Mūsu esības antipodi
Arturs PriedÄ«tis · 29.03.2019. · Komentāri (0)Latviešu tautas esÄ«bu tagad nosaka antipodi – divas diametrÄli pretÄ“jas dzÄ«ves izpausmes. Par katru no šÄ«m izpausmÄ“m ir emocionÄli vingra atziņa. Par vienu izpausmi ir priecÄ«ga atziņa. Par otru izpausmi ir traÄ£iska atziņa.
PriecÄ«gÄ atziņa attiecas uz latviešu tautas fizisko (vulgÄri sakot – vÄ“dera) eksistenci. PriecÄ«gÄ atziņa ir šÄda.
Tas ir ļoti labi, ka LatvijÄ saimnieko Ärzemnieki. Viņiem pieder aramzeme, meži, Å«deņi. Viņu rokÄs ir latviešu tautas fiziskÄs eksistences galvenie avoti: finansu sfÄ“ra (ieskaitot Valsts banku), rÅ«pnieciskÄ un lauksaimnieciskÄ ražošana, celtniecÄ«ba, tirdzniecÄ«ba, transporta lÄ«dzekļi. Tas nozÄ«mÄ“, ka LatvijÄ materiÄlÄ sfÄ“ra funkcionÄ“ atbilstoši Ärzemnieku prÄta racionalitÄtei un darba organizÄcijai. TÄdÄ“jÄdi praktiski tiek garantÄ“ta materiÄlÄs sfÄ“ras funkcionÄ“šanas stabilitÄte un pozitÄ«vs rezultÄts. Ar to pilnÄ«gi pietiek, lai Latvijas ļaudÄ«m bÅ«tu nodrošinÄta fiziskÄ eksistence.
Labi ir arÄ« tas, ka LR nav neatkarÄ«ga valsts, un Latvija ir ES “dalÄ«bvalsts”. TÄds stÄvoklis ir izdevÄ«gs LatvijÄ saimniekojošajiem Ärzemniekiem, jo jurisdikcijas karkass tiek veidots un kontrolÄ“ts BriselÄ“, bet nevis RÄ«gÄ. Ä€rzemnieki nav atkarÄ«gi no vietÄ“jÄs jurisdikcijas kaprÄ«zÄ“m un aplamÄ«bÄm. AtkarÄ«gi ir vienÄ«gi no vietÄ“jo varas institÅ«ciju korupcijas smalkumiem.
Pašlaik latvieši var nebÄ“dÄties par fizisko eksistenci. To garantÄ“ Ärzemnieku darbÄ«ba LatvijÄ. TÄdÄ“jÄdi pašlaik nav liela nozÄ«me “6.oktobra paaudzes” politiskajai varai. “6.oktobra paaudzes” fundamentÄlÄ nevÄ“rtÄ«ba nespÄ“j ietekmÄ“t latviešu fizisko eksistenci. Dauni, pederasti, šarlatÄni, gobzemblēži, muļķīši lingvisti, kretÄ«ni pÅ«ces var droši vÄrÄ«ties 48 stundas diennaktÄ« savu bezjÄ“dzÄ«bu katlÄ, jo šie “valstsvÄ«ri” nespÄ“j tautai atņemt fiziskÄs eksistences iespÄ“jas.
Protams, priecÄ«gÄ atziņa attiecas tikai uz latviešu tautas saprÄtÄ«gÄko saujiņu, kura nepiedalÄs masu zagšanÄ un kurai patiešÄm rÅ«p fiziskÄs eksistences jautÄjums. SituÄcija ir amizanta. Ä€rzemnieku samaksÄtos nodokļus (valsts budžeta kodolu) latviešu vienai daļai ir iespÄ“jams nozagt. Šo iespÄ“ju Ärzemnieku prÄta racionalitÄte un darba organizÄcija nevar liegt. To var liegt latviešu tautas inteliÄ£ence. LatvijÄ ir sastopama tautas inteliÄ£ence, bet ļoti nelielÄ apjomÄ. NeapšaubÄmi, zagšanu var liegt Latvijas jaunÄ “Maskava” – ES varas dÅ«res BriselÄ“. TaÄu aristokrÄtiskos un buržuÄziskos Eiropas formÄlos un neformÄlos valdniekus acÄ«mredzot neinteresÄ“ masveida zagšanas ierobežošana Austrumeiropas lumpeņu un plebeju “dalÄ«bvalstÄ«”, kura visos saimnieciskajos un sociÄlajos rÄdÄ«tÄjos ieņem kÄdu no pÄ“dÄ“jÄm vietÄm EiropÄ.
