Iesaki rakstu:

Neskaitāmas publikācijas un sižeti, norādot uz izšÄ·Ä“rdÄ“šanu un piesavināšanos, viens vai vairāki kriminālprocesi, likuma grozÄ«šana un pat jauns Ä£enerālprokurors, - tas viss bija nepieciešams, lai RÄ«gas apgabaltiesa vakar beidzot pamanÄ«tu acÄ«mredzamo un pieņemtu lÄ“mumu par RÅ«dolfa Meroni atcelšanu no arestÄ“tās mantas glabāšanas sakarā ar „aizdomām par negodprātÄ«gu rÄ«cÄ«bu”. Atklāts gan paliek jautājums, kā tagad notiks pārņemamās mantas inventarizācija un vai ir cerÄ«bas kaut ko atgÅ«t, ja izrādÄ«sies, ka mantas vÄ“rtÄ«ba „glabāšanas” laikā katastrofāli mazinājusies.

Glabātāju bija iespēja nomainīt jau sen

RÄ«gas apgabaltiesa skaidro, ka šÄda lÄ“muma pieņemšana tiesvedÄ«bas laikā kļuvusi iespÄ“jama pÄ“c tam, kad pirms pusotra mÄ“neša stājās spÄ“kā izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas nosaka, ka tiesa drÄ«kst pieņemt lÄ“mumu par arestÄ“tās mantas vai lietiskā pierādÄ«juma glabātāju arÄ« pÄ“c tiesas izmeklÄ“šanas pabeigšanas. 

PatiesÄ«bā gan jau pirms astoņarpus gadiem Latvijas valstij bija visas iespÄ“jas Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros arestÄ“to mantu – lielākoties dažādu pašmāju un ārzonas uzņēmumu kapitāldaļas – un tās apsaimniekošanu uzticÄ“t nevis Ventspils mÄ“ra bijušajam juristam, vÄ“lākajam šÄ«s lietas galvenajam lieciniekam R. Meroni, bet gan pašas valsts struktÅ«rai.

2011. gada nogalÄ“ Ministru kabinets (MK) pieņēma jaunus noteikumus Par rÄ«cÄ«bu ar lietiskajiem pierādÄ«jumiem un arestÄ“to mantu, kuri radÄ«ja juridisko bāzi iespÄ“jamai arestÄ“tās mantas glabātāja un pārvaldÄ«tāja nomaiņai. Jaunais regulÄ“jums paredzÄ“ja, ka arestÄ“to mantu, kuru nevar atstāt glabāšanā tās Ä«pašniekam vai lietotājam, viņa Ä£imenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, glabā Nodrošinājuma valsts aÄ£entÅ«ra.

Valda Dombrovska valdÄ«ba šos noteikumus pieņēma laikā, kad notika „apvÄ“rsums” vienā no Ventspils „atslÄ“gas” tranzÄ«tuzņēmumiem – AS Ventbunkers, tam uz brÄ«di izslÄ«dot no R. Meroni kontroles. Tieši saistÄ«bā ar iespÄ“jamo nepieciešamÄ«bu „glābt situāciju” tad arÄ« steidzami tika sameklÄ“ts šÄds risinājums.

PiesedzÄ“ji un „nokušinātāji” augstos amatos

Šajā laikā jau ilgāk nekā trÄ«s gadus spÄ“kā bija Ä¢enerālprokuratÅ«ras 2008. gada lÄ“mumi, ar kuriem kriminālprocesa ietvaros sākotnÄ“ji tika uzlikts arests A. Lembergam un abiem viņa bÄ“rniem piederošajām patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām virknÄ“ uzņēmumu, bet pÄ“c tam arests viņa meitas patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām tika noņemts.

Rezultātā kopš 2008. gada spÄ“kā bija – un joprojām ir – mantas arests A. Lemberga un viņa dÄ“la 19,52% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Ventspils tirdzniecÄ«bas osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Kālija parks. ŠÄ«s mantas glabāšanu valsts Ä¢enerālprokuratÅ«ras personā uzdeva R. Meroni.

ToreizÄ“jais Šveices advokāts iespaidÄ«go mantu sāka apsaimniekot ar tādu vÄ“rienu, ka jau 2009. gadā Ä¢enerālprokuratÅ«rai pirmoreiz tika lÅ«gts nomainÄ«t R. Meroni arestÄ“tās mantas glabātāja statusā. "Sniedzot juridisko palÄ«dzÄ«bu tieši šajā lietā, es jau 2009. gadā iesniedzu lÅ«gumu nomainÄ«t arestÄ“tās mantas glabātāju R. Meroni ar minÄ“to valsts aÄ£entÅ«ru,” tagad stāsta zvÄ“rināts advokāts Aldis Alliks.

