Iesaki rakstu:

25.augustā Piebalgas apmeklÄ“juma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas KultÅ«ras namā tikās ar iedzÄ«votājiem diskusijā par piebaldzÄ“nu kultÅ«rvÄ“sturisko un mÅ«sdienÄ«go identitāti un tās attÄ«stÄ«bu nākotnÄ“. Saruna Piebalgā turpina E. Levita aizsākto diskusiju ciklu Latvijas kultÅ«rvÄ“sturiskajās zemÄ“s pirms rudenÄ« gaidāmās Valsts prezidenta likuma iniciatÄ«vas iesniegšanas Saeimā. LÄ«dz šim šÄdas diskusijas notikušas jau SÄ“lijā un Alsungā.

Atklājot diskusiju un uzsverot, kas veido piebaldzÄ“nu pievilcÄ«bu, Valsts prezidents sacÄ«ja: "Man ir tiešÄm liels gods un prieks šodien uzklausÄ«t jÅ«su domas un diskutÄ“t par jautājumiem, kas ir svarÄ«gi gan šeit, Piebalgā, gan visai Latvijai. Man šÄ·iet, ka Piebalga ir ļoti Ä«paša un blÄ«va Latvijas kultÅ«rvÄ“sturiskā daļa, kas teritorijas un iedzÄ«votāju skaita ziņā nav pārmÄ“rÄ«gi liela, taču ir ļoti daudz devusi latviešu tautai, nācijai un visai Latvijas valstij. TāpÄ“c ir jādomā, kā šo devumu turpināt nākotnÄ“.

MÄ“s zinām, ka 18.gadsimtā Piebalga bija tieši tā Latvijas vieta, kur latvieši sāka sevi apzināties vairāk nekā tikai Ä£imenes un ciema vai pagasta lÄ«menÄ«. Šeit latvieši sāka sevi apzināties kā sabiedrÄ«bu. Proti, lÄ«dz ar hernhÅ«tiešu darbÄ«bu cilvÄ“ki sāka apzināties, ka ir jādara kaut kas vairāk nekā tikai savai Ä£imenei, mājai un sÄ“tai, lai visi - lÄ«dz ar to arÄ« paši - dzÄ«votu labāk. PiemÄ“ram, šeit pastāvÄ“ja antialkohola kustÄ«ba, hernhÅ«tieši pirmo reizi sanāca kopā publiskos pasākumos, ko neviens neuzspieda no augšas. Un tie principā ir demokrātijas pirmsākumi, jo demokrātija nozÄ«mÄ“ cilvÄ“ku, pilsoņu pašorganizÄ“šanos. Tā arÄ« vienlaikus bija latviešu pašorganizÄ“šanās, jo latvieši tolaik nebija dominÄ“jošÄ tauta Latvijas teritorijā. LÄ«dz ar to tas bija arÄ« latviešu nācijas emancipācijas pirmsākums.

Tolaik gan latviešu tauta šo vārdu nelietoja, bet de facto jau pastāvÄ“ja iedÄ«gļi, kas vÄ“lāk, jaunlatviešu laikā, tika noformulÄ“ta kā latviešu tautas prasÄ«ba pÄ“c emancipācijas. LÄ«dz ar to es varu teikt, ka latviešu tauta savā apzinātajā dimensijā ir sākusies tieši šeit, Piebalgā, jo piebaldzÄ“ni bija pirmie, kuri pašorganizÄ“jās. Un tas ir jÅ«su atšÄ·irÄ«gais moments, kas turpinās arÄ« šodien. Proti, ja mÄ“s paskatāmies, kā Piebalga attÄ«stās mÅ«sdienās, mÄ“s redzam, ka šeit ir daudz dažādas iniciatÄ«vas un interesanti projekti, arÄ« ražošana, kas attiecÄ«gi veicina to, ka Piebalga ir ļoti pievilcÄ«ga dzÄ«vesvieta. BÅ«tÄ«bā mÄ“s redzam, ka Piebalga veido vienu Ä«pašu kultÅ«rtelpu Latvija kontekstā, kas pieprasa mÄ“rÄ·tiecÄ«gu rÄ«cÄ«bu, lai to uzturÄ“tu un attÄ«stÄ«tu."

