MÄ“Ä£inot glÄbt situÄciju, Gerharda ministrija nÄk klajÄ ar "neslepenu" ziņojumu par Peru braucienu
PIETIEK · 31.03.2015. · Komentāri (19)MÄ“Ä£inot glÄbt situÄciju pÄ“c tam, kad Pietiek publiskoja patiesÄs vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministra Kaspara Gerharda eksotiskÄ brauciena uz Peru galvaspilsÄ“tu Limu vairÄk nekÄ 10 tÅ«kstošus eiro lielÄs izmaksas un viņa noslepenoto brauciena atskaiti, Gerharda vadÄ«tÄ ministrija ir nÄkusi klajÄ ar plašÄku "neslepenu" ziņojumu par šÄ« brauciena nozÄ«mi. PublicÄ“jam pilnÄ«bÄ arÄ« to:
"Kopsavilkums par Latvijas dalÄ«bu Klimata pÄrmaiņu konferencÄ“ LimÄ, Peru 2014. gada 1.-14. decembrÄ«
ANO VispÄrÄ“jÄs konvencijas par klimata pÄrmaiņÄm (turpmÄk - Konvencija) lÄ«gumslÄ“dzÄ“ju pušu konferences 20.sesija (COP) un Kioto protokola lÄ«gumslÄ“dzÄ“ju pušu sanÄksmes 10.sesija (CMP), LÄ«gumslÄ“dzÄ“ju pušu PakļautÄs izpildinstitÅ«cijas (SBI) 41.sesija, ZinÄtniskÄs un tehnoloÄ£iskÄs konsultatÄ«vÄs padomes (SBSTA) 41.sesija un Ä«pašÄs darba grupas par Durbanas PaplašinÄtÄs rÄ«cÄ«bas platformas (ADP) 2.sesijas 7. TurpinÄjums (turpmÄk - Klimata konference) notika 12 dienas, bet, ieskaitot sagatavošanÄs sanÄksmes, klimata konference ilga 15 dienas.
Klimata konferencÄ“ darbs notika 5 paralÄ“lÄs sarunu plÅ«smÄs un katrÄ no tÄm ik dienu paralÄ“li notika vairÄkas sanÄksmes. Papildus, notika arÄ« ES iekšÄ“jÄs sanÄksmes katrÄ no jautÄjumu blokiem. ParalÄ“li norisinÄjÄs arÄ« valstu grupu sanÄksmes, bilaterÄlÄs tikšanÄs, paralÄ“lie pasÄkumi (side-events).
Latvijas delegÄcija Klimata konferencÄ“ kopumÄ apmeklÄ“ja ap 430 dažÄda ilguma sanÄksmes (sÄkot no relatÄ«vi Ä«sÄm 30 minÅ«šu sanÄksmÄ“m lÄ«dz pat sanÄksmÄ“m, kas ilga visu dienu, un pÄ“dÄ“jÄs dienÄs arÄ« nakts laikÄ) visu darba plÅ«smu ietvaros (COP, CMP, ADP, SBI, SBSTA), kÄ arÄ« divpusÄ“jÄs tikšanÄs, neformÄlÄs konsultÄcijas un Eiropas SavienÄ«bas (ES) iekšÄ“jÄs koordinÄcijas sanÄksmes u.c. Katras dienas beigÄs Latvija kÄ ienÄkošÄ prezidentÅ«ra piedalÄ«jÄs arÄ« ES galveno sarunu vedÄ“ju sanÄksmÄ“s, kurÄs tiek novÄ“rtÄ“ta aizgÄjusÄ« diena un izlemti dažÄdi stratÄ“Ä£iskie sarunu jautÄjumi. Latvijas delegÄcijas pÄrstÄvji piedalÄ«jÄs ES ekspertu grupu sanÄksmÄ“s (EGI, EGA, LEX, SCIENCE, EGMIT, EGMEX, AFOLU), kurÄs notiek saturiskÄ ES viedokļa sagatavošana. Latvijas delegÄcijas pÄrstÄvjiem, kuri prezidentÅ«ras laikÄ uzņemsies ekspertu grupu vadÄ«bu un koordinÄ“šanu, Klimata konferences iznÄkums noteica darba kÄrtÄ«bu prezidentÅ«ras laikÄ. Å…emot vÄ“rÄ ES dalÄ«bvalstu lielo interesi, Latvijas pÄrstÄvji organizÄ“ja un piedalÄ«jÄs daudzÄs divpusÄ“jÄs un daudzpusÄ“jÄs sarunÄs ar ES dalÄ«bvalstu pÄrstÄvjiem, lai skaidrotu Latvijas prezidentÅ«ras ES PadomÄ“ prioritÄtes un darba programmu, kÄ arÄ« izzinÄtu citu dalÄ«bvalstu viedokļus un intereses.
