Iesaki rakstu:

Beidzot labas vÄ“stis! Žogs uz Baltkrievijas robežas bÅ«s, par spÄ«ti bezgala nopietniem Ä£eopolitiskiem kavÄ“kļiem, klimata katastrofām un vÄ“lÄ“šanu rezultātiem!

LasÄ«tājiem, kuri dzÄ«vo naivās iedomās, ka Baltkrievijas robežas iekārtošana ir šÄ« gada aktualitāte, atgādināšu: jautājums par austrumu robežas izbÅ«ves nepieciešamÄ«bu ir skatÄ«ts valdÄ«bas lÄ«menÄ« jau 2011. gadā, lÄ“mums pieņemts 2014., un no 2015. lÄ«dz 2019. gadam budžeta naudiņa tika (pļekarÄ“ta) apgÅ«ta uz Krievijas robežas. Īsti pabeigts  netika, jo izsprāga skandāli par daudzmiljonu nebÅ«šanām. Tas arÄ« apturÄ“ja darbu sākšanu uz Baltkrievijas robežas, par kuriem vispārÄ“ja vienošanās bija noslÄ“gta jau 2018. gadā.

TobrÄ«d robežas josla esot lÄ“sta 173 kilometrus gara, no tiem žogu vajagot 134 kilometriem. Tātad bez liekiem sÄ«kumiem: lÄ“mums principā pieņemts pirms desmit gadiem, “vispārÄ«ga vienošanās” – pirms trim, un vÄ“l pÄ“c trim gadiņiem no šÄ« brīža viss bÅ«šot gatavs kā krāšÅ†a lÄ«gava. Kopā trÄ«spadsmit gadi no konceptuāla lÄ“muma, seši gadi – no darbošanās sākuma.

Nevaru izvairÄ«ties no salÄ«dzināšanas ar citu robežbÅ«vi – Apvienotās Karalistes izcilāko arhitektÅ«ras pieminekli Adriāna valni. Tas nosaukts Romas imperatora Adriāna vārdā (literatÅ«rā atrodams kā Caesar Traianus Hadrianus), kurš palicis vÄ“sturÄ“ kā impÄ“rijas robežu stiprinātājs. Vaļņa garums ir kādas 73 jÅ«dzes jeb nepilni 118 kilometri.

SalÄ«dzināsim ar mÅ«su gadÄ«jumu, un izrādÄ«sies, ka, neraugoties uz gandrÄ«z 2000 gadu attālumu, dažos parametros atšÄ·irÄ«ba nav liela. Adriāna valnis iecerÄ“ts ap 118. vai 119. gadu, celtniecÄ«ba sākās 122. gadā, pamatā ar armijas spÄ“kiem un tiem lÄ«dzi ceļojošiem speciālistiem, un darbi lielākoties pabeigti sešu gadu laikā. Ikurāt kā pie mums. Un mums tas gabals tak ir arÄ« garāks, vai ne? Bet!

Adriāna valnis ir fundamentāla mÅ«ra bÅ«ve, lielākoties trÄ«sarpus metrus plata, nekur ne mazāk par divarpus, un vÄ“l viduslaikos ir bijusi vismaz trÄ«sarpus metrus augsta! MÅ«ra bÅ«ve uz pamatiem, ar fortiem un muitas punktiem, kas militāru nozÄ«mi saglabājusi vairākus gadsimtus un stāv lÄ«dz šai dienai! Nākamgad varÄ“tu svinÄ“t celtniecÄ«bas uzsākšanas 1900. gadadienu.

Savukārt mÅ«su valdÄ«ba, lepnumā izriestu krÅ«ti, ziņo par izpļautā krÅ«mmalā (izmÄ“tātiem) standartiem atbilstoši izvietotiem pāris ruļļiem dzeloņdrāšu. Un šo te “fortifikāciju” kā lÄ«got nolÄ«gos termiņos, kuros romiešu leÄ£ioni ar mÅ«ra sienu šÄ·Ä“rsoja visu Ziemeļangliju. Nāk prātā dzejas rindas par kretÄ«nu dejošanu aiz loga, un vÄ“l visādas citādas domas nāk prātā.

Tiem, kas šai vietā cer sākt lasÄ«t mÅ«su robežatbildÄ«gās ministres Marijas Golubevas kritiku, nāksies vilties. Nu kā var sunÄ«t kādu par ministrijas vadÄ«t nemācÄ“šanu, ja šis cilvÄ“ks nekad, nekad dzÄ«vÄ“ nav bijis kaut jele kāda kantorÄ«ša vadÄ«tājs! Itin nekāda!

PašÄ krÄ«zes karstumā – acÄ«mredzot, lai ar savu nejÄ“gšanu un neprašanu kaut ko nesačakarÄ“tu, – aizbrauc atpÅ«sties kaut kur pie zilām jÅ«rām. Un ieliek publiskai apskatei pa kādai bildÄ«tei pierādÄ«jumam. Nesen no amata izlidoja Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs, kurš Kabulas krÄ«zes brÄ«dÄ« arÄ« bijis kÅ«rortā un nav gana žigli atbildÄ“jis uz telefona zvaniem.

Bet aiz Adriāna vaļņa viena kārtÄ«ba, mums aiz pāris murskuļiem dzeloņdrāšu pavisam cita – droša un prognozÄ“jama. 30 miljonus izgrābt no budžeta nedrÄ«kst bezatbildÄ«gi un nervozi, tas jādara lÄ«gani un saskaņā ar iepirkuma procedÅ«ru. Citādi sabÅ«vÄ“s tur nezin ko, plÄ“sÄ«s bikses gan “bÄ“gļiem”, gan vietÄ“jiem izpalÄ«giem.