Taču ne šajā, ne nākamajos lÄ«dzÄ«gajos ierosinājumos Ä¢enerālprokuratÅ«ra neieklausÄ«jās. R. Meroni acÄ«mredzami izmantoja spÄ“cÄ«gas politiskās aizmugures sniegtus pakalpojumus. Atlika 2011. gada „apvÄ“rsumam” beigties, lai pagaistu arÄ« valdÄ«bas vÄ“lme kaut ko mainÄ«t attiecÄ«bā uz arestÄ“tās mantas glabāšanu, lai gan nu jau MK noteikumi to ļāva izdarÄ«t.

Turklāt, kad lieta nonāca tiesā, Ä¢enerālprokuratÅ«ra sāka sniegt standarta atbildes – tā vairs nav mÅ«su atbildÄ«ba, ar iebildumiem vÄ“rsieties tiesā! Iesniegumu autoru sniegtie skaitļi un fakti kļuva aizvien satraucošÄki, norādot uz jau acÄ«mredzamu izsaimniekošanu, taču Ä¢enerālprokuratÅ«ra tos ignorÄ“ja, un šim piemÄ“ram sekoja arÄ« tiesa.

Aizvien trauksmainākas ziņas par izsaimniekošanu

Desmit gadus pÄ“c lÄ“muma par mantas arestu uzņēmums Pars Termināls (iepriekš – Man-Tess), kam krimināllietā ir cietušÄ statuss, RÄ«gas apgabaltiesai sniedza šÄdu Ä«su kopsavilkumu par „glabāšanas” rezultātiem: „Rezultāts uz 2017. gadu ir tāds, ka Ventspils nafta vispār nepieder nevienai no kriminālprocesā iesaistÄ«tajām personām, savukārt Ventbunkers nu jau pieder ārvalstniekam R. Meroni. Tam pašam, kuram tiesneši ir uzticÄ“juši arestÄ“tās mantas glabāšanu un ilgstoši ignorÄ“juši likumā noteikto pienākumu kā procesa virzÄ«tājai reaģēt uz ziņām par arestÄ“tās mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu.”

 „R. Meroni par pašu arestÄ“to uzņēmumu finanšu lÄ«dzekļiem ir iegādājies savā kontrolÄ“ 5/7 daļas Ventbunkera,” iesniegumā secināja uzņēmums, aprakstot, kā „mantas glabātājs” vispirms Latvijas Naftas tranzÄ«tu atbrÄ«vojis „no vienÄ«gās tam piederošÄs mantas - no Ventspils naftas akcijām”, bet pÄ“c tam piespiedis saņemto samaksu „pārskaitÄ«t uz no viņa atkarÄ«gu fondu ārvalstÄ«s un no tā - izmaksāt naudu iepriekšÄ“jiem Ventbunkera akcionāriem”.

ŠÄ«s shÄ“mas rezultātā valstij potenciāli nodarÄ«tais zaudÄ“jums bijis vismaz 50 miljonu eiro apmÄ“rā, ko Pars Termināls aprÄ“Ä·inājis šÄdi: „VÄ“l 2015. gadā Ventbunkeram piederošÄs mantas vÄ“rtÄ«ba bija vismaz 150 000 000 - 200 000 000 eiro. TādÄ“jādi tās likvidācijas gadÄ«jumā labumu guvÄ“js, kuram pieder 30% no kompānijas, saņemtu 50 000 000 - 70 000 000 eiro. LÄ«dz ar to [A. Lembergam] notiesājoša sprieduma gadÄ«jumā arÄ« valsts saņemtu šo summu 50 000 000 - 70 000 000 eiro.”

Taču nu šÄ« nauda ir „aizpeldÄ“jusi”. „ArestÄ“tās mantas glabātāja ārvalstnieka R. Meroni aktÄ«vas prettiesiskas rÄ«cÄ«bas dēļ, kas bija iespÄ“jama ilgstošas, mÄ“rÄ·tiecÄ«gas un saskaņotas trÄ«s tiesnešu - Geimana, Kuzmanes un Jansones - bezdarbÄ«bas un rupju noteikto normatÄ«vo aktu neievÄ“rošanas dēļ, vai nu valsts interesÄ“m, vai citu personu interesÄ“m jau ir nodarÄ«ts zaudÄ“jums vismaz 50 000 000 eiro apmÄ“rā!” konstatÄ“ts Pars Termināla iesniegumā, kurā minÄ“tos faktus pÄ“c bÅ«tÄ«bas tā arÄ« neizvÄ“rtÄ“ja ne tiesa, ne prokuratÅ«ra.

