MaÄ£isko rituÄlu varÄ
Leonards Inkins · 30.01.2021. · Komentāri (0)Bet, kad svÄ“tki jau bija pusÄ“, JÄ“zus uzgÄja TemplÄ« un sÄka mÄcÄ«t. Tad jÅ«di izbrÄ«nÄ«jÄs un sacÄ«ja: «No kurienes šis pazÄ«st rakstus, bÅ«dams bez izglÄ«tÄ«bas?» JÄ“zus viņiem atbildÄ“ja: «Mana mÄcÄ«ba nav Manis paša, bet TÄ, kas Mani sÅ«tÄ«jis. Ja kÄds grib darÄ«t Viņa prÄtu, tas sapratÄ«s, vai Mana mÄcÄ«ba ir no Dieva vai Es runÄju pats no Sevis. JÄņa evaņģēlijs, 7. nod.
Jau pirms vairÄkiem tÅ«kstošiem gadu bija ļauts uzrunÄt cilvÄ“kus un skaidrot tiem SvÄ“tos rakstus un citu. Nebija liegts paust viedokli un norÄdÄ«t uz nepareizu izpratni. Lai to drÄ«kstÄ“tu darÄ«t, nebija vajadzÄ«gi nekÄdi sertifikÄti, un vÄ“lme uzrunÄt nebija jÄsaskaņo. Tad vÄrda brÄ«vÄ«bas bija vairÄk, nekÄ tas ir šodien it kÄ demokrÄtiskÄs sabiedrÄ«bÄs un valstÄ«s, kuras dievina cilvÄ“ka tiesÄ«bas, izvÄ“les brÄ«vÄ«bu un personas datu neaizskaramÄ«bu. Ä»Äva uzrunÄt cilvÄ“kus pat tempļos, un laiks, kad un par ko runÄt, nebija jÄsaskaņo un jÄsaņem atļauja to darÄ«t.
PamÄ“Ä£iniet šodien ko tÄdu kÄdÄ baznÄ«cÄ! AtnÄkt un pateikt: «Mana mÄcÄ«ba nav Manis paša, bet TÄ, kas Mani sÅ«tÄ«jis. Ja kÄds grib darÄ«t Viņa prÄtu, tas sapratÄ«s...»
Ja šodien kÄds uzdrošinÄs paust viedokli, skaidrot valsts pastÄvÄ“šanas jÄ“gu, tautas saglabÄšanas nepieciešamÄ«bu, tad šÄdai runÄšanai ir nepieciešama varas atļauja, un runÄtÄjam jÄzina, ka pret varu nedrÄ«kst izteikt aicinÄjumus vai pat paust «nepÄrbaudÄ«tas» apsÅ«dzÄ«bas un iebilst, kad kÄdi neievÄ“ro SvÄ“tajos rakstos un valsts SatversmÄ“ teikto.
JÄbaidÄs ir ne tik daudz no valsts varas, cik no lÄ«dzcilvÄ“kiem, jo par to arÄ« šodien «meklÄ“ un nokauj». Nepietiks ar skaidrojumu: «Kas no sevis runÄ, tas meklÄ“ savu paša godu. Bet, kas meklÄ“ TÄ godu, kas Viņu sÅ«tÄ«jis, Tas ir patiess un TanÄ« nav netaisnÄ«bas. Vai Mozus jums nav devis bauslÄ«bu? Un neviens no jums bauslÄ«bu nepilda. KÄpÄ“c tad jÅ«s Mani meklÄ“jat nokaut?» JÄņa evaņģēlijs 7. nod.
