Iesaki rakstu:

Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu ir izveidojušas biedrÄ«bām un nodibinājumiem (turpmāk – BārenÄ«tes) Sabiedriskā labuma piešÄ·iršanas/nepiešÄ·iršanas komisiju (turpmāk – InkvizÄ«cija), kura nolemj, dot vai nedot Sabiedriskā labuma organizācijas statusu (turpmāk – SLO) BārenÄ«tÄ“m.

InkvizÄ«ciju vada Finanšu ministrijas konsultante Daina Robežniece, kurai alga š. g. jÅ«lijā bija EUR 3769,24. Algas apmÄ“rs ir noteikts par viņas „spÄ«došajiem” darba rezultātiem, izmantojot piemaksu sistÄ“mu un dažādus likumu robus. Ir secināms, ka InkvizÄ«cija tiek labi barota un varam sagaidÄ«t labus rezultātus, vismaz Eiropas SavienÄ«bas lÄ«menÄ«.

Kas tad tiek solÄ«ts BārenÄ«tÄ“m, kuras bÅ«s sekmÄ«gi izgājušas InkvizÄ«cijas „eksekÅ«ciju” vai, latviski runājot, izturÄ“jušas morālo pazemojumu un ieguvušas šo SLO statusu?

Inkvizīcija sola divus lielus labumus, nu gluži vai medus mannā:

1. Tiem uzņēmējiem, kuri ziedo Bārenītēm, no ziedotās summas nodoklis tiek samazināts par 85%;

2. Eiropas SavienÄ«bas fondu projektos – Ä«pašas priekšrocÄ«bas.

Diemžēl realitāte ir pavisam cita. Latvijā nemaz nav tik daudz uzņēmumu, kuriem ir peļņa, un, ja tāda ir, tad jāņem vērā, ka tikai līdz 20% no peļņas var aprēķināt nodokļa samazinājumu.

Uzņēmuma ienākumu nodoklis ir 15%. Ja gadÄ«jumā uzņēmÄ“jam gada peļņa ir EUR 10 000, tad maksimālā summa no kuras tiek veikts aprÄ“Ä·ins ziedojumam un nodokļa atvieglojumam, ir EUR 2 000. RespektÄ«vi - nodoklis bÅ«tu jāmaksā EUR 300, bet faktiski uzņēmÄ“js VID nodokli samaksā EUR 45, un EUR 255 saņem BārenÄ«te kā „ziedojumu no VID”.

Kurš uzņēmÄ“js vÄ“lÄ“sies ziedot BārenÄ«tei, ja pÄ“c tam VID viņus pārbaudÄ«s? Neviens saprātÄ«gs cilvÄ“ks to nekad nedarÄ«s, un EUR 255 dēļ Ä·Ä“pa ir lielāka nekā Sabiedriskais labums.

Runājot par otro labumu, tad daudzas valsts struktūras, kuras administrē (jeb - trallina) Eiropas Savienības naudu, nemaz nezina, ka biedrībām ir tāda opcija kā SLO. Tas viņām ir kā jaunums, kā jauns alfabēta burts.

Kā piemÄ“ru varu minÄ“t Lauku atbalsta dienestu (turpmāk – LAD), kurš visu atbildÄ«bu ir uzvÄ“lis VietÄ“jās iniciatÄ«vas grupām (turpmāk – vietÄ“jie draugi, radi un kursa biedri) – kādai vietÄ“jai rajona biedrÄ«bai. LAD tikai apskatās, vai pretendents nav iepriekš tiesāts par terorismu vai tā finansÄ“šanu.

MÄ“s, dumjā latviešu tauta (turpmāk – pamatiedzÄ«votāji), neizprotam, cik tas ir augsts lÄ«menis un, ka tas viss nāk no Eiropas SavienÄ«bas. Neviens normatÄ«vais akts nenosaka, ka vietÄ“jiem draugiem, radiem un kursa biedriem bÅ«tu jāņem vÄ“rā biedrÄ«bas SLO statuss, tāpÄ“c tas izrādÄ«jās kārtÄ“jais Finanšu ministrijas konsultantes Dainas Robežnieces tukšÄs čaulÄ«tes sindroms vai Ä«sāk sakot „fufelis”, sabiedrÄ«bas maldinājums.

Tagad par Finanšu ministrijas konsultantes Dainas Robežnieces dzÄ«ves aprakstu. Apskatot viņas deklarāciju, varam redzÄ“t, ka viņa valsts pārvaldÄ“ ir bijusi augstos amatos - un rezultātā mÅ«su konsultantei krÄ«ze, izskatās, ir gājusi naudiskā labumā ar progresÄ«vo lÄ«kni. Tā 2015.gadā, krājot algu pie algas, viņa kopā Finanšu ministrijā atalgojumā ir saņēmusi EUR 46 293,34, vidÄ“ji mÄ“nesÄ« nopelnot EUR 3857,78.

MÄ“s te kaut ko strÄ«damies par VID Ä£enerāldirektores jauno algu – bet, lÅ«k, kādas algas saņem Finanšu ministrijas konsultants...