Iesaki rakstu:

Pagājušajā Ministru kabineta sÄ“dÄ“ es iepazÄ«stināju valdÄ«bas locekļus ar Covid-19 infekcijas izplatÄ«bu, situāciju slimnÄ«cās un prognozÄ“m. ŠobrÄ«d jaunu infekciju un slimnÄ«cās nonākušo Covid-19 slimnieku skaita ziņā esam turpat, kur pÄ“rnruden oktobra beigās. Trešais vilnis neatturami ceļas.

ValdÄ«bas sÄ“des dienā - 31.augustā infekcijas 14 dienu kumulatÄ«vais rādÄ«tājs bija pārsniedzis 120. Atbilstoši jÅ«nijā lemtajam, tam bija automātiski jāiedarbina atsevišÄ·i papildu drošÄ«bas pasākumi, ar kādiem sadzÄ«vojām aprÄ«lÄ« un maijā. TomÄ“r valdÄ«ba pieņēma lÄ“mumu atlikt papildu drošÄ«bas pasākumu ieviešanu un turpināt vÄ“rot smagas saslimstÄ«bas un mirstÄ«bas rādÄ«tājus.

Kur kavÄ“jas lÄ“mumi par cilvÄ“ku drošÄ«bu šoruden?

Pirmais iemesls ir tas, ka esam daļēji labākā situācijā nekā pagājušÄ rudenÄ«. KopÄ«giem spÄ“kiem esam panākuši to, ka pret Covid-19 ir pasargāti 760 tÅ«kstoši cilvÄ“ku. Tie gan ir tikai aptuveni 40% mÅ«su valsts iedzÄ«votāju. 9 no 10 mediÄ·iem ir vakcinÄ“jušies un šoruden bÅ«s ierindā. Esam ieviesuši un iemācÄ«jušies lietot sadarbspÄ“jÄ«gos Covid-19 sertifikātos balstÄ«tas drošÄ«bas zonas. SlimnÄ«cās veikti papildu ieguldÄ«jumi, un tās ir labāk sagatavojušÄs jaunam hospitalizācijas vilnim.

LÄ«dz ar to lÄ«dzÄ«gi kā citās valstÄ«s ir pamats pārskatÄ«t lÄ«dzšinÄ“jo drošÄ«bas pasākumu politiku, kura ir balstÄ«jusies uz inficÄ“to skaita 14 dienu kumulatÄ«vo rādÄ«tāju. Lielāks svars arÄ« Latvijā turpmāk jāpiešÄ·ir tieši stāvoklim slimnÄ«cās - hospitalizÄ“to skaita pieaugumam, slimnÄ«cu noslodzei un spÄ“jai sniegt citus nepieciešamos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus.

Otrais iemesls ir bÅ«tiski mainÄ«tā izpratne par to, kāda ir sabiedrÄ«bas lÄ«dzestÄ«ba, izturÄ“tspÄ“ja un noskaņojums. AtmosfÄ“ra ir nokaitÄ“ta, pie kam pats smagākais mums vÄ“l ir tikai priekšÄ. ValdÄ«bas skatÄ«jumā pieeja drošÄ«bas pasākumu ieviešanai ir jāmaina, neatkārtojot pagājušÄ gada kļūdas. EpidemioloÄ£iskie drošÄ«bas pasākumi "strādā" un dod rezultātu tikai tad, ja tos saprot un ievÄ“ro, ja izdodas panākt sabiedrÄ«bas uzvedÄ«bas izmaiņas, samazinot cilvÄ“ku savstarpÄ“jos kontaktus un liedzot vÄ«rusam iespÄ“ju inficÄ“t nākamos upurus.

Pagājušajā ziemā un pavasarÄ« valdÄ«bas publiskos strÄ«dos tapušie noteikumi bija pārāk sarežģīti, sadrumstaloti un neizsekojami. Dažādas nozares sacentās, izlobÄ“jot sev papildu atlaides uz pārÄ“jo rÄ“Ä·ina, radot netaisnÄ«bas sajÅ«tu, nojaucot izpratni par svarÄ«go un nesvarÄ«go, un cilvÄ“ki atmeta ar roku. Rezultāts - cilvÄ“kiem un valstij grÅ«ts, apnicÄ«gs un neizturami ilgs augstas saslimšanas lÄ«menis.

DrošÄ«bas pasākumu ieviešana pagaidām ir atlikta. Kā veselÄ«bas ministrs to uzskatu par ļoti riskantu situāciju. Bet kā demokrātiski ievÄ“lÄ“ts politiÄ·is labi saprotu, ka jebkuram lÄ“mumam ir vajadzÄ«gs sabiedrÄ«bas un lÄ“mÄ“ju vairākuma atbalsts. Uzskatu, ka svarÄ«giem lÄ“mumiem par cilvÄ“ku drošÄ«bu šajā rudenÄ« vismaz valdÄ«bā ir vajadzÄ«ga vienprātÄ«ba.

Kad lūzīs veselības aprūpes sistēma?

TikmÄ“r riski pieaug ar katru dienu, inficÄ“šanās un hospitalizācijas lÄ«knes neatturami raujas augšup. Jau pieminÄ“tajā 31. augusta valdÄ«bas sÄ“dÄ“ iepazÄ«stināju kolÄ“Ä£us ar prognozi, ka jau septembra ceturtajā nedēļā slimnÄ«cās varÄ“tu nonākt vairāk nekā 500 Covid-19 slimnieku, sākot ietekmÄ“t mÅ«su spÄ“ju sniegt citus pakalpojumus. Oktobra sākumā varam sasniegt 800 hospitalizÄ“to pacientu lÄ«meni, izraisot nepieciešamÄ«bu atkal izsludināt ārkārtas stāvokli veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, uzsākt plānveida aprÅ«pes ierobežošanu un pacientu pārvietošanu starp slimnÄ«cām.

RÄ“Ä·ināmies ar varbÅ«tÄ«bu, ka oktobra otrajā pusÄ“ varam pārsniegt pagājušÄs ziemas lÄ«meni un ar 1500 hospitalizÄ“tiem pacientiem nonākt veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas lÅ«zuma punktā. Mums valdÄ«bā ir augstākais divas nedēļas, lai skaidri pateiktu, kādus drošÄ«bas pasākumus ieviesÄ«sim, sasniedzot nozÄ«mÄ«go 500 hospitalizÄ“to Covid-19 slimnieku skaita robežu.

Var piekrist, ka šoruden Covid-19 ir kļuvis par nevakcinÄ“to pandÄ“miju. TomÄ“r nav Ä“tiski ļaut slimot dezinformÄ“tiem un nevakcinÄ“tiem cilvÄ“kiem. Tas nav nekāds risinājums, tā nevar bÅ«t stratÄ“Ä£ija. Katrs saslimšanas gadÄ«jums ietekmÄ“ ne tikai saslimušo, bet visu sabiedrÄ«bu – traucÄ“ skolu un uzņēmumu darbu, pārslogo slimnÄ«cas, apdraud ekonomiku. Palielinās riski sirmgalvjiem, bÄ“rniem un cilvÄ“kiem ar vāju imÅ«nsistÄ“mu. 2% Covid-19 slimnieku mirst un 10% vajadzÄ«ga ilgstoša rehabilitācija. Tas ietekmÄ“s mÅ«su tautu un valsts attÄ«stÄ«bu ilgtermiņā.

Mūs gaida smags rudens un ziema. Daudzi cilvēki mirs grūtās un bezjēdzīgās nāvēs, nāvēs, kuras varēja un vēl arvien var novērst vakcinējoties.

Jāizmanto visas un katra iespēja pasargāt

Ar iespÄ“jamo rÄ«cÄ«bas plānu es valdÄ«bu un tās partnerus iepazÄ«stināju jau vasaras sākumā un par to atgādināju arÄ« šonedēļ. Šajā rudenÄ« drošÄ«bas pasākumiem jābalstās uz šÄdiem principiem:

- vienkārši, saprotami drošÄ«bas pasākumi, ņemot vÄ“rā gan inficÄ“šanās rādÄ«tājus, gan, jo Ä«paši, slimnÄ«cu noslodzi, pilnÄ«bā pārrakstÄ«ti Ministru kabineta noteikumi Nr. 360;

- skolu darbs klātienÄ“ pÄ“c iespÄ“jas ilgāk, lÄ“mumus par drošÄ«bas pasākumiem pamatā uzticot skolu vadÄ«bai un dibinātājiem;

- minimālas drošÄ«bas prasÄ«bas vakcinÄ“tajiem un pārslimojušajiem "zaļajā režīmā" ar sadarbspÄ“jÄ«giem sertifikātiem;

