Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas robeža, kas iezÄ«mÄ“ Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartÄ“, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. TāpÄ“c tās aizsardzÄ«ba vistiešÄkajā veidā ir mÅ«su iedzÄ«votāju un valsts drošÄ«bas stÅ«rakmens. Kopš 2004. gada tā ir arÄ« Eiropas SavienÄ«bas (ES) un NATO ārÄ“jā robeža, un tās sargāšana ir mÅ«su pienākums pret partneriem un sabiedrotajiem.

PÄ“dÄ“jos mÄ“nešos mÅ«su robežas drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas nozÄ«me aktualizÄ“jusies saistÄ«bā ar Lukašenko režīma Ä«stenoto hibrÄ«duzbrukumu. Irākas un citu trešo valstu pilsoņi tiek atvesti uz Baltkrieviju ar tÅ«risma vÄ«zām, solot vieglā un ātrā veidā nokļūt Eiropas SavienÄ«bā. Šo cilvÄ“ku iedomātais galamÄ“rÄ·is parasti ir Vācija, Zviedrija, Dānija. Baltkrievijas varas iestādes viņus organizÄ“tā veidā novirza uz robežu ar Eiropas SavienÄ«bu – Latviju, Lietuvu, Poliju. TādÄ“jādi Lukašenko režīms izmanto trešo valstu iedzÄ«votājus drošÄ«bas destabilizÄ“šanai Eiropā, sabiedrÄ«bas šÄ·elšanai, trauksmes un baiļu sÄ“šanai.

AtbildÄ«gās Latvijas institÅ«cijas novÄ“loti, tomÄ“r aktÄ«vi nostiprina robežu ar Baltkrieviju. Latvijas armija jau atbalsta un vajadzÄ«bas gadÄ«jumā ir gatava sniegt pastiprinātu atbalstu Valsts robežsardzei un Valsts policijai. ŠobrÄ«d izdarÄ«ts viss, lai varÄ“tu reaģēt uz jebkādiem pavÄ“rsieniem uz mÅ«su robežas. Esmu pateicÄ«gs mÅ«su dienestiem, kas kopš vasaras pašaizliedzÄ«gi un savaldÄ«gi strādā ārkārtas režīmā. Ticu, ka viņi nosargās mÅ«su robežas arÄ« turpmāk.

ŠobrÄ«d situācija uz Polijas un Baltkrievijas robežas ir Ä«paši saasinājusies. MÄ“Ä£inājumi šÄ·Ä“rsot robežu notiek masveidā, izcÄ“lušÄs nekārtÄ«bas. Dramatiskās ainas piesaistÄ«jušas plašu starptautisko uzmanÄ«bu un izraisÄ«jušas aktÄ«vu rÄ«cÄ«bu ES visaugstākajā lÄ«menÄ«. Dažādos starptautisko amatpersonu izteicienos mijas izpratne par drošÄ«bas prioritāti ar raizÄ“m par humāno un cilvÄ“ktiesÄ«bu situāciju. Tas ir saprotami, jo visi esam strauji mainÄ«ga izaicinājuma priekšÄ un katrs nāk ar savu pieredzi un izpratni. Taču jāuzsver, ka atbildÄ«ba par šo situāciju gulstas uz Lukašenko režīmu, kurš ciniski izmanto trešo valstu pilsoņus, kuri vÄ“las labāku dzÄ«vi Eiropā, lai apdraudÄ“tu un šÄ·eltu savus Eiropas kaimiņus.

SatraucošÄ situācija prasa mÅ«su koordinÄ“tu nostāju un stingru rÄ«cÄ«bu. Sarunā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu esmu uzsvÄ“ris solidaritāti un nepieciešamÄ«bu pÄ“c noturÄ«ga risinājuma. PÄ“c dažām dienām trÄ«s Baltijas valstu prezidentiem atkal bÅ«s saruna ar Polijas prezidentu, lai turpinātu rast ceļus Baltkrievijas hibrÄ«duzbrukuma atvairÄ«šanai.

Situācijai ir vairāki risinājumi kā īstermiņā, tā ilgtermiņā.

Sankcijas

Patlaban tiek sagatavotas jaunas ES sankcijas pret Baltkrieviju, lai demonstrÄ“tu ES aso nosodÄ«jumu Lukašenko režīma rÄ«cÄ«bai. IespÄ“jams, tiks apsvÄ“rtas sankcijas arÄ« pret tām lidostām un trešo valstu aviolÄ«nijām, kas iesaistÄ«tas šo migrantu transportÄ“šanā uz Minsku. Apsveicami, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Šinass jau piedalās sarunās ar Arābu aviolÄ«niju organizāciju par nepieciešamÄ«bu pārtraukt sadarbÄ«bu ar Baltkrieviju. Jāturpina arÄ« dialogs ar nelegālo migrantu izcelsmes valstÄ«m par viņu atgriešanos.

