Meža dienesta Ä£enerÄldirektore StaÅ¡Äne uzticÄ“jusi veidot attÄ«stÄ«bas plÄnus savai bijuÅ¡ajai priekÅ¡niecei, kriminÄli sodÄ«tajai Koļegovai
389 Valsts meža dienesta darbinieki · 09.01.2022. · Komentāri (0)AtklÄtÄ vÄ“stule par Valsts meža dienesta (VMD) Ä£enerÄldirektores Ainas StašÄnes (attÄ“lÄ) veiktajÄm nepÄrdomÄtajÄm, ekonomiski nepamatotajÄm Valsts meža dienesta strukturÄlajÄm reformÄm un plÄnoto meža uzraudzÄ«bas sistÄ“mas sagraušanu.
Meži un meža zemes aizņem 53% Latvijas teritorijas. Tas Latviju Eiropas SavienÄ«bÄ ierindo ceturtajÄ vietÄ pÄ“c meža platÄ«bas aiz Somijas, Zviedrijas un SlovÄ“nijas. Ik gadu tiek iegÅ«ti 12 milj. kubikmetru koksnes. Valsts meža dienests ir kompetentÄ iestÄde, kas atbildÄ«ga par Regulas (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienÄkumus tirgus dalÄ«bniekiem, kas laiž tirgÅ« kokmateriÄlus un koka izstrÄdÄjumus, piemÄ“rošanu un kontroles veikšanu. VMD amatpersonas nodrošina to, ka koksne ir iegÅ«ta likumÄ«gi un tÄs izcelsme ir zinÄma.
ZemkopÄ«bas ministrijas sagatavotajÄ ziņojumÄ par meža nozÄ«mi ir teikts: “Latvijas pašreizÄ“jÄ mežu vÄ“rtÄ«ba ar 4,58% diskonta likmi, saglabÄjoties pašreizÄ“jai Ä«pašnieku uzvedÄ«bai un galvenÄs cirtes aprÄ“Ä·ina metodikai, ir 5,668 miljardi eiro. PÄ“c Latvijas mežzinÄtnes institÅ«ta “Silava” prognozÄ“m, pieņemot, ka nÄkotnÄ“ meža Ä«pašnieku uzvedÄ«ba radikÄli nemainÄ«sies un saglabÄsies esošÄs meža politikas nostÄdnes, Latvijas meža kapitÄla vÄ“rtÄ«ba tuvÄkajÄ simtgadÄ“ nemazinÄsies.”
VMD kÄ zemkopÄ«bas ministra padotÄ«bÄ esoša valsts pÄrvaldes iestÄde Ä«steno meža apsaimniekošanas un izmantošanas reglamentÄ“jošo normatÄ«vo aktu uzraudzÄ«bu, medÄ«bu uzraudzÄ«bu un meža ugunsapsardzÄ«bu un ugunsdzÄ“sÄ«bu visos mežos saskaÅ†Ä ar Meža likumÄ, MedÄ«bu likumÄ un UgunsdrošÄ«bas un ugunsdzÄ“sÄ«bas likumÄ noteikto regulÄ“jumu, tÄdÄ“jÄdi nodrošinot Latvijas Meža politikÄ noteikto mÄ“rÄ·u sasniegšanu.
No 2020.gada 29.jÅ«lija saskaÅ†Ä ar zemkopÄ«bas ministra K.Gerharda rÄ«kojumu VMD Ä£enerÄldirektora pienÄkumus pilda A.StašÄne. A.StašÄnes iecelšana amatÄ bez atklÄta konkursa rÄ«košanas, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37.pantu ir apšaubÄma, jo 2020.gada 24.jÅ«lija ZemkopÄ«bas ministrijas ministra K.Gerharda rÄ«kojumÄ par A.StašÄnes pÄrcelšanu nav norÄdÄ«ta motivÄcija pÄrcelšanas pieļaujamÄ«bai un lietderÄ«bai.
