Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“dÄ“jo dienu laikā publiski izskanÄ“juši jautājumi (un arÄ« tieši pārmetumi) par sabiedrisko mediju - Latvijas Radio, Latvijas TelevÄ«zijas, sabiedrisko mediju portāla LSM.lv - redakcionālajām izvÄ“lÄ“m, atspoguļojot notikumus Baltkrievijas pierobežā ar Poliju un Baltijas valstÄ«m. Uzskatām, ka jautājumi par redakcionālo izvēļu skaidrošanu ir vietā. Mums ir jāatbild uz sabiedrÄ«bas jautājumiem un jādod ieskats redakciju darbā, kur diskusijas par tematu, avotu, jautājumu un interpretāciju izvÄ“li notiek nepārtraukti.

Pirmkārt, par paša temata izvÄ“li - sabiedrÄ«bas informÄ“šanu un situācijas analÄ«zi par Baltkrievijas pierobežā notiekošo. Tas ir nebijis gadÄ«jums Latvijas vÄ“sturÄ“, kad daļā Latvijas teritorijas - pierobežas novados ar Baltkrieviju - vienlaikus ir izsludinātas divas ārkārtÄ“jās situācijas. Situācija ir ārkārtÄ“ja arÄ« tādēļ, ka Eiropas SavienÄ«bā un Latvijā ir izaugušas vairākas paaudzes, kuras nav piedzÄ«vojušas kara šausmas, bet šobrÄ«d notiekošais uz robežas tiek raksturots kā hibrÄ«dkarš. No vienas puses, šie notikumi bÅ«tiski ietekmÄ“ Latvijas, Polijas, Eiropas SavienÄ«bas un Ukrainas drošÄ«bu, no otras - šeit ir runa par visu situācijā iesaistÄ«to cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bām un cilvÄ“ku bailÄ“m un satraukumu. Latvijas Radio dienaskārtÄ«bā šie notikumi ir bijuši tikpat nozÄ«mÄ«gi kā Covid-19 pandÄ“mija.

Otrkārt, par informācijas avotiem. Å½urnālisti ir trenÄ“ti nepaļauties tikai uz vienas puses pausto. Publiskajā telpā ir bijis plaši pieejams oficiālo amatpersonu sacÄ«tais, un tas arÄ« plaši atspoguļots - gan Polijas, gan Latvijas, gan Eiropas SavienÄ«bas, gan Baltkrievijas, gan Krievijas un citu valstu amatpersonu paustais. ReizÄ“m tie nonāk pretrunā viens ar otru. TāpÄ“c ir svarÄ«gi bÅ«t notikuma vietā, pārliecināties par amatpersonu pausto un vÄ“rsties pie citiem avotiem. Tikpat svarÄ«gi ir redzÄ“t notiekošo uz vietas un runāt ar cilvÄ“kiem, kuri dzÄ«vo šo notikumu epicentrā. Tie ir gan sabiedrÄ«bas pārstāvji, gan nevalstiskās organizācijas, kam ir viedoklis vai iesaiste konkrÄ“tā notikumā.

Treškārt, par jautājumu izvÄ“lÄ“m. Å½urnālisti meklÄ“ atbildes uz jautājumiem, uz kuriem vÄ“l nav atbildÄ“ts. Ja skaidri ir pausti oficiāli valstu viedokļi, tad bieži vien ir nepieciešami papildinājumi. ReizÄ“m, lai to noskaidrotu, amatpersonas tiek Ä“terā iztaujātas asāk. Tas viss žurnālistikā ir atļauts un vajadzÄ«gs. Bet, ja vismazāk ir atbildÄ“ti jautājumi par reālajiem cilvÄ“ku likteņiem, piemÄ“ram, kas noticis ar savainoto poļu robežsargu, kā jÅ«tas migranti, kā tieši viņi nokļuvuši Baltkrievijā, tad ir saprotami, ka žurnālisti centÄ«sies piekļūt maksimāli tuvu epicentram un rast atbildes arÄ« uz tiem.

