LÅ«gums par ekonomiskÄ bÄ“gļa statusa pieÅ¡Ä·irÅ¡anu
Sabiedrisko organizÄciju pÄrstÄvji* · 14.12.2017. · Komentāri (18)Ar 1995.gada 21.jÅ«nija likumu «Par namÄ«pašumu denacionalizÄciju Latvijas RepublikÄ» tika denacionalizÄ“ta 10 321 mÄja jeb 78 046 dzÄ«vokļi, kas skÄra aptuveni 250 000 – 300 000 cilvÄ“ku.
Īrnieki, kuri dzÄ«voja denacionalizÄ“tajÄs mÄjÄs, paļÄvÄs, ka viņu intereses bÅ«s ievÄ“rotas, likumÄ«gi piešÄ·irtais dzÄ«voklis tiks kompensÄ“ts, jo zinÄja, ka viņu dzÄ«voklis tiek atdots trešai personai, nav privatizÄ“jams.
DarÄm zinÄmu, ka šis likums dzÄ«vokļu Ä«rniekus sadalÄ«ja atšÄ·irÄ«gÄs šÄ·irÄs. Vienai Ä«rnieku grupai, protams, ar citu likumu, piešÄ·Ä«ra tiesÄ«bas Ä«rÄ“tos dzÄ«vokļus privatizÄ“t, iegÅ«t Ä«pašumÄ. Otra Ä«rnieku grupa, kuri uz tÄda paša tiesÄ«gi noslÄ“gta Ä«res lÄ«guma pamata tika piešÄ·irti Ä«res dzÄ«vokļi, pret pašu gribu nokļuva otrÄs, diskriminÄ“tÄs šÄ·iras Ä«rnieku grupÄ, kam privatizÄcijas tiesÄ«bas vai kompensÄciju valsts liedza.
IzrÄdÄ«jÄs, ka ar valsts atšÄ·irÄ«gu attieksmi, “likumisku diskriminÄciju” šiem Ä«rniekiem aptuveni 90% gadÄ«jumu atņem tiesÄ«bas uz dzÄ«vokļa privatizÄciju bez kompensÄcijas, tanÄ« pat laikÄ pÄrkÄpjot Satversmi, veselu virkni valsts pieņemto un spÄ“kÄ esošo likumu un starptautisko tiesÄ«bu normas, proti, šai Ä«rnieku grupai, kuri dzÄ«voja 10 321 denacionalizÄ“tajÄ mÄjÄ, valsts, laužot noslÄ“gto Ä«res lÄ«gumu, viņu dzÄ«vokļus atdeva trešai personai, liedza privatizÄciju un bez kompensÄcijas.
Tas nozÄ«mÄ“, ka bez brÄ«dinÄjuma un saskaņošanas tika lauzts ar valsti noslÄ“gtais dzÄ«vokļa Ä«res lÄ«gums, kas ar likumu pielÄ«dzinÄts ierakstam zemesgrÄmatÄ, lÄ«gums, kas atbilst Civillikuma 1587. pantÄ un turpmÄkos pantos noteiktÄm tiesÄ«bÄm, kur noteikts, ka tiesÄ«gi noslÄ“gts lÄ«gums uzliek lÄ«dzÄ“jam pienÄkumu izpildÄ«t apsolÄ«to, un ne darÄ«juma sevišÄ·ais smagums, ne arÄ« vÄ“lÄk radušÄs izpildÄ«šanas grÅ«tÄ«bas nedod vienai pusei tiesÄ«bu atkÄpties no lÄ«guma, kaut arÄ« atlÄ«dzinot otrai zaudÄ“jumus. Šis likums Ä«rniekiem garantÄ“ atlÄ«dzÄ«bu, jo Ä«res lÄ«gums Ä«res noteikumi tik lauzti, krasi pasliktinot Ä«res tiesiskÄs attiecÄ«bas, jo tika mainÄ«ti visi lÄ«guma noteikumi.
SpÄ“ka stÄjušais Civillikuma 3. pants arÄ« nosaka, ka „katra civiltiesiska attiecÄ«ba apspriežama pÄ“c likumiem, kas bijuši spÄ“kÄ tad, kad šÄ« attiecÄ«ba radusies, pÄrgrozÄ«jusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegÅ«tÄs tiesÄ«bas”. Tas nozÄ«mÄ“, ka lauzt minÄ“to Ä«res lÄ«gumu bez kompensÄcijas un zaudÄ“juma atlÄ«dzinÄšanas nebija tiesiski.