06.07.2020., vÄ“l iepriekšÄ“jÄ Ä£enerÄldirektora - A.KrÄ“sliņa - darbÄ«bas laikÄ (amatu atstÄja 10.07.2020.) ministrs apstiprinÄja jaunu VMD Ä£enerÄldirektora amata aprakstu, kurÄ bija izņemtas šÄdas prasÄ«bas amata pretendentam - augstÄkÄ mežsaimnieciskÄ izglÄ«tÄ«ba, vismaz 5 gadu pieredze mežsaimniecÄ«bÄ un B kategorijas autovadÄ«tÄja tiesÄ«bas, kas ir ļoti bÅ«tiskas specifiskas profesionÄlas iestÄdes vadÄ«šanai. ŠÄdÄ apzinÄtÄ rÄ«cÄ«bÄ, pielÄgojot amata aprakstu konkrÄ“tai personai, ar kuru iepriekš bijušas darba attiecÄ«bas Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijÄ, zemkopÄ«bas ministra K.Gerharda darbÄ«bÄ ir saskatÄms interešu konflikts un “tirgošanÄs” ar amatiem.
MÄ“s, VMD nodarbinÄtie, ceļam trauksmi par VMD Ä£enerÄldirektores A. StašÄnes faktiskajÄm darbÄ«bÄm, kas bÅ«tiski ietekmÄ“ spÄ“ju veikt amatpersonÄm noteiktos pienÄkumus, grauj VMD tÄ“lu, reputÄciju un pats nozÄ«mÄ«gÄkais apstÄklis - pakļauj riskam meža apsaimniekošanas un izmantošanas, un medÄ«bas reglamentÄ“jošo normatÄ«vo aktu ievÄ“rošanas uzraudzÄ«bu, meža ugunsapsardzÄ«bas Ä«stenošanu, lai tiktu nodrošinÄta meža un meža nozares ilgtspÄ“jÄ«ga attÄ«stÄ«ba.
2022.gadÄ VMD ir plÄnotas bÅ«tiskas izmaiņas iestÄdes struktÅ«rÄ un darba organizÄcijÄ, paredzot likvidÄ“t 10 reÄ£ionÄlÄs struktÅ«rvienÄ«bas - virsmežniecÄ«bas un koncentrÄ“jot vadÄ«bas funkciju tikai RÄ«gÄ.
LikvidÄ“jot teritoriÄlÄs struktÅ«rvienÄ«bas reÄ£ionos, tiks likvidÄ“tas darbavietas augsti kvalificÄ“tiem darbiniekiem, savas jomas profesionÄļiem, un tas ir pretrunÄ ar reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·i - veicinÄt un nodrošinÄt lÄ«dzsvarotu un ilgtspÄ“jÄ«gu valsts attÄ«stÄ«bu, ievÄ“rojot visas valsts teritorijas un atsevišÄ·u tÄs daļu Ä«patnÄ«bas un iespÄ“jas, samazinÄt nelabvÄ“lÄ«gÄs atšÄ·irÄ«bas starp tÄm, kÄ arÄ« saglabÄt un attÄ«stÄ«t katras teritorijas dabai un kultÅ«rvidei raksturÄ«gÄs iezÄ«mes un attÄ«stÄ«bas potenciÄlu.
MÅ«suprÄt, nepieciešamas tÄdas strukturÄlas reformas, kur vairÄk pienÄkumu un atbildÄ«bas tiktu uzticÄ“ts struktÅ«rvienÄ«bÄm reÄ£ionos, lÄ«dz ar to motivÄ“jot arÄ« jauniešu vÄ“lmi atgriezties uz dzÄ«vi savos reÄ£ionos, nevis pÄrcelties uz RÄ«gu.
