Iesaki rakstu:

MÄ“Ä£inot glābt situāciju pÄ“c tam, kad Pietiek publiskoja patiesās vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministra Kaspara Gerharda eksotiskā brauciena uz Peru galvaspilsÄ“tu Limu vairāk nekā 10 tÅ«kstošus eiro lielās izmaksas un viņa noslepenoto brauciena atskaiti, Gerharda vadÄ«tā ministrija ir nākusi klajā ar plašÄku "neslepenu" ziņojumu par šÄ« brauciena nozÄ«mi. PublicÄ“jam pilnÄ«bā arÄ« to:

"Kopsavilkums par Latvijas dalību Klimata pārmaiņu konferencē Limā, Peru 2014. gada 1.-14. decembrī

ANO VispārÄ“jās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk - Konvencija) lÄ«gumslÄ“dzÄ“ju pušu konferences 20.sesija (COP) un Kioto protokola lÄ«gumslÄ“dzÄ“ju pušu sanāksmes 10.sesija (CMP), LÄ«gumslÄ“dzÄ“ju pušu Pakļautās izpildinstitÅ«cijas (SBI) 41.sesija, Zinātniskās un tehnoloÄ£iskās konsultatÄ«vās padomes (SBSTA) 41.sesija un Ä«pašÄs darba grupas par Durbanas Paplašinātās rÄ«cÄ«bas platformas (ADP) 2.sesijas 7. Turpinājums (turpmāk - Klimata konference) notika 12 dienas, bet, ieskaitot sagatavošanās sanāksmes, klimata konference ilga 15 dienas.

Klimata konferencÄ“ darbs notika 5 paralÄ“lās sarunu plÅ«smās un katrā no tām ik dienu paralÄ“li notika vairākas sanāksmes. Papildus, notika arÄ« ES iekšÄ“jās sanāksmes katrā no jautājumu blokiem. ParalÄ“li norisinājās arÄ« valstu grupu sanāksmes, bilaterālās tikšanās, paralÄ“lie pasākumi (side-events).

Latvijas delegācija Klimata konferencÄ“ kopumā apmeklÄ“ja ap 430 dažāda ilguma sanāksmes (sākot no relatÄ«vi Ä«sām 30 minÅ«šu sanāksmÄ“m lÄ«dz pat sanāksmÄ“m, kas ilga visu dienu, un pÄ“dÄ“jās dienās arÄ« nakts laikā) visu darba plÅ«smu ietvaros (COP, CMP, ADP, SBI, SBSTA), kā arÄ« divpusÄ“jās tikšanās, neformālās konsultācijas un Eiropas SavienÄ«bas (ES) iekšÄ“jās koordinācijas sanāksmes u.c. Katras dienas beigās Latvija kā ienākošÄ prezidentÅ«ra piedalÄ«jās arÄ« ES galveno sarunu vedÄ“ju sanāksmÄ“s, kurās tiek novÄ“rtÄ“ta aizgājusÄ« diena un izlemti dažādi stratÄ“Ä£iskie sarunu jautājumi. Latvijas delegācijas pārstāvji piedalÄ«jās ES ekspertu grupu sanāksmÄ“s (EGI, EGA, LEX, SCIENCE, EGMIT, EGMEX, AFOLU), kurās notiek saturiskā ES viedokļa sagatavošana. Latvijas delegācijas pārstāvjiem, kuri prezidentÅ«ras laikā uzņemsies ekspertu grupu vadÄ«bu un koordinÄ“šanu, Klimata konferences iznākums noteica darba kārtÄ«bu prezidentÅ«ras laikā. Å…emot vÄ“rā ES dalÄ«bvalstu lielo interesi, Latvijas pārstāvji organizÄ“ja un piedalÄ«jās daudzās divpusÄ“jās un daudzpusÄ“jās sarunās ar ES dalÄ«bvalstu pārstāvjiem, lai skaidrotu Latvijas prezidentÅ«ras ES PadomÄ“ prioritātes un darba programmu, kā arÄ« izzinātu citu dalÄ«bvalstu viedokļus un intereses.

