Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Atklātā vÄ“stule par Valsts meža dienesta (VMD) Ä£enerāldirektores Ainas StašÄnes (attÄ“lā) veiktajām nepārdomātajām, ekonomiski nepamatotajām Valsts meža dienesta strukturālajām reformām un plānoto meža uzraudzÄ«bas sistÄ“mas sagraušanu.

Meži un meža zemes aizņem 53% Latvijas teritorijas. Tas Latviju Eiropas SavienÄ«bā ierindo ceturtajā vietā pÄ“c meža platÄ«bas aiz Somijas, Zviedrijas un SlovÄ“nijas. Ik gadu tiek iegÅ«ti 12 milj. kubikmetru koksnes. Valsts meža dienests ir kompetentā iestāde, kas atbildÄ«ga par Regulas (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalÄ«bniekiem, kas laiž tirgÅ« kokmateriālus un koka izstrādājumus, piemÄ“rošanu un kontroles veikšanu. VMD amatpersonas nodrošina to, ka koksne ir iegÅ«ta likumÄ«gi un tās izcelsme ir zināma.

ZemkopÄ«bas ministrijas sagatavotajā ziņojumā par meža nozÄ«mi ir teikts: “Latvijas pašreizÄ“jā mežu vÄ“rtÄ«ba ar 4,58% diskonta likmi, saglabājoties pašreizÄ“jai Ä«pašnieku uzvedÄ«bai un galvenās cirtes aprÄ“Ä·ina metodikai, ir 5,668 miljardi eiro. PÄ“c Latvijas mežzinātnes institÅ«ta “Silava” prognozÄ“m, pieņemot, ka nākotnÄ“ meža Ä«pašnieku uzvedÄ«ba radikāli nemainÄ«sies un saglabāsies esošÄs meža politikas nostādnes, Latvijas meža kapitāla vÄ“rtÄ«ba tuvākajā simtgadÄ“ nemazināsies.”

VMD kā zemkopÄ«bas ministra padotÄ«bā esoša valsts pārvaldes iestāde Ä«steno meža apsaimniekošanas un izmantošanas reglamentÄ“jošo normatÄ«vo aktu uzraudzÄ«bu, medÄ«bu uzraudzÄ«bu un meža ugunsapsardzÄ«bu un ugunsdzÄ“sÄ«bu visos mežos saskaņā ar Meža likumā, MedÄ«bu likumā un UgunsdrošÄ«bas un ugunsdzÄ“sÄ«bas likumā noteikto regulÄ“jumu, tādÄ“jādi nodrošinot Latvijas Meža politikā noteikto mÄ“rÄ·u sasniegšanu.

No 2020.gada 29.jÅ«lija saskaņā ar zemkopÄ«bas ministra K.Gerharda rÄ«kojumu VMD Ä£enerāldirektora pienākumus pilda A.StašÄne. A.StašÄnes iecelšana amatā bez atklāta konkursa rÄ«košanas, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37.pantu ir apšaubāma, jo 2020.gada 24.jÅ«lija ZemkopÄ«bas ministrijas ministra K.Gerharda rÄ«kojumā par A.StašÄnes pārcelšanu nav norādÄ«ta motivācija pārcelšanas pieļaujamÄ«bai un lietderÄ«bai.

06.07.2020., vÄ“l iepriekšÄ“jā Ä£enerāldirektora - A.KrÄ“sliņa - darbÄ«bas laikā (amatu atstāja 10.07.2020.) ministrs apstiprināja jaunu VMD Ä£enerāldirektora amata aprakstu, kurā bija izņemtas šÄdas prasÄ«bas amata pretendentam - augstākā mežsaimnieciskā izglÄ«tÄ«ba, vismaz 5 gadu pieredze mežsaimniecÄ«bā un B kategorijas autovadÄ«tāja tiesÄ«bas, kas ir ļoti bÅ«tiskas specifiskas profesionālas iestādes vadÄ«šanai. ŠÄdā apzinātā rÄ«cÄ«bā, pielāgojot amata aprakstu konkrÄ“tai personai, ar kuru iepriekš bijušas darba attiecÄ«bas Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijā, zemkopÄ«bas ministra K.Gerharda darbÄ«bā ir saskatāms interešu konflikts un “tirgošanās” ar amatiem.

