LZS jaunais Å¡efs Armands Krauze piesaka sevi kÄ populistu
Fanija Golda · 15.04.2019. · Komentāri (0)Pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm neviens neticÄ“ja, ka Zaļo un Zemnieku savienÄ«ba (ZZS) cietÄ«s tik lielus zaudÄ“jumus. Visi zinÄja, ka ZZS ir valdošÄ partija, tÄs pÄrstÄvis MÄris KuÄinskis bija premjerministrs, un daudzus vadošus amatus valsts struktÅ«rÄs ieņēma ZZS biedri.
ŠÄ·iet, Saeimas vÄ“lÄ“šanu rezultÄti bija nopietns šoks ne tikai nosacÄ«ti mazajam skaitam ZZS atbalstÄ«tÄju, bet arÄ« daudziem politikas vÄ“rotÄjiem – ZZS ir lielÄkais vÄ“lÄ“šanu zaudÄ“tÄjs, kas 6.oktobrÄ« piedzÄ«voja lielÄko izgÄšanos savÄ politiskajÄ vÄ“sturÄ“. ŠajÄ SaeimÄ ZZS tika izslÄ“gta no valdošÄs koalÄ«cijas un zaudÄ“ja visus amatus valdÄ«bÄ, principÄ tika kÄrtÄ«gi pazemota.
Izteikti dažÄdi viedokļi par iemesliem, kÄpÄ“c ZZS cieta tik lielus zaudÄ“jumus vÄ“lÄ“šanÄs. Ir skaidrs, ka sava nozÄ«me bija ZZS Ä«stenotajai politikai, piemÄ“ram, veselÄ«bas jomÄ un nodokļu reformas Ä«stenošanÄ. CiniskÄ veidÄ savu attieksmi pret vÄ“lÄ“tÄjiem demonstrÄ“ja arÄ« ZZS pašvaldÄ«bu vadÄ«tÄji, piemÄ“ram, Ventspils mÄ“rs Aivars Lembergs un JÅ«rmalas mÄ“rs Gatis Truksnis.
TomÄ“r liekas ticamÄk, ka vÄ“lÄ“tÄjiem vienkÄrši ir apnikuši tie standarti, ko gadiem ilgi uzspieda ZZS. Par to liecina tas, ka ievÄ“rojama daļa bijušo ZZS vÄ“lÄ“tÄju šajÄs vÄ“lÄ“šanÄs nobalsoja par populistisko Kaimiņa partiju.
Šie cilvÄ“ki arÄ« agrÄk bija pieraduši klausÄ«ties dažÄdos populistiskos paziņojumos, ko izteica, piemÄ“ram, ZZS pašvaldÄ«bu vadÄ«tÄji, bet ikdienÄ iedzÄ«votÄji redzÄ“ja ZZS pÄrstÄvju liekulÄ«go rÄ«cÄ«bu un “savÄ“jo” atbalstÄ«šanu. IespÄ“jams, tas izskaidro, kÄpÄ“c šie cilvÄ“ki tik viegli pievÄ“rsÄs citiem populistiem, šajÄ gadÄ«jumÄ Kaimiņa partijai.
Daudziem bija apnikusi ZZS kultivÄ“tÄ kolhozu priekšsÄ“dÄ“tÄju stila domÄšana, par kuras simboliem var nosaukt, piemÄ“ram, bijušo zemkopÄ«bas ministru JÄni DÅ«klavu un Jelgavas mÄ“ru Andri RÄviņu. Kaut arÄ« DÅ«klavs dalÄ«ja ievÄ“rojamus ES lÄ«dzekļus, tie nonÄca galvenokÄrt lielzemnieku rÄ«cÄ«bÄ, par ko bija neapmierinÄti daudzi bioloÄ£iskie zemnieki un mazie un vidÄ“jie zemnieki. Daudzi no viņiem ir izteikušies, ka ir pÄ“dÄ“jais laiks pievÄ“rst uzmanÄ«bu arÄ« šÄ«m saimniecÄ«bÄm.
Noteiktu zÄ«mogu ZZS uzliek Lemberga atrašanÄs šajÄ partiju apvienÄ«bÄ. KÄ zinÄms, ZSS veido Äetras partijas – Latvijas Zemnieku savienÄ«ba un Latvijas ZaÄ¼Ä partija, kÄ arÄ« reÄ£ionÄlÄs partijas “Latvijai un Ventspilij” un LiepÄjas partija. Kaut arÄ« formÄli Lembergs vada Ventspils partiju, neviens nešaubÄs par viņa lielo ietekmi ZZS.
Ne velti Ventspils mÄ“rs Lembergs, kurš tiek saukts par smagos noziegumos apsÅ«dzÄ“to un kuram ir piemÄ“rots drošÄ«bas lÄ«dzeklis, liedzot pienÄkumu pildÄ«šanu, regulÄri piedalÄ«jÄs valdošÄs koalÄ«cijas apspriedÄ“s pagÄjušÄs Saeimas laikÄ. LeÄ£endÄri ir arÄ« stÄsti par Ventspilij atvÄ“lÄ“ta kabineta atrašanos ZemkopÄ«bas ministrijÄ netÄlu no DÅ«klava kabineta, tÄ netieši liecinot par patieso Lemberga ietekmi ES naudas dalÄ«šanÄ LatvijÄ.
