Iesaki rakstu:

Å…emot vÄ“rā Latvijas Republikas SatversmÄ“ ietvertās vÄ“rtÄ«bas un tajā nostiprinātās mazākumtautÄ«bu tiesÄ«bas un Saeimas apstiprinātās “Nacionālās drošÄ«bas koncepcijas 2023” (turpmāk – Koncepcija) bÅ«tÄ«bu, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome (turpmāk – Padome) ir 28. martā pieņēmusi konceptuālu lÄ“mumu, ka no 2026. gada apvienotajā sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas lÄ«dzeklÄ« “Latvijas Sabiedriskais medijs” tiks Ä«stenota jauna pieeja dažādu mazākumtautÄ«bu sasniegšanai, novÄ“ršot divkopienu sabiedrÄ«bas pastāvÄ“šanu. Ar šo lÄ“mumu Padome 17. aprÄ«lÄ« iepazÄ«stināsja Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisiju.

ŠÄds lÄ“mums pieņemts, Ä«stenojot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu un to pārvaldÄ«bas likumā (turpmāk – SEPLL) Padomei dotās pilnvaras un atbildÄ«bu, tajā skaitā likuma 12. panta trešajā daļā noteikto Padomes atbildÄ«bu darboties saskaņā ar Satversmi, SEPLL un citiem normatÄ«vajiem aktiem un 10. panta pirmajā daļā paredzÄ“to, ka Padome, vadot sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma izstrādi, prognozÄ“ ārÄ“jos un iekšÄ“jos faktorus, kas var ietekmÄ“t sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas lÄ«dzekļus, un piedāvā šiem faktoriem atbilstošas vispārÄ“jās sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijas, kā arÄ« formulÄ“ sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu funkcijas un atbildÄ«bu kopÄ“jā masu informācijas lÄ«dzekļu darbÄ«bas vidÄ“ un valsts informatÄ«vajā telpā.

Satversmes vērtības

Å…emot vÄ“rā Satversmes priekšvārdā noteikto, ka ”Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildÄ«ga un nacionāla valsts balstās uz cilvÄ“ka cieņu un brÄ«vÄ«bu, atzÄ«st un aizsargā cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas un ciena mazākumtautÄ«bas. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarÄ«bu, teritoriju, tās vienotÄ«bu un demokrātisko valsts iekārtu” un 114. pantā noteikto, ka “personām, kuras pieder pie mazākumtautÄ«bām, ir tiesÄ«bas saglabāt un attÄ«stÄ«t savu valodu, etnisko un kultÅ«ras savdabÄ«bu”, Padome uzskata, ka burtiski nav izpildāms Koncepcijā teiktais, ka “no 2026. gada 1. janvāra arÄ« sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābÅ«t tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederÄ«gas Eiropas kultÅ«rtelpai, tādÄ“jādi veicinot visu Latvijas iedzÄ«votāju piederÄ«bu vienotai informatÄ«vajai telpai, kas ir balstÄ«ta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās”.

Padome vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka šÄdas normas burtiska izpildÄ«šana radÄ«tu Satversmes pārkāpuma risku, jo tiktu liegta iespÄ“ja sabiedriskajiem medijiem veidot saturu vairāku Latvijas vÄ“sturisko mazākumtautÄ«bu valodās, tajā skaitā arÄ« krievu, romu, ebreju, baltkrievu.

KultÅ«ras ministrijas mājaslapā ir sniegta sekojoša informācija par mazākumtautÄ«bām: “Latvijā dzÄ«vo vairāk nekā 150 tautÄ«bu. Lielākās etniskās grupas ir krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, ebreji, romi, vācieši un igauņi. MazākumtautÄ«bas un to kultÅ«ra ir neatņemama un svarÄ«ga Latvijas sabiedrÄ«bas un kultÅ«rtelpas sastāvdaļa. Tām ir atšÄ·irÄ«ga vÄ“sture, pārstāvju skaits un situācija ekonomiskajā, sociālajā un kultÅ«ras jomā. MazākumtautÄ«bu tiesÄ«bas garantÄ“ Satversme, un tām tiek sniegts daudzpusÄ«gs valsts atbalsts izglÄ«tÄ«bas, tradicionālās kultÅ«ras saglabāšanas un attÄ«stÄ«bas jomā.”