Å…emot vÄ“rÄ dažÄdo lÄ«meņu (t.sk. augsta lÄ«meņa) sanÄksmju norisi konferences laikÄ, bija nepieciešama Latvijas delegÄcijas pÄrstÄvniecÄ«ba ne vien ekspertu, bet arÄ« politiskajÄ lÄ«menÄ«. Klimata konferences laikÄ Latvijas delegÄcija pakÄpeniski pÄrņēma pienÄkumus no ItÄlijas kÄ ES Padomes prezidentÅ«ras. Latvija ne vien aktÄ«vi iesaistÄ«jÄs ES komandas darba sagatavošanÄ, bet arÄ« tiešÄ veidÄ jau piedalÄ«jÄs ES sarunu vedÄ“ju darba koordinÄ“šanÄ. Latvijas pÄrstÄvji koordinÄ“ja ES darbu COP, CMP un SBI plÅ«smÄs un katru dienu plÄnoja ES sarunu vedÄ“ju darbu šajÄs plÅ«smÄs, veidoja statusa pÄrskatus par sarunu progresu u.tml. Papildus, ņemot vÄ“rÄ Eiropas Komisijas lÅ«gumu, Latvijas pÄrstÄvji palÄ«dzÄ“ja arÄ« ES vadošo sarunu vedÄ“ju darba organizÄ“šanÄ un koordinÄ“šanÄ.
DelegÄcijas dalÄ«bnieku specifiskie uzdevumi Klimata pÄrmaiņu konferencÄ“:
Alda Ozola delegÄcijas vadÄ«ba, prezentÄcijas sniegšana atbildÄ“šana uz publiski sesijÄ uzdotajiem jautÄjumiem par Latvijas progresu siltumnÄ«cefekta gÄzu emisiju mÄ“rÄ·u sasniegšanÄ.
Ilze PrÅ«se - delegÄcijas vadÄ«ba, viedokļa sagatavošana un sniegšana Latvijas delegÄcijas un 2015.gada I pusgada PrezidentÅ«ras vÄrdÄ. PrezentÄcijas sagatavošana un atbalsta sniegšana atbilžu sniegšanÄ uz publiski Latvijai uzdotajiem jautÄjumiem. DalÄ«ba divpusÄ“jÄs ES sanÄksmÄ“s ar citÄm valstÄ«m un valstu grupÄm. DalÄ«ba ES koordinÄcijas sanÄksmÄ“s. Latvijas prezidentÅ«ras formÄlÄ prezentÄ“šana ES koordinÄcijÄ un prezidentÅ«ras prioritÄšu un ieceru pÄrrunÄšana ar ES dalÄ«bvalstÄ«m. PiedalÄ«šanÄs ADP sesijÄs, kÄ arÄ« COP un CMP sesijÄs, paralÄ“li notiekošajos ar starptautiskajÄm sarunÄm saistÄ«tajos pasÄkumos.
ElÄ«na Baltroka - dalÄ«ba ES koordinÄcijas sanÄksmÄ“s, dalÄ«ba ES sarunu vedÄ“ju un galveno runÄtÄju koordinÄcijas sanÄksmÄ“s. IepazÄ«šanÄs ar esošajiem koordinatoriem, lai precizÄ“tu uzdevumus Latvijas prezidentÅ«ras laikÄ. DalÄ«ba ADP sesijÄs, ES ekspertu grupas par tÄlÄko rÄ«cÄ«bu (EGFA) darba plÄnošana sadarbÄ«bÄ ar grupas ekspertiem.
Ilze Vonda - Latvijas delegÄcijas darba koordinÄ“šana un dienas kÄrtÄ«bu veidošana, nepieciešamo izmaiņu operatÄ«vÄ koordinÄ“šana. DalÄ«ba ES koordinÄcijas sanÄksmÄ“s. DalÄ«ba ES juristu grupas (LEX) sanÄksmÄ“s un tÄs darba plÄnošana 2015.gadam. DalÄ«ba SBI un SBSTA plÅ«smas sanÄksmÄ“s.
ElÄ«na Reihmane - ES sarunu vedÄ“ju darba koordinÄ“šana COP plÅ«smÄ (ES lÄ«menÄ«), t.i. iesaiste ItÄlijas prezidentÅ«ras komandÄ. PÄ“c Eiropas Komisijas lÅ«guma - atbalsts ES vadošo sarunu vedÄ“ju darba organizÄ“šanÄ. DalÄ«ba COP un ADP sesijÄs.
