Menu
Pilnā versija

Mīts un patiesība par „no-kill”

AstrÄ«da Kārkliņa* · 29.03.2021. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vārdi "No-kill" mÅ«s uzrunā emociju lÄ«menÄ« un apbrÄ«nojami viegli rada ilÅ«ziju par pilnÄ«gu laimi. Pārņem sajÅ«ta, ka nāve lÄ«dz ar šiem vārdiem beidz pastāvÄ“t, slimÄ«bas un ciešanas izzÅ«d no realitātes. MÄ“s uzzinām par tiem sliktajiem “midzinātājiem” un labajiem “no-kill” glābÄ“jiem, kuriem tad arÄ« tiek garantÄ“ta milzÄ«ga sabiedrÄ«bas atsaucÄ«ba un atbalsts.

Lielisks mārketinga ierocis sabiedriskās domas ietekmÄ“šanai, kurš kā visas manipulācijas nebÅ«t nav tik nevainÄ«gs, kā sākotnÄ“ji varÄ“tu šÄ·ist. Jo dzÄ«ve nav tik vienkārša kā reklāmā. Reklāmai vienmÄ“r jābÅ«t skaistai, trāpÄ«gai un ietverto mÄ“rÄ·i realizÄ“t spÄ“jÄ«gai. DzÄ«vÄ“ nekad viss nav tik skaisti kā sižetā, ko mums piedāvā reklāma „no-kill”.

1. Pasaules dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizāciju izpratnÄ“ “No-kill” nenozÄ«mÄ“, ka šajās patversmÄ“s dzÄ«vnieki netiek iemidzināti.

Lai atbilstu pasaulÄ“ vispāratzÄ«to standarta “no-kill” apzÄ«mÄ“jumam, dzÄ«vÄ«ba jāsaglabā vismaz 90% dzÄ«vnieku, kas nonāk patversmÄ“. 10% dzÄ«vnieku patversme drÄ«kst iemidzināt, nezaudÄ“jot "no-kill" patversmes statusu. VienmÄ“r bÅ«s dzÄ«vnieki, kuriem diemžēl eitanāzija ir vislabākais risinājums, taču radot iespaidu, ka „no-kill” nozÄ«mÄ“ pilnÄ«gu atteikšanos no tās, notiek manipulācija ar mÅ«su emocijām un prātu.

Galvenais vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijs - eitanāzijas iemesls. Dzirdot par patversmÄ“ iemidzinātajiem dzÄ«vniekiem, Ä«paši, ja pretstatā tiek likts citas patversmes "no-kill" statuss, mÅ«s pārņem šausmas, acu priekšÄ redzam veselus, adoptÄ“jamus dzÄ«vniekus, kuri tiek iemidzināti tikai tāpÄ“c, ka viņiem nav atrasta jauna mājvieta. VÄ“l 20 gadus atpakaļ tā bija skumja realitāte, taču šobrÄ«d situācija ir pilnÄ«gi citāda – Latvijā pamesto dzÄ«vnieku (Ä«paši suņu) ir kļuvis ievÄ“rojami mazāk, bet patversmju un dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizāciju – nesalÄ«dzināmi vairāk.

Visas dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizācijas neatkarÄ«gi no nosaukuma ir pret dzÄ«vnieku iemidzināšanu un dara visu, lai saglabātu katra dzÄ«vnieka dzÄ«vÄ«bu, tādā veidā parādot arÄ« sabiedrÄ«bai katras dzÄ«vÄ«bas vÄ“rtibu arÄ« tad, ja viņš ir vecs un slims. Neviena dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizācija Latvijā nekad labprātÄ«gi negribÄ“s iemidzināt dzÄ«vnieku vietas trÅ«kuma dēļ. Tā meklÄ“s vietu citā patversmÄ“, kurai bÅ«s iespÄ“ja uzņemt šo dzÄ«vnieku kaut vai uz laiku.

Likums nosaka, ka tad, ja patversmÄ“ nonāk smagi ievainoti vai slimi dzÄ«vnieki, kuru dzÄ«ve bez ciešanām nav iespÄ“jama, tad viņiem pielieto eitanāziju, lai atvieglotu ciešanas. Diemžēl pārskatāmā nākotnÄ“ nekur nepazudÄ«s arÄ« dzÄ«vnieki, kurus nav iespÄ“jams piedāvāt adopcijai agresijas dēļ (šÄdus dzÄ«vniekus varÄ“tu adoptÄ“t cilvÄ“ki ar Ä«pašÄm zināšanām, taču tas notiek ļoti reti, un riski, ka šÄds agresÄ«vs suns turpinās nogalināt citus suņus un kaÄ·us, uzbrukt cilvÄ“kiem, ir ļoti liels). Smagi ievainotie, nedziedināmi slimie, kuru dzÄ«ves kvalitāte kļūst nožēlojama, un izteikti agresÄ«vie dzÄ«vnieki veido tos pat pÄ“c "no-kill" standartiem pieļaujamos 10% iemidzināto dzÄ«vnieku.

