Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrÄ«, kura laikā tika veikti raÄ·ešu uzlidojumi IzraÄ“lai un "Hamas" teroristi, šÄ·Ä“rsojot IzraÄ“las robežu, noslepkavoja vairāk nekā 1400 IzraÄ“las iedzÄ«votāju, kā arÄ« sagrāba un uz Gazas teritoriju aizveda vairāk nekā 200 Ä·Ä«lnieku, kuru vidÅ« ir arÄ« ārvalstu pilsoņi, un tam sekojošÄs IzraÄ“las atbildes, veicot uzlidojumus Gazas joslai un militārus iebrukumus tās teritorijā, kā arÄ« pārstājot Gazai piegādāt Å«deni un elektrÄ«bu, starptautiskās sabiedrÄ«bas uzmanÄ«ba atkal ir pievÄ“rsta tam, kas jau gadiem ilgi tiek dÄ“vÄ“ts par "IzraÄ“las un PalestÄ«nas konfliktu".

MÄ“s, šÄ«s vÄ“stules parakstÄ«tāji un parakstÄ«tājas, izsakām bezierunu nosodÄ«jumu "Hamas" pastrādātajiem noziegumiem pret IzraÄ“las civiliedzÄ«votājiem. Terorismam, vardarbÄ«bai un slepkavÄ«bām nav vietas nevienā civilizÄ“tā sabiedrÄ«bā.

Taču IzraÄ“las un PalestÄ«nas "konflikta" iemesli meklÄ“jami daudz senāk par 7. oktobra uzbrukumu. Un, nÄ“ –, vÄ“sturiskais un politiskais konteksts nav attaisnojums aukstasinÄ«gai nevainÄ«gu civiliedzÄ«votāju noslepkavošanai. TomÄ“r šis konteksts ir ļoti bÅ«tisks, lai izprastu tagadÄ“jo situāciju IzraÄ“lā un Gazā; un vÄ“sturiskā konteksta izprašana ir ārkārtÄ«gi bÅ«tiska, lai, iestādamies pret varmācÄ«bu, mÄ“s neviļus nekļūtu par citas, ne mazākas varmācÄ«bas atbalstÄ«tājiem, veicinātājiem vai piesedzÄ“jiem. 

Kopš 1967. gadā notikušÄ Sešu dienu kara IzraÄ“la ir okupÄ“jusi sauszemes teritoriju, dÄ“vÄ“tu par Rietumkrastu, kura pÄ“c ANO 1947. gada rezolÅ«cijas nr. 181, kas noteica divu valstu  – PalestÄ«nas un IzraÄ“las  – izveidi,  bija paredzÄ“ta PalestÄ«nas valsts izveidošanai. Kopš 1994. gada ar IzraÄ“las atļauju okupÄ“tajā teritorijā ir izveidota PalestÄ«nas autonomija, kuru vada PalestÄ«nas nacionālā adminstrācija, taču PalestÄ«nu par neatkarÄ«gu valsti nav atzinušas nedz ASV, nedz lielākā daļa Eiropas SavienÄ«bas valstu, arÄ« Latvija nÄ“. OkupÄ“to teritoriju formāli pārvalda PalestÄ«nas AtbrÄ«vošanas organizācija, taču faktiski tā atrodas IzraÄ“las militāro spÄ“ku kontrolÄ“. Šajā teritorijā ir izvietoti vairāki simti militāro kontrolpunktu, kas ierobežo un kontrolÄ“ civiliedzÄ«votāju pārvietošanos. IzraÄ“las spÄ“ki pret palestÄ«niešiem Ä«steno aparteÄ«du, ierobežojot palestÄ«niešu tiesÄ«bas dažādās jomās, piemÄ“ram, tiesÄ«bas brÄ«vi pārvietoties vai saņemt atļauju uz savas zemes celt māju. Rietumkrastā izplatÄ«tā setleru (kolonistu) kustÄ«ba šo vārdu vistiešÄkajā nozÄ«mÄ“ palestÄ«niešus izdzen no viņu mājām, lai tur varÄ“tu apmesties IzraÄ“las pilsoņi. SadursmÄ“s ar armiju un vietÄ“jiem kolonistiem regulāri iet bojā civiliedzÄ«votāji.