MÄ“s, VMD nodarbinātie, ceļam trauksmi par VMD Ä£enerāldirektores A. StašÄnes faktiskajām darbÄ«bām, kas bÅ«tiski ietekmÄ“ spÄ“ju veikt amatpersonām noteiktos pienākumus, grauj VMD tÄ“lu, reputāciju un pats nozÄ«mÄ«gākais apstāklis - pakļauj riskam meža apsaimniekošanas un izmantošanas, un medÄ«bas reglamentÄ“jošo normatÄ«vo aktu ievÄ“rošanas uzraudzÄ«bu, meža ugunsapsardzÄ«bas Ä«stenošanu, lai tiktu nodrošināta meža un meža nozares ilgtspÄ“jÄ«ga attÄ«stÄ«ba.

2022.gadā VMD ir plānotas būtiskas izmaiņas iestādes struktūrā un darba organizācijā, paredzot likvidēt 10 reģionālās struktūrvienības - virsmežniecības un koncentrējot vadības funkciju tikai Rīgā.

LikvidÄ“jot teritoriālās struktÅ«rvienÄ«bas reÄ£ionos, tiks likvidÄ“tas darbavietas augsti kvalificÄ“tiem darbiniekiem, savas jomas profesionāļiem, un tas ir pretrunā ar reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·i - veicināt un nodrošināt lÄ«dzsvarotu un ilgtspÄ“jÄ«gu valsts attÄ«stÄ«bu, ievÄ“rojot visas valsts teritorijas un atsevišÄ·u tās daļu Ä«patnÄ«bas un iespÄ“jas, samazināt nelabvÄ“lÄ«gās atšÄ·irÄ«bas starp tām, kā arÄ« saglabāt un attÄ«stÄ«t katras teritorijas dabai un kultÅ«rvidei raksturÄ«gās iezÄ«mes un attÄ«stÄ«bas potenciālu.

MÅ«suprāt, nepieciešamas tādas strukturālas reformas, kur vairāk pienākumu un atbildÄ«bas tiktu uzticÄ“ts struktÅ«rvienÄ«bām reÄ£ionos, lÄ«dz ar to motivÄ“jot arÄ« jauniešu vÄ“lmi atgriezties uz dzÄ«vi savos reÄ£ionos, nevis pārcelties uz RÄ«gu.

VMD Ä£enerāldirektora komunikācija ar VMD darbiniekiem ir vāja, jo nav sniegta informācija par to, kādi bÅ«s ieguvumi sabiedrÄ«bai, kāds ir ekonomiskais pamatojums strukturālo reformu ieviešanai un cik liela bÅ«s finanšu lÄ«dzekļu ekonomija, kā arÄ«, kur paredzÄ“ts tos izmantot.

Mums pieejamā informācija nesniedz pārliecÄ«bu par to, ka VMD Ä£enerāldirektores pieņemtie lÄ“mumi sniegs uzlabojumus VMD darbā, tieši otrādi - radÄ«s haosu un pasliktinās uzraudzÄ«bas darba kvalitāti, it sevišÄ·i apdraudÄ“s meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas izpildi. Reformas tiek plānotas tikai un vienÄ«gi uz klientu, sadarbÄ«bas partneru, darbinieku aptaujās iegÅ«to informāciju. Izmaiņu ieviešanai iztrÅ«kstošs ir neatkarÄ«gs vÄ“rtÄ“jums un ekonomiskais pamatojums, kas norāda uz vadÄ«bas pieņemto lÄ“mumu augstu subjektivitātes risku.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmito daļu valsts pārvaldi organizÄ“ pÄ“c iespÄ“jas efektÄ«vi. Valsts pārvaldes institucionālo sistÄ“mu pastāvÄ«gi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvÄ“rtÄ“jot arÄ« funkciju apjomu, nepieciešamÄ«bu un koncentrācijas pakāpi, normatÄ«vā regulÄ“juma apjomu un detalizāciju. VMD kompetencÄ“ esošÄs funkcijas un uzdevumi nav mainÄ«jušies. IevÄ“rojami ir progresÄ“juši IT risinājumi un attÄ«stÄ«jusies to izmantošana VMD darbÄ«bu nodrošināšanā, kas, protams, ievieš pozitÄ«vas izmaiņas pakalpojumu nodrošināšanā VMD klientiem un VMD iekšÄ“jos procesos.

