Iesaki rakstu:

Labas pārvaldÄ«bas princips paredz, ka sabiedrÄ«bas interesÄ“s valsts pārvalde tiek pastāvÄ«gi uzlabota. Nevienā valstÄ« valsts pārvaldÄ«bas sistÄ“ma nekad nav pilnÄ«bā pabeigta un perfekta. Tā ir nepārtraukti jāmodernizÄ“, gan novÄ“ršot apzinātās nepilnÄ«bas, gan ņemot vÄ“rā sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bas un tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu. ArÄ« Latvijā ir labi redzamas valsts pārvaldÄ«bas vājās vietas.

Viena no problÄ“mām, kas steidzami jārisina, ir valsts hroniskā mazspÄ“ja efektÄ«vi un jÄ“dzÄ«gi pārvaldÄ«t jomas, kur nepieciešama vairāku nozaru sadarbÄ«ba.

Patlaban tur, kur kādas nozīmīgas jomas pārvaldība ir piekritīga dažādām ministrijām, mēs parasti redzam vienotas politikas trūkumu, fragmentārus un savstarpēji pretrunīgus dažādu ministriju lēmumus, kā arī neprasmi sadarboties un koordinēt jomas pārvaldību.

Latvijas valsts pārvaldÄ«ba lielā mÄ“rā ir organizÄ“ta atbilstoši 19. un 20. gadsimta izpratnei. Risināmie jautājumi tiek pārvaldÄ«ti vertikāli, paredzot attiecÄ«gās jomas ministriju, kuras vadÄ«bā atrodas politiski atbildÄ«gā valsts amatpersona – ministrs. Tai pašÄ laikā 21. gadsimta Latvijā kā modernā valstÄ« nākuši klāt tādi jautājumi, kas prasa labi koordinÄ“tu un virzÄ«tu starpnozaru sadarbÄ«bu, kur ar vertikālās pārvaldÄ«bas metodÄ“m vairs nepietiek.

Starpnozaru pārvaldÄ«bas jautājumi skar nevis ekskluzÄ«vi vienas, bet vienlaikus vairāku ministriju atbildÄ«bas jomas. Tam nepieciešama regulāra dažādu ministriju un iestāžu kopdarbÄ«ba, kopÄ«gas politikas formulÄ“šana un tās konsekventa Ä«stenošana. Tas prasa uz šiem starpnozaru jautājumiem raudzÄ«ties nevis tikai no vienas ministrijas perspektÄ«vas, bet gan daudz plašÄk, aptverot visu problÄ“mu spektru, arÄ« tādus jautājumus, kas neietilpst katras atsevišÄ·Äs ministrijas kompetencÄ“. Tikai tā iespÄ“jams veidot jÄ“gpilnu pārnozaru politiku.

Taču tam nepieciešams attiecÄ«gs institucionāls ietvars. Tas mums trÅ«kst. Turklāt šÄdas politikas noteikšana un Ä«stenošana nav un nevar bÅ«t tikai ierÄ“dņu atbildÄ«bas joma. Politikas veidošana, risināmo jautājumu izcelšana valdÄ«bas dienaskārtÄ«bā un izvÄ“les par iespÄ“jamiem risinājumiem ir politisku amatpersonu uzdevums. Taču pašreizÄ“jais valsts pārvaldÄ«bas modelis neparedz iespÄ“ju noteikt šÄdu politiski atbildÄ«go amatpersonu.

Tādēļ, lai nodrošinātu sabiedrÄ«bai nepieciešamus un konkurÄ“tspÄ“jÄ«gus pakalpojumus pārnozaru jomās, es piedāvāju grozÄ«jumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot jaunu politisko amatpersonu – valsts ministru – pārnozaru jomu pārzināšanai.

Es piedāvāju likumā noteikt, ka Ministru kabinets pÄ“c Ministru prezidenta priekšlikuma uz Ministru kabineta pilnvaru laiku vai noteiktu termiņu var iecelt vienu vai vairākus valsts ministrus ar konkrÄ“tu uzdevumu – nodrošināt efektÄ«vu Ministru kabineta prioritāšu Ä«stenošanu kādā no pārnozaru jomām.

Valsts ministrs savu uzdevumu izpildei varÄ“tu dot rÄ«kojumus jau esošo ministriju un pārvaldes iestāžu amatpersonām, kā arÄ« koordinÄ“t savas atbildÄ«bas jautājumus starp dažādām ministrijām un pārvaldes iestādÄ“m, lai tajā veidotu vienotu pārnozaru politiku un uzraudzÄ«tu tās izpildi. Valsts ministram bÅ«tu piešÄ·iramas tiesÄ«bas iesniegt jautājumus par savu atbildÄ«bas jomu izskatÄ«šanai Ministru kabineta sÄ“dÄ“.

Valsts ministrs rÄ«kotos saziņā ar Ministru prezidentu, un viņa darbÄ«bu nodrošinātu Valsts kanceleja. Taču valsts ministrs nebÅ«tu vÄ“l viens Ministru kabineta loceklis, kuram nepieciešams Saeimas uzticÄ«bas balsojums, un tādēļ valsts ministram arÄ« nebÅ«tu balsstiesÄ«bu kabineta sÄ“dÄ“s.

VÄ“los uzsvÄ“rt, ka likuma grozÄ«jumi neparedz obligātu pienākumu iecelt valsts ministrus un nenosauc konkrÄ“tas jomas, kurās tie varÄ“tu tikt iecelti. Likuma grozÄ«jumi tikai paredz šÄda pārvaldÄ«bas instrumenta iespÄ“jamÄ«bu. Tā bÅ«tu paša Ministru kabineta atbildÄ«ba – izvÄ“rtÄ“t valsts ministra iecelšanas lietderÄ«bu un detalizÄ“tāk noteikt atbildÄ«bas jomu un pienākumus. ŠÄdā veidā Ministru kabinetam tiek radÄ«ta iespÄ“ja elastÄ«gāk reaģēt un sabiedrÄ«bas interesÄ“s prioritizÄ“t noteiktus jautājumus politiskajā dienaskārtÄ«bā.

GribÄ“tu uzsvÄ“rt, ka vairāki pārnozaru politikas jautājumi ir ļoti svarÄ«gi mÅ«su sabiedrÄ«bai. Kā piemÄ“rus varÄ“tu minÄ“t demogrāfijas, bÄ“rnu tiesÄ«bu un Ä£imenes politikas jautājumus, kas patlaban izkaisÄ«ti starp vismaz piecām ministrijām, vai digitālo politiku, kas skar pilnÄ«gi visu ministriju kompetences. Te valdÄ«bai bÅ«tu jāizvÄ“rtÄ“ politiski atbildÄ«ga valsts ministra nepieciešamÄ«ba, lai tiktu veidota un Ä«stenota attiecÄ«gās jomas politika un sasniegti noteikti mÄ“rÄ·i.

Apzinoties mÅ«su gadsimta komplicÄ“tÄ«bu un nepieciešamÄ«bu valstij elastÄ«gi reaģēt, šÄda tipa t. s. "2. lÄ«meņa" politisku amatpersonu institÅ«cijas ir iedibinātas un sekmÄ«gi darbojas lielākajā daļā Eiropas SavienÄ«bas valstu.

Esmu piedāvājis Saeimai lemt par valsts ministru posteņa izveidošanu arÄ« mÅ«su valsts pārvaldÄ«bā, paredzot attiecÄ«gā likuma spÄ“kā stāšanos pÄ“c nākamajām Saeimas vÄ“lÄ“šanām.

21. gadsimta Latvijai ir nepieciešana moderna valsts pārvaldÄ«ba.