LÅ«gums par ekonomiskÄ bÄ“gļa statusa pieÅ¡Ä·irÅ¡anu
Sabiedrisko organizÄciju pÄrstÄvji* · 14.12.2017. · Komentāri (18)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
bēglis
17.12.2017. 14:38No Latvijas ekonomiskÄs politikas ir gan jÄaizbÄ“g. Re! EM gatavo veselu likumprojektu paketi, ar kuru - ar savu politisku gribu, jaunais Ä«res likums novedÄ«s, vispirms, esoÅ¡os Ä«rniekus, pÄrsvarÄ pensionÄrus saimnieku mÄjÄs, pie pilnas maksÄtnespÄ“jas un, otrkÄrt, paÅ¡valdÄ«bÄm sÄksies jaunÄs galvas sÄpes ar nabadzÄ«go pensionÄru sociÄlo adoptÄciju pÄ“c to izlikÅ¡anas bez tiesas, tikai ar policijas palÄ«dzÄ«bu - tÄ ir Latvijas senjoru perspektÄ«va.
...
16.12.2017. 22:39»
K
tu kļūdies, Å¡o visu izpÄnoja importa latvieÅ¡i kopÄ ar IzraÄ“la dÄ“liem, un saņēma dÄvanÄ veselus kvartÄlus ar mÄjÄm, zemi, kuru viņu priekÅ¡gÄjÄ“ji 905 bija ieÄ·Ä«lÄjuÅ¡i bankÄs un nebija izmaksÄjuÅ¡i kredÄ«tus. TÄtad - tika apdÄvinÄti no Latvijas valsts nepamatoti. Te nav pielikuÅ...
...un pec tam zemi sadomaja atdot bresha laika nabagiem, kas paraziteja uz realo saimnieku zemes...rezultaata tika otreiz aplaupiti istie mantinieki... savoku un komunjagu paaudze savairojusies...
AÅ¡eradena prÄt, AP ir mirusi
16.12.2017. 13:30»
LV pilsonis
Ja tiesiskums valstÄ« nav ievÄ“rots paÅ¡os pamatos, tad velti to meklÄ“t kliÄ·es tÄlÄkajÄ darbÄ«bÄ...
AP lēmumi Ministru Kabinetam un Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam nav saistoši, AP ir "mirusi"?
Anekdote. ÄŒigÄns prasa AÅ¡eradenam dzÄ«vokli, viņš nedod. Kaut kur atradis, lasa lozungu: "Leņins dzÄ«voja, Leņins dzÄ«vo, Leņins dzÄ«vos mÄžam". Raksta uz Maksavu, Kremlim Leņimam, varbÅ«t palÄ«dzÄ“s, prasa pieÅ¡Ä·irt dzÄ«vokli uz Latvijas AP 1991.gadalÄ“muma pamata. ÄŒigÄns saņem atbildi no Kremļa - Leņins ir miris, dzÄ«vokļus nedala vairs, prasiet dzÄ«vokli Leņina uzticamajiem komunistiem Lembergam, Brigmanim MÄrim KuÄinskim vai AÅ¡eradenam. Nu ja, Leņins (AP)ir dzÄ«vs, bet kad ÄigÄnam vajag dzÄ«vokli, Leņina ugstÄkÄ Padome mirusi?
LV pilsonis
16.12.2017. 09:26Ja tiesiskums valstÄ« nav ievÄ“rots paÅ¡os pamatos, tad velti to meklÄ“t kliÄ·es tÄlÄkajÄ darbÄ«bÄ.
OkupÄ“ta valsts atsÄkas ar deokupÄciju un Latvijas pilsoņi nevar bÅ«t LPSR okupantu sajaukums ar pamattautÄm, bet gan vÄ“sturiskie pilsoņi un viņu mantinieki. IgnorÄ“jot Å¡os pamatus, visa turpmÄkÄ varas rÄ«cÄ«ba ir neleÄ£itÄ«ma un spÄ“kÄ neesoÅ¡a.
Interesanti gan
16.12.2017. 02:37»
Re ko lasu Delfu rakstÄ
Re, papildinÄjums no Å¡Ä« raksta Delfi, kas vairs nav redzams atvÄ“rumÄ, bet arhÄ«vÄ. Tur teikts, ka Ekonomikas ministrija pasludinÄ bÄ«stamu starptatisku precedentu, ka AP 1990.gada 4.maija deklarÄcija faktiskinav spÄ“kÄ, jo AP lÄ“mumi nav saistoÅ¡i Ministru Kabinetam...
Likumu par namÄ«paÅ¡uma denacionalizÄciju arÄ« pieņēma AugstÄkÄ Padome. Tas tika pieņemts 30.10.1991.StÄjas spÄ“kÄ: 01.01.1992.
