Iesaki rakstu:

Alberts Einšteins ir teicis: "Neprāts ir atkārtoti darÄ«t vienu un to pašu un cerÄ“t uz atšÄ·irÄ«gu rezultātu." Tas ir stāsts par Latvijas reÄ£ionu (ne)attÄ«stÄ«bu un reÄ£ionālajām reformām. Redzot, ka tÅ«lÄ«t atkal piepildÄ«sies Einšteina teiciens, mÄ“s esam apturÄ“juši valdÄ«bas ieceri izveidot tukšu čaulu spÄ“cÄ«gu reÄ£ionu vietā. Tā vietā mums ir skaidrs plāns, kā nākamo gadu laikā Latvijas novadus padarÄ«t par pievilcÄ«gu dzÄ«vesvietu jaunajām Ä£imenÄ“m un veicināt latviešu atgriešanos dzimtajā pusÄ“.

Mērķis, kas jāsasniedz

Eiropas SavienÄ«bā (ES) veiksmÄ«gi savu mÄ“rÄ·i pildošu reÄ£ionu mugurkaulu veido ceļi, veselÄ«ba un izglÄ«tÄ«ba. Tādam modelim ir jābÅ«t arÄ« Latvijā, jo citādi nebÅ«s iespÄ“jas izveidot lÄ«dzsvarotu valsts attÄ«stÄ«bu. MinÄ“tie trÄ«s elementi ir fundamentāli, lai reÄ£ioni spÄ“tu noturÄ“t un piesaistÄ«t cilvÄ“kus un investÄ«cijas.

Jaunas darbvietas un ārvalstu kapitāls nodrošinās labas algas. Taču investori nāks tad, ja bÅ«s kārtÄ«bā ceļi un kvalificÄ“ti darbinieki. Šo uzņēmumu darbinieki savukārt labprāt izvÄ“lÄ“tos dzÄ«vot skaistajos Latvijas novados, ja tur ir augstvÄ“rtÄ«ga veselÄ«bas aprÅ«pe, izglÄ«tÄ«ba un labas algas.

Kā redzat, ceļi, veselÄ«ba un izglÄ«tÄ«ba ir viens otru papildinoši obligāti nosacÄ«jumi visas Latvijas lÄ«dzvÄ“rtÄ«gai attÄ«stÄ«bai. TrÄ«sdesmit gados ļoti maz ir izdevies izdarÄ«t šÄdas gudras sistÄ“mas radÄ«šanā. Var lieliski saprast cilvÄ“ku neapmierinātÄ«bu ar izteikto koncentrÄ“šanos uz RÄ«gu.

Lai sasniegtu mÄ“rÄ·i – reÄ£ionu ekonomiskā attÄ«stÄ«ba un iedzÄ«votāju piesaiste –, ir nepieciešams ieviest tādu reÄ£ionu administrācijas modeli, kas aptvertu politiski atbildÄ«gu pārvaldes modeli, pilnu apjomu ar piekritÄ«gām funkcijām, kā arÄ« uzdevumu sasniegšanai atbilstošu reÄ£iona budžetu. Esam iesnieguši piedāvājumu koalÄ«cijai, kā tas izskatÄ«tos praktiski, kā arÄ« saprotamu reÄ£ionu izveides ceļa karti.

"Nauda atgriežas pie cilvÄ“kiem" – šÄds ir mÅ«su piedāvātā reÄ£ionu modeļa vadmotÄ«vs. Proti, cilvÄ“ki paši spÄ“j un tiem ir tiesÄ«bas izlemt savas apkārtnes, pilsÄ“tas, novada un reÄ£iona saimnieciskos jautājumus. Subsidiaritātes princips ir jāievieš arÄ« reÄ£ionu pārvaldÄ«bā.

Katra reÄ£iona iedzÄ«votāji caur vÄ“lÄ“tiem vietÄ“jiem pārstāvjiem kopā ar valsts ministru, kas pārstāv reÄ£ionu valdÄ«bā, lemtu par to, kā labāk Ä«stenot "ceļi, veselÄ«ba, izglÄ«tÄ«ba" stratÄ“Ä£iju, un paši dalÄ«tu gan valsts, gan ES finansÄ“jumu. Un partijas bÅ«tu spiestas uzņemties atbildÄ«bu caur valsts ministru par katra reÄ£iona sekmÄ“m. Vairs nekādas aizbildināšanās, jo viss bÅ«tu pašu rokās. Un cilvÄ“ki vÄ“rtÄ“tu partijas pÄ“c padarÄ«tā reÄ£iona labā, nevis skaistākajām bildÄ“m un cukurotiem vārdiem.

PašreizÄ“jā situācija

Latvija ir kļuvusi par pašu monocentriskāko valsti starp ES dalÄ«bvalstÄ«m. Nekur galvaspilsÄ“tas un tās metropoles reÄ£iona ietekme nav tik liela. Tas rada stimulus paātrinātai emigrācijai no pārÄ“jām teritorijām un potenciāli apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pastāvÄ“šanu.

Atzinumā par 2009. gada administratÄ«vi teritoriālās reformas (ATR) neizdošanās cÄ“loņiem minÄ“ts, ka viens no galvenajiem iemesliem bija apriņķu (2. lÄ«meņa pārvaldÄ«bas jeb reÄ£ionu) neizveidošana. Rezultātā reÄ£ionu atpalicÄ«ba no RÄ«gas – iedzÄ«votāju skaita izmaiņas, vidÄ“jā alga un atšÄ·irÄ«bas attÄ«stÄ«bas indeksā – ir turpinājusi pieaugt.

Jaunā ATR likuma 23. pantā teikts, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādā likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā. Diemžēl valdībā skatītajā konceptuālajā ziņojumā atklājās bēdīga aina.

Dažu partiju pārvaldÄ«bā esošÄs ministrijas nebija gatavas nodot reÄ£ioniem funkcijas, kas raksturo spÄ“cÄ«gus reÄ£ionus Eiropā. PiemÄ“ram, VeselÄ«bas ministrija atteicās no lÄ«dzdalÄ«bas vispār, bet ZemkopÄ«bas ministrija spÄ“ja atvÄ“lÄ“t tikai suņu "čipošanu" kā svarÄ«gu funkciju Latvijas reÄ£ionu attÄ«stÄ«bai.

Iemesls ministriju neatsaucībai ir bēdīgi pragmatisks. Proti, kopā ar funkcijām tām būtu jādod līdzi arī finansējums reģioniem, taču tas samazinātu katras partijas pārvaldīto naudas daudzumu. Bēdīgi, ka Latvijas politiskā realitāte ir bieži tikai par "zupas katla" pārdali.

Rīcības plāns

SvarÄ«gi – izveidojot spÄ“cÄ«gu reÄ£ionu modeli, spÄ“sim tiem piesaistÄ«t ES finansÄ“jumu jau no 2027. gada, nevis VARAM prognozÄ“tā 2034. gada. LÄ«dzÄ«gi kā pÄ“c 2008. gada globālās krÄ«zes, ES pārskatÄ«ja savu budžetu plānošanas periodam. LÄ«dzÄ«ga notikumu attÄ«stÄ«ba norisināsies arÄ« pÄ“c pandÄ“mijas krÄ«zes pārvarÄ“šanas.

Šajā pārskata periodā Latvija var rosināt iesaistÄ«t jaunos reÄ£ionus. NUTS3 lÄ«menÄ« Latvija pati tos administrÄ“tu, bet svarÄ«gi, ka tie rada plānošanas pamatu arÄ« NUTS2 lÄ«menim. NUTS2 lÄ«menÄ« tiek piešÄ·irts ES finansÄ“jums reÄ£ioniem.

Lai Latvija pārliecinātu ES par finansÄ“jumu reÄ£ioniem jau no 2027. gada, ir svarÄ«gi, ka spÄ“sim atbildÄ“t uz ierasto jautājumu "Ko jÅ«s paši esat darÄ«juši?". Tieši tāpÄ“c ir nepieciešams izdarÄ«t mājasdarbu jau tagad, izveidojot reÄ£ionus ar plašÄm funkcijām, politiski atbildÄ«gu pārvaldi un savu budžetu.

ReÄ£ionu dalÄ«jums varÄ“tu stāties spÄ“kā ar 2022. gadu pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanām, kad saskaņā ar mÅ«su piedāvājumu tiktu iecelti arÄ« valsts ministri – 5 reÄ£ionu pārvaldnieki. TādÄ“jādi uz 2025. gadu jau bÅ«tu uzkrāts statistiskais materiāls, lai varÄ“tu sākt plānot finansÄ“jumu reÄ£ioniem ES lÄ«menÄ« no 2027. gada. RezumÄ“jot – mājasdarbs ir jāizdara šodien, lai Latvija iegÅ«tu jau nākamajā ES plānošanas periodā.

TāpÄ“c svarÄ«gi arÄ« citām partijām spÄ“t vienoties ap šo pacelto karogu par lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu Latvijas attÄ«stÄ«bu. Nepieciešams tikai politiski pārslÄ“gties no lÄ«dz šim sargātā principa "mana ministrija, mana nauda", kā arÄ« atmest mÅ«sdienÄ«gai valsts pārvaldei novecojušo pieeju, kurā visas valsts norises jāvada no centra.

Naudai un lēmumiem ir jāatgriežas pie cilvēkiem reģionos!