Vienlaikus Padome norāda, ka ir atbalstāms un Ä«stenojams Koncepcijas mÄ“rÄ·is: “Latvijas informatÄ«vās telpas drošÄ«ba ir bÅ«tisks aspekts Latvijas nacionālās drošÄ«bas nodrošināšanai. SpÄ“cÄ«gas un aizsargātas informatÄ«vās telpas pamatā ir stipri vietÄ“jie Latvijas mediji un kvalitatÄ«vs vietÄ“jais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrÄ«ba atrodas vienotā informatÄ«vajā telpā, patÄ“rÄ“ vienotu saturu, tādÄ“jādi tiek pārtraukta sabiedrÄ«bas šÄ·elšana un veicināta tās saliedÄ“šanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatÄ«vās telpas aizsardzÄ«bas un attÄ«stÄ«bas politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vÄ“rtÄ«bu bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.”

Tāpat atbalstāms un Ä«stenojams ir 2024. gada 26. martā sabiedriskajai apspriešanai nodotajā KultÅ«ras ministrijas sagatavotajā “Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam” projektā teiktais, ka “nozÄ«mÄ«gi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzÄ«vojošÄs mazākumtautÄ«bas latviešu valodā, lai sekmÄ“tu mazākumtautÄ«bu piedalÄ«šanos diskusijās par sabiedriski nozÄ«mÄ«giem jautājumiem un veicinātu viņu piederÄ«bas sajÅ«tu Latvijai, atspoguļotu sabiedrÄ«bas daudzveidÄ«bu, iekļaujošas sabiedrÄ«bas veidošanos un veicinātu vienotas, nevis divkopienu, sabiedrÄ«bas pastāvÄ“šanu. Tas attiecas gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Jau šobrÄ«d attÄ«stāmas tādas iniciatÄ«vas kā raidÄ«jumu veidošana latviešu valodas apgÅ«šanas veicināšanai, vairot mÅ«zikas latviešu valodā Ä«patsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautÄ«bu valodās esošajos medijos un vairāk iesaistÄ«t mazākumtautÄ«bu satura veidotājus satura radÄ«šanā latviešu valodā”.

Darāmie darbi

Padome uzsver, ka, lai Ä«stenotu augstākminÄ“to dokumentu bÅ«tÄ«bu un radÄ«tu jaunu pieeju mazākumtautÄ«bu sasniegšanai ar sabiedrisko mediju saturu, nav nepieciešamas SEPLL izmaiņas un lÄ“mumi pieņemami PadomÄ“ un sabiedrisko mediju iekšienÄ“.

SEPLL 2. pants nosaka, ka “sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu vispārÄ“jais stratÄ“Ä£iskais mÄ“rÄ·is ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brÄ«vÄ«bu un Latvijas iedzÄ«votāju sajÅ«tu, ka viņi ir piederÄ«gi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultÅ«ru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem”.

SEPLL 3. panta sestā daļa jau nosaka, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi veicina sabiedrÄ«bas izpratni par Latviju kā tiesisku un nacionālu valsti, stiprina latvisko identitāti, latviešu valodas, tai skaitā latgaliešu rakstu valodas un latviešu zÄ«mju valodas, lietojumu, veicina sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu uz valsts valodas pamata, popularizÄ“ nacionālo kultÅ«ru, mākslu un tradÄ«cijas, sekmÄ“ to uzturÄ“šanu un izkopšanu, atbalsta demokrātisku patriotismu, padziļina izpratni par tiesiskumu, nacionālajām vÄ“rtÄ«bām, Latvijas valsts un tās reÄ£ionu, latviešu un lÄ«biešu tautu un Latvijas mazākumtautÄ«bu vÄ“sturi un ikdienu”.

SEPLL 3. panta septÄ«tā daļa paredz, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi veido raidÄ«jumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautÄ«bu valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzÄ«votāju sajÅ«tu, ka viņi ir piederÄ«gi Latvijai, sabiedrÄ«bas integrāciju Latvijā kā nacionālā valstÄ« un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultÅ«ras procesiem”, un desmitā daļa paredz, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi ņem vÄ“rā Latvijas sabiedrÄ«bas daudzveidÄ«bu sociālajā, ekonomiskajā, reÄ£ionālajā, izglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un reliÄ£ijas, kā arÄ« citādā ziņā un respektÄ“ cilvÄ“ka tiesÄ«bas un pamatbrÄ«vÄ«bas”.

SEPLL 8. panta ceturtā daļa jau nosaka, ka “ja Latvijas Radio vai Latvijas TelevÄ«zija veido vairākas programmas, tad vienu programmu vai daļu vienas programmas raidlaika var atvÄ“lÄ“t raidÄ«jumiem svešvalodās, ieskaitot šajā raidlaikā arÄ« valsts valodā subtitrÄ“tas kinofilmas vai teātra izrādes”.

Lai nodrošinātu augstākminÄ“to mÄ“rÄ·u izpildi, Padome lÄ«dz 2026. gada sākumam veiks sekojošas darbÄ«bas.

