MÄ“Ä£inÄsim izlikties, ka tas, ko sarunÄja mÅ«su partijas biedrs EglÄ«tis, nav patiesÄ«ba
JÄnis BordÄns · 21.06.2021. · Komentāri (0)Alberts Einšteins ir teicis: "NeprÄts ir atkÄrtoti darÄ«t vienu un to pašu un cerÄ“t uz atšÄ·irÄ«gu rezultÄtu." Tas ir stÄsts par Latvijas reÄ£ionu (ne)attÄ«stÄ«bu un reÄ£ionÄlajÄm reformÄm. Redzot, ka tÅ«lÄ«t atkal piepildÄ«sies Einšteina teiciens, mÄ“s esam apturÄ“juši valdÄ«bas ieceri izveidot tukšu Äaulu spÄ“cÄ«gu reÄ£ionu vietÄ. TÄ vietÄ mums ir skaidrs plÄns, kÄ nÄkamo gadu laikÄ Latvijas novadus padarÄ«t par pievilcÄ«gu dzÄ«vesvietu jaunajÄm Ä£imenÄ“m un veicinÄt latviešu atgriešanos dzimtajÄ pusÄ“.
MÄ“rÄ·is, kas jÄsasniedz
Eiropas SavienÄ«bÄ (ES) veiksmÄ«gi savu mÄ“rÄ·i pildošu reÄ£ionu mugurkaulu veido ceļi, veselÄ«ba un izglÄ«tÄ«ba. TÄdam modelim ir jÄbÅ«t arÄ« LatvijÄ, jo citÄdi nebÅ«s iespÄ“jas izveidot lÄ«dzsvarotu valsts attÄ«stÄ«bu. MinÄ“tie trÄ«s elementi ir fundamentÄli, lai reÄ£ioni spÄ“tu noturÄ“t un piesaistÄ«t cilvÄ“kus un investÄ«cijas.
Jaunas darbvietas un Ärvalstu kapitÄls nodrošinÄs labas algas. TaÄu investori nÄks tad, ja bÅ«s kÄrtÄ«bÄ ceļi un kvalificÄ“ti darbinieki. Šo uzņēmumu darbinieki savukÄrt labprÄt izvÄ“lÄ“tos dzÄ«vot skaistajos Latvijas novados, ja tur ir augstvÄ“rtÄ«ga veselÄ«bas aprÅ«pe, izglÄ«tÄ«ba un labas algas.
KÄ redzat, ceļi, veselÄ«ba un izglÄ«tÄ«ba ir viens otru papildinoši obligÄti nosacÄ«jumi visas Latvijas lÄ«dzvÄ“rtÄ«gai attÄ«stÄ«bai. TrÄ«sdesmit gados ļoti maz ir izdevies izdarÄ«t šÄdas gudras sistÄ“mas radÄ«šanÄ. Var lieliski saprast cilvÄ“ku neapmierinÄtÄ«bu ar izteikto koncentrÄ“šanos uz RÄ«gu.
Lai sasniegtu mÄ“rÄ·i – reÄ£ionu ekonomiskÄ attÄ«stÄ«ba un iedzÄ«votÄju piesaiste –, ir nepieciešams ieviest tÄdu reÄ£ionu administrÄcijas modeli, kas aptvertu politiski atbildÄ«gu pÄrvaldes modeli, pilnu apjomu ar piekritÄ«gÄm funkcijÄm, kÄ arÄ« uzdevumu sasniegšanai atbilstošu reÄ£iona budžetu. Esam iesnieguši piedÄvÄjumu koalÄ«cijai, kÄ tas izskatÄ«tos praktiski, kÄ arÄ« saprotamu reÄ£ionu izveides ceļa karti.
"Nauda atgriežas pie cilvÄ“kiem" – šÄds ir mÅ«su piedÄvÄtÄ reÄ£ionu modeļa vadmotÄ«vs. Proti, cilvÄ“ki paši spÄ“j un tiem ir tiesÄ«bas izlemt savas apkÄrtnes, pilsÄ“tas, novada un reÄ£iona saimnieciskos jautÄjumus. SubsidiaritÄtes princips ir jÄievieš arÄ« reÄ£ionu pÄrvaldÄ«bÄ.
Katra reÄ£iona iedzÄ«votÄji caur vÄ“lÄ“tiem vietÄ“jiem pÄrstÄvjiem kopÄ ar valsts ministru, kas pÄrstÄv reÄ£ionu valdÄ«bÄ, lemtu par to, kÄ labÄk Ä«stenot "ceļi, veselÄ«ba, izglÄ«tÄ«ba" stratÄ“Ä£iju, un paši dalÄ«tu gan valsts, gan ES finansÄ“jumu. Un partijas bÅ«tu spiestas uzņemties atbildÄ«bu caur valsts ministru par katra reÄ£iona sekmÄ“m. Vairs nekÄdas aizbildinÄšanÄs, jo viss bÅ«tu pašu rokÄs. Un cilvÄ“ki vÄ“rtÄ“tu partijas pÄ“c padarÄ«tÄ reÄ£iona labÄ, nevis skaistÄkajÄm bildÄ“m un cukurotiem vÄrdiem.
PašreizÄ“jÄ situÄcija
Latvija ir kļuvusi par pašu monocentriskÄko valsti starp ES dalÄ«bvalstÄ«m. Nekur galvaspilsÄ“tas un tÄs metropoles reÄ£iona ietekme nav tik liela. Tas rada stimulus paÄtrinÄtai emigrÄcijai no pÄrÄ“jÄm teritorijÄm un potenciÄli apdraud Latvijas kÄ nacionÄlas valsts pastÄvÄ“šanu.