TÄtad minÄ“tÄ Ä«res lÄ«guma pÄrkÄpuma gadÄ«jumÄ ir jÄnodrošina ATLĪDZĪBA.
Pašlaik Ekonomikas ministrija (EM) atkÄrtoti ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru KabinetÄ likumprojektu „DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums”, kas ir 2014.gadÄ SaeimÄ noraidÄ«tÄ likuma analoga brÄÄ·is, kas jau publikÄcijÄs nodÄ“vÄ“ts kÄ kÄrtÄ“jais ekonomisko bÄ“gļu akts. Ar šajÄ likumÄ iestrÄdÄtÄm represijÄm paredz pakļaut atlikušo apmÄ“ram 60 000 denacionalizÄ“to mÄju Ä«rniekus ar nepanesamu Ä«res maksu, ar Ä«res lÄ«guma termiņu ierobežojumiem, ar vienpusÄ“jiem Ä«res maksas noteikumiem un atņemot CL 1229. pantÄ paredzÄ“tÄs tiesÄ«bas Ä«rnieka Ä£imenes locekļiem.
Veidojas bÄ«stams Ä«rnieku tiesÄ«bu ierobežošanas precedents.
VairÄku sabiedrisko organizÄciju pÄrstÄvji uz šo likumprojektu ir izteikuši iebildumus, priekšlikumus un protestu. DenacionalizÄ“to mÄju Ä«rnieku aizstÄvju organizÄcijas ierosinÄjumi netiek ņemti vÄ“rÄ. Nav izslÄ“gts, ka tik drastiska likumprojekta virzÄ«šana pieņemšanas procedÅ«rai Ministru kabinetÄ un SaeimÄ, varÄ“tu bÅ«t saistÄ«ta ar attiecÄ«go amatpersonu vai partiju sponsoru iemaksu atstrÄdÄšanai.
InformÄ“jam, ka minÄ“tais mÅ«su juristu skatÄ«jumÄ ir nopietns Latvijas Satversmes 91.panta pÄrkÄpums, kas nosaka, ka visi cilvÄ“ki LatvijÄ ir vienlÄ«dzÄ«gi likuma un tiesas priekšÄ, tiesÄ«bas tiek Ä«stenotas bez jebkÄdas diskriminÄcijas un 96. panta - ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz … mÄjokļa … neaizskaramÄ«bu, ka šis likumprojekts neatbilst vairÄkÄm citÄm tiesÄ«bu normÄm.
1990. 4.maija AugstÄkÄ Padome pieņēma deklarÄciju „Par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu”, kuras 8.pantÄ noteica: „GarantÄ“t Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastÄvÄ«gi dzÄ«vo Latvijas teritorijÄ, sociÄlÄs, ekonomiskÄs un kultÅ«ras tiesÄ«bas, kÄ arÄ« politiskÄs brÄ«vÄ«bas, kuras atbilst vispÄratzÄ«tÄm starptautiskÄm cilvÄ“ktiesÄ«bu normÄm …” ŠÄ«s tiesÄ«bas netiek ievÄ“rotas.
Ar pÄrskatÄ«tÄs Eiropas SociÄlÄs hartas 31. panta 1. punktu, kurÄ teikts: “Lai nodrošinÄtu efektÄ«vu tiesÄ«bu uz dzÄ«vesvietu, LÄ«gumslÄ“dzÄ“jas puses apņemas veikt sekojošus pasÄkumus - nodrošinot vienlÄ«dzÄ«gus nosacÄ«jumus, lai iegÅ«tu dzÄ«ves vietu.”, kÄ arÄ« pretrunÄ ar StarptautiskÄ pakta par ekonomiskajÄm, sociÄlajÄm un kultÅ«ras tiesÄ«bÄm 11. panta 1. punktu: “ŠÄ pakta dalÄ«bvalstis atzÄ«st katra cilvÄ“ka tiesÄ«bas uz viņam un viņa Ä£imenei atbilstošu dzÄ«ves lÄ«meni. Tas ir nepieciešamais uzturs, apģērbs un mÄjoklis, un tiesÄ«bas nemitÄ«gi uzlabot dzÄ«ves apstÄkļus. DalÄ«bvalstis veiks nepieciešamos pasÄkumus, lai nodrošinÄtu šo tiesÄ«bu Ä«stenošanu, atzÄ«stot, ka šai ziÅ†Ä svarÄ«ga nozÄ«me ir brÄ«vprÄtÄ«gai starptautiskajai sadarbÄ«bai”. Nav šaubu, starptautiskÄ tiesÄ«bas Latvijai ir saistošas, bet EM tÄs neievÄ“ro.