Gazas josla jeb Gazas sektors (Gaza strip) ir 363 km² liela sauszemes teritorija, kas tās Dienvidrietumos robežojas ar Ä’Ä£ipti, bet Austrumos un Ziemeļos ar IzraÄ“lu un kuru apdzÄ«vo aptuveni 2 miljoni iedzÄ«votāju. TeorÄ“tiski Gaza atrodas PalestÄ«nas nacionālās adminstrācijas pārvaldÄ«bā, taču kopš 2007. gada to kontrolÄ“ teroristiskā organizācija "Hamas", un tā atrodas IzraÄ“las Ä«stenotā un Ä’Ä£iptes atbalstÄ«tā sauszemes, jÅ«ras un gaisa blokādÄ“ – Gaza tiek dÄ“vÄ“ta arÄ« par brÄ«vdabas cietumu. Aptuveni puse Gazas iedzÄ«votāju ir bez darba un cieš no nabadzÄ«bas. Tā kā IzraÄ“la bloÄ·Ä“ visas Gazas robežas, Gazas iedzÄ«votāju izceļošana un humānās palÄ«dzÄ«bas piegāde arÄ« nosacÄ«tos miera apstākļos ir ļoti apgrÅ«tināta. Gazas josla arÄ« pirms 7. oktobra notikumiem cieta no regulāriem IzraÄ“las veiktiem gaisa uzlidojumiem, un tajā jau iepriekš ir notikuši vairāki IzraÄ“las militāri sauszemes iebrukumi, kas ir prasÄ«juši lielu civilo upuru skaitu.

PÄ“c 7. oktobra uzbrukuma IzraÄ“la pārtrauca Å«dens un elektrÄ«bas piegādi Gazai, tādÄ“jādi atstājot simtiem tÅ«kstošus civiliedzÄ«votāju bez dzeramā Å«dens un izraisot humāno krÄ«zi. IzraÄ“las militāro uzbrukumu rezultātā tikai dažu dienu laikā gāja bojā vairāki tÅ«kstoši civiliedzÄ«votāju. IzraÄ“la regulāri veic gaisa uzlidojumus, kuru rezultātā cieš civilā infrastruktÅ«ra, tostarp slimnÄ«cas. Gazā tiek veikti arÄ« militāri sauszemes reidi. BÅ«tiski ņemt vÄ“rā, ka apmÄ“ram puse Gazā dzÄ«vojošo ir jaunāki par 18 gadiem, un, saskaņā ar “Unicef” 24. oktobrÄ« publicÄ“tajiem datiem, Gazā 18 dienu laikā bija nogalināti 2360 bÄ“rni, savukārt ievainoti  –  5364 bÄ“rni. Jaunākie dati liecina, ka nogalināti jau vairāk nekā 4000 bÄ“rni. KopÄ“jais upuru skaits Gazā šobrÄ«d pārsniedz desmit tÅ«kstošus. Un aizvien jauni Gazas iedzÄ«votāji, pārsvarā sievietes un bÄ“rni, tiek ievainoti un mirst, kamÄ“r top šÄ« vÄ“stule, un kamÄ“r jÅ«s to lasāt. 

13. oktobrÄ« IzraÄ“las armija,  sākot gatavoties iespÄ“jamam sauszemes iebrukumam Gazā, deva rÄ«kojumu aptuveni miljonam Gazas Ziemeļu teritorijas iedzÄ«votāju 24 stundu laikā pamest savas mājas un doties uz Gazas Dienvidiem. 