Å…emot vÄ“rā dažādo lÄ«meņu (t.sk. augsta lÄ«meņa) sanāksmju norisi konferences laikā, bija nepieciešama Latvijas delegācijas pārstāvniecÄ«ba ne vien ekspertu, bet arÄ« politiskajā lÄ«menÄ«. Klimata konferences laikā Latvijas delegācija pakāpeniski pārņēma pienākumus no Itālijas kā ES Padomes prezidentÅ«ras. Latvija ne vien aktÄ«vi iesaistÄ«jās ES komandas darba sagatavošanā, bet arÄ« tiešÄ veidā jau piedalÄ«jās ES sarunu vedÄ“ju darba koordinÄ“šanā. Latvijas pārstāvji koordinÄ“ja ES darbu COP, CMP un SBI plÅ«smās un katru dienu plānoja ES sarunu vedÄ“ju darbu šajās plÅ«smās, veidoja statusa pārskatus par sarunu progresu u.tml. Papildus, ņemot vÄ“rā Eiropas Komisijas lÅ«gumu, Latvijas pārstāvji palÄ«dzÄ“ja arÄ« ES vadošo sarunu vedÄ“ju darba organizÄ“šanā un koordinÄ“šanā.

Delegācijas dalībnieku specifiskie uzdevumi Klimata pārmaiņu konferencē:

Alda Ozola delegācijas vadÄ«ba, prezentācijas sniegšana atbildÄ“šana uz publiski sesijā uzdotajiem jautājumiem par Latvijas progresu siltumnÄ«cefekta gāzu emisiju mÄ“rÄ·u sasniegšanā.

Ilze PrÅ«se - delegācijas vadÄ«ba, viedokļa sagatavošana un sniegšana Latvijas delegācijas un 2015.gada I pusgada PrezidentÅ«ras vārdā. Prezentācijas sagatavošana un atbalsta sniegšana atbilžu sniegšanā uz publiski Latvijai uzdotajiem jautājumiem. DalÄ«ba divpusÄ“jās ES sanāksmÄ“s ar citām valstÄ«m un valstu grupām. DalÄ«ba ES koordinācijas sanāksmÄ“s. Latvijas prezidentÅ«ras formālā prezentÄ“šana ES koordinācijā un prezidentÅ«ras prioritāšu un ieceru pārrunāšana ar ES dalÄ«bvalstÄ«m. PiedalÄ«šanās ADP sesijās, kā arÄ« COP un CMP sesijās, paralÄ“li notiekošajos ar starptautiskajām sarunām saistÄ«tajos pasākumos.

ElÄ«na Baltroka - dalÄ«ba ES koordinācijas sanāksmÄ“s, dalÄ«ba ES sarunu vedÄ“ju un galveno runātāju koordinācijas sanāksmÄ“s. IepazÄ«šanās ar esošajiem koordinatoriem, lai precizÄ“tu uzdevumus Latvijas prezidentÅ«ras laikā. DalÄ«ba ADP sesijās, ES ekspertu grupas par tālāko rÄ«cÄ«bu (EGFA) darba plānošana sadarbÄ«bā ar grupas ekspertiem.

Ilze Vonda - Latvijas delegācijas darba koordinÄ“šana un dienas kārtÄ«bu veidošana, nepieciešamo izmaiņu operatÄ«vā koordinÄ“šana. DalÄ«ba ES koordinācijas sanāksmÄ“s. DalÄ«ba ES juristu grupas (LEX) sanāksmÄ“s un tās darba plānošana 2015.gadam. DalÄ«ba SBI un SBSTA plÅ«smas sanāksmÄ“s.

ElÄ«na Reihmane - ES sarunu vedÄ“ju darba koordinÄ“šana COP plÅ«smā (ES lÄ«menÄ«), t.i. iesaiste Itālijas prezidentÅ«ras komandā. PÄ“c Eiropas Komisijas lÅ«guma - atbalsts ES vadošo sarunu vedÄ“ju darba organizÄ“šanā. DalÄ«ba COP un ADP sesijās.

Gusts Zustenieks - dalÄ«ba SBSTA un SBI plÅ«smu ietvaros notiekošajās sanāksmÄ“s par finansÄ“m un UNFCCC budžeta jautājumiem. ES ekspertu grupas par budžetu (CG- BUDGET) darba plānošana, konsultÄ“joties ar grupas ekspertiem.