MÄ“s neesam naivi, un mÄ“s saprotam, ka cilvÄ“ki, kurus Baltkrievijas puse izmanto krÄ«zes radÄ«šanā, ir nonākuši šajā situācijā, paļaujoties uz kādiem nepamatotiem solÄ«jumiem. Vienlaikus, mÄ“s nevaram izlikties neredzam, ka par kara lodÄ“m šobrÄ«d tiek izmantoti un uz Eiropas SavienÄ«bas robežas ir iesprostoti dzÄ«vi cilvÄ“ki. Žurnālistiem ir pamats meklÄ“t atbildes uz jautājumiem: vai tas tiešÄm ir humānākais risinājums - ļaut šiem cilvÄ“kiem tur nosalt? Vai cerÄ“t, ka Lukašenko par viņiem pienācÄ«gi parÅ«pÄ“sies?

Ceturtkārt, par interpretāciju un analÄ«zes aspektu. LikumsakarÄ«bu meklÄ“šana un notikumu skaidrošana nav tikai ekskluzÄ«va politiÄ·u un amatpersonu publiskās komunikācijas sastāvdaļa. ArÄ« šeit ir svarÄ«ga viedokļu daudzveidÄ«ba, tāpÄ“c savos raidÄ«jumos par šo tÄ“mu Latvijas Radio ir iekļāvis daudzus un dažādus analÄ«tiÄ·us, kuru ikdiena ir saistÄ«ta ar Ä£eopolitisko jautājumu pÄ“tÄ«šanu un skaidrošana, domnÄ«cu vai pat zinātniskā lÄ«menÄ«.

ŠÄ« skaidrojošÄ raksta sakarā Latvijas Radio padziļināti izvÄ“rtÄ“ja savu saturu no 29. oktobra lÄ«dz 29. novembrim un secināja, ka visos četros aspektos tas ir bijis objektÄ«vs un sabalansÄ“ts, dodot iespÄ“jas izteikties visām iesaistÄ«tajām pusÄ“m - Latvijas, Lietuvas, Polijas amatpersonām. Iekļauti arÄ« pretÄ“jās puses viedokļi - Baltkrievijas un Krievijas nostāja migrantu krÄ«zes jautājumos. Plaši pārstāvÄ“ts arÄ« Eiropas SavienÄ«bas, NATO, ANO BÄ“gļu aÄ£entÅ«ras viedoklis un vÄ“rtÄ“jums par notiekošo.. UzklausÄ«ti sabiedrÄ«bas pārstāvji Polijā un Latvijā, kā arÄ« ārpolitikas eksperti un analÄ«tiÄ·i.

TomÄ“r nebÅ«t neuzskatām, ka esam visu darÄ«juši perfekti un šÄ« temata atspoguļošanā nebÅ«tu iespÄ“jami uzlabojumi. Visvairāk mums ir pietrÅ«kušas reportāžas no notikumu vietas. Tam ir arÄ« savi objektÄ«vi iemesli, piemÄ“ram, Polijas varasiestāžu lÄ“mumi attiecÄ«bā pret žurnālistu piekļuvi robežai, tomÄ“r avotu daudzveidÄ«ba bÅ«tu bijusi vÄ“l lielāka, ja ilgāku laiku un ar plašÄkiem žurnālistu resursiem mÄ“s bÅ«tu strādājuši maksimāli tuvu notikumu epicentram.

IevÄ“rojot to, ka tradicionālo un jo Ä«paši sabiedrisko mediju darba kritizÄ“šana un noliegšana arÄ« ir viena no hibrÄ«dkara iezÄ«mÄ“m, ceram, ka sabiedrÄ«bā arvien vairāk bÅ«s saturÄ«gu diskusiju par mediju radÄ«tā satura kvalitāti. Tāpat ceram, ka Latvijas sabiedrÄ«ba kopumā un katrs no mums atsevišÄ·i kļūsim zinošÄki, spÄ“jÄ«gi izvÄ“rtÄ“t dažādu saturu un, pamatojoties uz to, izdarÄ«t atbildÄ«gas izvÄ“les gan katrs savā labā, gan Latvijas valstij kopumā.

* Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāja Mirdza Lele,

Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenais redaktors Kārlis Dagilis,

Latvijas Radio 1 programmu direktore Inese Matjušonoka,

Latvijas Radio 1 galvenā redaktore Agita Bērziņa,

Latvijas Radio 4 programmu direktore, galvenā redaktora p.i. Ilona Madesova

Novērtē šo rakstu:

0
0