Gusts Zustenieks - dalÄ«ba SBSTA un SBI plÅ«smu ietvaros notiekošajÄs sanÄksmÄ“s par finansÄ“m un UNFCCC budžeta jautÄjumiem. ES ekspertu grupas par budžetu (CG- BUDGET) darba plÄnošana, konsultÄ“joties ar grupas ekspertiem.
Maija Križmane - ES sarunu vedÄ“ju darba koordinÄ“šana SBI plÅ«smÄ (ES lÄ«menÄ«), t.i. iesaiste ItÄlijas prezidentÅ«ras komandÄ. DalÄ«ba SBI sesijas ietvaros notiekošajÄs sanÄksmÄ“s, MA sanÄksmÄ“s.
Sofija GrÄ«nvalde - dalÄ«ba SBI un SBSTA plÅ«smu ietvaros notiekošajÄs sanÄksmÄ“s par tirgus mehÄnismiem. DalÄ«ba ES ekspertu grupÄ par mehÄnismiem (CG-MEX) un ES ekspertu grupÄ par mazinÄšanu (EGMIT), šo ekspertu grupu turpmÄkÄ darba plÄnošana, konsultÄ“joties ar grupu ekspertiem.
Agita Gancone - prezentÄcijas sagatavošana un dalÄ«ba MA sanÄksmÄ“. DalÄ«ba SBSTA sanÄksmÄ“s par ziņošanu un uzskaiti. DalÄ«ba ES ekspertu grupÄ par ziņošanas jautÄjumiem (CG-REP) un tÄs turpmÄkÄ darba plÄnošana, konsultÄ“joties ar grupas ekspertiem.
Ieva Bruņeniece - dalÄ«ba SBI un SBSTA sanÄksmÄ“s par pielÄgošanÄs un zinÄtnes jautÄjumiem. DalÄ«ba ES ekspertu grupÄs par adaptÄciju (EGA) un zinÄtni (CG-SCIENCE), šo ekspertu grupu turpmÄkÄ darba plÄnošana, konsultÄ“joties ar grupu ekspertiem.
Klimata konferencÄ“ nozÄ«mÄ«gÄkie apspriestie jautÄjumi:
1) IecerÄ“to nacionÄli nosakÄmo emisiju samazinÄšanas saistÄ«bu (intended nationally determined contributions, INDC) un pirms — 2020 ambÄ«ciju palielinÄšanas potenciÄla lÄ“mums;
2) 2015. gada vienošanÄs teksta elementi;
3) JautÄjumi, kas saistÄ«ti ar klimata finansÄ“šanu un fondiem (SCF, LDCF, GEF, GCF, LTF);
4) Ziņošana (tajÄ skaitÄ Kioto protokola 2. perioda ziņošanas, uzskaites un pÄrskata jautÄjumi); jautÄjums tiks skatÄ«ts SBSTA 42. sesijÄ BonnÄ, Latvijas prezidentÅ«ras laikÄ.
5) DaudzpusÄ“jÄ novÄ“rtÄ“šana;
6) Esošie (JI, CDM) un jaunie (NMM, FVA, NMA) Kioto protokola un Konvencijas mehÄnismi;
7) Reaģēšanas lÄ«dzekļi (response measures); jautÄjums tiks skatÄ«ts SBI 42. sesijÄ BonnÄ, Latvijas prezidentÅ«ras laikÄ.
8) ZaudÄ“jumi un postÄ«jumi (loss and damage); jautÄjums tiks skatÄ«ts SBI 42. sesijÄ BonnÄ, Latvijas prezidentÅ«ras laikÄ.
9) 2013.-2015. gada pÄrskats (tajÄ skaitÄ IPCC 5. ziņojums);
10) NacionÄlie pielÄgošanÄs plÄni;
11) MežsaimniecÄ«bas jautÄjumi;
12) Zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas jautÄjumi.
Klimata konference bija pÄ“dÄ“jais ANO VispÄrÄ“jÄs konvencijas par klimata pÄrmaiņÄm VispÄrÄ“jÄs konvencijas par klimata pÄrmaiņÄm pilnais forums pirms 2015. gada, kad ParÄ«zÄ“ plÄnots pieņemt vienošanos par klimata pÄrmaiņu ierobežošanu pÄ“c 2020.gada (turpmÄk - ParÄ«zes vienošanÄs). TÄdÄ“jÄdi LimÄ bija obligÄti jÄpanÄk reÄls progress vienošanÄs teksta izstrÄdÄ“. Darbs Klimata pÄrmaiņu konferences laikÄ galvenokÄrt noritÄ“ja, balstoties uz ADP plÅ«smas lÄ«dzpriekšsÄ“dÄ“tÄju sagatavotajiem Pušu viedokļu kompromisu lÄ“muma projektiem.