Diskusijā kopā ar Valsts prezidentu piedalÄ«jās Vecpiebalgas novada domes priekšsÄ“dÄ“tājs IndriÄ·is Putniņš, Somijas TirdzniecÄ«bas kameras Latvijā valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Arnis Pooku, dizaina biroja H2E lÄ«dzÄ«pašniece IngÅ«na Elere, Piebalgas porcelāna fabrikas izveidotājs un Ä«pašnieks Jānis Ronis, Jaunpiebalgas novadpÄ“tniecÄ«bas muzeja vadÄ«tāja VÄ“sma Johansone un Jaunpiebalgas novada uzņēmuma "Wenden furniture" Ä«pašnieks Normunds BrÄ“mers. Visi bija vienisprātis, ka Piebalgas kods ir paši piebaldzÄ“ni, kuri šeit dzÄ«vo, kopj tradÄ«cijas, čakli strādā, rada daudz ko jaunu un nodrošina Piebalgas potenciālu nākotnÄ“.

Pamatojot darbu pie kultÅ«rvÄ“sturisko zemju likumprojekta, kā ietvaros arÄ« notiek šÄ«s diskusijas ar Latvijas vÄ“sturisko zemju iedzÄ«votājiem, Valsts prezidents skaidroja: "Šo likumprojektu par latviešu kultÅ«rvÄ“sturiskajām zemÄ“m, ko šobrÄ«d gatavoju un septembrÄ« iesniegšu Saeimā, es redzu kā papildinājumu AdministratÄ«vi teritoriālajai reformai (ATR).

Reforma pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir vajadzÄ«ga, jo lielākas, spÄ“cÄ«gākas pašvaldÄ«bas var labāk veikt uzdevumus, kas tām ir deleģēti. Bet tomÄ“r šajā reformā pietrÅ«kst kultÅ«ras un vides dimensijas, tas šobrÄ«d ir vairāk tehnokrātisks projekts. TāpÄ“c es domāju, ka ir svarÄ«gi to papildināt ar kultÅ«rvÄ“sturisko dimensiju. Proti, abi likumi kopā aptvertu visu to, kas cilvÄ“kam ir svarÄ«gi pÄ“c bÅ«tÄ«bas, nevis tikai utilitāri - gan ekonomisko, gan satiksmes, gan kultÅ«ras dimensiju.

TāpÄ“c es šo likumprojektu virzu tādā gultnÄ“, lai mÄ“s vairāk apzinātos savu identitāti un savas kultÅ«ras saknes, un apzinātos ne tikai pagātnes kontekstā, bet arÄ« veidotu skaidru redzÄ“jumu nākotnÄ“. Tāpat tā mÄ“rÄ·is ir padarÄ«t latviskumu dziļāku un daudzveidÄ«gāku, lai tas ir pievilcÄ«gāks un dod lielāku spÄ“ku. Padomju laikos latviskums bija plakans, formālistisks. Domāju šodien, 30 gadus pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas, mums ir nopietnāk jāpievÄ“ršas latviskumam, kultÅ«rvÄ“sturiskajam mantojumam un identitātes jautājumiem. MÄ“s redzam, ka globalizācijas laikmetā identitāte kļūst arvien svarÄ«gāka cilvÄ“ku dzÄ«ves kvalitātes izpratnÄ“. CilvÄ“ks nevar dzÄ«vot visā pasaulÄ“ vienlaikus, viņam ir jādzÄ«vo kaut kur, kur viņš patiešÄm pieder. ŠÄ« vide ir ne tikai jāapzinās, bet arÄ« jāveido.

SvarÄ«gi pieminÄ“t, ka šis likums paredzÄ“s arÄ« iesaisti valsts finanšu programmās, jo, protams, ir nepieciešami zināmi lÄ«dzekļi, lai varÄ“tu šo kultÅ«rvÄ“sturisko mantojumu kopt un attÄ«stÄ«t. Esmu lÅ«dzis Saeimai, lai tā papildina ATR ne tikai ar šo kultÅ«rvÄ“sturisko dimensiju, bet arÄ« ar demokrātisko dimensiju. Proti, vietÄ“jiem novadiem ir jābÅ«t savai demokrātiski vÄ“lÄ“tai pārstāvniecÄ«bai, lai paši varÄ“tu risināt vietÄ“jos jautājumus, arÄ« piesaistot daļu no attiecÄ«gajiem finanšu lÄ«dzekļiem. Ir svarÄ«gi, ka vietÄ“jā apkaime tiek veidota atbilstoši to cilvÄ“ku vÄ“lmÄ“m, kuri šeit dzÄ«vo. NovÄ“rtÄ“ju, ka Saeima ir akceptÄ“jusi šo manu priekšlikumu."

