MÄ«ts un patiesÄ«ba par „no-killâ€
AstrÄ«da KÄrkliņa* · 29.03.2021. · Komentāri (0)VÄrdi "No-kill" mÅ«s uzrunÄ emociju lÄ«menÄ« un apbrÄ«nojami viegli rada ilÅ«ziju par pilnÄ«gu laimi. PÄrņem sajÅ«ta, ka nÄve lÄ«dz ar šiem vÄrdiem beidz pastÄvÄ“t, slimÄ«bas un ciešanas izzÅ«d no realitÄtes. MÄ“s uzzinÄm par tiem sliktajiem “midzinÄtÄjiem” un labajiem “no-kill” glÄbÄ“jiem, kuriem tad arÄ« tiek garantÄ“ta milzÄ«ga sabiedrÄ«bas atsaucÄ«ba un atbalsts.
Lielisks mÄrketinga ierocis sabiedriskÄs domas ietekmÄ“šanai, kurš kÄ visas manipulÄcijas nebÅ«t nav tik nevainÄ«gs, kÄ sÄkotnÄ“ji varÄ“tu šÄ·ist. Jo dzÄ«ve nav tik vienkÄrša kÄ reklÄmÄ. ReklÄmai vienmÄ“r jÄbÅ«t skaistai, trÄpÄ«gai un ietverto mÄ“rÄ·i realizÄ“t spÄ“jÄ«gai. DzÄ«vÄ“ nekad viss nav tik skaisti kÄ sižetÄ, ko mums piedÄvÄ reklÄma „no-kill”.
1. Pasaules dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizÄciju izpratnÄ“ “No-kill” nenozÄ«mÄ“, ka šajÄs patversmÄ“s dzÄ«vnieki netiek iemidzinÄti.
Lai atbilstu pasaulÄ“ vispÄratzÄ«to standarta “no-kill” apzÄ«mÄ“jumam, dzÄ«vÄ«ba jÄsaglabÄ vismaz 90% dzÄ«vnieku, kas nonÄk patversmÄ“. 10% dzÄ«vnieku patversme drÄ«kst iemidzinÄt, nezaudÄ“jot "no-kill" patversmes statusu. VienmÄ“r bÅ«s dzÄ«vnieki, kuriem diemžēl eitanÄzija ir vislabÄkais risinÄjums, taÄu radot iespaidu, ka „no-kill” nozÄ«mÄ“ pilnÄ«gu atteikšanos no tÄs, notiek manipulÄcija ar mÅ«su emocijÄm un prÄtu.
Galvenais vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijs - eitanÄzijas iemesls. Dzirdot par patversmÄ“ iemidzinÄtajiem dzÄ«vniekiem, Ä«paši, ja pretstatÄ tiek likts citas patversmes "no-kill" statuss, mÅ«s pÄrņem šausmas, acu priekšÄ redzam veselus, adoptÄ“jamus dzÄ«vniekus, kuri tiek iemidzinÄti tikai tÄpÄ“c, ka viņiem nav atrasta jauna mÄjvieta. VÄ“l 20 gadus atpakaļ tÄ bija skumja realitÄte, taÄu šobrÄ«d situÄcija ir pilnÄ«gi citÄda – LatvijÄ pamesto dzÄ«vnieku (Ä«paši suņu) ir kļuvis ievÄ“rojami mazÄk, bet patversmju un dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizÄciju – nesalÄ«dzinÄmi vairÄk.
Visas dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizÄcijas neatkarÄ«gi no nosaukuma ir pret dzÄ«vnieku iemidzinÄšanu un dara visu, lai saglabÄtu katra dzÄ«vnieka dzÄ«vÄ«bu, tÄdÄ veidÄ parÄdot arÄ« sabiedrÄ«bai katras dzÄ«vÄ«bas vÄ“rtibu arÄ« tad, ja viņš ir vecs un slims. Neviena dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizÄcija LatvijÄ nekad labprÄtÄ«gi negribÄ“s iemidzinÄt dzÄ«vnieku vietas trÅ«kuma dēļ. TÄ meklÄ“s vietu citÄ patversmÄ“, kurai bÅ«s iespÄ“ja uzņemt šo dzÄ«vnieku kaut vai uz laiku.
Likums nosaka, ka tad, ja patversmÄ“ nonÄk smagi ievainoti vai slimi dzÄ«vnieki, kuru dzÄ«ve bez ciešanÄm nav iespÄ“jama, tad viņiem pielieto eitanÄziju, lai atvieglotu ciešanas. Diemžēl pÄrskatÄmÄ nÄkotnÄ“ nekur nepazudÄ«s arÄ« dzÄ«vnieki, kurus nav iespÄ“jams piedÄvÄt adopcijai agresijas dēļ (šÄdus dzÄ«vniekus varÄ“tu adoptÄ“t cilvÄ“ki ar Ä«pašÄm zinÄšanÄm, taÄu tas notiek ļoti reti, un riski, ka šÄds agresÄ«vs suns turpinÄs nogalinÄt citus suņus un kaÄ·us, uzbrukt cilvÄ“kiem, ir ļoti liels). Smagi ievainotie, nedziedinÄmi slimie, kuru dzÄ«ves kvalitÄte kļūst nožēlojama, un izteikti agresÄ«vie dzÄ«vnieki veido tos pat pÄ“c "no-kill" standartiem pieļaujamos 10% iemidzinÄto dzÄ«vnieku.