DenacionalizÄ“to mÄju Ä«rnieku prasÄ«bÄ norÄdÄ«jÄm, ka "Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m (Satversmes 105. pants), proti - atgriežot Ä«pašumu vienai grupai, nevar tikt aizskartas citas grupas iedzÄ«votÄju tiesÄ«bas uz mÄjokli bez attiecÄ«ga risinÄjuma un kompensÄcijas, ko arÄ« tika paredzÄ“ts garantÄ“t minÄ“tÄjÄ AP lÄ“mumÄ un citÄs minÄ“tajÄs tiesÄ«bu normÄs.
IepazÄ«stoties ar likumdevÄ“ju attieksmi pret šo kategoriju Ä«rniekiem jau vairÄk nekÄ 20 gadu garumÄ, ir pamats uzskatÄ«t, ka šie Ä«rnieki jau no 1991.gada tiek pasludinÄti Ärpus likuma, ka pret viņiem var vÄ“rst jebkuras represijas kÄ pret vainÄ«gajiem (vai kÄ tautas ienaidniekiem) par to, ka notika okupÄcija un ka pÄ“c 1940. gada Latvijas okupÄcijas tika nacionalizÄ“ti Ä«pašumi, ka šie Ä«rnieki bÅ«tu nelikumÄ«gi ieņēmuši privÄtÄ«pašnieku. Teikto pierÄda arÄ« EM sagatavotais kÄrtÄ“jais likumprojekts „DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums”.
TanÄ« pat laikÄ atrodam, kÄ jau tika minÄ“ts, ka nav nekÄdu šaubu, ka sÄkoties denacionalizÄcijai denacionalizÄ“to mÄju Ä«rniekiem tika noteiktas garantijas uz dzÄ«vokļa kompensÄciju, uz tiesisko paļÄvÄ«ba par valsts godprÄtÄ«gu rÄ«cÄ«bu, jo, 1991. gada 30. oktobrÄ« Latvijas AugstÄkÄ Padome pieņēma lÄ“mumu «Par namÄ«pašumu denacionalizÄciju Latvijas RepublikÄ» spÄ“kÄ stÄšanÄs kÄrtÄ«bu un uzdeva lÄ«dz 1991. gada 1. decembrim izstrÄdÄt un iesniegt Latvijas Republikas AugstÄkajai Padomei likumprojektu «Par kompensÄcijÄm». TurklÄt šÄ« lÄ“muma daÄ¼Ä likumdevÄ“js neizslÄ“dz nevienu denacionalizÄcijas procesa dalÄ«bnieku par tiesÄ«bÄm uz kompensÄciju.
Teikto apliecina arÄ« šÄ« likuma 14. pants, kas noteica Ministru kabinetam lÄ«dz 1996.gada 31.decembrim noteikt kÄrtÄ«bu, kÄdÄ fiziskajai personai (personÄm) bez atlÄ«dzÄ«bas tiek nodots Ä«pašumÄ neizÄ«rÄ“ts pašvaldÄ«bas dzÄ«voklis.
ArÄ« likums «Par namÄ«pašumu denacionalizÄciju Latvijas RepublikÄ» 15. panta 1.d. 2.punktÄ denacionalizÄ“to namu Ä«rniekiem paredz sociÄlÄs garantijas, kas noteica tiesÄ«bas pirmÄm kÄrtÄm saņemt brÄ«vo, neizÄ«rÄ“to dzÄ«vokli izsoles kÄrtÄ«bÄ.
Ir zinÄms, ka no Latvijas uz starptautiskÄ lÄ«guma pamata izbrauca Krievijas armijas Ä£imenes vai citas Ä£imenes, kuriem kompensÄ“ja dzÄ«vokļa vÄ“rtÄ«bu. IzbrÄ«vÄ“to dzÄ«vokļu skaits ir ievÄ“rojams, kas, ja šos dzÄ«vokļus piešÄ·irtu denacionalizÄ“to mÄju Ä«rniekiem, mÅ«suprÄt, daļēji šÄ« Ä«rnieku problÄ“ma bÅ«tu atrisinÄta un Ä«pašnieki bÅ«tu atbrÄ«voti no maksÄtnespÄ“jÄ«giem Ä«rniekiem. TomÄ“r nav faktu, ka tos piešÄ·Ä«ra šiem Ä«rniekiem, kas ir minÄ“tÄ valsts un pašvaldÄ«bu amatpersonu prettiesiskÄ attieksme un liela skaita Ä«rnieku diskriminÄcijas sekas.
