Iesaki rakstu:

Nedēļas sākumā jaunās valdÄ«bas apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopÄ“lumu, uzvelkot džemperi ar uzrakstu “Vārds ir brÄ«vs”. Kādā citā pÄ“tÄ«jumā par mediju brÄ«vÄ«bu minÄ“ts, ka Austrumeiropas mediji ir oligarhu ielenkumā. KomentÄ“jot situāciju Latvijā, jāuzsver, ka, lai arÄ« daudz tiek diskutÄ“ts par vārda brÄ«vÄ«bu, savās izpausmÄ“s un rÄ«cÄ«bas iespÄ“jās mediji kļūst aizvien brÄ«vāki.

Mazie komercmediji ietekmēti netiek

ŠobrÄ«d, jau ilgāku laiku strādājot RÄ«gaTV 24, varu novÄ“rtÄ“t maza medija ar apdomÄ«gi izvÄ“lÄ“tu satura koncepciju priekšrocÄ«bas – tam nav nepieciešami tik astronomiski lieli naudas resursi satura veidošanā un, iespÄ“jams, tieši šis aspekts mÅ«s pasargā no apkārtÄ“jās - oligarhu vai politiskās ietekmes. Naudas ietekme izteiktāk izpaužas brÄ«dÄ«, kad satura veidošanai nepieciešami lieli finansiālie ieguldÄ«jumi. Latvijā ir skaitliski daudz mediju, ne visus iespÄ“jams uzturÄ“t no valsts lÄ«dzekļiem, kas bÅ«tu viens no faktoriem, kas radÄ«tu mediju neatkarÄ«bu, bet, reāli domājot, tas nav iespÄ“jams. Turklāt mazie mediji Latvijā gan vÄ“l nav tādā attÄ«stÄ«bas pakāpÄ“, lai spÄ“tu konkurÄ“t ar lielajiem un ietekmÄ«gajiem, lÄ«dz ar to arÄ« interese ietekmÄ“t šÄdu televÄ«ziju vai rakstošo mediju saturu nav tik liela. Agrākajā darba pieredzÄ“ mediju nozarÄ“ netieši nācās saskarties ar situācijām, kad žurnālisti ir ierobežoti, neļaujot publicÄ“t konkrÄ“tas ziņas. Pati personÄ«gi gan to neesmu piedzÄ«vojusi.

No ārÄ“jās ietekmes iespÄ“jams izvairÄ«ties, ja tiek veidots tā sauktais dzÄ«vais, tiešais saturs, kas arÄ« neprasa tik lielus finansiālus ieguldÄ«jumus kā, piemÄ“ram pÄ“tnieciskā žurnālistika – tiešraižu formātā televÄ«zijas studijā norisinās diskusija, bet domāšanas un vÄ“rtÄ“šanas sadaļa tiek atstāta pašam skatÄ«tājam – to arÄ« cenšamies realizÄ“t!

Mediji kļūst arvien brīvāki

Starptautiskās preses un vārda brÄ«vÄ«bas organizācijas "Reportieri bez robežām" indeksa 2019. gadā 18. aprÄ«li publicÄ“tie dati liecina, ka pÄ“c preses brÄ«vÄ«bas jomas rādÄ«tājiem ierindojamies starp Lietuvu un Igauniju. Darbojoties komercmedijā, nekādu ietekmi vai ierobežojumus izjust nevar, esam brÄ«vi savos darbos un idejās. Saturu nosakām mÄ“s paši!

Sabiedrisko mediju lauciņā centieni ietekmÄ“t noteikti jÅ«tami vairāk. Šeit nav runa par medija uzpirkšanu, bet par viedokļu, interešu nodošanu plašÄkai sabiedrÄ«bai, ko daudzi gribÄ“tu izmantot. Lai arÄ« sabiedriskie mediji teorÄ“tiski ir neatkarÄ«gi, tieši tos visvairāk cenšas ietekmÄ“t. Bet tomÄ“r gribas teikt, ka mediji savās iespÄ“jās un darbÄ«bā kļūst arvien brÄ«vāki. Kaut vai - ja salÄ«dzinām ar laiku pirms 10, 20 vai 30 gadiem, medijiem, nenoliedzami, ir iespÄ“ja izpausties daudz brÄ«vāk un ietekmÄ“t daudz vairāk. VÄ“l viena nianse – Latvija ir maza, mÄ“s visi viens otru pazÄ«stam. JābÅ«t sava aroda profesionālim, lai darba attiecÄ«bas nodalÄ«tu no personiskām. Jau no paša sākuma, sākot strādāt mediju nozarÄ“, jāiemācās domāt kritiski un analizÄ“t saņemto informāciju. Žurnālistam jābÅ«t objektÄ«vam informācijas filtram.

