Iesaki rakstu:

Tas, ka miljonāriem ir savas nekaitÄ«gās dÄ«vainÄ«bas, kuras viņi paši apmaksā ar sÅ«rā grÅ«tā darbā pelnÄ«tu naudu, ir normāla lieta, un nav arÄ« Ä«paši svarÄ«gi, vai šÄ« apmaksāšana notiek Ä«sti likumÄ«gi vai tikai daļēji, - šÄdi varÄ“tu izteikties par Pietiek aprakstÄ«to miljonāra Andra Ramoliņa Ä£imenes uzņēmuma Stiga RM un saistÄ«to kompāniju automašÄ«nu numuru kolekciju ar trim sešiniekiem tajos. Taču pavisam cita lieta – ja nauda šo dÄ«vainÄ«bu apmaksāšanai tiek ņemta, liedzot savu uzņēmumu darbiniekiem tiesÄ«bas, ko tiem it kā nodrošina likums.

Par interneta vietnÄ“s atrodamajām anonÄ«majām sÅ«dzÄ«bām saistÄ«bā ar uzņēmuma Stiga RM darbinieku beztiesiskumu un nostrādināšanu varÄ“tu tikai pasmieties, - tās taču ir tikai un vienÄ«gi anonÄ«mas kļauzas. Taču mediji varÄ“tu beidzot painteresÄ“ties – cik bieži sÅ«dzÄ«bas par Stiga RM tiek saņemtas Valsts darba inspekcijā un cik „stingri” un „objektÄ«vi” tās tiek izvÄ“rtÄ“tas.

MinÄ“šu tikai vienu piemÄ“ru, kas datÄ“jams ar šo gadu. Tātad – Darba likuma 128. panta pirmā daļa skaidri un nepārprotami nosaka, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devÄ“ja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Likums varbÅ«t to visu arÄ« nosaka, taču miljonāri bieži vien uzskata, ka stāv pāri šÄdām „muļķīgām” likuma prasÄ«bām.

Šajā gadÄ«jumā Valsts darba inspekcijā tika saņemta oficiāla sÅ«dzÄ«ba par Stiga RM vadÄ«bas rÄ«cÄ«bu, un sekoja pietiekami nopietna pārbaude. Rezultāti ne tikai apstiprināja sÅ«dzÄ«bā minÄ“to, bet to vÄ“l pamatÄ«gi papildināja.

Tātad – pirmkārt, tika konstatÄ“ts Darba likuma 128. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devÄ“ja, izmaksājamas atlaišanas dienā, prasÄ«bu pārkāpums;

Otrkārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, prasību pārkāpums.

Treškārt, tika konstatÄ“ts Darba likuma 149. panta trešÄs daļas, kas nosaka, ka izņēmuma gadÄ«jumos, kad ikgadÄ“jā apmaksātā atvaļinājuma piešÄ·iršana darbiniekam pilnā apmÄ“rā kārtÄ“jā gadā var nelabvÄ“lÄ«gi ietekmÄ“t parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu, prasÄ«bu pārkāpums;

Ceturtkārt, tika konstatÄ“ts Darba likuma 149. panta piektās daļas, kas nosaka, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecÄ«bas, darba devÄ“jam ir jāizmaksā darbiniekam atlÄ«dzÄ«ba par visu to periodu, par kuru viņš nav izmantojis ikgadÄ“jo apmaksāto atvaļinājumu, prasÄ«bu pārkāpums.

Piektkārt, tika konstatÄ“ts Darba likuma 75. panta ceturtās daļas, kas nosaka, ka, dienas vidÄ“jo izpeļņu tiem nodarbinātajiem, kuriem noteikts summÄ“tais darba laiks, aprÄ“Ä·ina, stundas vidÄ“jo izpeļņu reizinot ar vidÄ“jo nostrādāto stundu skaitu darba dienā pÄ“dÄ“jo sešu mÄ“nešu laikā, prasÄ«bu pārkāpums.

Viss pareizi – Stiga RM vadÄ«bas rÄ«cÄ«bā tika konstatÄ“ts veselu piecu Darba likuma normu pārkāpums. Vienkārši runājot, uzņēmuma vadÄ«ba – tātad faktiski pats A. Ramoliņš – bija izdomājusi, ka var taču „ieekonomÄ“t” uz darbinieka rÄ“Ä·ina visvisādos veidos: gan atlaišanas naudu aizkavÄ“t, gan atvaļinājumu „apgriezt”, gan vidÄ“jo izpeļņu aprÄ“Ä·ināt tā, kā pašiem izdevÄ«gāk.

Kāds, jÅ«s domājat, bija rezultāts? Naudas sodi, administratÄ«vā pārkāpuma lietas un tamlÄ«dzÄ«gi? NÄ“, nekā tamlÄ«dzÄ«ga, - par pārkāpumiem uzņēmuma vadÄ«bai tika izteikts mutvārdu aizrādÄ«jums, jo galu galā konstatÄ“tie pārkāpumi „labprātÄ«gi novÄ“rsti”.

Atkārtošu vÄ“lreiz: mediji varÄ“tu beidzot painteresÄ“ties – cik bieži sÅ«dzÄ«bas par Stiga RM tiek saņemtas Valsts darba inspekcijā un cik „stingri” un „objektÄ«vi” tās tiek izvÄ“rtÄ“tas. Tad arÄ« kļūtu skaidrāks – no kurienes rodas nauda „triju sešinieku” kolekcijām un ekskluzÄ«vām automašÄ«nām.