Divas dienas pÄ“c klimata konferences oficiÄlÄ noslÄ“guma Puses vienojÄs par lÄ“mumu „Limas sauciens klimata pasÄkumiem" (Lima Call for Climate Actiori). Ar šo lÄ“mumu esošais lÄ«dzpriekšsÄ“dÄ“tÄju elementu teksts tika apstiprinÄts kÄ 2015. gada vienošanÄs melnraksta teksts. ŠÄ«s ir bÅ«tisks solis ceÄ¼Ä uz klimata konferenci ParÄ«zÄ“ 2015. gadÄ. LÄ“mums aicina samazinÄšanas saistÄ«bas aprakstÄ«t skaidrÄ un caurskatÄmÄ veidÄ, kÄ arÄ« norÄda uz nepieciešamÄ«bu, balstoties uz par saistÄ«bÄm iesniegto informÄciju, spÄ“t izvÄ“rtÄ“t iespÄ“jas novÄ“rst globÄlÄs temperatÅ«ras pieaugumu 2°C robežÄs.
ParalÄ“li „Limas saucienam klimata pasÄkumiem" klimata konferencÄ“ tika pieņemta arÄ« virkne citu nozÄ«mÄ«gu lÄ“mumu, t.sk. ministru deklarÄcija par izglÄ«tošanas un informÄ“šanas nozÄ«mÄ«gumu un tika panÄkts progress pielÄgošanÄs klimata pÄrmaiņÄm jautÄjumu attÄ«stÄ«šanÄ, finansÄ“juma mobilizÄ“šanÄ attÄ«stÄ«bas valstÄ«m, valstu rÄ«cÄ«bas caurskatÄmÄ«bas nodrošinÄšanÄ (daudzpusÄ“jÄ novÄ“rtÄ“šana) u.c.
Limas klimata konference bija izšÄ·iroši nozÄ«mÄ«ga starptautisko klimata jautÄjumu darba kÄrtÄ«bas noteikšanai Latvijas prezidentÅ«ras laikÄ. LimÄ tika nolemts, kÄdi iesniegumi 2015. gada pirmajÄ pusÄ“ jÄgatavo iesniegšanai ANO VispÄrÄ“jÄs konvencijas par klimata pÄrmaiņÄm sekretariÄtam (atbildÄ«ga bÅ«s Latvijas prezidentÅ«ra). Klimata pÄrmaiņu konferences saturs un rezultÄti noteica Latvijas prezidentÅ«ras laikÄ organizÄ“jamo sanÄksmju saturu un uzdevumus darbam ekspertu grupÄs, t.sk., to, kÄdi pozÄ«ciju dokumenti ir jÄgatavo un kÄds varÄ“tu bÅ«t to saturs, kÄdas divpusÄ“jÄs tikšanÄs ES vÄrdÄ nepieciešamas u.c.
Papildus klimata sarunÄm Limas klimata konferences laikÄ pirmÄs nedēļas laikÄ paralÄ“li starptautiskajÄm klimata sarunÄm pirmo reizi Kottvencijas un Kioto protokola vÄ“sturÄ“ notika valstÄ«m noteikto mÄ“rÄ·u sasniegšanas daudzpusÄ“jÄs novÄ“rtÄ“šanas process (MA). ŠajÄ novÄ“rtÄ“šanÄ savus mÄ“rÄ·us un progresu to sasniegšanÄ aizstÄvÄ“ja arÄ« Latvija. PÄ“c savas prezentÄcijas Latvija saņēma jautÄjumus no vairÄkÄm pasaules valstÄ«m, tajÄ skaitÄ Ä¶Ä«nas, BrazÄ«lijas un AustrÄlijas. KlÄtesošie Latvijas prezentÄciju novÄ“rtÄ“ja ļoti pozitÄ«vi. MA ir daļa no jaunizveidotÄs starptautiskÄ novÄ“rtÄ“juma un pÄrbaudes (IAR) procesa, attÄ«stÄ«tajÄm dalÄ«bvalstÄ«m, kas ir noteikts ar LÄ«gumslÄ“dzÄ“ju pušu konferences lÄ“mumiem. Latvijas prezidentÅ«ras laikÄ 2015. gada jÅ«nijÄ notiks otrÄ daļa daudzpusÄ“jam novÄ“rtÄ“jumam atlikušajÄm 14 ES dalÄ«bvalstÄ«m (BE, BG, CZ, EE, DE, EL, IE, LT, MT, PL, RO, SK, SI, UK). Latvijai bÅ«s jÄnodrošina dalÄ«bvalstu koordinÄcija par atbilžu sagatavošanu uz uzdotajiem jautÄjumiem un iekļaujamo informÄciju prezentÄcijÄs, kas saistÄ«ta ar kopÄ“jo Eiropas SavienÄ«bai noteikto mÄ“rÄ·a sasniegšanu."