Iecietības beigas

Taču ar to „apsaimniekošana” nav aprobežojusies, - medijos aizvadÄ«tajos gados ir publicÄ“ta apjomÄ«ga informācija gan par Šveices advokāta izšÄ·Ä“rdÄ«go dzÄ«vesveidu, gan par iegādātajiem nekustamajiem Ä«pašumiem, gan aizraušanos ar helikopteriem un vÄ«na dārziem. TomÄ“r ne prokuratÅ«ra, ne tiesa uz šiem faktiem nav reaģējusi.

„No 2008. gada lÄ“mumi par aresta uzlikšanu mantai ir tiesas kompetencÄ“. Neviens prokurors, izmeklÄ“tājs vai Satversmes aizsardzÄ«bas biroja (SAB) darbinieks nevar ne izņemt, ne atdot atsavināto mantu. Tur nav iespÄ“jamas nekādas darbÄ«bas, kā to mÄ“Ä£ina pasniegt,” – tā vÄ“l šogad unisonā ar lÄ«dzšinÄ“jo Ä£enerālprokuroru Ä’riku Kalnmeieru paziņoja prokurors Juris Juriss, par kura – un arÄ« SAB - darbÄ«bām tiesas apiešanā, ļaujot R. Meroni Ä«stenot shÄ“mu ar Ventspils naftas akciju kontrolpaketi, melnu Ä“nu ir metusi pÄ“rn un šogad publicÄ“ta elektroniskā pasta sarakste.

Pirmais vadzis lÅ«za tikai šÄ gada sākumā, un šis notikums saistÄ«ts ar to, ka tālajā 2007. gada 19. decembrÄ« R. Meroni bija parakstÄ«jies ne tikai par arestÄ“tās mantas pieņemšanu glabāšanā, bet arÄ« par to, ka ticis informÄ“ts par aizliegumu jebkādā veidā izšÄ·Ä“rdÄ“t (apzināti samazināt vÄ“rtÄ«bu), slÄ“pt, mainÄ«t, ieÄ·Ä«lāt vai atsavināt lÄ“mumā norādÄ«to mantu.

PÄ“rnruden atklājās, ka tieši šÄ« R. Meroni pilnvarojuma laikā par labu Latvijas Naftas tranzÄ«tam ieÄ·Ä«lātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minÄ“tas Ä¢enerālprokuratÅ«ras lÄ“mumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticÄ“ta R. Meroni. Turklāt viņš ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.

Kas novērtēs un piedzīs zaudējumus

Šie dati atklātÄ«bā bÅ«tu nonākuši jau pirms divarpus gadiem, kad vajadzÄ“ja publiskot Latvijas Naftas tranzÄ«ta un Ventbunkera 2016. gada pārskatus, ja ne toreizÄ“jās Valsts ieņēmumu dienesta vadÄ«bas neikdienišÄ·Ä iecietÄ«ba pret R. Meroni kontrolÄ“tajiem uzņēmumiem, kuri likuma prasÄ«bu iesniegt gada pārskatus vienkārši ignorÄ“ja.

Taču, mainoties politisko spÄ“ku samÄ“ram, šÄ« iecietÄ«ba beidzās, un sekoja arÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«ras noskaņas maiņa: sākotnÄ“ji OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldes inspektore Veronika ÄŒuprika pagājušÄ gada 18. oktobrÄ« bija pieņēmusi lÄ“mumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, taču pÄ“c Ä¢enerālprokuratÅ«ras stingra norādÄ«juma lÄ“mums tika atcelts un kriminālprocess sākts.

Savukārt vakar šÄ«s „noskaņas maiņas” ietvaros sperts nākamais solis – ar RÄ«gas apgabaltiesas lÄ“mumu R. Meroni atcelts no arestÄ“tās mantas glabāšanas. „Manā zvÄ“rināta advokāta praksÄ“ šis ir visu laiku ilgākais lÅ«gums, ko tiesa beidzot ievÄ“rojusi!” puspajokam saka advokāts A. Alliks.

TikmÄ“r atklāts paliek jautājums, cik kvalificÄ“ti bÅ«s jaunie mantas glabātāji –  Nodrošinājuma valsts aÄ£entÅ«ra, kurai faktiski nav „sarežģītu” aktÄ«vu apsaimniekošanas pieredzes. VÄ“l svarÄ«gāk ir tas, kādā veidā notiks inventarizācija, lai salÄ«dzinātu, kā mantas vÄ“rtÄ«ba ir mainÄ«jusies, un kas un kā lems par, iespÄ“jams, desmitu vai pat simtu miljonu piedziņu un vainÄ«go saukšanu pie atbildÄ«bas, ja izrādÄ«sies, ka glabāšana un apsaimniekošana patiesÄ«bā bijusi izsaimniekošana ar mÄ“rÄ·i pildÄ«t tikai apsaimniekotāja un tā lÄ«dzgaitnieku kabatas.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.