Iesaki rakstu:

Pirms neilga laika RÄ«gas ielās plaši tika izplatÄ«tas uzlÄ«mes, kas mÄ“Ä£ināja norādÄ«t, ka LGBT+ cilvÄ“kiem nav vietas Latvijas sabiedrÄ«bā. No Polijas patapinātais "no LGBT brÄ«va zona" vÄ“stÄ«jums nebija tikai "cits viedoklis" vai vārda brÄ«vÄ«bas izpausme. Tā bija vÄ“ršanās pret cilvÄ“ku grupu viņu seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ.

Naida runa nav tikai naidÄ«gs izteiciens pret kādu, kas mums nepatÄ«k. Naida runa ne tikai kādu sāpina vai aizvaino, bet arÄ« izraisa tālejošas sekas – raisa nesaticÄ«bu, šÄ·eļ sabiedrÄ«bu un pat veicina vardarbÄ«bu pret kādu sabiedrÄ«bas grupu. Visbiežāk tās ir sabiedrÄ«bas grupas, kas ir kaut kādā veidā atšÄ·irÄ«gas no vairākuma, un ar šÄ«m atšÄ·irÄ«bām cilvÄ“ki ir piedzimuši – seksuālā orientācija, dzimuma identitāte, nacionālā vai etniskā izcelsme u. c. Visbiežāk naida runa tiek pausta anonÄ«mi, piemÄ“ram, interneta komentāros ar svešu vai neatpazÄ«stamu vārdu.

ArÄ« šÄ« "akcija" RÄ«gas ielās bija anonÄ«ma – uzlÄ«mju autori slÄ“pjas, apliecinot, ka labi apzinās pastrādātā sekas. Labi zināms, ka neiecietÄ«bas lÄ«menis anonÄ«mā tiešsaistes vidÄ“ ir daudz augstāks nekā sabiedrÄ«bā kopumā, jo naida runas izplatÄ«tājiem ir ilÅ«zija par nesodāmÄ«bu, tomÄ“r jāatzÄ«st, ka par naida izpausmÄ“m arÄ« tiešsaistÄ“ ir paredzÄ“ts sods Krimināllikumā. Pavisam nesen, februārÄ« Zemgales rajona tiesa piesprieda 4 mÄ“nešu nosacÄ«tu sodu par personas naidÄ«giem izteicieniem tiešsaistÄ“, kas pierāda, ka šÄdi incidenti ir nonākuši arÄ« tiesÄ«bsargājošo iestāžu uzmanÄ«bas lokā.

Naida runas pamatā ir bailes no atšÄ·irÄ«gā, kuras viegli izmantot un ar kurām manipulÄ“ daži politiskie spÄ“ki. Mums vÄ“l aizvien trÅ«kst informācijas, kā arÄ« sabiedrÄ«ba kopumā nav pieradusi runāt par it kā šÄ·ietami neÄ“rtiem jautājumiem, tāpÄ“c pakļaujas šai skaļajai, agresÄ«vi izslÄ“dzošajai attieksmei pret sabiedrÄ«bas mazākuma grupām.

Paust šÄ«s bailes ir vieglāk nekā palÄ«dzÄ“t tās novÄ“rst, un saliedÄ“t sabiedrÄ«bu ir grÅ«tāk nekā to šÄ·elt. KamÄ“r valsts institÅ«cijas kavÄ“jas ar skaidras politikas izstrādi un ieviešanu, nevalstiskās organizācijas bieži pilda šÄ«s valsts funkcijas katra savā darbÄ«bas jomā. "LGBT un viņu draugu apvienÄ«ba MozaÄ«ka" sabiedrÄ«bas attieksmes un LGBT+ kopienas sociālās iekļaušanas jautājumos pÄ“dÄ“jos 15 gadus (ar retiem izņēmumiem) strādājusi bez Ä«paša valsts atbalsta.

Skaidrojot, kas ir LGBT+ kopiena, kā tieši LGBT+ cilvÄ“ki vÄ“l aizvien nav lÄ«dztiesÄ«gi ar pārÄ“jiem, esam izmantojuši gan sociālās kampaņas, gan konferences un seminārus, gan citus informatÄ«vus un izglÄ«tojošus pasākumus. Jaunākais šo pasākumu sÄ“rijā ir Mirdzas un Matildas video seriāls "Vienkārši par svarÄ«go", kurā improvizācijas teātris DIVAS vienkāršÄ, visiem pieejamā valodā skaidro, kas ir LGBT+ kopiena.

