Iesaki rakstu:

Beidzot Eiropai un visai Rietumu pasaulei par nelaimi, bet par „laimi” Kremlim ir sākusies atklāta Baltkrievijas militarizÄ“šana un tās aktÄ«vāka iesaistÄ«šana Kremļa sen jau uzsāktajā hibrÄ«dkarā pret NATO. Var teikt, ka Lukašenko vairs nav režīms, jo Lukašenko pats ir kļuvis par Putina režīma sastāvdaļu.

Kremļa stratÄ“Ä£ija šajā virzienā jau atkal ir atmaksājusies, jo bez neviena šÄviena Krievijas Bruņotajiem spÄ“kiem ir izdevies palielināt savu klātbÅ«tni šajā „suverÄ“najā” postpadomju valstÄ«. Turklāt tiek aktÄ«vi savstarpÄ“ji integrÄ“ti abu valstu bruņotie spÄ“ki. Lukašenko tam ir piekritis, lai saglabātu varu pār Baltkrievijas teritoriju un paglābtu savu ādu no baltkrievu tautas.

Ne velti Putins un Lukašenko šogad ir tikušies daudz biežāk nekā citus gadus. Viņi tikās arÄ« Ä«si pirms abu valstu „kopÄ«go” mācÄ«bu „ZAPAD-2021” sākuma. Šo tikšanos es gribÄ“tu nosaukt par Baltkrievijas okupācijas sākumu, jo šÄ«s tikšanās laikā pilnÄ«gi visos apspriestajos jautājumos dominÄ“ja Putins un visi pieņemtie lÄ“mumi tika pieņemti tikai un vienÄ«gi Kremļa interesÄ“s, lai tikai Lukašenko varÄ“tu palikt par tādu kā Baltkrievijas pārvaldnieku, proti, par Putina vasali.

ArÄ« pÄ“c tam notikušÄs „kopÄ«gās” militārās mācÄ«bas tika izvÄ“rstas ar plašu un efektÄ«gu vÄ“rienu, demonstrÄ“jot NATO Krievijas un Baltkrievijas „Savienotās” valsts  bruņoto spÄ“ku plaša mÄ“roga uzbrukuma manevros pie pašÄm rietumvalstu robežām. Kremļa oficiālie informācijas kanāli ziņoja, ka mācÄ«bās piedalÄ«jās 200 000 militārpersonas, no kurām 12 800, ieskaitot 2 500 karavÄ«rus, veica uzticÄ“tos mācÄ«bu uzdevumus Baltkrievijas teritorijā. Visticamāk šie skaitļi neatbilst patiesÄ«bai. MācÄ«bās tika iesaistÄ«ts daudz vairāk militārā personāla un kaujas tehnikas.

MācÄ«bu ietvaros no Krievijas Baltkrievijā ieradās kara tehnika un militārpersonas, kas šajā valsti paliks arÄ« pÄ“c mācÄ«bām. Cik zināms, jau 8. septembrÄ« Baranoviču lidlaukā (Baltkrievijā) ieradās pirmie krievu iznÄ«cinātāji, kas tikšot izmantoti krievu un baltkrievu kopÄ«gā kaujas mācÄ«bu centra darbÄ«bas ietvaros.

PatiesÄ«bā Kremlis jau kopš septembra sākuma izdarÄ«ja pastiprinātu spiedienu uz Lukašenko režīmu, kā rezultātā Putina kliÄ·e ir strauji palielinājusi savu ietekmi Baltkrievijā. PÄ“c Putina un Lukašenko tikšanās, kas notika 9. septembrÄ«, tika oficiāli paziņots par Baltkrievijas un Krievijas integrācijas programmas 28 punktiem. Es teiktu, ka tie ir 28 soļi, kas jāveic, lai Kremlis pabeigtu Baltkrievijas okupÄ“šanu.

Neskatoties uz to, neviens, izņemot pašu Putinu un Lukašenko, nav redzÄ“jis šo dokumentu. Abas puses plāno to parakstÄ«t novembrÄ«. Ja nekas nemainÄ«sies, tad vienu dienu novembrÄ« mÄ“s varÄ“sim vÄ“rot Kremļa un Baltkrievijas propagandas kanālos, kā krimnašisti iziet ielās, droši vien skandÄ“jot „Belarus naš”.

Tāds, lÅ«k, izskatās tas nevienam tā Ä«sti lÄ«dz galam nesaprotamais hibrÄ«dkarš, proti, daudzi domāja, ka „ZAPAD-2021” piesegā notiks situācijas saasināšanas Donbasā, kam varÄ“tu sekot tālāka uzbrukuma virzÄ«ba pret Ukrainu lÄ«dz tās galÄ«gai okupÄ“šanai, bet patiesÄ«bā tas viss tika darÄ«ts, lai iedzÄ«tu stÅ«rÄ« Lukašenko.