2. Adopcijai nepiemÄ“rots dzÄ«vnieks: kÄ noteikt robežu?
Ja dzÄ«vnieks ir patiesi neÄrstÄ“jami slims vai nogalina citu sugu dzÄ«vniekus, bÄ«stams cilvÄ“kam, tÄ iemidzinÄšana varÄ“tu bÅ«t pieļaujama. ProblÄ“ma rodas brÄ«dÄ«, kad jÄpieņem lÄ“mums. Nav pasaulÄ“ izveidots tÄds “veselÄ«bas vai/un agresivitÄtes standarts”, ko varÄ“tu piemÄ“rÄ«t konkrÄ“tajam dzÄ«vniekam un standartizÄ“ti izlemt, kÄ rÄ«koties.
PasaulÄ“ ir patversmes un dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizÄcijas, kas uzskata, ka pitbulterjeri un to metisi nav piemÄ“roti adopcijai to iespÄ“jamÄs zooagresijas dēļ. Ir patversmes un dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizÄcijas, kas uzskata, ka ir neÄ“tiski piedÄvÄt adopcijai kaÄ·us, kam ir konstatÄ“ts kaÄ·u leikÄ“mijas (FeLV) vai kaÄ·u imÅ«ndeficÄ«ta (FIV) vÄ«russ. Ir patversmes, kas ieviesušas obligÄtos dzÄ«vnieka rakstura testus, citas patversmes šÄdus testus neveic vispÄr.
Tie paši cilvÄ“ki, kas kaislÄ«gi iestÄjas pret iemidzinÄšanu vispÄr, parasti uzskata, ka jÄdara viss, lai dzÄ«vnieks neciestu un nemocÄ«tos. Liela sabiedrÄ«bas daļa nesaprot, ka tieši šÄds ir visu dzÄ«vnieku aizstÄvju mÄ“rÄ·is.
3. „No-kill” patversmes kÄ veiksmÄ«gs mÄrketinga triks.
PasaulÄ“ patversmes, kas mÄ“rÄ·tiecÄ«gi izmanto “no-kill” statusu sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bas piesaistÄ«šanai, apzinÄti var uzņemt ierobežotu dzÄ«vnieku daudzumu vai neievÄ“ro noteiktos normatÄ«vus.
LabprÄt tiek uzņemti veseli kucÄ“ni un kaÄ·Ä“ni, kuru saimnieku dzÄ«vnieciņiem „tÄ nejauši gadÄ«jÄs” apbÄ“rnoties, jo tos ir viegli nodot adopcijai. StatistikÄ 100% adopcija, 0% eitanÄzijas. Tieši šÄda statistika ļoti piesaista ziedotÄjus, vai ne tÄ?
Bet kur liksim izteikti bailÄ«gos vecos un/vai nesocializÄ“tos kaÄ·us? Kur paliks vecie un/vai agresÄ«vie suņi? Vai mÄ“s esam gatavi tam, ka šie dzÄ«vnieki paliks uz ielas, kamÄ“r visas patversmes bÅ«s "no-kill"? LaikÄ, kad sabiedrÄ«ba slavÄ“s "no-kill" un ar nicinÄjumu izturÄ“sies pret pÄrÄ“jÄm patversmÄ“m, tikmÄ“r tieši tie, kam palÄ«dzÄ«ba vajadzÄ«ga visvairÄk, var palikt bez tÄs.
4. „No-kill”- mÄ“rÄ·is vai lÄ«dzeklis?
Jau paša termina "no-kill" izmantošana rada jautÄjumu par tÄ lietošanas mÄ“rÄ·i. KÄdēļ tiek uzsvÄ“rts un privatizÄ“ts tas, kas ir visu dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizÄciju darbošanÄs mÄ“rÄ·is? KÄdēļ censties izcelt sevi un padarÄ«t vairÄk redzamu, ja reiz mÄ“s visi strÄdÄjam viena mÄ“rÄ·a labÄ?