MaÄ£iskÄ pasaule
Katrs cilvÄ“ks neatkarÄ«gi no rases, tautÄ«bas un citÄm orientÄcijÄm un piederÄ«bÄm tomÄ“r ir Dieva radÄ«ba. «Tad Dievs sacÄ«ja: «DarÄ«sim cilvÄ“ku pÄ“c mÅ«su tÄ“la un pÄ“c mÅ«su lÄ«dzÄ«bas; tie lai valda pÄr zivÄ«m jÅ«rÄ un pÄr putniem gaisÄ, un pÄr lopiem, un pÄr visu zemi un visiem rÄpuļiem, kas rÄpo zemes virsÅ«.»» Mozus 1. grÄmata.
Un tomÄ“r «nospiedošais» cilvÄ“ku vairums dzÄ«vo ar aplamu attieksmi pret Dievu. Pareiza izpratne par garÄ«go dzÄ«vi, par cilvÄ“ka dzÄ«ves sÅ«tÄ«bu un bÅ«tÄ«bu ir niecÄ«gam skaitam cilvÄ“ku. Vairums dzÄ«vo nevis Dieva valstÄ«bÄ, bet kÄda burvja veidotÄ maÄ£iskÄ pasaulÄ“, kur maÄ£iskos rituÄlus var «piekopt» un drÄ«kst ignorÄ“t. DažÄdi maÄ£iskie rituÄli dzÄ«vo it kÄ paši par sevi un ir kļuvuši par dzÄ«ves dažÄdošanas un bagÄtinÄšanas instrumentiem. Bet bez tiem var arÄ« iztikt. Vairums cilvÄ“ku ir pÄrliecinÄti, ka ir reÄli fizikas likumi un tÄdi ne visai reÄli maÄ£iskie likumi. Viņi nespÄ“j pieņemt, ka tas, ko tie dÄ“vÄ“ par fizikas likumiem, ir Dieva iedibinÄtie likumi.
KÄ atšÄ·irt patiesu garÄ«gu dzÄ«vi no aizraušanÄs ar maÄ£iju? VienkÄrši! Ja cilvÄ“ks dzÄ«vo, lai piepildÄ«tu Dieva gribu, tad viņš tiecas pÄ“c pareizas garÄ«gÄs dzÄ«ves, ja dzÄ«vo, lai piepildÄ«tu savas iegribas un vÄ“lmes, kuras sasniegt palÄ«dz maÄ£iskie rituÄli, tad ir maÄ£ijas pasaulÄ“.
PatiesÄ garÄ«gajÄ dzÄ«vÄ“ tam, ar kuru kÄju no gultas izkÄpÄm un kÄds kaÄ·is pÄrskrÄ“ja pÄri ceļam, nav nekÄdas nozÄ«mes, un tieši pretÄ“ji ir maÄ£iskajÄ pasaulÄ“. Tur «kÄ gadu sagaidÄ«si, tÄ gadu nodzÄ«vosi, vai ir makÄ ielikta zvīņa u.c.» ir izšÄ·iroša nozÄ«me. ArÄ« zvaigžņu stÄvoklim un horoskopa zÄ«mÄ“m. IzdomÄta nozÄ«me izdomÄtÄ pasaulÄ“ un tÄ“lotÄ dzÄ«vÄ“.
ŠÄdÄ dzÄ«vÄ“ nav patiesu vÄ“rtÄ«bu, un pati nodzÄ«votÄ dzÄ«ve sevÄ« nesatur neko derÄ«gu. VienkÄrši eksistÄ“ju, atstÄju pÄ“c sevis mÄ“slus, patÄ“rÄ“ju elektroenerÄ£iju un pÄrtiku.
MaÄ£isko rituÄlu apmÄtie ir nepÄrtrauktÄ recepšu meklÄ“jumÄ – cik reizes kas un kÄ ir jÄizdara, lai man par to bÅ«tu... Viņi ir pÄrliecinÄti, ka problÄ“ma nav viņos, viņu uzskatos un viņu rÄ«cÄ«bÄ. Neveiksmes ir tÄpÄ“c, ka neatrada pareizo maÄ£isko rituÄlu, ar kura palÄ«dzÄ«bu panÄkt vÄ“lamo, vai rituÄlu veica kļūdaini. TÅ«lÄ«t kļūdu izlabos, darbÄ«bu atkÄrtos un bÅ«s!
