MÄ“s paÅ¡i sevi izvÄ“rtÄ“jÄm un secinÄjÄm - mÅ«su saturs visos aspektos ir bijis objektÄ«vs un sabalansÄ“ts
Latvijas radio redakciju vadÄ«tÄji* · 02.12.2021. · Komentāri (0)PÄ“dÄ“jo dienu laikÄ publiski izskanÄ“juši jautÄjumi (un arÄ« tieši pÄrmetumi) par sabiedrisko mediju - Latvijas Radio, Latvijas TelevÄ«zijas, sabiedrisko mediju portÄla LSM.lv - redakcionÄlajÄm izvÄ“lÄ“m, atspoguļojot notikumus Baltkrievijas pierobeÅ¾Ä ar Poliju un Baltijas valstÄ«m. UzskatÄm, ka jautÄjumi par redakcionÄlo izvēļu skaidrošanu ir vietÄ. Mums ir jÄatbild uz sabiedrÄ«bas jautÄjumiem un jÄdod ieskats redakciju darbÄ, kur diskusijas par tematu, avotu, jautÄjumu un interpretÄciju izvÄ“li notiek nepÄrtraukti.
PirmkÄrt, par paša temata izvÄ“li - sabiedrÄ«bas informÄ“šanu un situÄcijas analÄ«zi par Baltkrievijas pierobeÅ¾Ä notiekošo. Tas ir nebijis gadÄ«jums Latvijas vÄ“sturÄ“, kad daÄ¼Ä Latvijas teritorijas - pierobežas novados ar Baltkrieviju - vienlaikus ir izsludinÄtas divas ÄrkÄrtÄ“jÄs situÄcijas. SituÄcija ir ÄrkÄrtÄ“ja arÄ« tÄdēļ, ka Eiropas SavienÄ«bÄ un LatvijÄ ir izaugušas vairÄkas paaudzes, kuras nav piedzÄ«vojušas kara šausmas, bet šobrÄ«d notiekošais uz robežas tiek raksturots kÄ hibrÄ«dkarš. No vienas puses, šie notikumi bÅ«tiski ietekmÄ“ Latvijas, Polijas, Eiropas SavienÄ«bas un Ukrainas drošÄ«bu, no otras - šeit ir runa par visu situÄcijÄ iesaistÄ«to cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bÄm un cilvÄ“ku bailÄ“m un satraukumu. Latvijas Radio dienaskÄrtÄ«bÄ šie notikumi ir bijuši tikpat nozÄ«mÄ«gi kÄ Covid-19 pandÄ“mija.
OtrkÄrt, par informÄcijas avotiem. ŽurnÄlisti ir trenÄ“ti nepaļauties tikai uz vienas puses pausto. PubliskajÄ telpÄ ir bijis plaši pieejams oficiÄlo amatpersonu sacÄ«tais, un tas arÄ« plaši atspoguļots - gan Polijas, gan Latvijas, gan Eiropas SavienÄ«bas, gan Baltkrievijas, gan Krievijas un citu valstu amatpersonu paustais. ReizÄ“m tie nonÄk pretrunÄ viens ar otru. TÄpÄ“c ir svarÄ«gi bÅ«t notikuma vietÄ, pÄrliecinÄties par amatpersonu pausto un vÄ“rsties pie citiem avotiem. Tikpat svarÄ«gi ir redzÄ“t notiekošo uz vietas un runÄt ar cilvÄ“kiem, kuri dzÄ«vo šo notikumu epicentrÄ. Tie ir gan sabiedrÄ«bas pÄrstÄvji, gan nevalstiskÄs organizÄcijas, kam ir viedoklis vai iesaiste konkrÄ“tÄ notikumÄ.
TreškÄrt, par jautÄjumu izvÄ“lÄ“m. ŽurnÄlisti meklÄ“ atbildes uz jautÄjumiem, uz kuriem vÄ“l nav atbildÄ“ts. Ja skaidri ir pausti oficiÄli valstu viedokļi, tad bieži vien ir nepieciešami papildinÄjumi. ReizÄ“m, lai to noskaidrotu, amatpersonas tiek Ä“terÄ iztaujÄtas asÄk. Tas viss žurnÄlistikÄ ir atļauts un vajadzÄ«gs. Bet, ja vismazÄk ir atbildÄ“ti jautÄjumi par reÄlajiem cilvÄ“ku likteņiem, piemÄ“ram, kas noticis ar savainoto poļu robežsargu, kÄ jÅ«tas migranti, kÄ tieši viņi nokļuvuši BaltkrievijÄ, tad ir saprotami, ka žurnÄlisti centÄ«sies piekļūt maksimÄli tuvu epicentram un rast atbildes arÄ« uz tiem.
