Mums ir izvēle
Ilga RaÅ¡Äevska · 20.04.2021. · Komentāri (0)TV 24 Preses kluba raidÄ«jumÄ Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadÄ«tÄjs, teica: „Man nav izvÄ“les, ja es gribu strÄdÄt ar bÄ“rniem, man bÅ«s jÄvakcinÄ“jas...” To teica vÄ«rietis, iespÄ“jams - vÄ«rs un tÄ“vs, iespÄ“jams – pedagogs... nezinu... bet jauniešu centra vadÄ«tÄjs. VÄ“l viena aita iekšÄ aplokÄ, un vÄrtiņi ciet.
KamÄ“r sadzÄ«s pÄrÄ“jos – tÄ valdošÄ kliÄ·e domÄ. Cop-cobÄ“ un ar dienesta suņiem parÄ«dot? Tu nevarÄ“si strÄdÄt, mÄcÄ«ties, iegÅ«t autovadÄ«tÄja tiesÄ«bas, ceļot… Tu netiksi apkalpots frizÄ“tavÄ, bankÄ, medicÄ«nas iestÄdÄ“, pat Ära Ä“stuvÄ«tÄ“… TÄdas frÄzes bÄrsta mÅ«su ministri, pat tieslietu ministrs, kuram jau nu vajadzÄ“tu zinÄt, ka pastÄv likumi, pat cilvÄ“ktiesÄ«bas.
ŠÄ«s idejas atreferÄ“ nopirktie mediji, ziņu dienesta darbinieki satuntuļojušies stÄv ÄrÄ, vÄ“jÄ pie tukšÄ vakcinÄcijas centra cerÄ«bÄ sagaidÄ«t kaut trÄ«s cilvÄ“ku grupiņu, lai ziņÄs atkal varÄ“tu stÄstÄ«t par lielajÄm rindÄm uz poti… Uga Dumpis – jÄ, tas pats, kura pusmiljonu vÄ“rto pÄ“tÄ«jumu mÄ“s acÄ«mredzot tÄ arÄ« nesagaidÄ«sim, jo termiņi tiek pÄrcelti un pÄrcelti, pretÄ“ji nu jau visas pasaules zinÄtnieku viedoklim nebeidz stÄstÄ«t par vakcÄ«nas drošumu…
Uz ko JÅ«s cerat, Dumpja kungs – uz karu UkrainÄ, uz grÄ“ku plÅ«diem, uz apokalipsi? MÄ“s sagaidÄ«sim un izvÄ“rtÄ“sim JÅ«su zinÄtnisko darbu, tÄpat kÄ ikdienÄ vÄ“rtÄ“jam to, ko JÅ«s darÄt.
Kas teica, ka mums nav izvÄ“les? Marionetes? Darba inspekcija, tiesÄ«bsargs, pat vienÄ«gais ziņu raidÄ«jums LatvijÄ, kuru ir vÄ“rts skatÄ«ties, saka ko citu. Nu, labi - man nav izvÄ“les, tad es nodošu, pametÄ«šu, nošaušu? Ja es gribu strÄdÄt ar bÄ“rniem, man nav izvÄ“les - es likšu vakcinÄ“ties saviem bÄ“rniem, savai grÅ«tajai sievai? TÄ?
NolÄdÄ“ts, ja esi vÄ«rietis, tad ej izvadÄt maizi, kÄpostus, stÄdÄ«t mežu, remontÄ“t karuseļus, karot uz Donbasu… bet esi vÄ«rietis! Atņems šo darbu vai radÄ«s tÄdus apstÄkļus, ka nevarÄ“si strÄdÄt profesijÄ…. Visus neatlaidÄ«s. Bet – VISUS! Pa vienam mÅ«s sadzÄ«s aplokÄ, kÄ jau simtreiz to darÄ«juši – mums ir tik Ä«sa atmiņa, ka mÄ“s ceram, ka šoreiz pažēlos?
Kad pažēloja – kad prihvatizÄ“ja, izsaimniekoja, likvidÄ“ja? Kad veseliem ciemiem izdzina uz Eiropu darbÄ? Kad sakrÄtos tÅ«kstošus pÄrvÄ“rta piecos latos? Kad uztaisÄ«ja nÄkošo krÄ«zi un iedzina mÅ«s parÄdu verdzÄ«bÄ? Kad politisko ambÄ«ciju dēļ faktiski nolikvidÄ“ja tranzÄ«tu, dzelzceļu, ostas ar tÅ«kstošiem darba vietu? Kad atklÄti lobÄ“ vienus un iznÄ«cina citus uzņēmÄ“jus?
Ko pažēloja – tos bÄ“rnus, kuriem atņēma bÄ“rnÄ«bu, vecÄkus un saspundÄ“ja psihenÄ“s un pÄrdeva? Tos daudzbÄ“rnu vecÄkus, kuriem nozaga diferencÄ“to valsts pabalstu Dombrovska laikÄ – es runÄju par to pašu VienotÄ«bu, kas pÄrdÄ“vÄ“jusies, sapumpurojusies kÄ hidra un turpina rullÄ“t – un tagad taisÄs atņemt otrreiz?
Tos simtus tÅ«kstošu, kuriem nedeva pilsoņa tiesÄ«bas, vai tos, kuriem pirms sešiem gadiem pielika trÄ«s eiro pie algas, lai atņemtu trÅ«cÄ«go statusu un visas garantijas, medicÄ«nu un medikamentus ieskaitot? Tos slimos bÄ“rnus, kuriem vÄcam ziedojumus, vai tos slimniekus, kuriem skaidri pasaka – ja tev nav naudas operÄcijai, mÄ“s tevi izrakstÄm no slimnÄ«cas? Tos, kurus noÄrstÄ“ja pa telefonu?
Mums ir Ärsti, žurnÄlisti, kuri nebÄ«stas runÄt. Mums ir politiÄ·es - JÅ«lija, Ä»ubova, Ilga Kreituse... Mums ir sievietes, kas nebaidÄs, – feldšerÄ«te Marina, aprÅ«pÄ“tÄja Jolanta no KuldÄ«gas, kur nemaz tik daudz darba vietu nav… MÅ«su ir daudz. Viņas neteiks – man nav izvÄ“les, jo viņas zina, kas ir atbildÄ«ba, viņas radÄ«s savu darba vietu, kaut vai slauks govi un kops dÄrzu, bet nepiedalÄ«sies genocÄ«dÄ…
Mums ir uzņēmÄ“ji, kas cÄ«nÄs… Mums vÄ“l nav ar vakcÄ«nu piebeigta tÄ hromosoma, kas atbild par intelektu… MÄ“s vÄ“l esam cilvÄ“ki. Mums ir atmiņa un loÄ£iskÄ domÄšana. Un mums ir izvÄ“le.