LÄ«dz ar Lukašenko paziņojumiem par Baltkrievijas gatavÄ«bu turpināt tālāku integrÄ“šanos Krievijas Federācijā krievu karavÄ«ru klātbÅ«tne šajā valstÄ« izskatās visai saprotama un nevienam, iespÄ“jams, pat nerada ne mazākās aizdomas, ko šeit dara krievu kara tehnika un militārais personāls.

ArÄ« paša Lukašenko retorika ir krasi mainÄ«jusies, vÄ“l gadu iepriekš viņš uzvedās un runāja kā Baltkrievijas neatkarÄ«bas sargātājs, bet tagad, tiekoties ar Putinu, viņš dzied pilnÄ«gi citu dziesmiņu: „Ja mums radÄ«sies vajadzÄ«ba izveidot pavisam ciešas attiecÄ«bas, vÄ“l ciešÄkas, nekā tās bÅ«s „Savienotās valsts” ietvaros, mÄ“s ar Putinu to izdarÄ«sim elementāri.”

Savukārt Kremlis viltÄ«gi nesteidzas tik ļoti publiski runāt par „Savienotās valsts” izveidi, jo no sākuma tas vÄ“las iegÅ«t pilnÄ«gu kontroli pār Baltkrievijas svarÄ«gākajām ekonomikas nozarÄ“m un panākt pÄ“c iespÄ“jas lielāku krievu armijas klātbÅ«tni baltkrievu zemÄ“, jo pÄ“c tam birokrātijas sakārtošana vairs nebÅ«s tik bÅ«tiska.

Jā, Putins runā par to, ka nākotnÄ“ varÄ“tu tikt izveidots abu valstu „savienotais” parlaments, bet, kad tas notiks un vai tas vispār notiks, neviens nezina. Viens ir skaidrs, kad Kremlis bÅ«s ieguvis kontroli pār Baltkrievijas ekonomiku un izvÄ“rsis Baltkrievijā savu armiju, par „Savienotās” valsts „savienoto” parlamentu neviens vairs nerunās.

Protams, Lukašenko to labi saprot un mÄ“Ä£inās tirgoties, bet šoreiz situācija ir mainÄ«jusies, nav vairs atlicis viņam daudz vietas manevriem. BÅ«tÄ«bā Lukašenko ir tikai divas iespÄ“jas. Vai nu kļūt par Putina vasali pārdodot Baltkrievijas suverenitāti Kremlim, paliekot nomināli par tās pārvaldnieku, vai doties bÄ“gļu gaitās ciemos pie Janukoviča uz Rostovu.

ZÄ«mÄ«gi, ka „ZAPAD-2021” laikā Baranoviču poligonā Lukašenko publiski paziņoja, ka Baltkrievijas Bruņotie spÄ“ki no Krievijas iepirks apbruņojumu gandrÄ«z viena miljarda ASV dolāru vÄ“rtÄ«bā. Baltkrievija plāno iegādāties no Kremļa vairākus desmitus kara lidmašÄ«nu un helikopteru, kā arÄ« TOR-M2 un S-400 zenÄ«traÄ·ešu sistÄ“mas. Zemiskākais ir tas, kas Lukašenko plānoto apbruņojuma iegādi no Kremļa attaisno ar nepieciešamÄ«bu atbildÄ“t uz apdraudÄ“jumu, kas nāk no NATO un Ukrainas puses. „Mums ir jāgatavojas – 1200 km gara robeža ar Ukrainu. Mums nāksies noslÄ“gt arÄ« šo perimetru,” teica Lukašenko.

IespÄ“jams, ka Lukašenko paziņojums par apbruņojuma iegādi no Krievijas ir vienkārša bezierunu pakļaušanās Putina prasÄ«bām. Cita izskaidrojuma neredzu, jo laikā, kad Baltkrievijai trÅ«kst naudas lÄ«dzekļu kaut vai COVID-19 pandÄ“mijas apkarošanai, tomÄ“r atrodas viens miljards, ko iztÄ“rÄ“t raÄ·etÄ“s. Tā ir Kremļa taktika, proti, iedzÄ«t Baltkrieviju vÄ“l lielākos parādos un palielināt Minskas ekonomisko atkarÄ«bu no Maskavas.

Tagad Kremļa galvenais uzdevums ir turpināt Baltkrievijas militarizÄ“šanu un Krievijas Bruņoto spÄ“ku izvÄ“ršanu Baltkrievijas teritorijā, draudot ar militāru agresiju Ukrainai un pārÄ“jām „draudzÄ«gajām” Austrumeiropas valstÄ«m.