Dizaina biroja H2E lÄ«dzÄ«pašniece IngÅ«na Elere piebilda, ka "Valsts prezidenta likumprojekta iniciatÄ«va ir liels solis kultÅ«rvÄ“sturiskajiem novadiem, jo ir jānovÄ“rtÄ“ to daudzveidÄ«ba, kas ir Latvijas ilgtspÄ“jas pamatā", bet Jaunpiebalgas novadpÄ“tniecÄ«bas muzeja vadÄ«tāja VÄ“sma Johansone uzsvÄ“ra, ka "likumprojekts palÄ«dzÄ“s nepazaudÄ“t piebaldzÄ“nu identitāti". Kāda kundze no diskusijas klausÄ«tāju vidus pateicās Valsts prezidentam par likuma iniciatÄ«vu, sakot, ka "tā mobilizÄ“ cilvÄ“kus kultÅ«rvÄ“sturiskajos novados, taču gribÄ“tos, lai likumprojektā bÅ«tu iekļauts punkts, ka bÄ“rniem skolā ir jāmāca sava novada vÄ“sture". Bet kāds kungs atzina Valsts prezidenta iniciatÄ«vu par ļoti vÄ“rtÄ«gu ne tikai no identitātes aspekta, bet arÄ« no demokrātijas.

Sarunā par to, kas ir nepieciešams, lai Piebalgas identitāte attÄ«stÄ«tos un pastāvÄ“tu arÄ« turpmāk, Piebalgas porcelāna fabrikas izveidotājs un Ä«pašnieks Jānis Ronis pauda, ka "ir jāveido stratÄ“Ä£iska attÄ«stÄ«bas vÄ«zija 5, 10 gadiem", bet CÄ“su novada domes priekšsÄ“dÄ“tājs Jānis Rozenbergs uzsvÄ“ra, ka "kultÅ«rvidei ir jābÅ«t dzÄ«vai, atvÄ“rtai, mainÄ«gai, un tā nevar bÅ«t noslÄ“gta". Savukārt Vecpiebalgas novada domes priekšsÄ“dÄ“tājs IndriÄ·is Putniņš atzina: "ŠÄ« kā jebkura cita diskusija ir ļoti svarÄ«ga un nepieciešama, un es priecājos, ka šodien runājam tieši par Piebalgu kā Latvijas kultÅ«rtelpu, par Piebalgas sabiedrÄ«bu un par Piebalgas nozÄ«mi Latvijā. Ja mÄ“s, piebaldzÄ“ni, spÄ“sim abstrahÄ“ties no "mÄ“s" un "viņi", bet radÄ«sim kopÄ«gi idejas, tad, es domāju, Piebalga bÅ«s un attÄ«stÄ«sies arÄ« turpmāk."

NoslÄ“dzot diskusiju, Valsts prezidents sacÄ«ja: "Paldies visiem par šo diskusiju! Paldies par interesantajām domām, kas man ir ļoti svarÄ«gas, lai likumprojektā savilktu kopā visu to, kas iedzÄ«votājiem ir nozÄ«mÄ«gi! Es domāju, ka viena no šÄ«s dienas bÅ«tiskākajām atziņām ir tā, lai cilvÄ“ki šeit dzÄ«votu labi un kvalitatÄ«vi, vide ir jāveido un jāattÄ«sta arÄ« pašiem. Šodien mÄ“s dzÄ«vojam nevis industriālajā, bet postindustriālajā laikmetā, kad centrāls ir jautājums par vÄ“rtÄ«bu. PiemÄ“ram, mÅ«sdienās ir nepieciešams nevis krekls, kas silda, bet gan krekls, kas labi izskatās un kam ir subjektÄ«va vÄ“rtÄ«ba. Proti, liela vÄ“rÄ«ba ekonomikā šodien tiek piešÄ·irta kulturālajam elementam.

Domāju, ka Piebalga ir uztvÄ“rusi šo pasaules globālo tendenci, jo arÄ« amatniecÄ«bas tradÄ«cija Piebalgā, kas ir pārdzÄ«vojusi vairākus gadsimtus, ir nonākusi lÄ«dz postindustriālajam laikmetam. Tāpat vÄ“los vÄ“lreiz uzsvÄ“rt, ka Piebalgas mantojums izceļas ar divu elementu apvienojumu - kultÅ«ras un pašorganizÄ“šanās. Ja mÄ“s skatāmies uz Latvijas karti kopumā no vÄ“sturiskās dimensijas, Piebalga ir latviskuma pirmavots, jo šeit kultÅ«ra apvienojas ar pašiniciatÄ«vu, pašorganizÄ“šanos, pašpārvaldi un demokrātiju. Tas arÄ« apliecina, ka ir ļoti svarÄ«gi, lai ATR gaitā nepazÅ«d šÄ«s pašnoteikšanās vienÄ«bas."