Maija Križmane - ES sarunu vedÄ“ju darba koordinÄ“šana SBI plÅ«smā (ES lÄ«menÄ«), t.i. iesaiste Itālijas prezidentÅ«ras komandā. DalÄ«ba SBI sesijas ietvaros notiekošajās sanāksmÄ“s, MA sanāksmÄ“s.

Sofija GrÄ«nvalde - dalÄ«ba SBI un SBSTA plÅ«smu ietvaros notiekošajās sanāksmÄ“s par tirgus mehānismiem. DalÄ«ba ES ekspertu grupā par mehānismiem (CG-MEX) un ES ekspertu grupā par mazināšanu (EGMIT), šo ekspertu grupu turpmākā darba plānošana, konsultÄ“joties ar grupu ekspertiem.

Agita Gancone - prezentācijas sagatavošana un dalÄ«ba MA sanāksmÄ“. DalÄ«ba SBSTA sanāksmÄ“s par ziņošanu un uzskaiti. DalÄ«ba ES ekspertu grupā par ziņošanas jautājumiem (CG-REP) un tās turpmākā darba plānošana, konsultÄ“joties ar grupas ekspertiem.

Ieva Bruņeniece - dalÄ«ba SBI un SBSTA sanāksmÄ“s par pielāgošanās un zinātnes jautājumiem. DalÄ«ba ES ekspertu grupās par adaptāciju (EGA) un zinātni (CG-SCIENCE), šo ekspertu grupu turpmākā darba plānošana, konsultÄ“joties ar grupu ekspertiem.

Klimata konferencē nozīmīgākie apspriestie jautājumi:

1) IecerÄ“to nacionāli nosakāmo emisiju samazināšanas saistÄ«bu (intended nationally determined contributions, INDC) un pirms — 2020 ambÄ«ciju palielināšanas potenciāla lÄ“mums;

2) 2015. gada vienošanās teksta elementi;

3) Jautājumi, kas saistÄ«ti ar klimata finansÄ“šanu un fondiem (SCF, LDCF, GEF, GCF, LTF);

4) Ziņošana (tajā skaitā Kioto protokola 2. perioda ziņošanas, uzskaites un pārskata jautājumi); jautājums tiks skatÄ«ts SBSTA 42. sesijā Bonnā, Latvijas prezidentÅ«ras laikā.

5) DaudzpusÄ“jā novÄ“rtÄ“šana;

6) Esošie (JI, CDM) un jaunie (NMM, FVA, NMA) Kioto protokola un Konvencijas mehānismi;

7) Reaģēšanas lÄ«dzekļi (response measures); jautājums tiks skatÄ«ts SBI 42. sesijā Bonnā, Latvijas prezidentÅ«ras laikā.

8) Zaudējumi un postījumi (loss and damage); jautājums tiks skatīts SBI 42. sesijā Bonnā, Latvijas prezidentūras laikā.

9) 2013.-2015. gada pārskats (tajā skaitā IPCC 5. ziņojums);

10) Nacionālie pielāgošanās plāni;

11) Mežsaimniecības jautājumi;

12) Zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas jautājumi.

Klimata konference bija pÄ“dÄ“jais ANO VispārÄ“jās konvencijas par klimata pārmaiņām VispārÄ“jās konvencijas par klimata pārmaiņām pilnais forums pirms 2015. gada, kad ParÄ«zÄ“ plānots pieņemt vienošanos par klimata pārmaiņu ierobežošanu pÄ“c 2020.gada (turpmāk - ParÄ«zes vienošanās). TādÄ“jādi Limā bija obligāti jāpanāk reāls progress vienošanās teksta izstrādÄ“. Darbs Klimata pārmaiņu konferences laikā galvenokārt noritÄ“ja, balstoties uz ADP plÅ«smas lÄ«dzpriekšsÄ“dÄ“tāju sagatavotajiem Pušu viedokļu kompromisu lÄ“muma projektiem.