Vai tiešÄm dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizÄcija, kas neprivatizÄ“ "no-kill" statusu, alkst iemidzinÄt dzÄ«vniekus? Vai tiešÄm to darbinieki sapņo par letÄlÄs injekcijas šÄ¼ircÄ“m? VienÄ«gais iemesls, kÄdēļ vietÄ un nevietÄ tiek izmantots termins "no-kill", ir nevis darbÄ«bas mÄ“rÄ·is, bet gan lÄ«dzeklis ziedojumu vÄkšanai, mÄrketinga instruments. RadÄ«t skaistu imidžu, saņemt vairÄk atbalsta un ziedojumu, bieži uz citu organizÄciju un patversmju pazeminÄšanas rÄ“Ä·ina. Termins "no-kill" parasti tiek ciniski izmantots, lai atviltu atbalstu, laiku un ziedojumus no tiem, kam to vajag visvairÄk.
MÄ“s mudinÄm pÄrbaudÄ«t patversmju atskaites un padomÄt par to, vai iesniegtie dati ir patiesi. AicinÄm padomÄt, vai dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizÄcijai ir vÄ“l kÄdi darbÄ«bas lauki, izņemot"no-kill" statusu, – vai tÄ piedalÄs vienÄ«gajÄ efektÄ«vajÄ bezsaimnieku kaÄ·u skaita samazinÄšanas programmÄ “noÄ·er-sterilizÄ“-atlaid”; cik aktÄ«vi tÄ iesaistÄs, lai saglabÄtu sterilizÄ“to kaÄ·u dzÄ«votnes pilsÄ“tvidÄ“; vai patversme sadarbojas ar kinologiem, kas novÄ“rtÄ“ adopcijai piedÄvÄjamo dzÄ«vnieku temperamentu un pasargÄs citus dzÄ«vniekus no bÄ«stamo suņu uzbrukumiem; cik rÅ«pÄ«gi tiek izvÄ“lÄ“ti topošie adoptÄ“tÄji, jeb dzÄ«vnieki tiek atdoti katram gribÄ“tÄjam pat bez adopcijas maksas jeb katram, kas var samaksÄt?
KÄds ir risks, ka no patversmes laimÄ«gi adoptÄ“tais dzÄ«vnieks var izrÄdÄ«ties agresÄ«vs un sakost cilvÄ“kus vai nokost citus dzÄ«vniekus? Vai patversmei ir savs katru dienu strÄdÄjošs veterinÄrÄrsts, kurš nav tikai izkÄrtne normatÄ«vo aktu izpildei? Vai patversme apzinÄs, ka ielu kaÄ·a ilgstoša turÄ“šana patversmes apstÄkļos ir pielÄ«dzinÄma dzÄ«vnieka tÄ«šai mocÄ«šanai? Vai patversme ievÄ“ro valstÄ« noteiktos normatÄ«vus vai arÄ« pieiet to izpildei “radoši” un vairÄk naudas tÄ“rÄ“, tiesÄjoties ar kontrolÄ“jošÄm iestÄdÄ“m, nekÄ izlieto dzÄ«vnieku socializÄcijas speciÄlistiem? KatrÄ valstÄ« šÄ« “no kill” vÄrda privatizÄcijai var bÅ«t atšÄ·irÄ«gi mÄ“rÄ·i, tomÄ“r to valkÄtÄjus raksturo kopÄ«gÄs intereses – parÄdÄ«t savu šÄ·ietamo pÄrÄkumu pÄr citÄm patversmÄ“m.
Patversme “LabÄs mÄjas” savÄ darbÄ«bÄ ievÄ“ro World Animal Protection organizÄciju pieņemtÄs vadlÄ«nijas un standartus. Mums ir vislabÄkÄs telpas, kas nevis pielÄgotas, bez speciÄli uzbÅ«vÄ“tas kaÄ·u un suņu turÄ“šanai. Mums ir vienas no labÄkajÄm vetÄrstÄ“m LatvijÄ, mums ir atbildÄ«gi kopÄ“ji un brÄ«nišÄ·Ä«gi brÄ«vprÄtÄ«gie, pieredzÄ“juši kinologi, fantastiski inteliÄ£enti un sirsnÄ«gi atbalstÄ«tÄji. MÅ«su mÄ“rÄ·is – paglÄbt glÄbjamos, palÄ«dzÄ“t atkopties cietušajiem un atrast mīļas rokas un sirdis negribÄ“tajiem, nemÄ«lÄ“tajiem un liekajiem dzÄ«vniekiem, tÄpÄ“c mÅ«su patversmi sauc “LabÄs mÄjas”, tÄs labÄs mÄjas, kas dzÄ«vniekiem dod cerÄ«bu dzÄ«vot, bet tiem, kas cieš - mÄ“s esam pietiekoši drosmÄ«gi un atbildÄ«gi, lai šÄ«s ciešanas pÄrtrauktu par spÄ«ti uzbrukumiem un nomelnošanai, ko pret mÅ«su patversmi vÄ“rš “no-kill” vÄrda privatizÄ“tÄji.
RakstÄ izmantoti Valdenburgh Humane Society materiÄli.
* BiedrÄ«bas “Juglas dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas grupa” valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja, dzÄ«vnieku patversmes “LabÄs mÄjas” vadÄ«tÄja