TÄpat likumÄ „Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri” PÄrejas noteikumu 14. pantÄ bija noteikts, ka Ministru kabinets lÄ«dz 2005.gada 1.martam izstrÄdÄ un lÄ«dz 2005.gada 1.jÅ«lijam ievieš valsts un pašvaldÄ«bu atbalsta programmu un kompensÄciju mehÄnismus Ä«rniekiem, kuri Ä«rÄ“ dzÄ«vojamÄs telpas denacionalizÄ“tÄ vai likumÄ«gajam Ä«pašniekam atdotÄ dzÄ«vojamÄ mÄjÄ un kuri šÄ«s telpas lietojuši lÄ«dz Ä«pašuma tiesÄ«bu atjaunošanai bijušajiem Ä«pašniekiem vai viņu mantiniekiem, kas ir pierÄdÄ«jums tam, ka valsts ar šiem aktiem atzina, ka Ä«rniekiem atņemtie Ä«res dzÄ«vokļi ir jÄkompensÄ“.
To pierÄda arÄ« likums par pašvaldÄ«bu palÄ«dzÄ«bu, ka vienai Ä«rnieku daļai tika izmaksÄta dzÄ«vokļa kompensÄcija 10
Diemžēl kompensÄciju risinÄjums sasniedza labi, ja 1-3% no denacionalizÄ“to Ä«rnieku skaita, kaut vairÄkuma šo Ä«rnieku ienÄkumi maz atšÄ·Ä«rÄs no par maznodrošinÄtajiem atzÄ«tiem Ä«rniekiem.
No vienas puses valsts vara atzÄ«st nepieciešamÄ«bu kompensÄ“t denacionalizÄ“to Ä«rnieku dzÄ«vokļus un atbrÄ«vot namÄ«pašniekus no maksÄtnespÄ“jÄ«giem Ä«rniekiem, realizÄ“jot pilnas rÄ«cÄ«bas tiesÄ«bas uz Ä«pašuma izmantošanu, bet no otras puses no jauna pret šiem Ä«rniekiem vÄ“rš „likumisko diskriminÄciju”, viņu tiesisko nodrošinÄjumu atstÄjot likteņa varÄ vai lielÄ«pašnieku patvaļai.
Tostarp jÄpiebilst, ka valsts ar likumu „Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri” daudzie grozÄ«jumi pÄ“c 1993.gada ir ar varas morÄlÄs degradÄcijas pazÄ«mÄ“m, prettautiski, apkaunojoši, ko publikÄcijÄs nereti apzÄ«mÄ“ja kÄ „likumus, kas krÄsojas asins krÄsÄ”.
Praktiski ar denacionalizÄcijas likuma realizÄciju netieši tika ieviests sava veida pilsoņu karš starp Ä«rniekiem un Ä«pašniekiem. Īpašnieki uzsÄka tiesÄ«bas terorizÄ“t Ä«rniekus ar draudu vÄ“stulÄ“m par izlikšanu un Ä«res maksas paaugstinÄšanu, ar pakalpojumu nesniegšanu, ar lietošanas tiesÄ«bu ierobežošanu u.c. Dažviet Ä«pašnieki uzliek vienu pasta kasti un pats Ä«rniekiem izsniedz vai piesavina pasta korespondenci, bez vajadzÄ«bas un bez brÄ«dinÄjuma lauž dzÄ«vokļa sienas, griestus, liedz lietot pagalmu, palÄ«gtelpas u.c.
Īrnieki un mÅ«su vairÄkas sabiedriskÄs organizÄcijas kopÄ valsts varas iestÄdÄ“m ir iesnieguši desmitiem tÅ«kstošu sÅ«dzÄ«bu, iesniegumu un lÅ«gumu un piketu rezolÅ«ciju, bet vara ir pilnÄ«gi infantila, ne tikai neaizstÄv Ä«rniekus, bet joprojÄm sašaurina vai aizskar Ä«rnieku pamattiesÄ«bas. Savulaik pat grozÄ«ja likumu „Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri” un noteica paaugstinÄtu Ä«res maksu, ko Satversmes tiesas atzina par neatbilstošu Satversmei.