Ir spÄ“kÄ arÄ« Å¡obrÄ«d.
Bet AP lÄ“mums par kompensÄcijÄm neesot saistoÅ¡s?
Gan jau lasa
16.12.2017. 00:40»
BÄ€C
A kÄds vispÄr lasa Å¡os garos rakstus ar likumu citÄtiem vai tikai komentÄ
Ja kÄdam spiež papÄ“di Å¡Ä« problÄ“ma, lasa visu rakstu, analizÄ“, izmanto . Bet vairÄkumam pie vienas vietas, ja dzÄ«ve paiet ar "plakanajos" iedurtiem deguniem skolÄ, mÄjÄ, tramvajÄ, pat tualetÄ“ un citur, bakstot pekstiņus un priecÄjoties, kÄ tie uzsprÄgst, salÅ«zt, sabrÅ«k.
Ir gan okupÄcijas elementi
15.12.2017. 14:33»
K
tu kļūdies, Å¡o visu izpÄnoja importa latvieÅ¡i kopÄ ar IzraÄ“la dÄ“liem, un saņēma dÄvanÄ veselus kvartÄlus ar mÄjÄm, zemi, kuru viņu priekÅ¡gÄjÄ“ji 905 bija ieÄ·Ä«lÄjuÅ¡i bankÄs un nebija izmaksÄjuÅ¡i kredÄ«tus. TÄtad - tika apdÄvinÄti no Latvijas valsts nepamatoti. Te nav pielikuÅ...
Te, cik zinÄms, pielika roku TB/LNNK un viņu rindÄs iefiltrÄ“tie stukaci - ar nodomu - jo sliktÄk jo labÄk, tracinÄt tautu, skÄdÄ“t, pasludinot Ä«rniekus namÄ«paÅ¡nieku mÄjÄs par okupantiem, ienaidniekiem, kaut gan tajÄs dzÄ«voja vairÄkums Latvijas senÄi, kÄ atzÄ«mÄ“ts rakstÄ. No tÄ visa radÄs arÄ« Å¡is ienaidnieka tÄ“ls un risinÄjums - Ä«rniekus uz miskasti. To psludinÄja arÄ« VVF, ka Ä«rnieki izmantoja privilÄ“Ä£ijas dzÄ«vojot Ä«paÅ¡nieku mÄjÄs un 60 gadus nemaksÄjot viņiem Ä«res maksu, skat rakstu RB "Septiņas aktualitÄtes ar valsts prezidenti.
Re ko lasu Delfu rakstÄ
15.12.2017. 14:23»
Laka
Pirmais no atseviÅ¡Ä·u personu Veiksmes StÄstiem
Re, papildinÄjums no Å¡Ä« raksta Delfi, kas vairs nav redzams atvÄ“rumÄ, bet arhÄ«vÄ. Tur teikts, ka Ekonomikas ministrija pasludinÄ bÄ«stamu starptatisku precedentu, ka AP 1990.gada 4.maija deklarÄcija faktiskinav spÄ“kÄ, jo AP lÄ“mumi nav saistoÅ¡i Ministru Kabinetam:
http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/vestures_liecinieks/denacionalizeto-maju-irnieki-lugums-par-ekonomiska-begla-statusa-pieskirsanu.d?id=49542503
EM kÄdÄ no atbildÄ“m (03.11.2017., Nr. 63-5-8106.) uz mÅ«su protestu saistÄ«bÄ ar minÄ“to likumprojektu pasludina pat bÄ«stamu politisku atzinumu: "AttiecÄ«bÄ par JÅ«su iesniegumÄ minÄ“to uzdevumu izstrÄdÄt likumprojektu "Par kompensÄcijÄm" informÄ“jam, ka atbilstoÅ¡i likuma "Par Latvijas Republikas Ministru padomi" 2. panta 1. punktam viena no Ministru Padomes funkcijÄm bija organizÄ“t Latvijas Republikas likumu un Latvijas Republikas AugstÄkÄs Padomes lÄ“mumu izpildi vai pildÄ«t tos paÅ¡ai. SavukÄrt Å¡Ä likuma 46. pants noteica, ka Ministru Padomei bija jÄnoliek savas pilnvaras ievÄ“lÄ“tÄs Latvijas Republikas Saeimas priekÅ¡Ä tÄs pirmajÄ sesijÄ.