Ja arÄ« viņi patiesi pieļauj Dieva esÄ«bu, tad ir pÄrliecinÄti, ka ar Dievu var sarunÄt, ka, ar ÄrišÄ·Ä«gÄm darbÄ«bÄm mÄžojoties, Dievam var pielabinÄties, ka Dievam ir jÄbÅ«t atsaucÄ«gam pret viņu vajadzÄ«bÄm, citÄdi, kas tas par Dievu un kam viņiem tÄds vajadzÄ«gs.
GarÄ«gÄ dzÄ«ve
«Lai zeme izdod dzÄ«vus radÄ«jumus pÄ“c viņu kÄrtas, lopus, rÄpuļus un zemes zvÄ“rus pÄ“c viņu kÄrtas. «Un tÄ tapa. Un Dievs radÄ«ja zemes zvÄ“rus pÄ“c viņu kÄrtas un lopus pÄ“c viņu kÄrtas, un visus rÄpuļus pÄ“c viņu kÄrtas.»» 1. Mozus grÄmata.
Dievs radÄ«ja dzÄ«vniekus, piešÄ·Ä«ra tiem instinktus, un, pateicoties tam, tie spÄ“j dzÄ«vot. CilvÄ“kam viņš iedeva rakstus, kÄ dzÄ«vot, un brÄ«vu izvÄ“li – vai nu dzÄ«vot cilvÄ“ka cienÄ«gu dzÄ«vi saskaÅ†Ä ar RadÄ«tÄja gribu, vai brÄ«vas izvÄ“les rezultÄtÄ dzÄ«vot kÄ dzÄ«vniekam, vadoties no eksistences instinktiem un tikai.
Ne katrs, kurš skaļi deklarÄ“, ka dzÄ«vo garÄ«gu dzÄ«vi, apgalvo, ka pilda Dieva gribu un ir kristietis, tÄds patiesÄ«bÄ ir. Ne katrs, kurš noliedz Dieva esamÄ«bu, patiesÄ«bÄ nedzÄ«vo garÄ«gu dzÄ«vi.
Reiz jaunÄ«bÄ lasÄ«ju kÄda gudra cilvÄ“ka teikto, viņam žurnÄlisti jautÄja, kÄ atšÄ·irt, kura no konfesijÄm ir pareizÄkÄ, labÄkÄ un kura ir nevÄ“lama sekta. Viņš atbildÄ“ja, nepievÄ“rsiet uzmanÄ«bu tam, ko viņi apgalvo un ko uzstÄjÄ«gi sludina. PavÄ“rojiet, kÄ viņi dzÄ«vo paši, kÄ viņi attiecas pret saviem bÄ“rniem, pret kaimiņiem un svešiniekiem. Tie, kuru rÄ«cÄ«ba jums liksies pareizÄka, godÄ«gÄka un pieņemamÄka, arÄ« bÅ«s tie, kuru ticÄ«ba ir pareizÄka.
Reiz vÄ“roju kÄdu raidÄ«jumu, kurÄ piedalÄ«jÄs vairÄki runÄtÄji. Nebija grÅ«ti pamanÄ«t kÄdu, kurš uzstÄjÄ«gi atgÄdinÄja, piekodinÄja un citÄdi uzsvÄ“ra Dieva esamÄ«bu un savu piederÄ«bu kristiešiem. Uz to kÄds no runÄtÄjiem attrauca, ka viņš netic nekÄdam Dievam. Tas tika uztverts kÄ personisks aizvainojums un Dieva noliegums. Bet, rakstot šo, kad padomÄju, tad secinu, ka tas, kurš noliedza Dieva esamÄ«bu, manuprÄt, bija tuvÄk Dievam par to, kurš «sludinÄja». TuvÄk Dievam ir tas, kurš, pat nezinot, ka Dievs ir, vÄ“las dzÄ«vot un dzÄ«vo tÄ, kÄ to vÄ“las Dievs, nekÄ tas, kurš par to daudz runÄ, bet darbos ir citÄds.