Apvienotā uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģija 2026.-2028. gadam tiks izstrādāta 2025. gada laikā saskaņā ar Padomes gaidu vēstulē definētiem mērķiem un stāsies spēkā no 2026. gada. Pilnvērtīgu uzņēmuma stratēģiju, ar ko tiek izpildīts sabiedriskais pasūtījums, var izstrādāt tikai jaunā uzņēmuma valde.

TikmÄ“r lÄ«dz 2024. gada 1. jÅ«lijam tiks izstrādāts un PadomÄ“ apstiprināts pārejas perioda formāts – stratÄ“Ä£iskais ietvars 2025. gadam apvienotajam medijam, kurā lielā mÄ“rā balstÄ«sies arÄ« stratÄ“Ä£iskie mÄ“rÄ·i nākamā perioda stratÄ“Ä£ijai. LÄ«dz ar stratÄ“Ä£iskā ietvara apstiprināšanu Padome definÄ“s, ka no 2026. gada apvienotais sabiedriskais medijs pāriet uz konceptuāli jaunu pieeju satura mazākumtautÄ«bu valodās radÄ«šanai atbilstoši Satversmei un SEPLL un veicinot vienotas, nevis divkopienu, sabiedrÄ«bas pastāvÄ“šanu. Vienlaikus tiks pieņemts lÄ“mums par jaunu pieeju Latvijas reÄ£ionālās daudzveidÄ«bas respektÄ“šanai, tajā skaitā veicinot plašÄku kultÅ«ras pieejamÄ«bu, mazākumtautÄ«bu integrāciju un piederÄ«bas sajÅ«tas Latvijai stiprināšanu.

Skatot šos augstākminÄ“tos lÄ“mumus kopsakarā un apzinoties, ka apvienotā sabiedriskajā medijā bÅ«tiski mainās sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma plānošana un izpilde, jo viens uzņēmums Ä«stenos sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma mÄ“rÄ·us un uzdevumus ar dažādām programmām un pakalpojumiem – televÄ«zijas, radio, digitāliem –, mÄ“rÄ·Ä“ti sasniedzot dažādas auditorijas un sabiedrÄ«bas grupas, Padome uzdos uzņēmuma “Latvijas Sabiedriskais medijs” valdei lÄ«dz 2025. gada 1. jÅ«lijam izstrādāt ieviešanai no 2026. gada konceptuāli jaunu programmu un pakalpojumu piedāvājumu, nodrošinot saturu mazākumtautÄ«bu valodās un par mazākumtautÄ«bu vÄ“sturi un ikdienu, kā arÄ« padziļinot izpratni par Latvijas reÄ£ioniem un veicinot plašÄku kultÅ«ras pieejamÄ«bu.

Tāda piedāvājuma izstrādāšanā Padome kā prioritātes noteiks Latgali kā etniski un kulturāli Ä«paši daudzveidÄ«gu, un arÄ« valsts ārÄ“jai drošÄ«bai Ä«pašu reÄ£ionu; saziņas formātus ar sabiedrÄ«bu mazākumtautÄ«bu valodās par bÅ«tiskiem ikdienas jautājumiem, kā arÄ« krÄ«zes situācijās vienotās informatÄ«vās telpas ietvaros; proporcionālu pieeju mazākumtautÄ«bu valodu izmantojumā sabiedrisko mediju satura veidošanā vienotās informatÄ«vās telpas ietvaros; kultÅ«ras pieejamÄ«bas paplašināšanu visos Latvijas reÄ£ionos; mazākumtautÄ«bu bÄ“rnu un jauniešu integrāciju latviskajā kultÅ«rtelpā, kā arÄ« kopÄ“jās mazākumtautÄ«bu auditorijas daļas nezaudÄ“šanu.

Padome uzsver, ka vienlaikus 2025. gada sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma gada plāna izstrādÄ“ un Ä«stenošanā jāturpina 2024. gada iesāktais darbs, virzoties uz “RUS.LSM.lv” zÄ«mola maiņu, atsakoties no agresorvalsts nosaukuma pieminÄ“šanas un tuvinoties mazākumtautÄ«bu platformas stratÄ“Ä£iskajam mÄ“rÄ·im; turpinot latviešu valodas apguves veicināšanu mazākumtautÄ«bu multimediju platformā un “Latvijas Radio 4” programmā;  mazākumtautÄ«bu platformās adaptÄ“jot saturu no latviešu valodas, tādÄ“jādi mazinot nošÄ·irtÄ«bu divās kopienās; turpinot izmaiņas mediju satura veidošanas struktÅ«rā, pakāpeniski atsakoties no redakciju dalÄ«šanas pÄ“c nacionālās vai valodas piederÄ«bas.