IzveidojÄs sistÄ“ma masveida mÄjokļu atņemšana, deportÄcija uz ielas saistÄ«bÄ ar maksÄtnespÄ“ju par Ä«ri un pakalpojumiem ar ilgstošu bezdarbu, mazu algu vai mazu pensiju, nenodrošinÄtÄ«bu Ä£imenÄ“s ar bÄ“rniem, slimÄ«ba un nespÄ“ja strÄdÄt utt.
Proti, Latvijas tiesÄs ierosinÄtas lietas par Ä«rnieku Ä£imeņu izlikšanu no dzÄ«vokļiem 1995. - 2004.gadÄ pret 61 955 Ä£imenÄ“m vai 185 865 cilvÄ“kiem (ja katrÄ Ä£imenÄ“ vidÄ“ji 3 cilvÄ“ki, tad 61 955 x 3 = 185 865).
PÄ“c valsts statistikas datiem RÄ«gu vien dzÄ«vokļu un sociÄlÄs drošÄ«bas apdraudÄ“juma dēļ ir atstÄjuši un izbraukuši uz pastÄvÄ«gu dzÄ«vi uz ÄrzemÄ“m 175 214 cilvÄ“ku, tajÄ skaitÄ jaunÄkÄ paaudze no 20 – 49 gadiem izbraukuši no RÄ«gas 71 355 cilvÄ“ki.
Šis kÄrtÄ“jais Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts „DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums”, kas jau iesniegts Ministru kabinetÄ apstiprinÄšanai un Ekonomikas ministrijas atbilde, ka mÅ«su priekšlikumi par kompensÄcijÄ Ä«rniekiem netiek ņemti vÄ“rÄ, likumprojekts tikšot virzÄ«ts uz Saeimu pieņemšanai, rada nopietnas bažas, ka denacionalizÄ“to namu Ä«rnieki, ievÄ“rojot, ka LatvijÄ starp šiem Ä«rniekiem ap 90 vai vairÄk procentu ir Ä£imenes ar bÄ“rniem, mazatalgotas Ä£imenes un daļa pensionÄru, LatvijÄ veidojas kritiska sociÄlÄs drošÄ«bas situÄcija. Pat jau šodien šis likumprojekts no lielo namÄ«pašnieku puses tiek likts darbÄ, to citÄ“ vai piesauc kÄ pamatojumu.
SakarÄ ar teikto mÄ“s, Ä«rnieku aizstÄvÄ«bas sabiedriskÄs organizÄciju daudzu tÅ«kstošu darbaspÄ“jÄ«gu Ä£imeņu vÄrdÄ, kuri tiek atstÄti Ärpus likuma un apdraudÄ“ta viņu dzÄ«ve zem jumta, vÄ“ršamies pie starptautiskÄs sabiedrÄ«bas, pie sadraudzÄ«bas valstÄ«m ar lÅ«gumu šo Latvijas iedzÄ«votÄju daļu, kura konkrÄ“ti vÄ“rsÄ«sies ar personÄ«gu lÅ«gumu, šiem Latvijas pilsoņiem atzÄ«t ekonomiskÄ bÄ“gļa statusu, izsakot atbalstu konkrÄ“tajÄ valstÄ« nodrošinÄt viņus ar darba un dzÄ«ves vietu.
Latvijas valsts varas augstÄkajÄm amatpersonÄm lÅ«dzam atbalstÄ«t Latvijas pilsoņu repatriÄciju uz ÄrvalstÄ«m jo mÄ“s apzinÄmies, ka Latvijai kÄ nabadzÄ«gÄkajai Eiropas valstij, kÄ nodokļu nemaksÄtÄju pÄrpilnÄ«bas valstij, jau 27 gadu garumÄ nav lÄ«dzekļu taisnÄ«ga risinÄjuma nodrošinÄšanai, nedz politiskÄs gribas to risinÄt.
* CilvÄ“ktiesÄ«bu LÄ«gu StarptautiskÄs FederÄcijas Latvijas CilvÄ“ktiesÄ«bu komiteja, Latvijas denacionalizÄ“to un municipÄlo mÄju Ä«rnieku un dzÄ«vokļu Ä«pašnieku asociÄcija, DenacionalizÄ“to mÄju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bas „AUSMA”, Latvijas Īrnieku apvienÄ«ba