IespÄ“jams, ka jau tuvākajā laikā, visticamāk lÄ«dz gada beigām, baltkrievu un krievu kopÄ«gais gaisa un pretgaisa aizsardzÄ«bas spÄ“ku kaujas mācÄ«bu centrs Baranovičos var kļūt par kārtÄ«gu Krievijas militāro bāzi. Ja Kremlis, piemÄ“ram, izvÄ“rstu vÄ“l papildu pretgaisa aizsardzÄ«bas raÄ·ešu kompleksus Baltkrievijas teritorijā, tad Ukrainas gaisa telpa tiktu pilnÄ«bā nosegta. Protams, ka tuvākajā laikā Baltkrievijā ieradÄ«sies vÄ“l vairāk dažāda ranga „tehnisko speciālistu” un „militāro padomnieku”, kā likums, tie ir vairāki tÅ«kstoši lÄ«dz zobiem apbruņotu karavÄ«ru.

Pašas mācÄ«bas „ZAPAD-2021” šinÄ« kontekstā nav nekas Ä«pašs, jo to mÄ“rÄ·is šoreiz bija tikai pakaitināt Rietumus un parādÄ«t to, kā varÄ“tu izskatÄ«ties potenciālie draudi, kas varÄ“tu izprovocÄ“t reālu situācijas eskalāciju uz robežas ar NATO dalÄ«bvalstÄ«m. Bet nevar nepiekrist virknei ārvalstu un pašmāju ekspertu, ka šo mācÄ«bu laikā Kremļa spÄ“ki veica uzbrukuma manevrus. To uzdevums bija nevis uzlabot aizsardzÄ«bas spÄ“jas, bet gan attÄ«stÄ«t kaujas iemaņas plaša mÄ“roga uzbrukuma veikšanai pret NATO.

Neskatoties uz Krievijas spÄ“ku savilkšanu pie Ukrainas robežām un Baltkrievijas ievilkšanu hibrÄ«dkarā pret Baltijas valstÄ«m, nostādot Lukašenko režīmu ļoti neapskaužamā situācijā, pagaidām galvenie uzbrukumi notiek informācijas telpā ar mÄ“rÄ·i pastiprināt spiedienu ne tik daudz uz Rietumiem, cik uz pašu Baltkrieviju. Kremlis ļoti veiksmÄ«gi turpina izmantot Lukašenko, ar kura rokām veikt hibrÄ«duzbrukumus Eiropai.

Lukašenko pÄ“dÄ“jā laikā paustais pilnÄ«bā sakrÄ«t ar Kremļa propagandas vÄ“stÄ«jumiem. Kremlis savā veidā izmanto Lukašenko agresÄ«vo retoriku, lai caur puÄ·Ä“m izteiktu draudus un ultimātus Rietumiem. RespektÄ«vi tagad Lukašenko mÄ“Ä£ina pārdot izdomājumus un melus par Rietumu un Ukrainas radÄ«tajiem draudiem Baltkrievijas suverenitātei, bet bÅ«s interesanti pavÄ“rot kā Lukašenko notirgos baltkrievu tautai viņu valsts suverenitātes un neatkarÄ«bas iznÄ«cināšanu, to pievienojot Krievijas Federācijai.

BÅ«tÄ«bā Krievijas un Baltkrievijas, jeb pareizāk bÅ«tu teikt, Putina un Lukašenko režīmu militārā sadarbÄ«ba uzskatāma par draudu Eiropas SavienÄ«bai, it sevišÄ·i Baltijas valstÄ«m un Polijai. To pierāda arÄ« mums visiem labi zināmā it kā Lukašenko radÄ«tā migrantu krÄ«ze uz mÅ«su robežām, bet nešaubos par to, ka šÄ« „izcilā” hibrÄ«dkara operācija tika izplānota KremlÄ«, nevis Minskā.

KrÄ«ze vÄ“l nav beigusies tāpat kā Krievijas militāro vienÄ«bu klātbÅ«tne Baltkrievijas teritorijā. Plānots, ka krievu armija atstās Baltkrieviju oktobra vidÅ«, tātad labu brÄ«di pÄ“c Krievijas Domes vÄ“lÄ“šanām (17.-19. septembris). Ä»oti iespÄ“jams, ka pÄ“c Domes vÄ“lÄ“šanām, krievu vienÄ«bām tiks dots kāds Ä«pašs kaujas uzdevums. TāpÄ“c joprojām varam sagaidÄ«t dažādas provokācijas nākamā mÄ“neša laikā.

LÄ«dzÄ«ga krievu spÄ“ku klātbÅ«tnes paplašināšanā Krimas pussalā beidzās ar tās pievienošanu Krievijas Federācijai, tagad kaut kas lÄ«dzÄ«gs notiek Baltkrievijā.