MÄ“s runÄsim, mÄ“s domÄsim, mÄ“s gatavosimies
Egils Levits · 12.11.2021. · Komentāri (0)Latvijas robeža, kas iezÄ«mÄ“ Latvijas valsts teritoriju starptautiskajÄ kartÄ“, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. TÄpÄ“c tÄs aizsardzÄ«ba vistiešÄkajÄ veidÄ ir mÅ«su iedzÄ«votÄju un valsts drošÄ«bas stÅ«rakmens. Kopš 2004. gada tÄ ir arÄ« Eiropas SavienÄ«bas (ES) un NATO ÄrÄ“jÄ robeža, un tÄs sargÄšana ir mÅ«su pienÄkums pret partneriem un sabiedrotajiem.
PÄ“dÄ“jos mÄ“nešos mÅ«su robežas drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas nozÄ«me aktualizÄ“jusies saistÄ«bÄ ar Lukašenko režīma Ä«stenoto hibrÄ«duzbrukumu. IrÄkas un citu trešo valstu pilsoņi tiek atvesti uz Baltkrieviju ar tÅ«risma vÄ«zÄm, solot vieglÄ un ÄtrÄ veidÄ nokļūt Eiropas SavienÄ«bÄ. Šo cilvÄ“ku iedomÄtais galamÄ“rÄ·is parasti ir VÄcija, Zviedrija, DÄnija. Baltkrievijas varas iestÄdes viņus organizÄ“tÄ veidÄ novirza uz robežu ar Eiropas SavienÄ«bu – Latviju, Lietuvu, Poliju. TÄdÄ“jÄdi Lukašenko režīms izmanto trešo valstu iedzÄ«votÄjus drošÄ«bas destabilizÄ“šanai EiropÄ, sabiedrÄ«bas šÄ·elšanai, trauksmes un baiļu sÄ“šanai.
AtbildÄ«gÄs Latvijas institÅ«cijas novÄ“loti, tomÄ“r aktÄ«vi nostiprina robežu ar Baltkrieviju. Latvijas armija jau atbalsta un vajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ ir gatava sniegt pastiprinÄtu atbalstu Valsts robežsardzei un Valsts policijai. ŠobrÄ«d izdarÄ«ts viss, lai varÄ“tu reaģēt uz jebkÄdiem pavÄ“rsieniem uz mÅ«su robežas. Esmu pateicÄ«gs mÅ«su dienestiem, kas kopš vasaras pašaizliedzÄ«gi un savaldÄ«gi strÄdÄ ÄrkÄrtas režīmÄ. Ticu, ka viņi nosargÄs mÅ«su robežas arÄ« turpmÄk.
ŠobrÄ«d situÄcija uz Polijas un Baltkrievijas robežas ir Ä«paši saasinÄjusies. MÄ“Ä£inÄjumi šÄ·Ä“rsot robežu notiek masveidÄ, izcÄ“lušÄs nekÄrtÄ«bas. DramatiskÄs ainas piesaistÄ«jušas plašu starptautisko uzmanÄ«bu un izraisÄ«jušas aktÄ«vu rÄ«cÄ«bu ES visaugstÄkajÄ lÄ«menÄ«. DažÄdos starptautisko amatpersonu izteicienos mijas izpratne par drošÄ«bas prioritÄti ar raizÄ“m par humÄno un cilvÄ“ktiesÄ«bu situÄciju. Tas ir saprotami, jo visi esam strauji mainÄ«ga izaicinÄjuma priekšÄ un katrs nÄk ar savu pieredzi un izpratni. TaÄu jÄuzsver, ka atbildÄ«ba par šo situÄciju gulstas uz Lukašenko režīmu, kurš ciniski izmanto trešo valstu pilsoņus, kuri vÄ“las labÄku dzÄ«vi EiropÄ, lai apdraudÄ“tu un šÄ·eltu savus Eiropas kaimiņus.
SatraucošÄ situÄcija prasa mÅ«su koordinÄ“tu nostÄju un stingru rÄ«cÄ«bu. SarunÄ ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu esmu uzsvÄ“ris solidaritÄti un nepieciešamÄ«bu pÄ“c noturÄ«ga risinÄjuma. PÄ“c dažÄm dienÄm trÄ«s Baltijas valstu prezidentiem atkal bÅ«s saruna ar Polijas prezidentu, lai turpinÄtu rast ceļus Baltkrievijas hibrÄ«duzbrukuma atvairÄ«šanai.
SituÄcijai ir vairÄki risinÄjumi kÄ Ä«stermiņÄ, tÄ ilgtermiņÄ.
Sankcijas
Patlaban tiek sagatavotas jaunas ES sankcijas pret Baltkrieviju, lai demonstrÄ“tu ES aso nosodÄ«jumu Lukašenko režīma rÄ«cÄ«bai. IespÄ“jams, tiks apsvÄ“rtas sankcijas arÄ« pret tÄm lidostÄm un trešo valstu aviolÄ«nijÄm, kas iesaistÄ«tas šo migrantu transportÄ“šanÄ uz Minsku. Apsveicami, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Šinass jau piedalÄs sarunÄs ar ArÄbu aviolÄ«niju organizÄciju par nepieciešamÄ«bu pÄrtraukt sadarbÄ«bu ar Baltkrieviju. JÄturpina arÄ« dialogs ar nelegÄlo migrantu izcelsmes valstÄ«m par viņu atgriešanos.