VMD Ä£enerÄldirektora komunikÄcija ar VMD darbiniekiem ir vÄja, jo nav sniegta informÄcija par to, kÄdi bÅ«s ieguvumi sabiedrÄ«bai, kÄds ir ekonomiskais pamatojums strukturÄlo reformu ieviešanai un cik liela bÅ«s finanšu lÄ«dzekļu ekonomija, kÄ arÄ«, kur paredzÄ“ts tos izmantot.
Mums pieejamÄ informÄcija nesniedz pÄrliecÄ«bu par to, ka VMD Ä£enerÄldirektores pieņemtie lÄ“mumi sniegs uzlabojumus VMD darbÄ, tieši otrÄdi - radÄ«s haosu un pasliktinÄs uzraudzÄ«bas darba kvalitÄti, it sevišÄ·i apdraudÄ“s meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas izpildi. Reformas tiek plÄnotas tikai un vienÄ«gi uz klientu, sadarbÄ«bas partneru, darbinieku aptaujÄs iegÅ«to informÄciju. Izmaiņu ieviešanai iztrÅ«kstošs ir neatkarÄ«gs vÄ“rtÄ“jums un ekonomiskais pamatojums, kas norÄda uz vadÄ«bas pieņemto lÄ“mumu augstu subjektivitÄtes risku.
SaskaÅ†Ä ar Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likuma 10.panta desmito daļu valsts pÄrvaldi organizÄ“ pÄ“c iespÄ“jas efektÄ«vi. Valsts pÄrvaldes institucionÄlo sistÄ“mu pastÄvÄ«gi pÄrbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvÄ“rtÄ“jot arÄ« funkciju apjomu, nepieciešamÄ«bu un koncentrÄcijas pakÄpi, normatÄ«vÄ regulÄ“juma apjomu un detalizÄciju. VMD kompetencÄ“ esošÄs funkcijas un uzdevumi nav mainÄ«jušies. IevÄ“rojami ir progresÄ“juši IT risinÄjumi un attÄ«stÄ«jusies to izmantošana VMD darbÄ«bu nodrošinÄšanÄ, kas, protams, ievieš pozitÄ«vas izmaiņas pakalpojumu nodrošinÄšanÄ VMD klientiem un VMD iekšÄ“jos procesos.
VMD Ä£enerÄldirektoram nav iepriekšÄ“jas darba pieredzes lielas iestÄdes vadÄ«šanÄ, nav profesionÄlo zinÄšanu mežsaimniecÄ«bÄ, kas izpaužas ikdienas darbÄ kÄ nespÄ“ja uzņemties atbildÄ«bu un pieņemt stratÄ“Ä£iskus lÄ“mumus attiecÄ«bÄ uz meža uzraudzÄ«bas un apsardzÄ«bas stÄvokļa LatvijÄ nepasliktinÄšanu un iekšÄ“jo procesu efektivizÄ“šanu. NeatkarÄ«ga eksperta funkciju audits un izvÄ“rtÄ“jums nav veikts, kas bÅ«tu pamats strukturÄlo izmaiņu veikšanai. VadÄ«bas komunikÄcija ir vienpusÄ“ja un šauri segmentÄ“ta, neieklausoties ne tikai meža nozares speciÄlistu viedokļos, bet arÄ« VMD strÄdÄjošo profesionÄļu viedokļos.
ŠobrÄ«d A.StašÄne pieļauj savu uzskatu nekritisku virzÄ«šanu plašÄkai sabiedrÄ«bai un bÅ«tiskÄ iestÄdes reorganizÄcijÄ, tÄdÄ“jÄdi pieļaujot iespÄ“ju radÄ«t nozarÄ“ haotiskus procesus nÄkotnÄ“. RealizÄ“jot reformu, ir paredzams, ka pieaugs augstÄkÄ un vidÄ“jÄ lÄ«meņa vadÄ«tÄju skaits VMD un attiecÄ«gi, iespÄ“jams, palielinÄsies finanšu resursu izmantošana salÄ«dzinÄjumÄ ar esošo struktÅ«ru.