Divas dienas pÄ“c klimata konferences oficiālā noslÄ“guma Puses vienojās par lÄ“mumu „Limas sauciens klimata pasākumiem" (Lima Call for Climate Actiori). Ar šo lÄ“mumu esošais lÄ«dzpriekšsÄ“dÄ“tāju elementu teksts tika apstiprināts kā 2015. gada vienošanās melnraksta teksts. ŠÄ«s ir bÅ«tisks solis ceļā uz klimata konferenci ParÄ«zÄ“ 2015. gadā. LÄ“mums aicina samazināšanas saistÄ«bas aprakstÄ«t skaidrā un caurskatāmā veidā, kā arÄ« norāda uz nepieciešamÄ«bu, balstoties uz par saistÄ«bām iesniegto informāciju, spÄ“t izvÄ“rtÄ“t iespÄ“jas novÄ“rst globālās temperatÅ«ras pieaugumu 2°C robežās.

ParalÄ“li „Limas saucienam klimata pasākumiem" klimata konferencÄ“ tika pieņemta arÄ« virkne citu nozÄ«mÄ«gu lÄ“mumu, t.sk. ministru deklarācija par izglÄ«tošanas un informÄ“šanas nozÄ«mÄ«gumu un tika panākts progress pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumu attÄ«stÄ«šanā, finansÄ“juma mobilizÄ“šanā attÄ«stÄ«bas valstÄ«m, valstu rÄ«cÄ«bas caurskatāmÄ«bas nodrošināšanā (daudzpusÄ“jā novÄ“rtÄ“šana) u.c.

Limas klimata konference bija izšÄ·iroši nozÄ«mÄ«ga starptautisko klimata jautājumu darba kārtÄ«bas noteikšanai Latvijas prezidentÅ«ras laikā. Limā tika nolemts, kādi iesniegumi 2015. gada pirmajā pusÄ“ jāgatavo iesniegšanai ANO VispārÄ“jās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam (atbildÄ«ga bÅ«s Latvijas prezidentÅ«ra). Klimata pārmaiņu konferences saturs un rezultāti noteica Latvijas prezidentÅ«ras laikā organizÄ“jamo sanāksmju saturu un uzdevumus darbam ekspertu grupās, t.sk., to, kādi pozÄ«ciju dokumenti ir jāgatavo un kāds varÄ“tu bÅ«t to saturs, kādas divpusÄ“jās tikšanās ES vārdā nepieciešamas u.c.

Papildus klimata sarunām Limas klimata konferences laikā pirmās nedēļas laikā paralÄ“li starptautiskajām klimata sarunām pirmo reizi Kottvencijas un Kioto protokola vÄ“sturÄ“ notika valstÄ«m noteikto mÄ“rÄ·u sasniegšanas daudzpusÄ“jās novÄ“rtÄ“šanas process (MA). Šajā novÄ“rtÄ“šanā savus mÄ“rÄ·us un progresu to sasniegšanā aizstāvÄ“ja arÄ« Latvija. PÄ“c savas prezentācijas Latvija saņēma jautājumus no vairākām pasaules valstÄ«m, tajā skaitā Ķīnas, BrazÄ«lijas un Austrālijas. Klātesošie Latvijas prezentāciju novÄ“rtÄ“ja ļoti pozitÄ«vi. MA ir daļa no jaunizveidotās starptautiskā novÄ“rtÄ“juma un pārbaudes (IAR) procesa, attÄ«stÄ«tajām dalÄ«bvalstÄ«m, kas ir noteikts ar LÄ«gumslÄ“dzÄ“ju pušu konferences lÄ“mumiem. Latvijas prezidentÅ«ras laikā 2015. gada jÅ«nijā notiks otrā daļa daudzpusÄ“jam novÄ“rtÄ“jumam atlikušajām 14 ES dalÄ«bvalstÄ«m (BE, BG, CZ, EE, DE, EL, IE, LT, MT, PL, RO, SK, SI, UK). Latvijai bÅ«s jānodrošina dalÄ«bvalstu koordinācija par atbilžu sagatavošanu uz uzdotajiem jautājumiem un iekļaujamo informāciju prezentācijās, kas saistÄ«ta ar kopÄ“jo Eiropas SavienÄ«bai noteikto mÄ“rÄ·a sasniegšanu."