Mums ir par maz ministru, vajag vÄ“l, un tad viss bÅ«s kÄrtÄ«bÄ!
Egils Levits · 24.11.2021. · Komentāri (0)Labas pÄrvaldÄ«bas princips paredz, ka sabiedrÄ«bas interesÄ“s valsts pÄrvalde tiek pastÄvÄ«gi uzlabota. NevienÄ valstÄ« valsts pÄrvaldÄ«bas sistÄ“ma nekad nav pilnÄ«bÄ pabeigta un perfekta. TÄ ir nepÄrtraukti jÄmodernizÄ“, gan novÄ“ršot apzinÄtÄs nepilnÄ«bas, gan ņemot vÄ“rÄ sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bas un tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu. ArÄ« LatvijÄ ir labi redzamas valsts pÄrvaldÄ«bas vÄjÄs vietas.
Viena no problÄ“mÄm, kas steidzami jÄrisina, ir valsts hroniskÄ mazspÄ“ja efektÄ«vi un jÄ“dzÄ«gi pÄrvaldÄ«t jomas, kur nepieciešama vairÄku nozaru sadarbÄ«ba.
Patlaban tur, kur kÄdas nozÄ«mÄ«gas jomas pÄrvaldÄ«ba ir piekritÄ«ga dažÄdÄm ministrijÄm, mÄ“s parasti redzam vienotas politikas trÅ«kumu, fragmentÄrus un savstarpÄ“ji pretrunÄ«gus dažÄdu ministriju lÄ“mumus, kÄ arÄ« neprasmi sadarboties un koordinÄ“t jomas pÄrvaldÄ«bu.
Latvijas valsts pÄrvaldÄ«ba lielÄ mÄ“rÄ ir organizÄ“ta atbilstoši 19. un 20. gadsimta izpratnei. RisinÄmie jautÄjumi tiek pÄrvaldÄ«ti vertikÄli, paredzot attiecÄ«gÄs jomas ministriju, kuras vadÄ«bÄ atrodas politiski atbildÄ«gÄ valsts amatpersona – ministrs. Tai pašÄ laikÄ 21. gadsimta LatvijÄ kÄ modernÄ valstÄ« nÄkuši klÄt tÄdi jautÄjumi, kas prasa labi koordinÄ“tu un virzÄ«tu starpnozaru sadarbÄ«bu, kur ar vertikÄlÄs pÄrvaldÄ«bas metodÄ“m vairs nepietiek.
Starpnozaru pÄrvaldÄ«bas jautÄjumi skar nevis ekskluzÄ«vi vienas, bet vienlaikus vairÄku ministriju atbildÄ«bas jomas. Tam nepieciešama regulÄra dažÄdu ministriju un iestÄžu kopdarbÄ«ba, kopÄ«gas politikas formulÄ“šana un tÄs konsekventa Ä«stenošana. Tas prasa uz šiem starpnozaru jautÄjumiem raudzÄ«ties nevis tikai no vienas ministrijas perspektÄ«vas, bet gan daudz plašÄk, aptverot visu problÄ“mu spektru, arÄ« tÄdus jautÄjumus, kas neietilpst katras atsevišÄ·Äs ministrijas kompetencÄ“. Tikai tÄ iespÄ“jams veidot jÄ“gpilnu pÄrnozaru politiku.
TaÄu tam nepieciešams attiecÄ«gs institucionÄls ietvars. Tas mums trÅ«kst. TurklÄt šÄdas politikas noteikšana un Ä«stenošana nav un nevar bÅ«t tikai ierÄ“dņu atbildÄ«bas joma. Politikas veidošana, risinÄmo jautÄjumu izcelšana valdÄ«bas dienaskÄrtÄ«bÄ un izvÄ“les par iespÄ“jamiem risinÄjumiem ir politisku amatpersonu uzdevums. TaÄu pašreizÄ“jais valsts pÄrvaldÄ«bas modelis neparedz iespÄ“ju noteikt šÄdu politiski atbildÄ«go amatpersonu.
TÄdēļ, lai nodrošinÄtu sabiedrÄ«bai nepieciešamus un konkurÄ“tspÄ“jÄ«gus pakalpojumus pÄrnozaru jomÄs, es piedÄvÄju grozÄ«jumus Ministru kabineta iekÄrtas likumÄ, paredzot jaunu politisko amatpersonu – valsts ministru – pÄrnozaru jomu pÄrzinÄšanai.
Es piedÄvÄju likumÄ noteikt, ka Ministru kabinets pÄ“c Ministru prezidenta priekšlikuma uz Ministru kabineta pilnvaru laiku vai noteiktu termiņu var iecelt vienu vai vairÄkus valsts ministrus ar konkrÄ“tu uzdevumu – nodrošinÄt efektÄ«vu Ministru kabineta prioritÄšu Ä«stenošanu kÄdÄ no pÄrnozaru jomÄm.
Valsts ministrs savu uzdevumu izpildei varÄ“tu dot rÄ«kojumus jau esošo ministriju un pÄrvaldes iestÄžu amatpersonÄm, kÄ arÄ« koordinÄ“t savas atbildÄ«bas jautÄjumus starp dažÄdÄm ministrijÄm un pÄrvaldes iestÄdÄ“m, lai tajÄ veidotu vienotu pÄrnozaru politiku un uzraudzÄ«tu tÄs izpildi. Valsts ministram bÅ«tu piešÄ·iramas tiesÄ«bas iesniegt jautÄjumus par savu atbildÄ«bas jomu izskatÄ«šanai Ministru kabineta sÄ“dÄ“.
Valsts ministrs rÄ«kotos saziÅ†Ä ar Ministru prezidentu, un viņa darbÄ«bu nodrošinÄtu Valsts kanceleja. TaÄu valsts ministrs nebÅ«tu vÄ“l viens Ministru kabineta loceklis, kuram nepieciešams Saeimas uzticÄ«bas balsojums, un tÄdēļ valsts ministram arÄ« nebÅ«tu balsstiesÄ«bu kabineta sÄ“dÄ“s.
VÄ“los uzsvÄ“rt, ka likuma grozÄ«jumi neparedz obligÄtu pienÄkumu iecelt valsts ministrus un nenosauc konkrÄ“tas jomas, kurÄs tie varÄ“tu tikt iecelti. Likuma grozÄ«jumi tikai paredz šÄda pÄrvaldÄ«bas instrumenta iespÄ“jamÄ«bu. TÄ bÅ«tu paša Ministru kabineta atbildÄ«ba – izvÄ“rtÄ“t valsts ministra iecelšanas lietderÄ«bu un detalizÄ“tÄk noteikt atbildÄ«bas jomu un pienÄkumus. ŠÄdÄ veidÄ Ministru kabinetam tiek radÄ«ta iespÄ“ja elastÄ«gÄk reaģēt un sabiedrÄ«bas interesÄ“s prioritizÄ“t noteiktus jautÄjumus politiskajÄ dienaskÄrtÄ«bÄ.
GribÄ“tu uzsvÄ“rt, ka vairÄki pÄrnozaru politikas jautÄjumi ir ļoti svarÄ«gi mÅ«su sabiedrÄ«bai. KÄ piemÄ“rus varÄ“tu minÄ“t demogrÄfijas, bÄ“rnu tiesÄ«bu un Ä£imenes politikas jautÄjumus, kas patlaban izkaisÄ«ti starp vismaz piecÄm ministrijÄm, vai digitÄlo politiku, kas skar pilnÄ«gi visu ministriju kompetences. Te valdÄ«bai bÅ«tu jÄizvÄ“rtÄ“ politiski atbildÄ«ga valsts ministra nepieciešamÄ«ba, lai tiktu veidota un Ä«stenota attiecÄ«gÄs jomas politika un sasniegti noteikti mÄ“rÄ·i.
Apzinoties mÅ«su gadsimta komplicÄ“tÄ«bu un nepieciešamÄ«bu valstij elastÄ«gi reaģēt, šÄda tipa t. s. "2. lÄ«meņa" politisku amatpersonu institÅ«cijas ir iedibinÄtas un sekmÄ«gi darbojas lielÄkajÄ daÄ¼Ä Eiropas SavienÄ«bas valstu.
Esmu piedÄvÄjis Saeimai lemt par valsts ministru posteņa izveidošanu arÄ« mÅ«su valsts pÄrvaldÄ«bÄ, paredzot attiecÄ«gÄ likuma spÄ“kÄ stÄšanos pÄ“c nÄkamajÄm Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm.
21. gadsimta Latvijai ir nepieciešana moderna valsts pÄrvaldÄ«ba.