Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir mūsu iedzīvotāju un valsts drošības stūrakmens. Kopš 2004. gada tā ir arī Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējā robeža, un tās sargāšana ir mūsu pienākums pret partneriem un sabiedrotajiem.

Pēdējos mēnešos mūsu robežas drošības un aizsardzības nozīme aktualizējusies saistībā ar Lukašenko režīma īstenoto hibrīduzbrukumu. Irākas un citu trešo valstu pilsoņi tiek atvesti uz Baltkrieviju ar tūrisma vīzām, solot vieglā un ātrā veidā nokļūt Eiropas Savienībā. Šo cilvēku iedomātais galamērķis parasti ir Vācija, Zviedrija, Dānija. Baltkrievijas varas iestādes viņus organizētā veidā novirza uz robežu ar Eiropas Savienību – Latviju, Lietuvu, Poliju. Tādējādi Lukašenko režīms izmanto trešo valstu iedzīvotājus drošības destabilizēšanai Eiropā, sabiedrības šķelšanai, trauksmes un baiļu sēšanai.

Atbildīgās Latvijas institūcijas novēloti, tomēr aktīvi nostiprina robežu ar Baltkrieviju. Latvijas armija jau atbalsta un vajadzības gadījumā ir gatava sniegt pastiprinātu atbalstu Valsts robežsardzei un Valsts policijai. Šobrīd izdarīts viss, lai varētu reaģēt uz jebkādiem pavērsieniem uz mūsu robežas. Esmu pateicīgs mūsu dienestiem, kas kopš vasaras pašaizliedzīgi un savaldīgi strādā ārkārtas režīmā. Ticu, ka viņi nosargās mūsu robežas arī turpmāk.

Šobrīd situācija uz Polijas un Baltkrievijas robežas ir īpaši saasinājusies. Mēģinājumi šķērsot robežu notiek masveidā, izcēlušās nekārtības. Dramatiskās ainas piesaistījušas plašu starptautisko uzmanību un izraisījušas aktīvu rīcību ES visaugstākajā līmenī. Dažādos starptautisko amatpersonu izteicienos mijas izpratne par drošības prioritāti ar raizēm par humāno un cilvēktiesību situāciju. Tas ir saprotami, jo visi esam strauji mainīga izaicinājuma priekšā un katrs nāk ar savu pieredzi un izpratni. Taču jāuzsver, ka atbildība par šo situāciju gulstas uz Lukašenko režīmu, kurš ciniski izmanto trešo valstu pilsoņus, kuri vēlas labāku dzīvi Eiropā, lai apdraudētu un šķeltu savus Eiropas kaimiņus.

Satraucošā situācija prasa mūsu koordinētu nostāju un stingru rīcību. Sarunā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu esmu uzsvēris solidaritāti un nepieciešamību pēc noturīga risinājuma. Pēc dažām dienām trīs Baltijas valstu prezidentiem atkal būs saruna ar Polijas prezidentu, lai turpinātu rast ceļus Baltkrievijas hibrīduzbrukuma atvairīšanai.

Situācijai ir vairāki risinājumi kā īstermiņā, tā ilgtermiņā.

Sankcijas

Patlaban tiek sagatavotas jaunas ES sankcijas pret Baltkrieviju, lai demonstrētu ES aso nosodījumu Lukašenko režīma rīcībai. Iespējams, tiks apsvērtas sankcijas arī pret tām lidostām un trešo valstu aviolīnijām, kas iesaistītas šo migrantu transportēšanā uz Minsku. Apsveicami, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Šinass jau piedalās sarunās ar Arābu aviolīniju organizāciju par nepieciešamību pārtraukt sadarbību ar Baltkrieviju. Jāturpina arī dialogs ar nelegālo migrantu izcelsmes valstīm par viņu atgriešanos.

Robežas izbūve

Šobrīd tiek veikts ārkārtas risinājums – pagaidu žoga izbūve 37 km garumā. Vienlaikus Saeima vakar skatīja valdības izstrādāto Ārējās sauszemes robežas izbūves likumprojektu. Tas ir svarīgs dokuments, lai paātrinātu valsts robežas joslas izbūvi, kas tiks īstenota kopā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Latvija ir viena no 12 ES dalībvalstīm, kas aicinājusi ES piešķirt finansējumu ārējās robežas stiprināšanai. Turpināsim veicināt partneru izpratni par šo soli, kas ir visas Eiropas Savienības kopīgajās interesēs. Tikmēr augsti novērtējam, piemēram, Slovēnijas praktisko palīdzību pagaidu robežas izbūvē. Robežas stiprināšana palīdzēs mums aizsargāt Latviju un ES gan no nelegālās migrācijas, gan no kontrabandas riskiem. Kā sacījis amerikāņu dzejnieks Roberts Frosts: "Labas sienas veido labus kaimiņus." [Patiesībā gan Roberta Frosta izteikums skan – good fences make good neighbors.]

Humānās situācijas pārvaldīšana

Sevišķs izaicinājums ārkārtas apstākļos ir apvienot Latvijas pienākumu sargāt Latvijas un Eiropas ārējo robežu ar pienākumu ievērot cilvēktiesības un mūsu eiropeiskās vērtības. Tādēļ Latvija trešo valstu pilsoņu situāciju vērtē individuāli, pamatotos gadījumos sniedzot humāno atbalstu un medicīnisko palīdzību nelaimē nonākušajiem uz robežas Baltkrievijas teritorijā. Augsti novērtēju Valsts robežsardzes sadarbību ar dažādām nevalstiskajām organizācijām humānās palīdzības sniegšanā.

Paralēli jāuzsver nepieciešamība starptautiski cīnīties pret cilvēku instrumentalizāciju un mazināt trešo valstu pilsoņu gatavību veikt bīstamo, nelegālo ceļu uz Eiropu. Uz Latvijas robežas nedrīkst tikt "pavērtas slūžas" cilvēku tirgotājiem.

ES tiesību aktu pielāgošana

Ilgtermiņā nepieciešama Eiropas migrācijas un patvēruma tiesisko regulējumu un politikas pielāgošana mūsdienu vajadzībām. Eiropas politika pamatā balstīta 1951. gada ANO Konvencijā par bēgļu statusu, kas vairs neatbilst mūsdienu izaicinājumiem. 2015. gada krīze parādīja, ka pat regulāri atjaunotā Dublinas regula – ES patvēruma sistēmas stūrakmens – vairs nav apmierinošs instruments ES kopīgajām interesēm. Latvija ir gatava kopā ar līdzīgi domājošām valstīm radoši meklēt mūsdienīgus – reizē humānus un efektīvus – risinājumus, lai aizvietotu līdzšinējo – ne pārāk veiksmīgo – ES politiku šajā jomā.

Izceļoties arvien jauniem konfliktiem un pieņemoties spēkā klimata pārmaiņām, jārēķinās, ka nelegālo migrantu un bēgļu plūsmas pasaulē turpināsies un pat pieaugs. Savlaicīgi tam gatavojoties, varam cerēt izvairīties no ainām, kas šobrīd redzamas uz Polijas un Baltkrievijas robežas.

Novērtē šo rakstu:

0
0