VMD Ä£enerāldirektoram nav iepriekšÄ“jas darba pieredzes lielas iestādes vadÄ«šanā, nav profesionālo zināšanu mežsaimniecÄ«bā, kas izpaužas ikdienas darbā kā nespÄ“ja uzņemties atbildÄ«bu un pieņemt stratÄ“Ä£iskus lÄ“mumus attiecÄ«bā uz meža uzraudzÄ«bas un apsardzÄ«bas stāvokļa Latvijā nepasliktināšanu un iekšÄ“jo procesu efektivizÄ“šanu. NeatkarÄ«ga eksperta funkciju audits un izvÄ“rtÄ“jums nav veikts, kas bÅ«tu pamats strukturālo izmaiņu veikšanai. VadÄ«bas komunikācija ir vienpusÄ“ja un šauri segmentÄ“ta, neieklausoties ne tikai meža nozares speciālistu viedokļos, bet arÄ« VMD strādājošo profesionāļu viedokļos.

ŠobrÄ«d A.StašÄne pieļauj savu uzskatu nekritisku virzÄ«šanu plašÄkai sabiedrÄ«bai un bÅ«tiskā iestādes reorganizācijā, tādÄ“jādi pieļaujot iespÄ“ju radÄ«t nozarÄ“ haotiskus procesus nākotnÄ“. RealizÄ“jot reformu, ir paredzams, ka pieaugs augstākā un vidÄ“jā lÄ«meņa vadÄ«tāju skaits VMD un attiecÄ«gi, iespÄ“jams, palielināsies finanšu resursu izmantošana salÄ«dzinājumā ar esošo struktÅ«ru.

Pārmaiņas ir plānotas iestādes esošo finanšu lÄ«dzekļu ietvaros. Pastāv augsts risks, ka, pieaugot administratÄ«vajam aparātam un samazinot mežā strādājošo speciālistu skaitu, pietiekamā apjomā netiks nodrošināta meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzÄ«ba reÄ£ionos, tai skaitā dabas aizsardzÄ«bas prasÄ«bu uzraudzÄ«ba, kā arÄ« bÅ«tiskākais - meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas kvalitatÄ«va izpilde.

Meža ugunsapsardzÄ«ba ir valsts civilās aizsardzÄ«bas sastāvdaļa un nav pieļaujama VMD cilvÄ“kresursu kapacitātes samazināšana reÄ£ionos, lai nepasliktinātu esošo situāciju, t.i., nepalielinātos izdegušo platÄ«bu apjoms un meža videi nodarÄ«to zaudÄ“jumu apjoms, tādÄ“jādi nesamazinātu meža kapitālvÄ“rtÄ«bu. CilvÄ“kresursu piesaiste konkrÄ“tai teritorijai, meža, tai skaitā meža ugunsapsardzÄ«bas infrastruktÅ«ras pārzināšana, mežsaimnieciskās zināšanas, tehniskie resursi un pagaidām vÄ“l ievÄ“rojamais mežziņu skaits VMD ir tie galvenie aspekti, kas nodrošina ugunsgrÄ“ku sekmÄ«gu atklāšanu, ierobežošanu un likvidāciju. Nenodrošinot lÄ«dzšinÄ“jā apjomā nepieciešamo cilvÄ“kresursu apjomu ugunsnedrošajā periodā, ir apdraudÄ“ta sabiedrÄ«bas drošÄ«ba un vide.