VÄ“ršoties pret neaizsargātiem civiliedzÄ«votājiem un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi radot apstākļus, kuros Gazas iedzÄ«votāji netiek nodrošināti ar Å«deni un citiem izdzÄ«vošanai nepieciešamajiem resursiem, IzraÄ“la ir pārkāpusi ŽenÄ“vas konvenciju, kas militāra konflikta gadÄ«jumā aizliedz radÄ«t nevajadzÄ«gas ciešanas un apdraudÄ“jumu grupām, kuras šÄ«s konvencijas ietvaros tiek aizsargātas, šajā gadÄ«jumā tie ir neapbruņoti civiliedzÄ«votāji.

IzraÄ“las valdÄ«ba apgalvo, ka brÄ«dina Gazas iedzÄ«votājus, pirms bombardÄ“šanas izplatot skrejlapas, taču saskaņā ar Gazas iedzÄ«votāju teikto tas tā notiek ne vienmÄ“r. Un, pat gadÄ«jumos, kad notiek –, civilās infrastruktÅ«ras apzināta iznÄ«cināšana un cilvÄ“ku atstāšana bez pajumtes nav humāna rÄ«cÄ«ba. Saskaņā ar ŽenÄ“vas konvenciju, tas ir kara noziegums. Turklāt sagrautā infrastruktÅ«ra apgrÅ«tina gan evakuÄ“šanās, gan patvÄ“ruma rašanas iespÄ“jas. Gazā nav civiliedzÄ«votājiem pieejamu bumbu patvertņu. Nav arÄ« drošu teritoriju, uz kurām bÄ“gt, jo Gazas joslu pamest civiliedzÄ«votāji nedrÄ«kst, bet gaisa uzbrukumi notiek visā Gazas teritorijā, arÄ« Dienvidu daļā; ar raÄ·etÄ“m tiek apšaudÄ«ta, piemÄ“ram, Dienvidos esošÄ HānjÅ«nisas pilsÄ“ta, uz kuru pÄ“c IzraÄ“las rÄ«kojuma Ziemeļu daļas iedzÄ«votājiem pamest mājas devušies vairāki simti tÅ«kstošu bÄ“gļu.

Gaza ir viena no visblÄ«vāk apdzÄ«votājām sauszemes teritorijām visā pasaulÄ“; blÄ«vā apdzÄ«votÄ«ba padara militāru iebrukumu, kas ļautu neitralizÄ“t teroristus, izvairoties no liela skaita civilo upuru, praktiski neiespÄ“jamu. IzraÄ“las valdÄ«ba atsakās uzņemties atbildÄ«bu par Gazas civiliedzÄ«votāju nogalināšanu, apgalvojot, ka civiliedzÄ«votāju aizsargāšana ir "Hamas" atbildÄ«ba. Taču šÄds arguments ir atruna, kuru IzraÄ“las armija izmanto, lai  ik dienas turpinātu slepkavot un atstāt bez pajumtes nevainÄ«gus cilvÄ“kus, kuriem nav nedz ieroču, nedz iespÄ“jas pamest Gazu, nedz arÄ« varas, lai ietekmÄ“tu "Hamas". Lielai daļai šo cilvÄ“ku nav pat Å«dens, ko dzert vai ar ko mazgāties. Pašlaik IzraÄ“la pret Gazā dzÄ«vojošajiem palestÄ«niešiem starptautiskās sabiedrÄ«bas acu priekšÄ Ä«steno genocÄ«du.

Viens no IzraÄ“las militārās vardarbÄ«bas pret Gazu centrālajiem pamatojumiem ir centieni atbrÄ«vot "Hamas" 7. oktobrÄ«  sagrābtos Ä·Ä«lniekus, taču masveida militāri uzbrukumi Gazai šo Ä·Ä«lnieku dzÄ«vÄ«bas tikai apdraud vÄ“l vairāk. VienÄ«gais veids, kā izglābt pÄ“c iespÄ“jas vairāk gÅ«stā sagrābto cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bu un atgriezt viņus IzraÄ“lā, bÅ«tu sarunu uzsākšana par iespÄ“jamu Ä·Ä«lnieku apmaiņu pret IzraÄ“las cietumos ieslodzÄ«tajiem palestÄ«niešiem. 