Un tieši šobrÄ«d labi redzam, ka "No LGBT brÄ«va zona" uzlÄ«mes, naids sociālajos tÄ«klos un arvien skaļāki mÄ“Ä£inājumi izslÄ“gt viendzimuma Ä£imenes no sarunas par sociālo un ekonomisko aizsardzÄ«bu nerodas tukšÄ vietā. Valsts attieksme un likumdošanas iniciatÄ«vu vilkšana garumā tieši ietekmÄ“ to, kā sabiedrÄ«ba redz viendzimuma Ä£imenes un viņu bÄ“rnus – kā daļu no mÅ«su valsts un nākotnes vai kā neÄ“rtu apgrÅ«tinājumu.

"No LGBT brÄ«va zona" nav vārda brÄ«vÄ«bas izpausme. Izmantojot labi atpazÄ«stamo "brÄ«vās zonas" nosaukumu un ar to saistÄ«to simboliku, kurai ir tieša asociācija ar nacistu antisemÄ«tisko propagandu, tiek nodots vÄ“stÄ«jums, ka LGBT+ cilvÄ“ki šeit nav vÄ“lami. Polijā, kur šÄda uzlÄ«mju "akcija" ieguvusi ievÄ“rojamus apjomus, LGBT+ cilvÄ“ki sākuši baidÄ«ties par savu drošÄ«bu un pat dzÄ«vÄ«bu. Tas nav nedz nevainÄ«gs joks, nedz kāds "pretÄ“js viedoklis". Tā ir vÄ“ršanās pret cilvÄ“ka pašu bÅ«tÄ«bu.

MÅ«su ikdienā jau pietiekami sen valsts minimāli iejaucas un regulÄ“ mÅ«su privāto dzÄ«vi. Taču ietvars, lai cilvÄ“ki var "sakārtot" savas attiecÄ«bas, valstij ir jānodrošina bez atšÄ·irÄ«gas attieksmes seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ. KāpÄ“c valstij bÅ«tu jālemj, kam pienākas reÄ£istrÄ“t savas attiecÄ«bas, rezervÄ“jot šÄ«s tiesÄ«bas kā VIP zonas biļetes, ko var iegādāties tikai tie cilvÄ“ki, kas, pÄ“c valsts domām, izveidojuši attiecÄ«bas pareizajā dzimumu kombinācijā?

Valsts, kas saskaņā ar Satversmi apņēmusies sargāt visus savus iedzÄ«votājus pret nevienlÄ«dzÄ«gu attieksmi, vienlaikus cenšas rezervÄ“t vienu nozÄ«mÄ«gu cilvÄ“ka dzÄ«ves jomu kā atbrÄ«vojuma zonu, kur tomÄ“r ir pieļaujama nevienlÄ«dzÄ«ba, turpinot atstumt un izslÄ“gt no savas aizsardzÄ«bas tÅ«kstošiem Latvijas Ä£imeņu, kas šeit dzÄ«vo, strādā, maksā nodokļus un audzina bÄ“rnus.

Kā redzam, šÄ« atšÄ·irÄ«gā attieksme nepaliek tikai likumdošanā. TiesÄ«bas (vai to trÅ«kums) ir valsts attieksmes signāls, kas tiek translÄ“ts sabiedrÄ«bai katru dienu. Naidpilnas uzlÄ«mes, kas pasludina, ka kaut kāda cilvÄ“ku grupa vienkārši neeksistÄ“, ir tā tiešs rezultāts. Ir neskaitāmi pÄ“tÄ«jumi, kas apliecina – valstÄ«s, kurās tiek ieviestas partnerattiecÄ«bas, kas iekļauj viendzimuma pārus, arÄ« sabiedrÄ«bas attieksme pret LGBT+ cilvÄ“kiem pozitÄ«vi mainās daudz straujāk.

Tas ir pavisam vienkārši izpildāms uzdevums, kas neprasa lielus pÅ«liņus vai ieguldÄ«jumus un ko var paveikt arÄ« Latvija.

* “LGBT un viņu draugu apvienÄ«bas MozaÄ«ka” valdes priekšsÄ“dÄ“tāja