Dieva griba
CilvÄ“ks ir grÄ“cÄ«gs. Visi cilvÄ“ki ir grÄ“cÄ«gi – gan tie, kuri to atzÄ«st, gan tie, kuri to noliedz. GrÄ“kÄ krišanas rezultÄtÄ par mÄ«lestÄ«bu dÄ“vÄ“jam to, kas patiesÄ«bÄ ir nevis Dieva ieteiktÄ tuvÄkÄ mÄ«lestÄ«ba, bet sevis mÄ«lÄ“šana pat uz citu rÄ“Ä·ina.
Ja cilvÄ“ks tic, ka Dievs ir iemiesojies cilvÄ“kÄ, lai caur savu nÄvi pavÄ“rtu iespÄ“ju cilvÄ“kiem nokļūt paradÄ«zÄ“, tad tÄdam cilvÄ“kam ir jÄpakļaujas Dieva gribai, nevis jÄpilda kÄdi maÄ£iski rituÄli, lai parÄdÄ«tu pasaulei, kÄds viņš labs un pareizs. TÄpÄ“c, ka cilvÄ“kam pakļauties kÄda gribai, pat Dieva, ir grÅ«ti, to arÄ« dÄ“vÄ“ par kristiešu varoņdarbu. Varoņdarbus veikt nav viegli, pretoties kÄrdinÄjumam arÄ« nav viegli, krist kÄrdinÄjumÄ ir viegli, un pÄrģērbt mÄ«lestÄ«bu egoisma drÄnÄs arÄ« ir vieglÄk nekÄ patiesi mÄ«lÄ“t.
Vairumam cilvÄ“ku Dievs nav vajadzÄ«gs, jo Viņš neļauj zagt, neļauj nogalinÄt, neļauj iekÄrot, neļauj... Kam viņiem tÄds Dievs, kurš liedz dzÄ«vÄ“ pašu galveno un svarÄ«gÄko, jo, ja to atņemt, tad kÄda jÄ“ga vispÄr dzÄ«vot?
PadomÄjiet, cilvÄ“ks dzÄ«vo jau tÅ«kstošiem gadu, – vai tad pa šo laiku nav iespÄ“jams iemÄcÄ«ties, saprast, secinÄt, ka tas, ko liedz Dievs, ir kaitÄ«gs ne jau Dievam, bet cilvÄ“kam pašam? Vai tad tiešÄm tÅ«kstošiem gadu ilgs laiks ir par Ä«su, lai iemÄcÄ«tos dzÄ«vot cilvÄ“cÄ«gu dzÄ«vi? Lai iemÄcÄ«tos mÄ«lÄ“t ne tikai sevi, bet arÄ« tuvÄko, lai iemÄcÄ«tos «TÄ Kunga, sava Dieva, VÄrdu pareizi lietot...», lai savu tÄ“vu un mÄti godÄtu, lai...
Industrija
ŠÄda dzÄ«vošana saskaÅ†Ä nevis ar Dieva gribu, bet, piekopjot maÄ£iskus rituÄlus, noved pie tÄ, ka cilvÄ“ks dzÄ«vo ÄrišÄ·Ä«bu pasaulÄ“. Aiz ÄrišÄ·Ä«bÄm, kas ir arÄ« Dieva piesaukšana un uzbÄzÄ«ga izrÄdÄ«šanÄs, slÄ“pjas cilvÄ“ks, kurš nespÄ“j aiz dažiem kokiem mežu redzÄ“t – kurš arÄ« laicÄ«gajÄ dzÄ«vÄ“ redz tikai ÄrišÄ·Ä«bas. Tas rada daudz industriju, kuras nodrošina šÄ«s izlikšanÄs un izrÄdÄ«šanÄs vajadzÄ«bas ar šim nolÅ«kam izmantojamiem priekšmetiem.