PÄrejas perioda parlaments – AugstÄkÄ Padome – izbeidza darbu 1993. gada 6. jÅ«lijÄ, kad sanÄca pirmÄ Saeimas sÄ“de. Saeima atjaunoja SatversmÄ“ paredzÄ“tas institÅ«cijas – Ministru kabineta – darbÄ«bu. TÄdÄ“jÄdi Ekonomikas ministrijas ieskatÄ Å¡obrÄ«d nav pamatoti atsaukties uz AugstÄkÄs Padomes doto uzdevumu lÄ«dz 1991. gada 1. decembrim izstrÄdÄt un iesniegt Latvijas Republikas AugstÄkajai Padomei likumprojektu "Par kompensÄcijÄm", jo Å¡is uzdevums tika dots Latvijas Republikas Ministru Padomei (t.i., Å¡obrÄ«d neeksistÄ“joÅ¡ai institÅ«cijai, kuras uzdevums bija nodroÅ¡inÄt AugstÄkÄs Padomes lÄ“mumu izpildi), nevis Ministru kabinetam vai citai vÄ“lÄk izveidotai valsts pÄrvaldes iestÄdei."
BÄ€C
14.12.2017. 22:51A kÄds vispÄr lasa Å¡os garos rakstus ar likumu citÄtiem vai tikai komentÄ“?
K
14.12.2017. 22:09»
žanis
ĪpaÅ¡umu bezierunu atgrieÅ¡ana bijuÅ¡ajiem vÄ“sturiskajiem Ä«paÅ¡niekiem,nostÄdot Ärpuslikuma esoÅ¡os,labticÄ«gos lietotÄjus,seviÅ¡Ä·i dieva radÄ«tÄs zemes lietotÄjus,ir okupantu varas izpildÄ«tÄju-kolaborantu rÅ«pÄ«gi izplÄnots kÄrtÄ“jais noziegums,kura mÄ“rÄ·is bija kolaborantu varas un materiÄ...
tu kļūdies, Å¡o visu izpÄnoja importa latvieÅ¡i kopÄ ar IzraÄ“la dÄ“liem, un saņēma dÄvanÄ veselus kvartÄlus ar mÄjÄm, zemi, kuru viņu priekÅ¡gÄjÄ“ji 905 bija ieÄ·Ä«lÄjuÅ¡i bankÄs un nebija izmaksÄjuÅ¡i kredÄ«tus. TÄtad - tika apdÄvinÄti no Latvijas valsts nepamatoti. Te nav pielikuÅ¡i rokas nekÄdi okupanti, te nevienu neÅ¡Ä·irojot bez pajumtes tÅ«kstoÅ¡iem cilvÄ“kus atstÄja latvieÅ¡i. ArÄ« sev vajadzÄ«gos likumus taisÄ«ja grÅ«tupi, ne Ivanovi. SpeciÄli centies murgot par kÄdiem okupantiem, vai kÄ?
Luni
14.12.2017. 20:13»
Eduards Lunis
--KÄ€PÄ’C IZDZÄ’SÄ€T
IzdzÄ“sa? Laikam tu nepaņēmi un neatnÄci ar alus bumbu. Vispirms ierauj stipro no plastmasenes un paguli grÄvÄ«. Auksts gan, uzmanÄ«gi!
TÄ ir demokrÄtiskÄ Latvija ES ?
14.12.2017. 20:11»
Raitis
KamÄ“r tiek spriests, lemts, diskutÄ“ts...dzÄ«ve iet uz priekÅ¡u...mÄju Ä«paÅ¡nieki, pÄrpircÄ“ji visÄdiem veidiem panÄk,lai cilvÄ“ki paÅ¡i aiziet no Å¡iem Ä«res namiem, jo, cik ta ilgi panesams spiediens, provokÄcijas, Å¡antÄžas....tikko runÄju ar cilvÄ“kiem no KriÅ¡Äna Barona ielas 24/26 (...
Tik nekaunÄ«gs bandÄ«tisms Ä«paÅ¡umu jomÄ notika vienigajÄ valstÄ« - LatvijÄ un par kaunu - tas turpinÄs un nav zinÄms, cik ilgi vÄ“l turpinÄsies.
Ekonomikas ministrija - VIENOTĪBA - Artvilam AÅ¡eradenam arÄ« nav ne kauna, ne goda - parakstÄ«t un virzÄ«t tÄdu likumprojektu uz Ministru Kabinetu, kas lÄ«dzÄ«nÄs 1949 gada depatrtÄciju lÄ“mumam.
Tauta mosties, to saskaņo arÄ« arTieslietu ministru - Dzintaru RasnaÄu no TÄ“vzemieÅ¡iem/VL/NA, ar ZZS ministriem
N E B A L S O J I E T par Å¡o politbiroju, par Å¡o kompartijas Äekistisko grupÄ“jumu.