PÄrmaiņas ir plÄnotas iestÄdes esošo finanšu lÄ«dzekļu ietvaros. PastÄv augsts risks, ka, pieaugot administratÄ«vajam aparÄtam un samazinot meÅ¾Ä strÄdÄjošo speciÄlistu skaitu, pietiekamÄ apjomÄ netiks nodrošinÄta meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzÄ«ba reÄ£ionos, tai skaitÄ dabas aizsardzÄ«bas prasÄ«bu uzraudzÄ«ba, kÄ arÄ« bÅ«tiskÄkais - meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas kvalitatÄ«va izpilde.
Meža ugunsapsardzÄ«ba ir valsts civilÄs aizsardzÄ«bas sastÄvdaļa un nav pieļaujama VMD cilvÄ“kresursu kapacitÄtes samazinÄšana reÄ£ionos, lai nepasliktinÄtu esošo situÄciju, t.i., nepalielinÄtos izdegušo platÄ«bu apjoms un meža videi nodarÄ«to zaudÄ“jumu apjoms, tÄdÄ“jÄdi nesamazinÄtu meža kapitÄlvÄ“rtÄ«bu. CilvÄ“kresursu piesaiste konkrÄ“tai teritorijai, meža, tai skaitÄ meža ugunsapsardzÄ«bas infrastruktÅ«ras pÄrzinÄšana, mežsaimnieciskÄs zinÄšanas, tehniskie resursi un pagaidÄm vÄ“l ievÄ“rojamais mežziņu skaits VMD ir tie galvenie aspekti, kas nodrošina ugunsgrÄ“ku sekmÄ«gu atklÄšanu, ierobežošanu un likvidÄciju. Nenodrošinot lÄ«dzšinÄ“jÄ apjomÄ nepieciešamo cilvÄ“kresursu apjomu ugunsnedrošajÄ periodÄ, ir apdraudÄ“ta sabiedrÄ«bas drošÄ«ba un vide.
PlÄnotajÄs strukturÄlajÄs reformÄs ir paredzÄ“ts atbrÄ«vot mežziņus no meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas veikšanas un šo darbu nodrošinÄt tikai ar Ärštata sezonas darbiniekiem (turklÄt pat nepalielinot to skaitu). KÄ zinÄms, vislielÄkais darba apjoms meža ugunsapsardzÄ«bas jomÄ ugunsnedrošajÄ laika periodÄ gulstas tieši uz mežziņu un virsmežniecÄ«bas centrÄlo administrÄciju darbinieku pleciem, kuri meklÄ“ ugunsgrÄ“ka vietu, lielÄka ugunsgrÄ“ka gadÄ«jumÄ, slikti piebraucamÄs vietÄs to operatÄ«vi ierobežo un vairÄku dienu garumÄ piedalÄs to pilnÄ«gÄ likvidÄcijÄ un bez tam vÄ“l vairÄkas nedēļas veic izdegušÄs platÄ«bas periodisku apsekošanu, lai nepieļautu ugunsgrÄ“ka atjaunošanos. Meža ugunsgrÄ“ka dzÄ“šana nav mÄjas vai bÅ«ves dzÄ“šana, kura var nodegt lÄ«dz pamatiem, bet meža ugunsgrÄ“ka savlaicÄ«ga neierobežošana tÄ platÄ«bu palielina Ä£eometriskÄ progresijÄ.
Meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas veikšanu jau vairÄkkÄrtÄ«gi ir bijis nolemts nodot Valsts ugunsdzÄ“sÄ«bas un glÄbšanas dienestam (turpmÄk - VUGD), bet pagaidÄm nepietiekošÄ finansÄ“juma dēļ šÄ«s funkcijas nodošana VUGD ir atlikta, bez tam ir panÄkta savstarpÄ“ja VUGD un VMD amatpersonu vienošanÄs tuvÄko 3-5 gadu periodÄ veikt pÄ“tÄ«jumu (turpmÄk - pilotprojekts), lai izvÄ“rtÄ“tu, kÄ turpmÄk lietderÄ«gÄk un efektÄ«vÄk bÅ«tu organizÄ“jama meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas realizÄcija. UzskatÄm, ka bÅ«tiskas strukturÄlas reformas nedrÄ«kst veikt, kamÄ“r nav izlemts par to, kura no iestÄdÄ“m (VUGD vai VMD) pildÄ«s meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas realizÄciju.