Plānotajās strukturālajās reformās ir paredzÄ“ts atbrÄ«vot mežziņus no meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas veikšanas un šo darbu nodrošināt tikai ar ārštata sezonas darbiniekiem (turklāt pat nepalielinot to skaitu). Kā zināms, vislielākais darba apjoms meža ugunsapsardzÄ«bas jomā ugunsnedrošajā laika periodā gulstas tieši uz mežziņu un virsmežniecÄ«bas centrālo administrāciju darbinieku pleciem, kuri meklÄ“ ugunsgrÄ“ka vietu, lielāka ugunsgrÄ“ka gadÄ«jumā, slikti piebraucamās vietās to operatÄ«vi ierobežo un vairāku dienu garumā piedalās to pilnÄ«gā likvidācijā un bez tam vÄ“l vairākas nedēļas veic izdegušÄs platÄ«bas periodisku apsekošanu, lai nepieļautu ugunsgrÄ“ka atjaunošanos. Meža ugunsgrÄ“ka dzÄ“šana nav mājas vai bÅ«ves dzÄ“šana, kura var nodegt lÄ«dz pamatiem, bet meža ugunsgrÄ“ka savlaicÄ«ga neierobežošana tā platÄ«bu palielina Ä£eometriskā progresijā.

Meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas veikšanu jau vairākkārtÄ«gi ir bijis nolemts nodot Valsts ugunsdzÄ“sÄ«bas un glābšanas dienestam (turpmāk - VUGD), bet pagaidām nepietiekošÄ finansÄ“juma dēļ šÄ«s funkcijas nodošana VUGD ir atlikta, bez tam ir panākta savstarpÄ“ja VUGD un VMD amatpersonu vienošanās tuvāko 3-5 gadu periodā veikt pÄ“tÄ«jumu (turpmāk - pilotprojekts), lai izvÄ“rtÄ“tu, kā turpmāk lietderÄ«gāk un efektÄ«vāk bÅ«tu organizÄ“jama meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas realizācija. Uzskatām, ka bÅ«tiskas strukturālas reformas nedrÄ«kst veikt, kamÄ“r nav izlemts par to, kura no iestādÄ“m (VUGD vai VMD) pildÄ«s meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas realizāciju.

Iestādes vadÄ«tājs ir atbildÄ«gs par visiem lÄ“mumiem savā iestādÄ“, bet, tā kā viņu darbÄ«ba ir bÅ«vÄ“ta uz lielu korupcijas risku, kas ir lÄ“mumu pieņemšanas kvalitāte, ātrums un leÄ£itimitāte, tas rada šaubas par VMD darbÄ«bu nākotnÄ“ un ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu. VMD Ä£enerāldirektore A.StašÄne vairākkārtÄ«gi gan VMD nodarbinātajiem, gan sabiedrÄ«bai ir paudusi, ka VMD strukturālās reformas ir nepieciešamas, lai novÄ“rstu augsto korupcijas risku VMD, kaut gan VMD neviens darbinieks nav sodÄ«ts, vai pret kādu no tiem nav uzsākta kriminālā tiesvedÄ«ba par koruptÄ«vām darbÄ«bām.

Tai pašÄ laikā VMD Ä£enerāldirektore A.StašÄne ir uzticÄ“jusi veidot VMD attÄ«stÄ«bas plānus savai bijušajai priekšniecei Valsts vides dienestā Ingai Koļegovai, kura ir krimināli sodÄ«ta par darbÄ«bām, kas no krimināllikuma viedokļa ir traktÄ“jamas kā koruptÄ«vas, turklāt bez jebkādas izpratnes par mežsaimniecÄ«bas nozari.

Nav saprotams, kādas prasÄ«bas un kompetences ir nepieciešamas I.Koļegovas amata pildÄ«tājam, kādi darbinieki ir pakļauti šim amatam. I.Koļegova faktiski piedalās VMD darbinieku vadÄ«šanā, dod tiem uzdevumus, norādÄ«jumus un izvirza sasniedzamos mÄ“rÄ·us, un darbiniekiem par darba uzdevumu izpildi ir jāatskaitās nevis VMD Ä£enerāldirektoram, bet tieši I.Koļegovai. Darba samaksa bruto I. Koļegovai noteikta ap 1900 EUR mÄ“nesÄ«, kas ir neadekvāti liela, salÄ«dzinot ar citiem VMD vadošajiem darbiniekiem.