2. Adopcijai nepiemērots dzīvnieks: kā noteikt robežu?

Ja dzÄ«vnieks ir patiesi neārstÄ“jami slims vai nogalina citu sugu dzÄ«vniekus, bÄ«stams cilvÄ“kam, tā iemidzināšana varÄ“tu bÅ«t pieļaujama. ProblÄ“ma rodas brÄ«dÄ«, kad jāpieņem lÄ“mums. Nav pasaulÄ“ izveidots tāds “veselÄ«bas vai/un agresivitātes standarts”, ko varÄ“tu piemÄ“rÄ«t konkrÄ“tajam dzÄ«vniekam un standartizÄ“ti izlemt, kā rÄ«koties.

PasaulÄ“ ir patversmes un dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizācijas, kas uzskata, ka pitbulterjeri un to metisi nav piemÄ“roti adopcijai to iespÄ“jamās zooagresijas dēļ. Ir patversmes un dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizācijas, kas uzskata, ka ir neÄ“tiski piedāvāt adopcijai kaÄ·us, kam ir konstatÄ“ts kaÄ·u leikÄ“mijas (FeLV) vai kaÄ·u imÅ«ndeficÄ«ta (FIV) vÄ«russ. Ir patversmes, kas ieviesušas obligātos dzÄ«vnieka rakstura testus, citas patversmes šÄdus testus neveic vispār.

Tie paši cilvÄ“ki, kas kaislÄ«gi iestājas pret iemidzināšanu vispār, parasti uzskata, ka jādara viss, lai dzÄ«vnieks neciestu un nemocÄ«tos. Liela sabiedrÄ«bas daļa nesaprot, ka tieši šÄds ir visu dzÄ«vnieku aizstāvju mÄ“rÄ·is.

3. „No-kill” patversmes kā veiksmÄ«gs mārketinga triks.

PasaulÄ“ patversmes, kas mÄ“rÄ·tiecÄ«gi izmanto “no-kill” statusu sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bas piesaistÄ«šanai, apzināti var uzņemt ierobežotu dzÄ«vnieku daudzumu vai neievÄ“ro noteiktos normatÄ«vus.

Labprāt tiek uzņemti veseli kucÄ“ni un kaÄ·Ä“ni, kuru saimnieku dzÄ«vnieciņiem „tā nejauši gadÄ«jās” apbÄ“rnoties, jo tos ir viegli nodot adopcijai. Statistikā 100% adopcija, 0% eitanāzijas. Tieši šÄda statistika ļoti piesaista ziedotājus, vai ne tā?

Bet kur liksim izteikti bailÄ«gos vecos un/vai nesocializÄ“tos kaÄ·us? Kur paliks vecie un/vai agresÄ«vie suņi? Vai mÄ“s esam gatavi tam, ka šie dzÄ«vnieki paliks uz ielas, kamÄ“r visas patversmes bÅ«s "no-kill"? Laikā, kad sabiedrÄ«ba slavÄ“s "no-kill" un ar nicinājumu izturÄ“sies pret pārÄ“jām patversmÄ“m, tikmÄ“r tieši tie, kam palÄ«dzÄ«ba vajadzÄ«ga visvairāk, var palikt bez tās.

4. „No-kill”- mÄ“rÄ·is vai lÄ«dzeklis?

Jau paša termina "no-kill" izmantošana rada jautājumu par tā lietošanas mÄ“rÄ·i. Kādēļ tiek uzsvÄ“rts un privatizÄ“ts tas, kas ir visu dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizāciju darbošanās mÄ“rÄ·is? Kādēļ censties izcelt sevi un padarÄ«t vairāk redzamu, ja reiz mÄ“s visi strādājam viena mÄ“rÄ·a labā?