RezultÄtÄ cilvÄ“ks nespÄ“j uztvert skaņdarba melodiju vai tÄ harmoniju. Viņš saklausa tikai aranžējumu un pavadÄ«jumu. Skatoties filmu, viņš nepamana, ka filmÄ, izņemot attÄ“la un skaņas efektus, nav satura, teÄtrÄ« viņš pamana tikai dekorÄcijas, bet lugas bÅ«tÄ«bu nesaprot.
Viņš ir pÄrliecinÄts, ja uzzÄ«mÄ“s uz Ä·ermeņa kÄdÄ vietÄ kÄdu zÄ«mÄ“jumu «kÄ tam», tad visi viņu uzskatÄ«s par tÄdu «kÄ tas vai tÄ». Ja man bÅ«s tÄda cepure un tÄds mobilais tÄlrunis, tad es citu acÄ«s bÅ«šu tas un tas. Bieži, citu acÄ«s, tÄ arÄ« ir, bet kÄ ir ar paša acÄ«m? Vai tad tu nezini, ka neesi tas, par ko izliecies?
Šo varÄ“tu gari un plaši attÄ«stÄ«t, bet tas nav lietderÄ«gi, jo netiks lasÄ«tÄja atzÄ«ts un pielietots.
Ja kristietis ir pÄrliecinÄts, ka Dievs ir radÄ«jis cilvÄ“ku, vai tad viņš uzdrošinÄsies apgalvot, ka Dievs ne visu ir radÄ«jis skaistu? VÄrdos, protams, ne, bet darbos? Nu darbos tomÄ“r jÄpielabo lÅ«pu forma, uzacu krÄsa, matu un pat Ädas krÄsa, un jÄuzzÄ«mÄ“ kaut kas uz Ä·ermeņa, jo Dievs jau nejÄ“dz, kÄ jÄizskatÄs cilvÄ“kam...
ArÄ«, Ä£imeni veidojot, cits uz citu lÅ«kojas no ÄrišÄ·Ä«bu pozÄ«cijas. Tas ir – abi viens otram cenšas parÄdÄ«t kÄdas labÄkas ÄrišÄ·Ä«bas, bet, kad nonÄk lÄ«dz kopdzÄ«vei, izrÄdÄs, ka ietinamais papÄ«rs neatbilst saturam, un nÄkas šÄ·irties. KristietÄ«ba mÄca pretÄ“jo. IepazÄ«sti otru, iepazÄ«sti viņa sliktÄs Ä«pašÄ«bas nevis, lai nosodÄ«tu vai pÄrveidotu, bet, lai atbildÄ“tu uz jautÄjumu, vai es to spÄ“šu paciest, vai es ar to spÄ“šu samierinÄties. Ja ne, tad nekrÄp sevi un neveido Ä£imeni, kura jau rÄ«t bÅ«s jĚķir, un bÄ“rni paliks bez vecÄkiem. BÅ«s par vienu traģēdiju vairÄk, kuras varÄ“ja arÄ« nebÅ«t, ja nedzÄ«votu ÄrišÄ·Ä«go rituÄlu pasaulÄ“, bet ieklausÄ«tos Dieva vÄrdÄ.
Bez Dieva
Sakiet, vai zinÄt, ko visvairÄk neieredz tas cilvÄ“ks, kurš dzÄ«vo maÄ£isko rituÄlu pasaulÄ“? Spoguli, jo tas rÄda viņu un ne tikai viņu, ja nav greizs, tÄdu, kÄds viņš un pÄrÄ“jie ir patiesÄ«bÄ, nevis tÄdu, kÄds viņš gribÄ“tu izskatÄ«ties. Kas ir jÄdara, kÄ tas jÄrisina, lai tas, ko rÄda spogulis, atbilstu tam, kas ir realitÄtÄ“? DomÄ cilvÄ“kam jÄmainÄs? NÄ“, ir vienkÄršÄks un ÄtrÄks risinÄjums, jÄsasit spogulis, un uz pieres jÄuzraksta: «Esmu Rembo vai pats labÄkais, pats gudrÄkais, nu, gandrÄ«z...» Un lieta darÄ«ta. Bet, ja ierauj gramus simts, tad arÄ« pats tam notici...