Valsts kanceleja pÄ“dÄ“jā gados lepojas ar sasniegto iestāžu vadÄ«tāju atlasÄ“ konkursa kārtÄ«bā, tomÄ“r lÄ«dztekus likums pieļauj pārcelšanu amatā, kas neizslÄ“dz koruptÄ«vas darbÄ«bas vai politiskās ietekmes pārdali. Ne ZM ministra K.Gerharda darbÄ«bas, kuram bÅ«tu jānodrošina pakļautÄ«bas iestādÄ“s korupcijas risku novÄ“ršana, ne A.StašÄnes stāšanās VMD Ä£enerāldirektora amatā bez konkursa un amata apraksta prasÄ«bu maiņa, izslÄ“dzot no tā bÅ«tiskus kritÄ“rijus, lai sekmÄ«gi pildÄ«tu vadÄ«bas funkcijas, kā arÄ« darba lÄ«guma noslÄ“gšana ar bijušo priekšnieci Valsts vides dienestā - I.  Koļegovu, kuras reputācija bÅ«tiski kaitÄ“ ne tikai VMD publiskajam tÄ“lam, bet valsts pārvaldei kopumā, neliecina par Valsts kancelejas veicināto iestāžu vadÄ«tāju atlases caurspÄ«dÄ«gumu un atklātÄ«bu sabiedrÄ«bai.

NoslÄ“gumā vÄ“ršam JÅ«su uzmanÄ«bu uz to, ka nepārdomātās VMD strukturālās reformas (kas VMD darbinieku ieskatā ir absurdas un haotiskas) rada šÄdus riskus VMD uzticÄ“to funkciju izpildÄ“:

1. Meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzÄ«bas kapacitātes samazināšanu, kas var palielināt nelikumÄ«gi iegÅ«tas koksnes apjomus valstÄ«, nenodrošinot pietiekamā apjomā koksnes izcelsmes likumÄ«bas kontroles, tādÄ“jādi apdraudot Regulas (ES) Nr. 995/2010 kvalitatÄ«vu izpildi;

2. Nepietiekama meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzÄ«ba pasliktinās dabas aizsardzÄ«bas prasÄ«bu ievÄ“rošanu un dabas vÄ“rtÄ«bu saglabāšanu mežos;

3. Meža veselÄ«bas stāvokļa uzraudzÄ«bā, ņemot vÄ“rā klimata pārmaiņu radÄ«tās ietekmes (vÄ“jgāzes, vÄ“jlauzes, plÅ«di utt.), kuru rezultātā novājinātā mežā izplatās dažādas kokaugu slimÄ«bas, nenodrošinot meža apsaimniekošanu atbilstošÄ lÄ«menÄ«, pasliktināsies mežaudžu veselÄ«bas stāvoklis;

4. Turpmāka mežziņa profesija nebÅ«s prestiža, jo mežzini no kompetenta, vispusÄ«gi attÄ«stÄ«ta speciālista tiek plānots padarÄ«t par šauras jomas speciālistu bez lÄ“muma pieņēmÄ“ja tiesÄ«bām un kompetencÄ“m;

5. Meža un meža zemju ugunsapsardzÄ«bas funkcijas sekmÄ«ga izpilde ir atkarÄ«ga no operatÄ«vas cilvÄ“kresursu piesaistes jebkurā diennakts gaišajā laikā, kuru šobrÄ«d nodrošina VMD 350 mežziņu un vecāko mežziņu atrašanās reÄ£ionos un to spÄ“ja ar attiecÄ«gu tehnisko nodrošinājumu uzsākt operatÄ«vu ugunsgrÄ“ka dzÄ“šanu un ierobežošanu, kā arÄ« papildus vismaz 300 sezonas nodarbinātie, kuri tiek pieņemti darbā ugunsbÄ«stamajā sezonā, Meža ugunsapsardzÄ«bas funkcijas realizācija ir valsts civilās aizsardzÄ«bas sastāvdaļa, kas nodrošina sabiedrÄ«bas un vides drošÄ«bu. VMD, realizÄ“jot meža ugunsapsardzÄ«bu, visos mežos nodrošina ta kapitalvertÄ«bas nesamazināšanos.

LÅ«dzam apturÄ“t sasteigtās VMD strukturālās reformas meža un meža zemju ilgtspÄ“jÄ«gas (nenoplicinošas) izmantošanas, meža nozares un sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas kontekstā, kā arÄ« nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus grozÄ«jumus Valsts meža dienesta likumā un citos VMD darbÄ«bu reglamentÄ“jošajos normatÄ«vajos aktos.

Novērtē šo rakstu:

0
0