ŠobrÄ«d ZZS darbojas Saeimas opozÄ«cijÄ. Pirms vÄ“lÄ“šanÄm tika apspriesta versija par valdošÄs koalÄ«cijas veidošanu, kurÄ bez “Saskaņas” un Kaimiņa partijas iesaistÄ«tos arÄ« ZZS. DomÄjams, vairÄkiem ZZS biedriem šÄds variants liktos pieņemams, tomÄ“r ZZS neriskÄ“ja tik krasi mainÄ«t savu tÄ“lu vÄ“lÄ“tÄju acÄ«s un no latviešu zemnieku aizstÄvjiem kļūt par “Saskaņas” mazo brÄli.
Ir tikai loÄ£iski pieņemt, ka ZZS varÄ“tu bÅ«t konstruktÄ«va opozÄ«cijas partija. TÄpÄ“c diezgan pÄrsteidzoši ir redzÄ“t, ka vairÄkos gadÄ«jumos ZZS cenšas lÄ«dzinÄties populismÄ ne tikai “Saskaņai”, bet arÄ« Kaimiņa partijas atkritÄ“jam Aldim Gobzemam. Ir jocÄ«gi skatÄ«ties, kÄ, piemÄ“ram, Armands Krauze, kurš agrÄk izskatÄ«jÄs racionÄli domÄjošs, pÄ“kšÅ†i no Saeimas tribÄ«nes stÄsta pilnÄ«gas muļķības un izkliedz dažÄdus saukļus, prasot KrišjÄņa Kariņa demisiju, Ätru OIK atcelšanu un citas neizpildÄmas prasÄ«bas.
Nav šaubu, ka ZZS centÄ«sies izgÄzt VARAM ministra Jura PÅ«ces pieteikto administratÄ«vi teritoriÄlo reformu. Liela daļa pašvaldÄ«bu vadÄ«tÄju ir ZZS biedri, kuri nevÄ“lÄ“sies atteikties no saviem amatiem un iespÄ“jÄm tÄ“rÄ“t pašvaldÄ«bu lÄ«dzekļus pÄ“c saviem ieskatiem. ŠÄ« reforma nav izdevÄ«ga ZZS, kas zaudÄ“s ietekmi reÄ£ionos.
DzirdÄ“ts viedoklis, ka ZZS, jo Ä«paši tÄs lielÄkajai partijai – Latvijas Zemnieku savienÄ«bai ir jÄmaina imidžs, atsakoties no kolhozu priekšsÄ“dÄ“tÄju domÄšanas veida un “savÄ“jo” piebarošanas reÄ£ionos. Ir skaidrs arÄ«, ka tas bÅ«s grÅ«ts uzdevums, jo nozÄ«mÄ“ to, ka Latvijas Zemnieku savienÄ«ba ir jÄveido faktiski no jauna, atbrÄ«vojoties no vecbiedru uzspiestajiem standartiem.
Tas nebÅ«s viegli, par ko liecina, piemÄ“ram, šÄ«s partijas ilgstošÄ vadÄ«tÄja Augusta Brigmaņa atkÄrtota kandidÄ“šana partijas priekšsÄ“dÄ“tÄja amatam. BÅ«tu tikai loÄ£iski, ka Brigmanis atteiktos no šÄ« amata pÄ“c smagÄ ZZS zaudÄ“juma Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs. TomÄ“r Brigmanis uzskata, ka jÄturpina rullÄ“t pa vecam, saglabÄjot iepriekšÄ“jÄs privilÄ“Ä£ijas lielzemniekiem un pašvaldÄ«bu vadÄ«tÄjiem. Brigmanis jau ir paziņojis, ka jÄrÄ«ko pašvaldÄ«bu referendumi pirms plÄnotÄs reformas, kas paredz daudzu pašvaldÄ«bu apvienošanu. Brigmanis uzskata, ka reforma ir tikai mÄ“Ä£inÄjums kaitÄ“t ZZS pozÄ«cijÄm laukos.
Sestdien notikušajÄ Latvijas Zemnieku savienÄ«bas kongresÄ par priekšsÄ“dÄ“tÄju tika ievÄ“lÄ“ts Armands Krauze. BÅ«s interesanti skatÄ«ties, vai viņš spÄ“s mainÄ«t Latvijas Zemnieku savienÄ«bas un lÄ«dz ar to arÄ« visas ZZS darbÄ«bu, kas ļautu atjaunot vÄ“lÄ“tÄju uzticÄ«bu un nodrošinÄt panÄkumus nÄkamajÄs pašvaldÄ«bu un Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs.
Pirms tam gan Krauzem bÅ«tu ieteicams pÄrstÄt trenÄ“ties populismÄ un pÄrtraukt runÄt muļķības no Saeimas tribÄ«nes, mÄ“Ä£inot pÄrspÄ“t “Saskaņu” un Gobzemu. LÄ«dzÄ«gi arÄ« citiem ZZS biedriem vajadzÄ“tu mainÄ«t savu gadu desmitiem lietoto retoriku un atteikties no kolhozu priekšsÄ“dÄ“tÄju tÄ“višÄ·Ä«gÄ pamÄcÄ«bu stila, kÄ arÄ« atbrÄ«voties no Lemberga Ä“nas savÄ darbÄ«bÄ.