- pÄ“c iespÄ“jas mazāki traucÄ“jumi pakalpojumu sniegšanai un ekonomikai "dzeltenajā režīmā" - pieaugot vÄ«rusa izplatÄ«bas riskiem, arvien lielāku daļu publisko pakalpojumu sniedzot tā dÄ“vÄ“tajā "dzeltenajā jeb daļēji drošÄ režīmā" ar testa, pārslimošanas un vakcinācijas sertifikātiem;

- tikai pirmās nepieciešamÄ«bas pakalpojumi "sarkanajā režīmā" - bez testiem un sadarbspÄ“jÄ«giem sertifikātiem, bet ar pieaugošÄm drošÄ«bas prasÄ«bām, izmantojot pieejamos drošÄ«bas rÄ«kus - ventilāciju, darbinieku vakcināciju, apmeklÄ“tāju plÅ«smu kontroli - sabiedriskajā transportā, pārtikas veikalos, aptiekās un citur;

- uzlabota drošÄ«bas pasākumu kontrole, kurā iesaistās ne vien valsts un pašvaldÄ«bu policisti un dienesti, bet lielāka loma ir arÄ« pašiem cilvÄ“kiem, pakalpojumu sniedzÄ“jiem un darba devÄ“jiem.

VajadzÄ«gi arÄ« citi lÄ“mumi valdÄ«bā un Saeimā. Pirmkārt, iedarbÄ«gi vakcinÄ“šanās veicināšanās pasākumi, jo Ä«paši augsta riska grupās, tostarp atbalsts Ä£imenes ārstiem, nodrošinot vakcinÄ“šanu visās Ä£imenes ārstu praksÄ“s. Mums jāizmanto visas un katra iespÄ“ja pasargāt tos cilvÄ“kus no 60% nevakcinÄ“to Latvijas iedzÄ«votāju, kuri bÅ«tu gatavi šÄdu lÄ“mumu pieņemt.

Covid-19 infekcijas pārvaldÄ«bas likuma grozÄ«jumu izskatÄ«šana par vakcinācijas pienākumu mediÄ·iem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem pakalpojumu sniedzÄ“jiem ir apturÄ“ta. TomÄ“r vajadzÄ«ba radÄ«t epidemioloÄ£iski drošu veselÄ«bas, izglÄ«tÄ«bas, sociālo un citu pakalpojumu vidi nekur nav zudusi. Es vÄ“l arvien uzskatu, ka pakalpojumu sniedzÄ“jiem ir pienākums vakcinÄ“ties - sevis un mÅ«su visu dēļ. Mums bÅ«s jārod juridiski, politiski un sabiedriski pieņemams risinājums.

Vienlaikus nepieciešams virzÄ«t tos lÄ“mumus no apturÄ“tā likumprojekta, kas neskar vakcinācijas pienākumu, piemÄ“ram, likumā jānosaka valsts pienākums kompensÄ“t vakcinācijas smagas sekas, ja tādas pierādāmi iestātos, kā to ir rosinājusi VeselÄ«bas ministrija.

VÄ«rusu uzvarÄ“sim mÄ“s paši

Tiktāl par valdÄ«bas un Saeimas uzdevumiem. TomÄ“r ir virkne lietu, ko mÄ“s katrs varam darÄ«t paši. VÄ«rusu uzvarÄ“s mÅ«su rÄ«cÄ«ba, nevis valdÄ«bas noteikumi. MÄ“s katrs varam bÅ«t piesardzÄ«gi, kontaktÄ“joties ar citiem cilvÄ“kiem, bez vajadzÄ«bas nepulcÄ“ties, pareizi valkāt maskas, rÅ«pÄ“ties par telpu vÄ“dināšanu un dezinfekciju, ievÄ“rot distanci, neiet slimiem uz darbu vai skolu, pÄ“c vajadzÄ«bas testÄ“ties. MÄ“s esam iemācÄ«jušies to darÄ«t.

VienÄ«gais zinātnei zināmais veids kā pasargāt cilvÄ“kus no Covid-19 un sabiedrÄ«bai atgriezties normālā dzÄ«vÄ“, ir vakcinÄ“šanās. VakcÄ«nu mums sagādāts pietiekami - visiem, kas vien to vÄ“lÄ“sies. VakcinÄ“ties, nevar mirt!