Kopš 7. oktobra ir ievÄ“rojami pieaugusi arÄ« IzraÄ“las armijas un kolonistu vardarbÄ«ba pret Rietumkrastā un AustrumjeruzālemÄ“ mÄ«tošajiem palestÄ«niešiem. 3. novembrÄ« Apvienoto Nāciju organizācijas Augstā cilvÄ“ktiesÄ«bu komisāra birojs ziņoja, ka Rietumkrastā kopš 7 oktobra nogalināts vismaz 131 palestÄ«nietis, 42 no nogalinātajiem bija bÄ“rni. 

Publiskajā diskursā un medijos šobrÄ«d dominÄ“ IzraÄ“las valdÄ«bas veidotais naratÄ«vs, kura ietvaros IzraÄ“la atrodas upura pozÄ«cijā un tai ir tiesÄ«bas atbildÄ“t uz "Hamas" uzbrukumu ar militāru vardarbÄ«bu. Kritikas izteikšana IzraÄ“las valdÄ«bai nereti rezultÄ“jas tajā, ka šÄdas kritikas paudÄ“ji tiek nodÄ“vÄ“ti par antisemÄ«tiem vai terorisma atbalstÄ«tājiem, taču IzraÄ“las valdÄ«bas un IzraÄ“las armijas noziedzÄ«go darbÄ«bu nosaukšana vārdā un nosodÄ«šana nav antisemÄ«tisms vai terorisma slavinājums, tā ir spÄ“ja kritiski izvÄ“rtÄ“t notiekošo un bÅ«t empātiskiem pret cilvÄ“kiem, kuri piedzÄ«vo neizmÄ“rojamas ciešanas, nešÄ·irojot upurus pÄ“c viņu izcelsmes. Humāna attieksme pret civiliedzÄ«votājiem ir viens no faktoriem, kam vajadzÄ“tu atšÄ·irt demokrātisku valsti no teroristiskas. GenocÄ«ds nav adekvāta un taisnÄ«ga atbilde uz teroraktu. Iestājoties par taisnÄ«gumu, Latvijas amatpersonām un sabiedrÄ«bai nevajadzÄ“tu Ä«stenot dubultos standartus. MÄ“s stingri iestājamies pret Krievijas agresiju Ukrainā un atbalstām Ukrainas tiesÄ«bas uz savas valsts aizstāvÄ“šanu. LÄ«dzÄ«gi mums bÅ«tu jāiestājas arÄ« par PalestÄ«nas tiesÄ«bām neatrasties IzraÄ“las militārā kontrolÄ“ un par Gazas atbrÄ«vošanu no pilna mÄ“roga aplenkuma. 

IzraÄ“las premjerministrs Benjamins Netanjahu un citas IzraÄ“las amatpersonas publiskajā telpā veido naratÄ«vu, kas Gazas iedzÄ«votājus mÄ“rÄ·tiecÄ«gi dehumanizÄ“, pārliecinot starptautisko sabiedrÄ«bu, ka viņu dzÄ«vÄ«bām nav bÅ«tiskas vÄ“rtÄ«bas, ka viņus drÄ«kst nogalināt tik lielā skaitā, cik bÅ«s nepieciešams, lai uzveiktu "Hamas". Taču šo cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bas ir neapstrÄ«dama vÄ“rtÄ«ba, tās aizsargā starptautiskas vienošanās, un tās vajadzÄ“tu aizsargāt arÄ« cilvÄ“cÄ«bai un empātijai. Savā lÄ«dzjÅ«tÄ«bā pret ciešanās nonākušajiem mums nebÅ«tu jāšÄ·iro cilvÄ“ki pÄ“c viņu etniskās vai reliÄ£iskās piederÄ«bas. 