MÄ“s neesam naivi, un mÄ“s saprotam, ka cilvÄ“ki, kurus Baltkrievijas puse izmanto krÄ«zes radÄ«šanÄ, ir nonÄkuši šajÄ situÄcijÄ, paļaujoties uz kÄdiem nepamatotiem solÄ«jumiem. Vienlaikus, mÄ“s nevaram izlikties neredzam, ka par kara lodÄ“m šobrÄ«d tiek izmantoti un uz Eiropas SavienÄ«bas robežas ir iesprostoti dzÄ«vi cilvÄ“ki. ŽurnÄlistiem ir pamats meklÄ“t atbildes uz jautÄjumiem: vai tas tiešÄm ir humÄnÄkais risinÄjums - ļaut šiem cilvÄ“kiem tur nosalt? Vai cerÄ“t, ka Lukašenko par viņiem pienÄcÄ«gi parÅ«pÄ“sies?
CeturtkÄrt, par interpretÄciju un analÄ«zes aspektu. LikumsakarÄ«bu meklÄ“šana un notikumu skaidrošana nav tikai ekskluzÄ«va politiÄ·u un amatpersonu publiskÄs komunikÄcijas sastÄvdaļa. ArÄ« šeit ir svarÄ«ga viedokļu daudzveidÄ«ba, tÄpÄ“c savos raidÄ«jumos par šo tÄ“mu Latvijas Radio ir iekļÄvis daudzus un dažÄdus analÄ«tiÄ·us, kuru ikdiena ir saistÄ«ta ar Ä£eopolitisko jautÄjumu pÄ“tÄ«šanu un skaidrošana, domnÄ«cu vai pat zinÄtniskÄ lÄ«menÄ«.
ŠÄ« skaidrojošÄ raksta sakarÄ Latvijas Radio padziļinÄti izvÄ“rtÄ“ja savu saturu no 29. oktobra lÄ«dz 29. novembrim un secinÄja, ka visos Äetros aspektos tas ir bijis objektÄ«vs un sabalansÄ“ts, dodot iespÄ“jas izteikties visÄm iesaistÄ«tajÄm pusÄ“m - Latvijas, Lietuvas, Polijas amatpersonÄm. Iekļauti arÄ« pretÄ“jÄs puses viedokļi - Baltkrievijas un Krievijas nostÄja migrantu krÄ«zes jautÄjumos. Plaši pÄrstÄvÄ“ts arÄ« Eiropas SavienÄ«bas, NATO, ANO BÄ“gļu aÄ£entÅ«ras viedoklis un vÄ“rtÄ“jums par notiekošo.. UzklausÄ«ti sabiedrÄ«bas pÄrstÄvji PolijÄ un LatvijÄ, kÄ arÄ« Ärpolitikas eksperti un analÄ«tiÄ·i.
TomÄ“r nebÅ«t neuzskatÄm, ka esam visu darÄ«juši perfekti un šÄ« temata atspoguļošanÄ nebÅ«tu iespÄ“jami uzlabojumi. VisvairÄk mums ir pietrÅ«kušas reportÄžas no notikumu vietas. Tam ir arÄ« savi objektÄ«vi iemesli, piemÄ“ram, Polijas varasiestÄžu lÄ“mumi attiecÄ«bÄ pret žurnÄlistu piekļuvi robežai, tomÄ“r avotu daudzveidÄ«ba bÅ«tu bijusi vÄ“l lielÄka, ja ilgÄku laiku un ar plašÄkiem žurnÄlistu resursiem mÄ“s bÅ«tu strÄdÄjuši maksimÄli tuvu notikumu epicentram.
IevÄ“rojot to, ka tradicionÄlo un jo Ä«paši sabiedrisko mediju darba kritizÄ“šana un noliegšana arÄ« ir viena no hibrÄ«dkara iezÄ«mÄ“m, ceram, ka sabiedrÄ«bÄ arvien vairÄk bÅ«s saturÄ«gu diskusiju par mediju radÄ«tÄ satura kvalitÄti. TÄpat ceram, ka Latvijas sabiedrÄ«ba kopumÄ un katrs no mums atsevišÄ·i kļūsim zinošÄki, spÄ“jÄ«gi izvÄ“rtÄ“t dažÄdu saturu un, pamatojoties uz to, izdarÄ«t atbildÄ«gas izvÄ“les gan katrs savÄ labÄ, gan Latvijas valstij kopumÄ.
* Latvijas Radio Ziņu dienesta vadÄ«tÄja Mirdza Lele,
Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenais redaktors KÄrlis Dagilis,
Latvijas Radio 1 programmu direktore Inese Matjušonoka,
Latvijas Radio 1 galvenÄ redaktore Agita BÄ“rziņa,
Latvijas Radio 4 programmu direktore, galvenÄ redaktora p.i. Ilona Madesova