÄ«gas domÄ“, un beidzot ar ministriem, kas deviņdesmitajos gados rÄ«koja orÄ£ijas. Domāju, ka daudziem vÄ“l atmiņā ir Valda Birkava savādā (smieklÄ«gā) badošanās pieteikšana pÄ“c tam, kad kāds jauneklis, kurš bija sniedzis seksuālas dabas pakalpojumus, pastāstÄ«ja publiski televÄ«zijā par šo gadÄ«jumu. Diezin vai šis jauneklis vÄ“l ir dzÄ«vs? Toreiz kādu brÄ«di patiesi bija vārda brÄ«vÄ«ba, un šis tas tika zināms arÄ« pārÄ“jai tautai. Ir zināmas aizdomas, ka tajā laikā arÄ«, izmantojot Ä€rlietu ministrijas diplomātisko transportu, tika valstÄ« vestas iekšÄ narkotikas. Par to kaut kad vÄ“lāk pastāstÄ«šu, jo negribu dažiem godÄ«giem cilvÄ“kiem sagādāt problÄ“mas. Esam Eiropā :)

Informāciju varat meklÄ“t šÄdos darbos:

Ilgonis BÄ“rsons. AuseklÄ«tis zem āmura un kāškrusta.

Rakstnieku soļi divos lÅ«zumgados (2006) 

Eva Eglāja-Kristsone. Dzelzsgriezēji.

Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti (2013). 

Silvija Radzobe. «KosmopolÄ«tu» lieta un Aleksandrs ÄŒaks (2017).

Par dzejnieka Leona Brieža izslÄ“gšanu no Latvijas Valsts universitātes rakstÄ«jusi Silvija Radzobe grāmatā Uz skatuves un aiz kulisÄ“m. (2011) Par atsevišÄ·Äm ar latviešu inteliÄ£enci un Valsts drošÄ«bas komiteju saistÄ«tām epizodÄ“m - Andris GrÅ«tups un citi autori - gan Latvijas Rakstnieku savienÄ«bas biedri, gan pÄ“tnieki, kam ir tuva literatÅ«ra un tās vÄ“sture.

Video:

Vēsturnieks Uldis Ģērmanis - par čekas maisiem. Intervijas fragments, 1997., Stokholma

https://www.youtube.com/watch?v=YSxqgaf_aHk&t=130s

Kultūras sakari kā KGB plakāts

https://www.youtube.com/watch?v=fxVngAhrMWA&t=8s

PašvaldÄ«bās nestrādās VDK aÄ£enti! A.Kaimiņš iesniedz likumgrozÄ«jumus

https://www.youtube.com/watch?v=v0wKLCxzxVk

Saeimas komunisti - Artusa kamera

https://www.youtube.com/watch?v=v3WTdufJITg

Latvijas čekisti

https://www.youtube.com/watch?v=v4eE269Dz98

Intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes politoloģijas katedras pasniedzēju Linardu Muciņu

https://www.youtube.com/watch?v=jDZsb8XzDEw

23.10.2016 - https://sites.google.com/site/tulpjujuris/kontakti/musu-stukaci