Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!
Ilze Mežniece · 22.11.2021. · Komentāri (0)Smagiem soļiem staigÄju pa sava vectÄ“va zemi. Ar dubļiem aplipušos zÄbakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainÄm plaukstÄm aukstÄ zemÄ“ stÄdu Ä·iplokus, ziemas sÄ«polus un topinambÅ«rus. BÅ«vÄ“ju savu pasauli no tÄm lietÄm, kuras uzturÄ“ja manu senÄu pasauli. TÄm jÄbÅ«t pietiekami stiprÄm, lai uzturÄ“tu arÄ« manu, lai gan vÄ“lu iesÄktu, lai gan tikai tikko radÄ«tu, lai gan maziņu un vÄ“l vÄrgu, bet MANU PAsauli.
ZEM šÄ«s Saules sÄktu.
AR Sauli sirdī lolotu.
…
Ak, Dievs, cik smagi!
Katru rÄ«tu pieceļos un ceru, ka neuzzinÄšu neko jaunu. Katru vakaru slÄ“ptÄ trauksmÄ“ pÄrlasu ziņojumus paziņu “ÄatÄ”. Neviens! Šodien NEVIENS. Paldies, Tev, Dievs!
Bet tad nÄk diena pÄ“c dienas, kad kÄdam atsaka sirds, kad kÄds zaudÄ“ acu gaismu, kad kÄdam vairs nebeidz griezties galva, kad kÄds iziet no “slimÄs mÄjas” un turpat uz ielas beidz savu dzÄ«vi.
NepÄrejoša zaudÄ“juma sajÅ«ta.
ManÄ“jie nav izturÄ“juši.
TÄ nav smeldze, kas plosa mani no iekšpuses. Tas ir grÅ«ti sagrožojams niknums par stÅ«rÄ« iedzÄ«to manÄ“jo pakļaušanu “krievu ruletei”, kurÄ lielÄkÄ daļa ložu ir pilnas ar ciešanÄm un nÄvi. ManÄ“jie uzticÄ“jÄs, ticÄ“ja, visbeidzot, cerÄ“ja veiksmei. Tagad manÄ“jie krÄ«t uz ielÄm, nepamostas gultÄs, aiziet pie senÄiem savu draugu bÄ“rÄ“s. Tagad man jÄraud par manÄ“jiem, kuru vairs nav, un jÄbaidÄs par tiem, kuri no stÅ«ra izgÄja, piekrÄ«tot “ruletei”. “Ruletei” un vienvirziena tunelim (ne)zinÄmÄ virzienÄ. Daudziem virzienÄ uz veļiem.
…
Es smagiem soļiem staigÄju pa vectÄ“va zemi un runÄjos ar veļiem. SavÄ“jiem, kuri te bija sen un izturÄ“ja. Kuri paglÄba, izvilka, saturÄ“ja dzimtu divos karos, kolhozos un izsÅ«tÄ«šanÄs. Kuri cÄ“la un bÅ«vÄ“ja cerot, un stÄdÄ«ja kartupeļus puÄ·u dobju vietÄ, cerÄ«bas zaudÄ“jot. Mani senÄi, kurus atceros un kurus nekad neesmu satikusi, viņi radÄ«ja šo PAsauli, kurÄ es radu SAVU PAsauli. Viņi ar savu izturÄ«bu neļaus man nonÄ«kt un padoties. Man stÅ«ris ir vieta, kur atsperties un triekt dÅ«ri sejÄ Saules aizsedzÄ“jam. Jo man aiz muguras nav tikai kaut kÄds stÅ«ris. Man aiz muguras ir manu senÄu zeme, pieredze, dzimtas sÄ«kstums un manÄ“jo spÄ“ks.
Es palieku šaizemÄ“.