Vai tiešÄm dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizācija, kas neprivatizÄ“ "no-kill" statusu, alkst iemidzināt dzÄ«vniekus? Vai tiešÄm to darbinieki sapņo par letālās injekcijas šÄ¼ircÄ“m? VienÄ«gais iemesls, kādēļ vietā un nevietā tiek izmantots termins "no-kill", ir nevis darbÄ«bas mÄ“rÄ·is, bet gan lÄ«dzeklis ziedojumu vākšanai, mārketinga instruments. RadÄ«t skaistu imidžu, saņemt vairāk atbalsta un ziedojumu, bieži uz citu organizāciju un patversmju pazemināšanas rÄ“Ä·ina. Termins "no-kill" parasti tiek ciniski izmantots, lai atviltu atbalstu, laiku un ziedojumus no tiem, kam to vajag visvairāk.

MÄ“s mudinām pārbaudÄ«t patversmju atskaites un padomāt par to, vai iesniegtie dati ir patiesi. Aicinām padomāt, vai dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizācijai ir vÄ“l kādi darbÄ«bas lauki, izņemot"no-kill" statusu, – vai tā piedalās vienÄ«gajā efektÄ«vajā bezsaimnieku kaÄ·u skaita samazināšanas programmā “noÄ·er-sterilizÄ“-atlaid”; cik aktÄ«vi tā iesaistās, lai saglabātu sterilizÄ“to kaÄ·u dzÄ«votnes pilsÄ“tvidÄ“; vai patversme sadarbojas ar kinologiem, kas novÄ“rtÄ“ adopcijai piedāvājamo dzÄ«vnieku temperamentu un pasargās citus dzÄ«vniekus no bÄ«stamo suņu uzbrukumiem; cik rÅ«pÄ«gi tiek izvÄ“lÄ“ti topošie adoptÄ“tāji, jeb dzÄ«vnieki tiek atdoti katram gribÄ“tājam pat bez adopcijas maksas jeb katram, kas var samaksāt?

Kāds ir risks, ka no patversmes laimÄ«gi adoptÄ“tais dzÄ«vnieks var izrādÄ«ties agresÄ«vs un sakost cilvÄ“kus vai nokost citus dzÄ«vniekus? Vai patversmei ir savs katru dienu strādājošs veterinārārsts, kurš nav tikai izkārtne normatÄ«vo aktu izpildei? Vai patversme apzinās, ka ielu kaÄ·a ilgstoša turÄ“šana patversmes apstākļos ir pielÄ«dzināma dzÄ«vnieka tÄ«šai mocÄ«šanai? Vai patversme ievÄ“ro valstÄ« noteiktos normatÄ«vus vai arÄ« pieiet to izpildei “radoši” un vairāk naudas tÄ“rÄ“, tiesājoties ar kontrolÄ“jošÄm iestādÄ“m, nekā izlieto dzÄ«vnieku socializācijas speciālistiem? Katrā valstÄ« šÄ« “no kill” vārda privatizācijai var bÅ«t atšÄ·irÄ«gi mÄ“rÄ·i, tomÄ“r to valkātājus raksturo kopÄ«gās intereses – parādÄ«t savu šÄ·ietamo pārākumu pār citām patversmÄ“m.

Patversme “Labās mājas” savā darbÄ«bā ievÄ“ro World Animal Protection organizāciju pieņemtās vadlÄ«nijas un standartus. Mums ir vislabākās telpas, kas nevis pielāgotas, bez speciāli uzbÅ«vÄ“tas kaÄ·u un suņu turÄ“šanai. Mums ir vienas no labākajām vetārstÄ“m Latvijā, mums ir atbildÄ«gi kopÄ“ji un brÄ«nišÄ·Ä«gi brÄ«vprātÄ«gie, pieredzÄ“juši kinologi, fantastiski inteliÄ£enti un sirsnÄ«gi atbalstÄ«tāji. MÅ«su mÄ“rÄ·is – paglābt glābjamos, palÄ«dzÄ“t atkopties cietušajiem un atrast mīļas rokas un sirdis negribÄ“tajiem, nemÄ«lÄ“tajiem un liekajiem dzÄ«vniekiem, tāpÄ“c mÅ«su patversmi sauc “Labās mājas”, tās labās mājas, kas dzÄ«vniekiem dod cerÄ«bu dzÄ«vot, bet tiem, kas cieš - mÄ“s esam pietiekoši drosmÄ«gi un atbildÄ«gi, lai šÄ«s ciešanas pārtrauktu par spÄ«ti uzbrukumiem un nomelnošanai, ko pret mÅ«su patversmi vÄ“rš “no-kill” vārda privatizÄ“tāji.

Rakstā izmantoti Valdenburgh Humane Society materiāli. 

* BiedrÄ«bas “Juglas dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas grupa” valdes priekšsÄ“dÄ“tāja, dzÄ«vnieku patversmes “Labās mājas” vadÄ«tāja

Novērtē šo rakstu:

0
0