Visi mÄ“Ä£inÄjumi uz Zemes radÄ«t paradÄ«zi ir bijuši neveiksmÄ«gi. MÄ“Ä£inÄja gan atcelt verdzÄ«bu, gan atņemt varu aristokrÄtiem, gan likvidÄ“t monarhijas, gan ieviest demokrÄtiju, gan vÄrda brÄ«vÄ«bu, gan lÄ«dztiesÄ«bu, gan atbrÄ«vot sievieti no vÄ«riešu ekspluatÄcijas, bet rezultÄts nekÄds, jo tajÄ visÄ aizvien mazÄk ir Dieva. Bez Dieva cilvÄ“ks neko nespÄ“j, laiks to atzÄ«t, lai nekristu vÄ“l dziļÄkÄ aizÄ, kurÄ jau kaudzÄ“m ir galvaskausu un nomocÄ«to kaulu.
Varat meklÄ“t arÄ« mani un nogalinÄt, bet tas nemainÄ«s bÅ«tÄ«bu. Viss, kas nav no Dieva, ir no velna, lai arÄ« kÄdiem vÄrdiem un meldiņiem to apgalvo.
PÄrfrÄzÄ“jot JÄņa evaņģēliju: es zinu, kÄpÄ“c mani meklÄ“jat, lai nokautu tÄpÄ“c, ka pie vainas ir spogulis...
P. S. Reiz kÄds centÄ«gs izlÅ«ks, rakstot ziņojumus, nonÄca pie secinÄjuma, ka tos priekšniecÄ«ba nelasa. Lai par to pÄrliecinÄtos, viņš ziņojumus sÄka parakstÄ«t ar «apskauju un skÅ«pstu». IzrÄdÄ«jÄs, ka patiešÄm nelasa, jo, ja lasÄ«tu, tad bÅ«tu reakcija...
Padomju gados bija kÄda padomju Latvijas mÄkslas filma, kurÄ bÄ“rni brÄ«vÄ dabÄ diskutÄ“ja. Kad kÄdam puikam aptrÅ«kÄs sakÄmais, viņš izmantoja dzelzs argumentu, sakot oponentei: «.. bet tev ir lÄ«kas kÄjas...!», tas ir pÄriet no bÅ«tÄ«bas uz cilvÄ“ka Ä«pašÄ«bu un personÄ«bas apspriešanu – tu pats tÄds!
Ja gadÄ«jumÄ kÄdam lasÄ«tÄjam vai lasÄ«tÄjai rodas doma, ka ir sliktie un labie un es esmu viens no labajiem, tad steidzu jÅ«s nomierinÄt, arÄ« es neesmu labo pulkÄ. Uz manas grÄmatas vÄka ir rakstÄ«ts: «Ja Dievs ir taisnÄ«gs, tad es esmu pagalam.» Ja Dievs man atdarÄ«s to, ko esmu nodarÄ«jis citiem, tad esmu pagalam.
KÄpÄ“c šo rakstu? TÄpÄ“c, ka apzinos un ar nožēlu atzÄ«stu, ka neesmu pareizÄ kompÄnijÄ, un bez lÅ«košanÄs spogulÄ« zinu, ka dzÄ«voju aplami.
Tie, kuri grib darÄ«t Viņa prÄtu, sapratÄ«s.
Labu vēlot, ne jums, bet spogulim, jo jums arī bez maniem vēlējumiem ir labi,