IestÄdes vadÄ«tÄjs ir atbildÄ«gs par visiem lÄ“mumiem savÄ iestÄdÄ“, bet, tÄ kÄ viņu darbÄ«ba ir bÅ«vÄ“ta uz lielu korupcijas risku, kas ir lÄ“mumu pieņemšanas kvalitÄte, Ätrums un leÄ£itimitÄte, tas rada šaubas par VMD darbÄ«bu nÄkotnÄ“ un ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu. VMD Ä£enerÄldirektore A.StašÄne vairÄkkÄrtÄ«gi gan VMD nodarbinÄtajiem, gan sabiedrÄ«bai ir paudusi, ka VMD strukturÄlÄs reformas ir nepieciešamas, lai novÄ“rstu augsto korupcijas risku VMD, kaut gan VMD neviens darbinieks nav sodÄ«ts, vai pret kÄdu no tiem nav uzsÄkta kriminÄlÄ tiesvedÄ«ba par koruptÄ«vÄm darbÄ«bÄm.
Tai pašÄ laikÄ VMD Ä£enerÄldirektore A.StašÄne ir uzticÄ“jusi veidot VMD attÄ«stÄ«bas plÄnus savai bijušajai priekšniecei Valsts vides dienestÄ Ingai Koļegovai, kura ir kriminÄli sodÄ«ta par darbÄ«bÄm, kas no kriminÄllikuma viedokļa ir traktÄ“jamas kÄ koruptÄ«vas, turklÄt bez jebkÄdas izpratnes par mežsaimniecÄ«bas nozari.
Nav saprotams, kÄdas prasÄ«bas un kompetences ir nepieciešamas I.Koļegovas amata pildÄ«tÄjam, kÄdi darbinieki ir pakļauti šim amatam. I.Koļegova faktiski piedalÄs VMD darbinieku vadÄ«šanÄ, dod tiem uzdevumus, norÄdÄ«jumus un izvirza sasniedzamos mÄ“rÄ·us, un darbiniekiem par darba uzdevumu izpildi ir jÄatskaitÄs nevis VMD Ä£enerÄldirektoram, bet tieši I.Koļegovai. Darba samaksa bruto I. Koļegovai noteikta ap 1900 EUR mÄ“nesÄ«, kas ir neadekvÄti liela, salÄ«dzinot ar citiem VMD vadošajiem darbiniekiem.
Valsts kanceleja pÄ“dÄ“jÄ gados lepojas ar sasniegto iestÄžu vadÄ«tÄju atlasÄ“ konkursa kÄrtÄ«bÄ, tomÄ“r lÄ«dztekus likums pieļauj pÄrcelšanu amatÄ, kas neizslÄ“dz koruptÄ«vas darbÄ«bas vai politiskÄs ietekmes pÄrdali. Ne ZM ministra K.Gerharda darbÄ«bas, kuram bÅ«tu jÄnodrošina pakļautÄ«bas iestÄdÄ“s korupcijas risku novÄ“ršana, ne A.StašÄnes stÄšanÄs VMD Ä£enerÄldirektora amatÄ bez konkursa un amata apraksta prasÄ«bu maiņa, izslÄ“dzot no tÄ bÅ«tiskus kritÄ“rijus, lai sekmÄ«gi pildÄ«tu vadÄ«bas funkcijas, kÄ arÄ« darba lÄ«guma noslÄ“gšana ar bijušo priekšnieci Valsts vides dienestÄ - I. Koļegovu, kuras reputÄcija bÅ«tiski kaitÄ“ ne tikai VMD publiskajam tÄ“lam, bet valsts pÄrvaldei kopumÄ, neliecina par Valsts kancelejas veicinÄto iestÄžu vadÄ«tÄju atlases caurspÄ«dÄ«gumu un atklÄtÄ«bu sabiedrÄ«bai.