Robežas izbūve

ŠobrÄ«d tiek veikts ārkārtas risinājums – pagaidu žoga izbÅ«ve 37 km garumā. Vienlaikus Saeima vakar skatÄ«ja valdÄ«bas izstrādāto Ä€rÄ“jās sauszemes robežas izbÅ«ves likumprojektu. Tas ir svarÄ«gs dokuments, lai paātrinātu valsts robežas joslas izbÅ«vi, kas tiks Ä«stenota kopā ar VAS "Valsts nekustamie Ä«pašumi". Latvija ir viena no 12 ES dalÄ«bvalstÄ«m, kas aicinājusi ES piešÄ·irt finansÄ“jumu ārÄ“jās robežas stiprināšanai. Turpināsim veicināt partneru izpratni par šo soli, kas ir visas Eiropas SavienÄ«bas kopÄ«gajās interesÄ“s. TikmÄ“r augsti novÄ“rtÄ“jam, piemÄ“ram, SlovÄ“nijas praktisko palÄ«dzÄ«bu pagaidu robežas izbÅ«vÄ“. Robežas stiprināšana palÄ«dzÄ“s mums aizsargāt Latviju un ES gan no nelegālās migrācijas, gan no kontrabandas riskiem. Kā sacÄ«jis amerikāņu dzejnieks Roberts Frosts: "Labas sienas veido labus kaimiņus." [PatiesÄ«bā gan Roberta Frosta izteikums skan – good fences make good neighbors.]

Humānās situācijas pārvaldÄ«šana

SevišÄ·s izaicinājums ārkārtas apstākļos ir apvienot Latvijas pienākumu sargāt Latvijas un Eiropas ārÄ“jo robežu ar pienākumu ievÄ“rot cilvÄ“ktiesÄ«bas un mÅ«su eiropeiskās vÄ“rtÄ«bas. Tādēļ Latvija trešo valstu pilsoņu situāciju vÄ“rtÄ“ individuāli, pamatotos gadÄ«jumos sniedzot humāno atbalstu un medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu nelaimÄ“ nonākušajiem uz robežas Baltkrievijas teritorijā. Augsti novÄ“rtÄ“ju Valsts robežsardzes sadarbÄ«bu ar dažādām nevalstiskajām organizācijām humānās palÄ«dzÄ«bas sniegšanā.

ParalÄ“li jāuzsver nepieciešamÄ«ba starptautiski cÄ«nÄ«ties pret cilvÄ“ku instrumentalizāciju un mazināt trešo valstu pilsoņu gatavÄ«bu veikt bÄ«stamo, nelegālo ceļu uz Eiropu. Uz Latvijas robežas nedrÄ«kst tikt "pavÄ“rtas slūžas" cilvÄ“ku tirgotājiem.

ES tiesÄ«bu aktu pielāgošana

Ilgtermiņā nepieciešama Eiropas migrācijas un patvÄ“ruma tiesisko regulÄ“jumu un politikas pielāgošana mÅ«sdienu vajadzÄ«bām. Eiropas politika pamatā balstÄ«ta 1951. gada ANO Konvencijā par bÄ“gļu statusu, kas vairs neatbilst mÅ«sdienu izaicinājumiem. 2015. gada krÄ«ze parādÄ«ja, ka pat regulāri atjaunotā Dublinas regula – ES patvÄ“ruma sistÄ“mas stÅ«rakmens – vairs nav apmierinošs instruments ES kopÄ«gajām interesÄ“m. Latvija ir gatava kopā ar lÄ«dzÄ«gi domājošÄm valstÄ«m radoši meklÄ“t mÅ«sdienÄ«gus – reizÄ“ humānus un efektÄ«vus – risinājumus, lai aizvietotu lÄ«dzšinÄ“jo – ne pārāk veiksmÄ«go – ES politiku šajā jomā.

Izceļoties arvien jauniem konfliktiem un pieņemoties spÄ“kā klimata pārmaiņām, jārÄ“Ä·inās, ka nelegālo migrantu un bÄ“gļu plÅ«smas pasaulÄ“ turpināsies un pat pieaugs. SavlaicÄ«gi tam gatavojoties, varam cerÄ“t izvairÄ«ties no ainām, kas šobrÄ«d redzamas uz Polijas un Baltkrievijas robežas.

Novērtē šo rakstu:

0
0