Satura veidošanas pamatā ir aktualitāte

VienmÄ“r aktuāls ir jautājums, ko rādÄ«t skatÄ«tājam? RÄ«gaTV 24 galvenokārt satura veidošana notiek, pamatojoties uz konkrÄ“tā brīža aktualitāti, tas ir pats bÅ«tiskākais kritÄ“rijs. Bieži vien no rÄ«ta nezinām, kurš sabiedrÄ«bā pazÄ«stams cilvÄ“ks vakarā sÄ“dÄ“s mÅ«su TV studijā un runās par kādu svaigu notikumu – bet tikai tā var nodrošināt aktualitāti – veidojot saturu reizÄ“ ar aktuālu procesu. Protams, jāņem vÄ“rā arÄ« skatÄ«tāju intereses – mÅ«sdienās arvien bÅ«tiskāk, lai satura izveidÄ“ piedalÄ«tos arÄ« tie, kuri skatās šos raidÄ«jumus savos televizora ekrānos. Jāņem vÄ“rā, ka ir un vienmÄ“r bÅ«s arÄ« sabiedrÄ«bas daļa, kuriem ļoti interesÄ“ dažādi šovi, izklaidÄ“joši raidÄ«jumi, filmas un koncerti. Reitingi liecina, ka pieaug arÄ« pieprasÄ«jums pÄ“c dzÄ«vā satura – pÄ“c tā, kas notiek tieši tagad un šobrÄ«d. Mediji, kas veido šÄdu saturu, pastāvÄ“s ilgāk. TehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba un interaktivitātes iespÄ“jas maina televÄ«ziju, jo skatÄ«tāji paši kļūst par programmas veidotājiem.

Ä€rvalstu propagandas ietekme

Lai gan arÄ« mediju jomā strauji pieaug digitalizācijas ietekme, sekmÄ“jot jau pieminÄ“tā dzÄ«vā satura veidošanos, tajā pašÄ laikā Latvijā joprojām ir reÄ£ioni, kuros skatÄ«tājiem ir pieejami vien daži TV kanāli. Vissarežģītākā situācija šajā ziņā ir pierobežā, kur cilvÄ“kiem nākas lietot tos medijus, kuri ir pieejami. Ja runājam par TV, tad tie visbiežāk ir tieši Krievijas kanāli. Laika gaitā šiem skatÄ«tājiem izveidojas atšÄ·irÄ«gi uzskati un pasaules redzÄ“jums. Tā ir valstiska mÄ“roga problÄ“ma - varam deklamÄ“t, ka katram ir galva uz pleciem un iespÄ“ja spriest un domāt, taču ir gudrāk jāinformÄ“ un jāizglÄ«to par to, kas ir pareizi, nevis tikai jāuzsver, kas ir nepareizi. Metodes, kuras tiek izmantotas ietekmes veidošanā, ir tik rafinÄ“tas un pārdomātas, ka nevaram prasÄ«t no skatÄ«tāja tās atpazÄ«t. Nianses pamanāmas gan filmās, gan TV raidÄ«jumos un ziņās. Lai to atspÄ“kotu, ir jāpiedāvā alternatÄ«va, jāieinteresÄ“ ar citu saturu un piedāvājumu, jāmeklÄ“ risinājumi, nevis tikai jānorāda uz nepilnÄ«bām un jāaizliedz.

VadÄ«bas groži jādod kādam no pašu vidus

KvalitatÄ«va apraide un cita veida mediju pieejamÄ«ba visā Latvijā ir nacionālās drošÄ«bas jautājums. Šajā kontekstā jāmin arÄ« šobrÄ«d aktuālais temats – Nacionālo elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes darbÄ«ba, kas, raugoties no malas, piemÄ“ram, uz LTV valdes konkursu, mudina uzdot jautājumus. NevÄ“los nevienu analizÄ“t vai novÄ“rtÄ“t atbilstÄ«bu kādam amatam, par to lai spriež nozares eksperti, bet jautājums: kad no lielā kritizÄ“tāju loka pieteiksies tiks izvirzÄ«ts kāds jomas profesionālis, kurš teiks – dodiet man iespÄ“ju, es izdarÄ«šu, es varu!? KritizÄ“t vienmÄ“r ir vieglāk, nekā rÄ«koties. TomÄ“r jāmeklÄ“ situācijas risinājums. Manuprāt, piemÄ“rots risinājums bÅ«tu, ja vadÄ«bas grožus bÅ«tu gatavs uzņemties kāds no pašu vidus – profesionālis, kuram uzticas un respektÄ“. Tas varÄ“tu saÄ«sināt laiku, kas, meklÄ“jot atbilstošus speciālistus, tiek pavadÄ«ts neauglÄ«gās diskusijās.