Viņiem laikam politiku nosaka Putins, bet viņi slÄ“pjas un klaigÄ - Ä·eriet zagli, mÄ“s paÅ¡i zogam. Un Saskaņa smÄ«kņÄ, jo ZZS it kÄ sadarbojoties ar to slepeni, esot noslÄ“guÅ¡i lÄ«gumu sadarbÄ«bai.
žanis
14.12.2017. 19:50ĪpaÅ¡umu bezierunu atgrieÅ¡ana bijuÅ¡ajiem vÄ“sturiskajiem Ä«paÅ¡niekiem,nostÄdot Ärpuslikuma esoÅ¡os,labticÄ«gos lietotÄjus,seviÅ¡Ä·i dieva radÄ«tÄs zemes lietotÄjus,ir okupantu varas izpildÄ«tÄju-kolaborantu rÅ«pÄ«gi izplÄnots kÄrtÄ“jais noziegums,kura mÄ“rÄ·is bija kolaborantu varas un materiÄlÄ stÄvokļa nostiprinÄÅ¡ana,kÄ Ä“smu izmantojot cilvÄ“ku vÄjÄ«bas.Uz Å¡o garÅ¡Ä«go Ä“smu-bezmaksas sieru lamatÄs-arÄ« uzÄ·Ä“rÄs cilvÄ“ki,kuriem okupÄcija saistas tikai ar materiÄlu vÄ“rtÄ«bu zaudÄ“Å¡anu un Å¡o vÄ“rtÄ«bu atgÅ«Å¡anÄ ir ar mieru sadarboties ar paÅ¡u nelabo,Å¡ai gadÄ«jumÄ ar okupantu rezidentiem.
XL
14.12.2017. 18:32TÄ jau nav vienÄ«gÄ netaisnÄ«ba saistÄ«bÄ ar mÄjokļiem.
90-tajos lauku saimniecÄ«bas, kolhozi un sovhozi kļuva par paju sabiedrÄ«bÄ. Visiem kas strÄdÄja vai bija strÄdÄjuÅ¡i un atradÄs pensijÄ, izdalÄ«ja pajas atkarÄ«bÄ no nostrÄdÄtÄ laika.VÄ“l viņi kÄ visi dabÅ«ja privatizÄcijas sertifikÄtus, arÄ« par to laiku, par kuru saņēma pajas. TÄtad par zinÄmu laika sprÄ«di saņēma dubultÄ.TaÄu citi paju sabiedrÄ«bas celtajÄs mÄjÄs dzÄ«vojoÅ¡ie bet tajÄ oficiÄli nestrÄdÄjoÅ¡ie pajas nesaņēma. Tie bija skolotÄji un skolas tehniskie darbinieki, ambulances mediÄ·i, pastnieki, bÄ“rnudÄrza darbinieki u.t.t. TaÄu bez viņiem kolhozs nebÅ«tu eksistÄ“jis.TÄ nu vieni dzÄ«vokļus privatizÄ“ja par sertifikÄtiem bet citi par pajÄm un sertifikÄtus izmantoja citur vai pÄrdeva.Par zinÄmu laika sprÄ«di daļa cilvÄ“ku saņēma "vauÄerus" dubultÄ.
Raitis
14.12.2017. 18:15KamÄ“r tiek spriests, lemts, diskutÄ“ts...dzÄ«ve iet uz priekÅ¡u...mÄju Ä«paÅ¡nieki, pÄrpircÄ“ji visÄdiem veidiem panÄk,lai cilvÄ“ki paÅ¡i aiziet no Å¡iem Ä«res namiem, jo, cik ta ilgi panesams spiediens, provokÄcijas, Å¡antÄžas....tikko runÄju ar cilvÄ“kiem no KriÅ¡Äna Barona ielas 24/26 (nams, kas interneta vietnÄ“ jau tiek piedÄvÄts glaunos dzÄ«vokļos kÄ Barona Rezidence)...tur joprojÄm dzÄ«vo vairÄkas Ä£imenes, kuras Å¡obrÄ«d aktÄ«vi Å¡antažē ar bomžiem utt. ĪpaÅ¡nieks Raitis Å Ä«ns, viņa jurists Edgars KrÅ«miņš piekopj taktiku - "Ätri vÄcies laukÄ"...neko nekompensÄ“jot! DomÄjat, cilvÄ“kiem ir spÄ“ks gaidÄ«t - varbÅ«t sakÄrtos Å¡Ä«s attiecÄ«bas? Protams, negaidÄ«s, jo tÄ nav dzÄ«voÅ¡ana...pastÄvÄ«gÄ Å¡antÄÅ¾Ä reti kurÅ¡ izturÄ“s, aizies prom kaut uz patversmi! Un valsts nevienu neaizstÄvÄ“s, tÄ nu tas ir....