Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām sabiedrībām un, protams, arī cilvēkiem, kas atbildīgi par krīzes vadību. Neskaidrības un ārkārtīgi mainīgos apstākļos dzīvojam kopš marta. Ir saprotami, ka iestājas nogurums, bet vēl bīstamāk – izsīkums. Nogurums un izsīkums kopā var radīt trauksmi un arī bailes, kas nekādi nepalīdz pieņemt lēmumus sarežģītā situācijā.  Labākās zāles pret to ir darbs komandā.

Pirmajā Covid-19 cēlienā pavasarī komandas darbs bija pašsaprotams. Premjers vadīja to, bija skaidra lēmumu apspriešanas un pieņemšanas kārtība. Tā tika koordinēta Ministru kabineta ārkārtas sēdēs, īpaši izveidotā krīzes vadības grupā un regulārās operatīvajās sanāksmēs pie premjera. Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka Artūrs Krišjānis Kariņš bija cilvēks, ar kuru nedēļā pavadīju visilgāk laika. Bez valdības sēdēm 5-6 reizes nedēļā pa pāris stundām vēl šaurā operatīvā sanāksmē. Esmu stundām informējusi premjeru par ekspertu viedokļiem, situācijas raksturojumu, apsvērumiem, kas jāņem vērā, pieņemot lēmumus.

Esam desmitiem stundu pavadījuši diskusijās par maskām. Premjers visās detaļās ir dzirdējis visus veselības aprūpes eskspertu un organizētāju apsvērumus, visus sabiedrības izturētspējas, infektoloģiskos, psihiskās veselības un (ne)vienlīdzības apsvērumus. Un arī pats ir dalījies ar savām pārdomām par iespējamiem risinājumiem veselībā, balstoties uz personisko pieredzi, kā arī iezīmējis lēmumu pieņemšanas daudzšķautņaino dabu koalīcijā. Valdība kā komanda ar diviem cilvēkiem priekšplānā pavasara krīzes cēlienu izvilka. Rezultāti bija labi, pienāca vasara un komanda atslāba.

Veselības ministrijā turpinājām iesākto. Covid-19 krīzes vadības grupa ne brīdi nepārtrauca darbu. Samazinājām gan tikšanās biežumu no 6 reizēm nedēļa uz divām.  Strādājām pie veselības aprūpes sistēmas veiktspēja stiprināšanas stratēģijas, kurā ietvērām tās vajadzības un pasākumus, kas ļautu sistēmu nostiprināt šai un citām nākotnes epidēmijām. Pasākumu tvērums – sākot no SPKC jaudas un slimnīcu ventilācijas sistēmām, beidzot ar psiholoģiskā atbalsta iespējām iedzīvotājiem. Kompleksi risinājumi. Iesniegts vērtējumam premjeram.

Strādājot pie rudens atkārtotā Covid-19 uzliesmojuma scenārijiem, analizējām pavasara pieredzi. Un bija nešaubīgi skaidrs, ka konsekvento pieeju – vispirms ekspertu ieteikumi, pēc tam politiski lēmumi, ir jāturpina. Bija skaidrs, ka rudens būs nesalīdzināmi sarežģītāks, jo ar rotaļīgo  “2x2metri” vairs nevarēs iztikt. Bija skaidrs, ka ierobežojumi būs jāievieš pakāpeniski, regulējums būs daudz niansētāks, valdībai skaidrojošā darba krietni vairāk. Un vēl lielāka nozīme valdības kā komandas un tās līdera koordinētai sadarbībai.

Vēlreiz un vēlreiz atkārtošu, lai cik to arī kāds nevēlētos dzirdēt, ka Covid-19 krīze ir daudz plašāka nekā epidemioloģiska. Ja ekspertu ieteikto drošības un ierobežojošos pasākumus, kas daļu Latvijas iedzīvotāju atstāj bez iztikas kādu brīdi, nepapildina ar laikus un pareizi veidotiem atbalsta mehānismiem, sabiedrības līdzdalība būs mazāka. Vasara bija jāpavada vadītā un koordinētā izmantoto dīkstāves mehānismu kļūdu analīzē un jāgatavo atbalsta pasākumi pa nozarēm.

Lēmumu pieņemšanas kļūda, manuprāt, slēpjas nevis nepietiekami stingru ekspertu ieteikumu nepietiekami stingrā īstenošanā. Tā slēpjas arī lēmumu pieņēmēju, kas paši dzīvo pietiekoši turīgā vidusšķirā, nespējā iekāpt tā cilvēka, tās ģimenes kurpēs, kas pamatoti uztraucas gan par savu veselību, gan to, ka ierobežojumu dēļ paliek bez iztikas. Ģimene, kurā sieva strādā par viesmīli, vīrs ir radošais, ir mazi bērni un iztika atkarīga no tā, vai viņiem ir darbs, man nav abstrakcija. Tie ir cilvēki, par kuru problēmām zinu no viņiem pašiem, kuriem man vakarā ir jāatbild uz personīgi sūtītu jautājumu – kas notiks nākamnedēļ? Izņemot jaunus ierobežojumus, man viņiem nav ko atbildēt.

Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, Covid-19 rādītāji kāpj. Protams, mums jārīkojas izlēmīgi un gudri, lai infekcijas izplatību apturētu. Kopš pagājušās nedēļas premjers ir atjaunojis operatīvās sapulces, kā arī ir notikušas dažās Krīzes vadības sanāksmes. Krīzes koordinēta vadība ir atsākta. Ceru, ka mums pietiks spēka turpināt lēmumus balstīt ekspertu ieteikumos un pietiks empātijas ieraudzīt aiz šiem lēmumiem cilvēkus, kurus tie ietekmēs.

Bet šobrīd pats galvenais krīzes vadībā ir ekspertīze, komanda un vienotība. Mēs ar kolēģiem apvienībā A/P esam dažbrīd sakostiem zobiem situšies, lai palīdzētu skaidrot, pamatot un uzlabot Kariņa-Reira nodokļu grozījumus (kuri, mūsuprāt, ne vienmēr ir bijuši izcili skaidri, pamatoti un taisnīgi). Mēs esam pacietīgi klausījušies un iecietīgi izturējušies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm. Mēs labi apzināmies, ka valstij krīzē ir vajadzīga rīcībspējīga valdība. Tāpēc mēs joprojām esam gatavi strādāt komandā.

Novērtē šo rakstu:

0
0