KultÅ«rkritiÄ·e Džūdita Batlere šo situāciju ļoti precÄ«zi komentÄ“, rakstÄ«dama: “Es pati esmu ebrejiete, kas dzÄ«vo ar paaudzÄ“s pārmantotu traumu pÄ“c tām zvÄ“rÄ«bām, kas savulaik tika paveiktas pret tādiem pašiem cilvÄ“kiem kā es. Taču tādas ir veiktas arÄ« pret cilvÄ“kiem, kas nav tādi kā es. Lai nosauktu vārdā vardarbÄ«bas aktu, man nav jāidentificÄ“jas ar [upura] seju vai vārdu.”

MÄ“s, šÄ«s vÄ“stules parakstÄ«tājas un parakstÄ«tāji:

pieprasām Latvijas valsts amatpersonām izteikt Izraēlas valdībai nosodījumu par tās veikto nesamērīgo militāro vardarbību pret Gazas civiliedzīvotājiem;

mÄ“s uzsveram, ka genocÄ«ds un masveida civilās infrastruktÅ«ras sagraušana ir kara noziegumi, kurus aizliedz ŽenÄ“vas konvencija, un prasām šajā jautājumā paust skaidru nostāju, neatturoties turpmākajos ANO balsojumos, kas skartu humāno pamieru Gazā, ja tādi sekotu;

mÄ“s prasām IzraÄ“las valdÄ«bai tÅ«lÄ«tÄ“ju humānu pamieru Gazas teritorijā, gaisa uzlidojumu un sauszemes iebrukumu pilnÄ«gu pārtraukšanu, Å«dens, elektrÄ«bas, degvielas un humānās palÄ«dzÄ«bas piegādi Gazas iedzÄ«votājiem;

mÄ“s prasām IzraÄ“las amatpersonām atvÄ“rt Gazas robežas, lai bÅ«tu iespÄ“jams evakuÄ“t ievainotos un sniegt tiem nepieciešamo medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu;

tā kā tas ir vienīgais veids, kas ļautu atbrīvot pēc iespējas vairāk "Hamas" sagrābto ķīlnieku, mēs prasām, lai Izraēlas valdība uzsāktu sarunas par ķīlnieku apmaiņu;

mÄ“s prasām IzraÄ“las valdÄ«bai vardarbÄ«bas izbeigšanu pret civiliedzÄ«votājiem Rietumkrastā un AustrumjeruzālemÄ“ un Rietumkrasta okupācijas pārtraukšanu;

mÄ“s prasām Latvijas Republikas Saeimai atzÄ«t PalestÄ«nu par neatkarÄ«gu valsti. 

Katrīna Rudzīte, dzejniece, aktīviste

Liene Jurgelāne, māksliniece, kultūras darbiniece

Lelde Vaivode, projektu koordinatore, aktīviste

Olivers Bērzs, programmētājs

Lauris Melkers, profesionāls ceļotājs

Laura Aizporiete

Laura Auliciema, jaunatnes darbiniece vides izglītības biedrībās

Anna Žabicka, sociālantropoloģe

Ieva Balode, biedrÄ«bas “Baltic Analog Lab” vadÄ«tāja

Agate Dārzniece, studente

Inga Gaile, rakstniece

Dita Meija, bakalaura grāds komunikācijas zinātnēs, mājmācības mamma, iestājas par visa veida taisnīgumu un patiesu brīvību