AtzinumÄ par 2009. gada administratÄ«vi teritoriÄlÄs reformas (ATR) neizdošanÄs cÄ“loņiem minÄ“ts, ka viens no galvenajiem iemesliem bija apriņķu (2. lÄ«meņa pÄrvaldÄ«bas jeb reÄ£ionu) neizveidošana. RezultÄtÄ reÄ£ionu atpalicÄ«ba no RÄ«gas – iedzÄ«votÄju skaita izmaiņas, vidÄ“jÄ alga un atšÄ·irÄ«bas attÄ«stÄ«bas indeksÄ – ir turpinÄjusi pieaugt.
JaunÄ ATR likuma 23. pantÄ teikts, ka Ministru kabinets lÄ«dz 2021. gada 1. janvÄrim izstrÄdÄ likumprojektu par administratÄ«vo reÄ£ionu izveidi VidzemÄ“, LatgalÄ“, KurzemÄ“, ZemgalÄ“ un RÄ«gas reÄ£ionÄ. Diemžēl valdÄ«bÄ skatÄ«tajÄ konceptuÄlajÄ ziņojumÄ atklÄjÄs bÄ“dÄ«ga aina.
Dažu partiju pÄrvaldÄ«bÄ esošÄs ministrijas nebija gatavas nodot reÄ£ioniem funkcijas, kas raksturo spÄ“cÄ«gus reÄ£ionus EiropÄ. PiemÄ“ram, VeselÄ«bas ministrija atteicÄs no lÄ«dzdalÄ«bas vispÄr, bet ZemkopÄ«bas ministrija spÄ“ja atvÄ“lÄ“t tikai suņu "Äipošanu" kÄ svarÄ«gu funkciju Latvijas reÄ£ionu attÄ«stÄ«bai.
Iemesls ministriju neatsaucÄ«bai ir bÄ“dÄ«gi pragmatisks. Proti, kopÄ ar funkcijÄm tÄm bÅ«tu jÄdod lÄ«dzi arÄ« finansÄ“jums reÄ£ioniem, taÄu tas samazinÄtu katras partijas pÄrvaldÄ«to naudas daudzumu. BÄ“dÄ«gi, ka Latvijas politiskÄ realitÄte ir bieži tikai par "zupas katla" pÄrdali.
RÄ«cÄ«bas plÄns
SvarÄ«gi – izveidojot spÄ“cÄ«gu reÄ£ionu modeli, spÄ“sim tiem piesaistÄ«t ES finansÄ“jumu jau no 2027. gada, nevis VARAM prognozÄ“tÄ 2034. gada. LÄ«dzÄ«gi kÄ pÄ“c 2008. gada globÄlÄs krÄ«zes, ES pÄrskatÄ«ja savu budžetu plÄnošanas periodam. LÄ«dzÄ«ga notikumu attÄ«stÄ«ba norisinÄsies arÄ« pÄ“c pandÄ“mijas krÄ«zes pÄrvarÄ“šanas.
ŠajÄ pÄrskata periodÄ Latvija var rosinÄt iesaistÄ«t jaunos reÄ£ionus. NUTS3 lÄ«menÄ« Latvija pati tos administrÄ“tu, bet svarÄ«gi, ka tie rada plÄnošanas pamatu arÄ« NUTS2 lÄ«menim. NUTS2 lÄ«menÄ« tiek piešÄ·irts ES finansÄ“jums reÄ£ioniem.
Lai Latvija pÄrliecinÄtu ES par finansÄ“jumu reÄ£ioniem jau no 2027. gada, ir svarÄ«gi, ka spÄ“sim atbildÄ“t uz ierasto jautÄjumu "Ko jÅ«s paši esat darÄ«juši?". Tieši tÄpÄ“c ir nepieciešams izdarÄ«t mÄjasdarbu jau tagad, izveidojot reÄ£ionus ar plašÄm funkcijÄm, politiski atbildÄ«gu pÄrvaldi un savu budžetu.
ReÄ£ionu dalÄ«jums varÄ“tu stÄties spÄ“kÄ ar 2022. gadu pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm, kad saskaÅ†Ä ar mÅ«su piedÄvÄjumu tiktu iecelti arÄ« valsts ministri – 5 reÄ£ionu pÄrvaldnieki. TÄdÄ“jÄdi uz 2025. gadu jau bÅ«tu uzkrÄts statistiskais materiÄls, lai varÄ“tu sÄkt plÄnot finansÄ“jumu reÄ£ioniem ES lÄ«menÄ« no 2027. gada. RezumÄ“jot – mÄjasdarbs ir jÄizdara šodien, lai Latvija iegÅ«tu jau nÄkamajÄ ES plÄnošanas periodÄ.
TÄpÄ“c svarÄ«gi arÄ« citÄm partijÄm spÄ“t vienoties ap šo pacelto karogu par lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu Latvijas attÄ«stÄ«bu. Nepieciešams tikai politiski pÄrslÄ“gties no lÄ«dz šim sargÄtÄ principa "mana ministrija, mana nauda", kÄ arÄ« atmest mÅ«sdienÄ«gai valsts pÄrvaldei novecojušo pieeju, kurÄ visas valsts norises jÄvada no centra.
Naudai un lÄ“mumiem ir jÄatgriežas pie cilvÄ“kiem reÄ£ionos!