NoslÄ“gumÄ vÄ“ršam JÅ«su uzmanÄ«bu uz to, ka nepÄrdomÄtÄs VMD strukturÄlÄs reformas (kas VMD darbinieku ieskatÄ ir absurdas un haotiskas) rada šÄdus riskus VMD uzticÄ“to funkciju izpildÄ“:
1. Meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzÄ«bas kapacitÄtes samazinÄšanu, kas var palielinÄt nelikumÄ«gi iegÅ«tas koksnes apjomus valstÄ«, nenodrošinot pietiekamÄ apjomÄ koksnes izcelsmes likumÄ«bas kontroles, tÄdÄ“jÄdi apdraudot Regulas (ES) Nr. 995/2010 kvalitatÄ«vu izpildi;
2. Nepietiekama meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzÄ«ba pasliktinÄs dabas aizsardzÄ«bas prasÄ«bu ievÄ“rošanu un dabas vÄ“rtÄ«bu saglabÄšanu mežos;
3. Meža veselÄ«bas stÄvokļa uzraudzÄ«bÄ, ņemot vÄ“rÄ klimata pÄrmaiņu radÄ«tÄs ietekmes (vÄ“jgÄzes, vÄ“jlauzes, plÅ«di utt.), kuru rezultÄtÄ novÄjinÄtÄ meÅ¾Ä izplatÄs dažÄdas kokaugu slimÄ«bas, nenodrošinot meža apsaimniekošanu atbilstošÄ lÄ«menÄ«, pasliktinÄsies mežaudžu veselÄ«bas stÄvoklis;
4. TurpmÄka mežziņa profesija nebÅ«s prestiža, jo mežzini no kompetenta, vispusÄ«gi attÄ«stÄ«ta speciÄlista tiek plÄnots padarÄ«t par šauras jomas speciÄlistu bez lÄ“muma pieņēmÄ“ja tiesÄ«bÄm un kompetencÄ“m;
5. Meža un meža zemju ugunsapsardzÄ«bas funkcijas sekmÄ«ga izpilde ir atkarÄ«ga no operatÄ«vas cilvÄ“kresursu piesaistes jebkurÄ diennakts gaišajÄ laikÄ, kuru šobrÄ«d nodrošina VMD 350 mežziņu un vecÄko mežziņu atrašanÄs reÄ£ionos un to spÄ“ja ar attiecÄ«gu tehnisko nodrošinÄjumu uzsÄkt operatÄ«vu ugunsgrÄ“ka dzÄ“šanu un ierobežošanu, kÄ arÄ« papildus vismaz 300 sezonas nodarbinÄtie, kuri tiek pieņemti darbÄ ugunsbÄ«stamajÄ sezonÄ, Meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas realizÄcija ir valsts civilÄs aizsardzÄ«bas sastÄvdaļa, kas nodrošina sabiedrÄ«bas un vides drošÄ«bu. VMD, realizÄ“jot meža ugunsapsardzÄ«bu, visos mežos nodrošina ta kapitalvertÄ«bas nesamazinÄšanos.
LÅ«dzam apturÄ“t sasteigtÄs VMD strukturÄlÄs reformas meža un meža zemju ilgtspÄ“jÄ«gas (nenoplicinošas) izmantošanas, meža nozares un sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas kontekstÄ, kÄ arÄ« nepieņemt sasteigtus un nepÄrdomÄtus grozÄ«jumus Valsts meža dienesta likumÄ un citos VMD darbÄ«bu reglamentÄ“jošajos normatÄ«vajos aktos.