PriecÄ«gajai atziņai par fizisko eksistenci emocionÄli pilnÄ«gi pretÄ“ja ir atziņa par garÄ«gÄs eksistences (ne visai vulgÄri sakot – galvas un sirds) traÄ£ismu – bezizejas stÄvokli, bojÄeju, radot ciešanas un sÄpÄ«gus pÄrdzÄ«vojumus. PilnÄ«gi pretÄ“jÄ atziņa tÄpat kÄ priecÄ«gÄ atziņa attiecas tikai uz latviešu saprÄtÄ«go saujiņu, kurai joprojÄm nav sveša morÄlÄ skaidrÄ«ba, tÄ«rÄ«ba, nevainojamÄ«ba, bet galvenais – garÄ«guma un garÄ«gÄs attÄ«stÄ«bas nepieciešamÄ«ba.
Latviešu eksistence ir atkarÄ«ga no fiziskÄs esÄ«bas nosacÄ«jumiem un garÄ«gÄs esÄ«bas nosacÄ«jumiem. TÄ tam ir jÄbÅ«t, un tas attiecas uz visiem Homo sapiens. VienÄ«gi Homo lethi sÄ“tÄ starp abiem nosacÄ«jumiem ir aiza.
Ar fizisko eksistenci, kuru LatvijÄ nodrošina Ärzemnieki, viss ir kÄrtÄ«bÄ. Latvieši ir paÄ“duši. Bet to nevar teikt par garÄ«go eksistenci. LatvijÄ garÄ«go eksistenci nodrošina paši latvieši.
GarÄ«gajÄ eksistencÄ“ ir pilnÄ«gs traÄ£isms. Latviešiem nav elites. Elite ir vienÄ«gÄ tautas fiziskÄ barotÄja un tautas garÄ«gÄ barotÄja. Tauta pati sevi nebaro. Tautu baro tÄs elite. TÄ ir elites misija. TÄ tas ir visÄm tautÄm. Latviešiem elites vietÄ ir reti kropla varas inteliÄ£ence. TÄ nav spÄ“jÄ«ga tautu barot ne fiziski, ne garÄ«gi. Tautas fizisko barošanu kroplÄ varas inteliÄ£ence ir novÄ“lusi Ärzemniekiem. KroplÄ varas inteliÄ£ence instinktÄ«vi apzinÄs savu neprasmi nodrošinÄt tautas fizisko eksistenci. KroplÄ varas inteliÄ£ence ar prieku noveltu Ärzemniekiem arÄ« tautas garÄ«gÄs eksistences nodrošinÄšanu. TaÄu tas reÄli nav iespÄ“jams. TÄpÄ“c kroplÄs varas inteliÄ£ences rokÄs ir latviešu mÄksla un literatÅ«ra, zinÄtne, filosofija, izglÄ«tÄ«ba, politika, valodas kultÅ«ra, masu komunikÄcijas saturs.
TÄ teikt, pÄrtikas uzturs latviešiem nav slikts. TaÄu garÄ«gais uzturs ir pilnÄ«gi nederÄ«gs. KroplÄ varas inteliÄ£ence spÄ“j piedÄvÄt tikai kaut ko primitÄ«vu, vulgÄru, perversu, neestÄ“tisku, amorÄlu, netalantÄ«gu, mietpilsonisku, postmodernistisku, neoliberÄlu, antihumÄnu, politiski un ideoloÄ£iski seklu, tendenciozi zombÄ“jošu un aplami orientÄ“jošu dzÄ«vei mÅ«sdienu pasaulÄ“. VienÄ«gais labums ir tas, ka kroplÄ varas inteliÄ£ence lielÄ mÄ“rÄ elpo viena pati savus izgarojumus un tautas saprÄtÄ«gÄkajai saujiņai ir iespÄ“jams sevÄ« uzturÄ“t relatÄ«vi labu garÄ«go formu, balstoties uz citu zemju mÄksliniecisko un zinÄtnisko devumu, un latviešu kultÅ«ras klasisko mantojumu. “RÄ«gas Nelaika” pseidointelektuÄlie tukšrakstÄ«tÄji, perversie “Satoristi”, humanitÄro un sociÄlo zinÄtņu akadÄ“miskie mudžinÄtÄji, interneta vÄjprÄtÄ«gie troļļi, žurnÄlistikas “Delfi”, “NRA” Å«densgalvas un varas laizÄ«tÄji, Bruņinieku nama un valdÄ«bas dauni, pederasti, kretÄ«npÅ«ces, gobzemblēži, dagmÄrbeitneršarlatÄnes, alkÄtÄ«go rektoru un skolu direktoru mafijas, odiozÄs “jÄbÅ«tÄ«bas dimensijas” sakÅ«lÄ“jas, debilÄs “par-politikas” pavļutmuzicÄ“tÄji savus izgarojumus elpo vieni paši kopÄ ar saviem faniem un faktiski nav spÄ“jÄ«gi nosmacÄ“t visu sociumu. VisapjomÄ«gÄk viņi var smadzÄ“t skolu un augstskolu jaunatni. SkolÄ“niem no tÄ izvairÄ«ties ir ļoti grÅ«ti. Tas ir nepatÄ«kami. StudÄ“tgribÄ“tÄji no tÄ var viegli izvairÄ«ties. Metode ir labi zinÄma. Gaišus jauniešus gaida katra Ärzemju universitÄte.