KarÄ«na Ješkina, doktorantÅ«ras studente, pÄ“tniece

Marija Luīze Meļķe, dzejniece

Dārta Treimane, sociālā darba studente

Dainis Deigelis, dzejnieks, sociālais mentors

Mētra Saberova, māksliniece, aktīviste

Toms Grīnbergs, scenogrāfs, dekorāciju gleznotājs

Lolita Dalbiņa, ārste-psihiatre

Ilze Jēče, neformālās izglītības mācību vadītāja

Marija Stefānija Linuža, režisore, filmu nozares darbiniece

Lenija Ratniece, studente, kura iestājas par neatkarīgu Palestīnas valsti

Janta Paula Putniņa, studente, aktīviste

Vita Jaunbērziņa-Stīvensa, tekstu autore

Patrīcija Puķe, studente, kura iestājas par neatkarīgu Palestīnas valsti

Brigita Medne, projektu koordinatore

Līna Orste, antropoloģe

Raivis Misjuns, komponists, mūziķis

Iļja Kozins, uzņēmējs

Anastasija Neimane, vecākā laborante LU Farmācijas katedrā

Annija Sprīvule, izglītības darbiniece, cilvēktiesību aktīviste

Lauris Veips, dzejnieks

Sintija Sudmale, brīvmāksliniece, konsultante

Jurita Krūma, sociālo mediju eksperte

Edgars Rubenis, mūziķis

Sandris Ä€dminis, dzÄ«vnieku aizstāvis 

Zane Skuja, psiholoģe

Laura Prusakova, pašizaugsmes trenere, apmācÄ«bu vadÄ«tāja

Selma Levrence, cilvēktiesību aktīviste

Agija Jirgena, starptautisko projektu koordinatore

Rasa Liepiņa, aktÄ«viste, pašnodarbinātā, cilvÄ“ks ar sirdi

Anita Smeltere, muzejpedagogs

Krišjānis Vaivods, pašnodarbinātais

Anna Paula Veidemane, projektu koordinatore

Linda Gabarajeva, dzejniece

Ieva Raudsepa, māksliniece

Madara Mazjāne, neformālās izglītības mācību vadītāja, vardarbības prevencijas programmu izstrādātāja

Ina Lenca, interešu aizstāvÄ«bas speciāliste, cilvÄ“ktiesÄ«bu aktÄ«viste

Intars Kirhners, mūzikas meklētājs

Sindija Mierture, aktīviste

Alīna Apine, programmu vadītāja

LÅ«kass Šmeļkovs, laborants

Enija Caune, kostīmu departamenta speciāliste kino un TV projektos

Mihails Simvulidi, programmētājs un aktīvists

Kristens BÄ“rziņš 

Kaspars Kursišs, komunikācijas speciālists ar bakalaura grādu filozofijā no LÄ“venas Katoliskās universitātes

Dāvis Kaņepe, producents

Kirils Surovovs, pētnieks, lektors

EmÄ«ls Ozoliņš, sabiedrisko attiecÄ«bu speciālists

Dārta Kalniņa, dokumentācijas speciāliste

Monta Beca, tekstilmākslas studente, skolotāja

Anete Biteniece, pedagogs

Ulrika Skakovska, kultūras un sociālā antropoloģe

Valts Roberts Zirnis, loģistikas brokeris

Yvan Beca

Rūta Arāja, psiholoģe

Konstance Saltupe, kultūras studente

Marta Bergmane, sociālās uzņēmējdarbības eksperte

Johanna Lohrengel, māksliniece

Weronika Felcis, socioloģe un izvērtētaja

Elgars Felcis, ilgtspÄ“jÄ«bas zinātnieks 

ElÄ«na Indričāne, pašnodarbinātais 

Krišjānis Liepa, projektu koordinators, nvo sektora darbonis

Vita Sjomkāne, skolotāja, brīvprātīgā

Aija Cepliša, pašnodarbinātā

Elizabete Bērziņa, studente

Māris Graudiņš, politologs

Jete Gudeta, psihologijas studente

Mārtiņš SÄ«lis, tulkotājs

Liene Krauja, vides aktīviste

Santa Remere, publiciste

Toms Bergmanis, Dr., mākslīgā intelekta pētnieks

Eva Junga, māksliniece, skolotāja

Madara Kanasta-Ieviņa, projektu koordinatore, neformālās izglītības mācību vadītāja vardarbības prevencijā