Robežas izbūve
ŠobrÄ«d tiek veikts ÄrkÄrtas risinÄjums – pagaidu žoga izbÅ«ve 37 km garumÄ. Vienlaikus Saeima vakar skatÄ«ja valdÄ«bas izstrÄdÄto Ä€rÄ“jÄs sauszemes robežas izbÅ«ves likumprojektu. Tas ir svarÄ«gs dokuments, lai paÄtrinÄtu valsts robežas joslas izbÅ«vi, kas tiks Ä«stenota kopÄ ar VAS "Valsts nekustamie Ä«pašumi". Latvija ir viena no 12 ES dalÄ«bvalstÄ«m, kas aicinÄjusi ES piešÄ·irt finansÄ“jumu ÄrÄ“jÄs robežas stiprinÄšanai. TurpinÄsim veicinÄt partneru izpratni par šo soli, kas ir visas Eiropas SavienÄ«bas kopÄ«gajÄs interesÄ“s. TikmÄ“r augsti novÄ“rtÄ“jam, piemÄ“ram, SlovÄ“nijas praktisko palÄ«dzÄ«bu pagaidu robežas izbÅ«vÄ“. Robežas stiprinÄšana palÄ«dzÄ“s mums aizsargÄt Latviju un ES gan no nelegÄlÄs migrÄcijas, gan no kontrabandas riskiem. KÄ sacÄ«jis amerikÄņu dzejnieks Roberts Frosts: "Labas sienas veido labus kaimiņus." [PatiesÄ«bÄ gan Roberta Frosta izteikums skan – good fences make good neighbors.]
HumÄnÄs situÄcijas pÄrvaldÄ«šana
SevišÄ·s izaicinÄjums ÄrkÄrtas apstÄkļos ir apvienot Latvijas pienÄkumu sargÄt Latvijas un Eiropas ÄrÄ“jo robežu ar pienÄkumu ievÄ“rot cilvÄ“ktiesÄ«bas un mÅ«su eiropeiskÄs vÄ“rtÄ«bas. TÄdēļ Latvija trešo valstu pilsoņu situÄciju vÄ“rtÄ“ individuÄli, pamatotos gadÄ«jumos sniedzot humÄno atbalstu un medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu nelaimÄ“ nonÄkušajiem uz robežas Baltkrievijas teritorijÄ. Augsti novÄ“rtÄ“ju Valsts robežsardzes sadarbÄ«bu ar dažÄdÄm nevalstiskajÄm organizÄcijÄm humÄnÄs palÄ«dzÄ«bas sniegšanÄ.
ParalÄ“li jÄuzsver nepieciešamÄ«ba starptautiski cÄ«nÄ«ties pret cilvÄ“ku instrumentalizÄciju un mazinÄt trešo valstu pilsoņu gatavÄ«bu veikt bÄ«stamo, nelegÄlo ceļu uz Eiropu. Uz Latvijas robežas nedrÄ«kst tikt "pavÄ“rtas slūžas" cilvÄ“ku tirgotÄjiem.
ES tiesÄ«bu aktu pielÄgošana
IlgtermiÅ†Ä nepieciešama Eiropas migrÄcijas un patvÄ“ruma tiesisko regulÄ“jumu un politikas pielÄgošana mÅ«sdienu vajadzÄ«bÄm. Eiropas politika pamatÄ balstÄ«ta 1951. gada ANO KonvencijÄ par bÄ“gļu statusu, kas vairs neatbilst mÅ«sdienu izaicinÄjumiem. 2015. gada krÄ«ze parÄdÄ«ja, ka pat regulÄri atjaunotÄ Dublinas regula – ES patvÄ“ruma sistÄ“mas stÅ«rakmens – vairs nav apmierinošs instruments ES kopÄ«gajÄm interesÄ“m. Latvija ir gatava kopÄ ar lÄ«dzÄ«gi domÄjošÄm valstÄ«m radoši meklÄ“t mÅ«sdienÄ«gus – reizÄ“ humÄnus un efektÄ«vus – risinÄjumus, lai aizvietotu lÄ«dzšinÄ“jo – ne pÄrÄk veiksmÄ«go – ES politiku šajÄ jomÄ.
Izceļoties arvien jauniem konfliktiem un pieņemoties spÄ“kÄ klimata pÄrmaiņÄm, jÄrÄ“Ä·inÄs, ka nelegÄlo migrantu un bÄ“gļu plÅ«smas pasaulÄ“ turpinÄsies un pat pieaugs. SavlaicÄ«gi tam gatavojoties, varam cerÄ“t izvairÄ«ties no ainÄm, kas šobrÄ«d redzamas uz Polijas un Baltkrievijas robežas.