MÅ«su esÄ«bas antipodi nevar neizraisÄ«t bÅ«tiskas sekas. Tie ir sociÄlie antipodi. Tie attiecas uz sabiedrÄ«bas esÄ«bas eksistencionÄlo bÄzi. Antipodi nosaka latviešu tautas dzÄ«ves iespÄ“jas un perspektÄ«vas. Un šajÄ gadÄ«jumÄ nav tik svarÄ«gi, kas kuram latvietim ir galvenais – fiziskÄ eksistence jeb garÄ«gÄ eksistence. Katram normÄlam cilvÄ“kam ir saprotams, ka starp abiem tik tikko minÄ“tajiem eksistences veidiem pastÄv nesaraujama vienotÄ«ba.
Sekas ir dažÄdas un vairÄk vai mazÄk bÄ«stamas. Ä»oti bÄ«stama ir antipodu izraisÄ«tÄ sociÄlÄ vienaldzÄ«ba, kad sabiedrÄ«ba masveidÄ pÄrstÄj interesÄ“ties par politiku. Tas patiesÄ«bÄ liecina, ka sabiedrÄ«ba masveidÄ ir pÄrstÄjusi interesÄ“ties par tautas demogrÄfiju, tautas morÄlo seju, tautas reputÄciju, tautas izglÄ«tÄ«bu, zinÄtni, mÄkslu un literatÅ«ru. SociÄlÄ vienaldzÄ«ba ir tikai pussoli no sociÄlÄ nihilisma – sabiedrÄ«bas dzÄ«vesveida noraidÄ«šanas, valstiskuma un valsts institÅ«tu necieņas un izsmiešanas.
2019.gada 21.martÄ portÄlÄ “Delfi” tika ievietots teksts ar nosaukumu “Aptauja: interese par politiskajiem notikumiem LatvijÄ sasniegusi vÄ“sturiski zemÄko lÄ«meni”. Sociologu pÄ“tÄ«jumÄ vairÄk kÄ puse no aptaujÄtajiem iedzÄ«votÄjiem neinteresÄ“jas par politiku. Tas nozÄ«mÄ“, ka viņi neinteresÄ“jas arÄ« par ekonomikas, izglÄ«tÄ«bas, medicÄ«nas, zinÄtnes, mÄkslas un literatÅ«ras stÄvokli LatvijÄ.
Politika ir cilvÄ“ku visa dzÄ«ve. Politika nav tikai cīņa par tiesÄ«bÄm zagt, kÄ tas ir kriminÄlajÄ kapitÄlismÄ un “6.oktobra paaudzes” priekšstatos. Latviešu jaunÄ paaudze ir tikusies vienÄ«gi ar kriminÄlo kapitÄlismu. TÄ nepazÄ«st citu dzÄ«ves vÄ“rtÄ«bu. TÄ pazÄ«st tikai zagšanu kÄ dzÄ«ves vÄ“rtÄ«bu.
Politika nav vienÄ«gi “politika” tautas elektorÄta noskatÄ«tajÄs 100 galvÄs. PolitikÄ izpaužas un apstiprinÄs cilvÄ“ku dzÄ«ves realitÄte visos esÄ«bas aspektos. Politika ir universÄls dzÄ«ves esÄ«bas idejiski organizatoriskais instruments. Politika nav abstrakta darbÄ«ba politisko organizÄciju telpÄs, bet gan ir ikdienas konkrÄ“ta sastÄvdaļa katrÄ ikdienišÄ·ajÄ norisÄ“. Politika organiski attiecas uz katru cilvÄ“ku. ArÄ« uz tiem, kuri koÄ·etÄ«gi lepojas ar frÄzi “Man neinteresÄ“ politika!”. TÄda koÄ·etÄ“šana parasti liecina par rezignÄciju – psihisko stÄvokli, kurÄ cilvÄ“ks ir samierinÄjies ar apstÄkļiem, padevies nenovÄ“ršamajam, zaudÄ“jis ticÄ«bu saviem spÄ“kiem, mÄ“rÄ·iem un pat dzÄ«ves jÄ“gai. No rezignÄ“tiem indivÄ«diem nekas enerÄ£iski labdabÄ«gs nav gaidÄms. TÄdi indivÄ«di vÄ“las vienÄ«gi piestÅ«Ä·Ä“t vÄ“deru.