Rita Ploce, pensionāre

Zanda Butkeviča, tekstu autore

Ilona Turkovska, informācijas tehnoloģiju testētāja

Monta Mestere, starptautisko attiecību studente

Solveiga Čakstiņa, projektu koordinatore, cilvēktiesību aktīviste

Linda Mazure, starptautisko tiesību un cilvēktiesību eksperte

Roberta Zvejniece, studente

Kristīne Auniņa, mākslas telpas MALA vadītāja

Baiba Dakša, web izstrādātāja

Māris Meldris, mežsaimnieks

Līvajs Amareins, aktīvists

Spāre Vītola, mūziķe

Maruta Rampāne, tekstu autore

Daniela Odrija Solovjova, LMMDV audzēkne

Mārtiņš Barinskis, IT speciālists

Linda Lapiņa, asociētā profesore Roskildes Universitātē

Renāte Burova, projektu vadītāja

Zane Pūpola, Rīgas domes deputāte, politiķe, aktīviste

Reinis Rinka, montāžas redaktors

Rūta Vimba, projektu vadītāja

Juta Celmāre, angļu valodas pasniedzēja, sociāli aktīvs cilvēks

Reinis Ivanovs, programmētājs, aktīvists

Miks Celmiņš, NVO "Make Room" dibinātājs

Mariia Fomina, kostīmu māksliniece

Agate Rublovska, studente

Agnese Berele-Aleksandrova, iestājas par cilvēktiesībām

Anna Rebeka Roziņa, Eiropas Studiju bakalaura studente, aktīviste

Ieva Raubiško, sociālantropoloÄ£e

Anete Krūmiņa, uzņēmēja

Lauma Muižarāja, māksliniece

Laura Bužinska, aktīviste

Aldis Austers, sabiedriskais darbinieks un pasniedzējs

Aigars Ozoliņš, krāsotājs

Evija Zubova, projektu vadītāja

Lolita Krastiņa, pašnodarbinātā veselÄ«bas aprÅ«pÄ“

Gints Romanovskis, redaktors

Kristiāna Bruce, cilvēktiesību aktīviste

Ieva Lange, komunikācijas speciāliste

MatÄ«ss Šteinerts, arhitekts, antropologs

Marta Bogustova, studente, aktīviste, jaunatnes NVO vadītāja

Kate Melnalksne, studente, aktīviste

Agnese Radziņa, aktīviste, publiciste

Meta Mickeviča, multimākslinieks un mūziķis (pazīstams kā Marss The Person)

MatÄ«ss BaÄ·is, pašnodarbinātais, IT projektu koordinators

Gundega Graudiņa, tulkotāja, mūziķe

Eva Lipiņa, projektu vadītāja

Agita Pusvilka, darbojas vides aizsardzībā un iestājas par mieru

Agita Lūse, RSU Komunikācijas fakultātes docente

Vitālijs Meinerts, DU Bioloģijas bakalaura 1.kursa students, "Cita Daugavpils " brīvprātīgais biedrs, palīgaktīvists

Jana Ribkina, māksliniece

Marija Linarte, aktrise

Krista Ozola, jogas pasniedzēja

Iveta De BÄ“ra

Aiga Preimane, uzņēmēja

Visvaldis Knuts BÄ“rziņš, Saeimas darbinieks, students un aktÄ«vists

Rolands Mālnieks, RSU students

Dāvis Malahovs

Patriks Jānis Pudāns, students, aktīvists

Emīls Prancāns, students Latvijas Universitātē somugru studiju programmā

Lidija Burtniece, studente

Romeks Sorokins, aktīvists, cīņas sporta profesionālis

Laura Sproģe, atbalstītājs

Annamarija Trausa, zinātniskā asistente

Novērtē šo rakstu:

0
0