Iesaki rakstu:

Lielu prieku un lepnumu varam sirdÄ« just, ka mÅ«su Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribÄ«nes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā Ä«sti tomÄ“r ar šo runu nav kārtÄ«bā. Kam ir domāts šis vÄ“stÄ«jums, ko prezidents gribÄ“ja teikt?

PÄ“c apsveikumiem MaldÄ«vijas ārlietu ministram Abdulam Šahida kungam un Antoniu GutÄ“rrešam ar iecelšanu un pārvÄ“lÄ“šanu amatos Egils Levits uzreiz Ä·eras vÄ“rsim pie ragiem un pieskaras pandÄ“mijas radÄ«tajām problÄ“mām un to risinājumiem. PÄ“c Levita domām, galvenā nelaime pasaulÄ“ ir dezinformācija. “Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatÄ«šanas mÄ“Ä£inājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrÄ«bas noturÄ«bas - padziļinot izpratni par dezinformāciju kā parādÄ«bu, atbalstot neatkarÄ«gus un daudzveidÄ«gus viedokļus paudošus plašsaziņas lÄ«dzekļus, iesaistot pilsonisko sabiedrÄ«bu, kā arÄ« piedāvājot apgÅ«t medijpratÄ«bu.”

Apžēliņ! Medijpratība?

Latvijas valsts prezidents runā par lietām, kas varbÅ«t ir svarÄ«gas vienas konkrÄ“tas Latvijas vienam sociālā tÄ«kla “Twitter” burbulim, kurā cilvÄ“ki caurām dienām cepas un gānās.

Vieniem šÄ·iet, ka informācija ir informācija, citiem, ka tā ir dezinformācija, un otrādi. AugstprātÄ«gi elitārā un ļoti intelektuālā tviterpublika grib paturÄ“t sev pÄ“dÄ“jo vārdu un, piesaucot medijpratÄ«bu, norādÄ«t, kur Ä«stā patiesÄ«ba.

Diezin vai šÄ«s problÄ“mas ir aktuālas cilvÄ“kiem Etiopijā, kur kopš pagājušÄ gada novembra turpinās konflikts Tigrejas reÄ£ionā Etiopijas ziemeļos - slaktiņi, izvarošanas, piespiedu pārvietošana. Šis konflikts skar arÄ« Eritreju un vismaz piecus miljonus cilvÄ“ku, kuriem nav, ko Ä“st, un trÅ«kst arÄ« dzeramā Å«dens. TāpÄ“c viņiem jāapgÅ«st medijpratÄ«ba. Lai šiem cilvÄ“kiem bÅ«tu jautrāka dzÄ«ve, ASV ir uzlikušas un vÄ“l uzliks aizvien jaunas sankcijas visādām amatpersonām, kuras ir ne visai medijpratÄ«gas.

Afganistānā medijpratÄ«ba pašlaik ir pats svarÄ«gākais. Jādomā, ka talibi, kas pašlaik ir pārņēmuši varu gandrÄ«z visā valstÄ«, bÅ«s tik medijpratÄ«gi un paklausÄ«s Egilam Levitam - izveidos daudzveidÄ«gus, caurspÄ«dÄ«gus plašsaziņas lÄ«dzekļus, kuri objektÄ«vi vÄ“stÄ«s, kāda vieta saskaņā ar šariata likumiem ir ierādāma sievietÄ“m, mākslai un mÅ«zikai.

Nav tā Ä«sti skaidrs, kā medijpratÄ«bu liks lietā cilvÄ“ki Mali ziemeļos, centrā un dienvidos, kur nav rimuši bruņotu islāmistu uzbrukumi civiliedzÄ«votājiem. Mali visi karo pret visiem - islāmisti, etniskie pašaizsardzÄ«bas spÄ“ki un valsts drošÄ«bas spÄ“ki. Pa laikam karo, pa laikam nekaro, bet bads ir pastāvÄ«gs. Taču pats galvenais, kā tikt ārā no šÄ«s krÄ«zes, ir medijpratÄ«ba. Un, kas bÅ«tiski - jācÄ«nās pret dezinformāciju!

BangladešÄ pašlaik uzturas aptuveni miljons bÄ“gļu no Mjanmas, kurus nevÄ“las redzÄ“t pie sevis ne valdÄ«ba, ne vietÄ“jie. Taču, ja šiem cilvÄ“kiem bÅ«s ilgtspÄ“jÄ«ga medijpratÄ«ba, viņi uzreiz atrisinās visas savas problÄ“mas.

Visai nelāgi ir saasinājušÄs attiecÄ«bas starp Alžīriju un Tunisiju. Taču, ja tiks padziļināta izpratne par dezinformāciju kā parādÄ«bu, atbalstot neatkarÄ«gus un daudzveidÄ«gus viedokļus paudošus plašsaziņas lÄ«dzekļus, iesaistot pilsonisko sabiedrÄ«bu, šis konflikts pazudÄ«s kā nebijis, un abu valstu valdÄ«bas laidÄ«sies priecÄ«gā dejā.

VenecuÄ“lā strauji aug hiperinflācija, elektroenerÄ£ijas padeves pārtraukumi, ir pārtikas un zāļu trÅ«kums. PÄ“dÄ“jos gados valsti pametuši vairāk nekā 5,6 miljoni venecuÄ“liešu. Tas tāpÄ“c, ka viņiem trÅ«kst medijpratÄ«bas un viņi ir dezinformÄ“ti.

VÄ“l Egils Levits runāja par mazo tautu mašÄ«ntulkošanas rÄ«kiem digitālajā pasaulÄ“, inovatÄ«viem tehnoloÄ£iskajiem risinājumiem. “Latvija turpina aktÄ«vi izvÄ“rsties ilgtspÄ“jÄ«gas mežu digitālās apsaimniekošanas jomā.” Pieskārās arÄ« Afganistānas, Baltkrievijas, Ukrainas tÄ“mām, noraudot asaru par brutālo opozÄ«cijas apspiešanu.

Tas tad vÄ“l tā - Latvijai nostāja jāpauž. TomÄ“r kopiespaids ir tāds, ka Egils Levits runā par tādām lietām, kas ir pašsaprotamas vai atkal otrādi - saprotamas tikai šaurā lokā, kas ir viņa tuvāko, snobisko un no realitātes tālo padomnieku loks. Kāda SarmÄ«te Ä’lerte vai kas raksta viņa runas?

Arābu valstīm, latīņamerikāņiem, Āzijai ar tās autoritārajiem režīmiem, Āfrikai Levita runas laikā nāk žāvas.

Latvijai ir iespÄ“ja pÄ“c Igaunijas pārņemt ANO DrošÄ«bas padomes nepastāvÄ«gā locekļa statusu 2026.-2027. gadā. Balsojumā piedalÄ«sies visa Ä¢enerālā asambleja - arÄ« tuksnešu, džungļu, stepju un salu valstis.

Jāsāk tā kā šaubÄ«ties, vai izdosies šo statusu iegÅ«t, ja mÅ«su prezidents runā kaut ko apkārt un garām - levitÄ“.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv