Levita „draugs†miljonÄrs Ramoliņš – krÄpnieks, reideris un uzmetÄ“js?
Dienas Bizness · 21.11.2021. · Komentāri (0)Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pÄ“c darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadÄ kÄ straujÄk augošajam uzņēmumam KurzemÄ“ tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. TobrÄ«d uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs bija Dzintars Odiņš, bet viņa tÄ“vs Dainis Odiņš bija faktiskais uzņēmuma Ä«pašnieks. ŠobrÄ«d abi ir parÄdos, bet Dzintars Odiņš apgalvo, ka jau vairÄk nekÄ piecus gadus nevar atvÄ“rt kontu Latvijas bankÄs, kas, pÄ“c viņa domÄm, ir fiktÄ«va parÄda izveidošanas sekas pÄ“c uzņēmuma maksÄtnespÄ“jas procesa noslÄ“guma. KÄ Dzintars Odiņš no straujÄk augošÄ uzņēmuma vadÄ«tÄja nonÄca lÄ«dz stÄvoklim, kad ir apgrÅ«tinÄti elementÄri maksÄjumi, nav iespÄ“jams atvÄ“rt kontu bankÄ, jautÄjÄm viņam pašam.
SÄksim no atskata vÄ“sturÄ“ - kad dzima ideja par uzņēmumu, kad to nodibinÄjÄt?
Ideja radÄs 2005. gadÄ. NoskatÄ«jÄm vietu. 2006. gadÄ dibinÄjÄm uzņēmumu SIA Kurzemes finieris. IegÄdÄjÄmies zemi KuldÄ«gÄ, tie bija divi veci taras dÄ“lÄ«šu zÄģēšanas cehi. PaņēmÄm no VulkÄna dažas vecas iekÄrtas cerÄ«bÄ tÄs pielÄgot ražošanas vajadzÄ«bÄm, bet nekas neizdevÄs.
Jau 2006. gadÄ sÄkÄt darboties, ražot produkciju?
NÄ“. Togad sÄkÄm restaurÄ“t nopirktos angÄrus.
Protams, bijÄm ambiciozi, gribÄ“jÄm augt strauji, radÄ«t darba vietas, eksportÄ“t. Atskatoties varbÅ«t jÄteic, ka pÄrÄk ambiciozi, taÄu Ä«stu kļūdu nebija, viss bija izplÄnots pareizi.
Gazeli par strauju izaugsmi saņēmÄt 2011. un 2012. gadÄ, kÄ lÄ«dz tam nonÄcÄt?
PÄ“c telpu rekonstrukcijas rÅ«pnÄ«cu ieÄ·Ä«lÄjÄm HipotÄ“ku un zemes bankÄ, paņēmÄm pirmo kredÄ«tu iekÄrtÄm. UzstÄdÄ«jÄm iekÄrtas un paņēmÄm otru kredÄ«tu žÄvÄ“tavai, katlu mÄjai. Tad arÄ« sÄkÄm strauji attÄ«stÄ«ties. Gan bankas speciÄlisti, gan paši, gan pieaicinÄtie konsultanti, ar kuriem apspriedÄmies, uzskatÄ«ja biznesa plÄnus par pamatotiem, labi apdomÄtiem.
KÄdas iekÄrtas pirkÄt - jaunas vai lietotas kad sÄkÄt ražošanu?
Jaunas nevarÄ“jÄm pacelt, pirkÄm lietotas. Jaunas iekÄrtas bija plÄnotas vÄ“lÄk par projekta lÄ«dzekļiem, kas izmaksÄtu 5,5 miljonus eiro. Tas bija plÄnots mazliet vÄ“lÄk. 2008. gada septembrÄ« pie mums viesojÄs bankas komisija, lai skatÄ«tos, kÄ rodas pirmÄ lobskaida. SÄkÄm žÄvÄ“t kokus. SÄkÄm tirgot lobskaidu. Tas bija mÅ«su pirmais produkts.
Produkcija tika pÄrdota Ärpus Latvijas vai tepat?
Tikai eksports! SÄkumÄ pÄrdevÄm vienam Igaunijas uzņēmumam, tad skandinÄviem. Tikai tad, kad uzstÄdÄ«jÄm presi, sÄkÄm lÄ«mÄ“t finieri. Pats sÄkums bija pašÄ iepriekšÄ“jÄs krÄ«zes karstumÄ - 2008. gadÄ. Švaki gÄja, protams, tomÄ“r jÄteic, ka tajÄ laikÄ mÄ“s daudz mÄcÄ«jÄmies. PÄ“c krÄ«zes bija pamatÄ«gs atspÄ“riens. MÄ“s ražojÄm zemÄkÄs šÄ·iras saplÄksni, mÅ«su produkcija bija ļoti pieprasÄ«ta un gÄja uz urrÄ! Tad arÄ« 2011. un 2012. gadÄ saņēmÄm Gazeles balvu. TomÄ“r koksnes produktu tirgus ir ļoti svÄrstÄ«gs, to redzam arÄ« tagad. Mums arÄ« no 2012. gada divus gadus klÄjÄs sliktÄk globÄlo cenu svÄrstÄ«bu dēļ. Divus gadus strÄdÄjÄm ar 300 tÅ«kstošu eiro lieliem zaudÄ“jumiem ik gadu, taÄu šÄdi zaudÄ“jumi nešÄ·ita kritiski uzņēmuma pastÄvÄ“šanai. MÄ“s, tÄpat kÄ visi citi, zinÄjÄm, ka cenas atkal celsies un bÅ«s labie gadi.
Kas bija par iemeslu zaudējumiem?
MÄ“s meklÄ“jÄm iespÄ“ju ražot augstÄkas pievienotÄs vÄ“rtÄ«bas produktus, plÄnojÄm jaunas iekÄrtas, lai varÄ“tu ražot pasaules lÄ«meņa produkciju, parÄdÄ«jÄs arÄ« interese no IKEA. No 2012. gada sÄkÄs pamatÄ«ga produkcijas cenas krišanÄs, EiropÄ nonÄca BrazÄ«lijas, Ķīnas lÄ“tÄ produkcija, un cena mÅ«su saplÄksnim nokritÄs. Divi gadi pagÄja zaudÄ“jumos tÄ dēļ. Tas mÅ«s nospieda uz ceļiem. 2014. gadÄ es sapratu, ka bÅ«tu labi piesaistÄ«t investoru ar dziļÄkÄm kabatÄm. MÄ“s tomÄ“r esam vienkÄrši Latvijas uzņēmÄ“ji, Ä£imene, kas sÄkusi visu no nulles, ieguldÄ«jusi savus uzkrÄjumus un meža Ä«pašumu ražotnes attÄ«stÄ«bai. Mums nav iespÄ“ju paņemt no privÄtiem pÄris miljonus, kad vajag, un ieguldÄ«t uzņēmumÄ. IzlÄ“mÄm, ka vajadzÄ«gs kÄds lielÄks, spÄ“cÄ«gÄks partneris, kas var palÄ«dzÄ“t izvilkt šÄdus tirgus lejupslÄ«des gadus, lai nav jÄatlaiž darbinieki, lai var turpinÄt attÄ«stÄ«ties arÄ« tÄdos gados.
Kaut ko izdevÄs atrast?
JÄ, runÄjÄm ar Mediena grupu KlaipÄ“dÄ, jo viņiem interesÄ“ja izejviela, kuru var izmantot detaļu ražošanai IKEA. Interese par partnerÄ«bu bija arÄ« Latvijas Finierim. IzskatÄ«jÄm dažÄdas sadarbÄ«bas iespÄ“jas no potenciÄlajiem partneriem, taÄu tieši tad parÄdÄ«jÄs Stiga RM [Andra] Ramoliņa personÄ (attÄ“lÄ kopÄ ar valsts prezidentu Egilu Levitu). Viņš pats uzradÄs. Mums bija uzkrÄjies neliels parÄds par kokiem pret Stigu RM, kas sÄkotnÄ“ji bija sarunu iemesls, bet patiesÄ«bÄ viņš bija dzirdÄ“jis, ka meklÄ“jam partneri, un bija ļoti ieinteresÄ“ts, ļoti draudzÄ«gs, izrÄdÄ«ja pretimnÄkšanu, sapratni.
Cik liels parÄds?
2014. gadÄ parÄds pret Stigu RM par kokiem bija uzkrÄjies aptuveni 65 tÅ«kstoši eiro. Ne pÄrÄk liela summa mÅ«su biznesÄ, un ne pÄrÄk liela summa Stigai RM. Bija arÄ« nelieli parÄdi pret citiem bÄ“rza finierkluÄu piegÄdÄtÄjiem, taÄu viņi, apzinoties tirgus situÄciju, izturÄ“jÄs ar sapratni.
Vai nonÄcÄt lÄ«dz sadarbÄ«bas piedÄvÄjumam?
JÄ. VÄrds pa vÄrdam, viņš lÅ«dza man parÄdÄ«t rÅ«pnÄ«cu. ApstaigÄjÄm, izstÄstÄ«ju savus plÄnus. Viņš piedÄvÄja sadarbÄ«bu, piedÄvÄja, ka varÄ“tu kļūt par partneri.
Nevis iegÄdÄties rÅ«pnÄ«cu?
NÄ“, viņš piedÄvÄja sadalÄ«jumu 60% viņam, 40% man, un šÄds piedÄvÄjums mums bija ļoti simpÄtisks. Viņš bija ļoti saprotošs, enerÄ£isks, sacÄ«ja, ka latviešiem vajag strÄdÄt kopÄ, nevis pÄrdot citiem savas rÅ«pnÄ«cas. Ä»oti detalizÄ“ti interesÄ“jÄs par to, kÄ mÄ“s strÄdÄjam. Visu gribÄ“ja zinÄt: klienti, piegÄdÄtÄji, kÄdi attÄ«stÄ«bas plÄni, kÄdi projekti jau sarakstÄ«ti, kÄ labÄk paplašinÄt ražošanu, kÄ pareizÄk piedÄvÄt tirgÅ« savu produkciju, kuru zemes gabalu vajadzÄ“tu nopirkt, lai paplašinÄtos. Es arÄ« visu ļoti atklÄti izstÄstÄ«ju, izrÄdÄ«ju, izskaidroju, kÄ jau savam topošajam partnerim. MÄ“s kļuvÄm teju vai par draugiem, tÄdas bija tÄs attiecÄ«bas.
Vai bija kÄds šÄ«s draudzÄ«bas praktisks apstiprinÄjums?
PÄ“c šÄ«s sarunas viņš piegÄdÄja mums sešas kravas koku, kas bija it kÄ laba palÄ«dzÄ«ba, bet sanÄca tÄ, ka lÄ«dz ar to parÄds pret Stigu RM pieauga vÄ“l lÄ«dz 83 tÅ«kstošiem eiro. KÄ topošais partneris viņš brauca ik nedēļu, runÄja, skatÄ«jÄs. Teica, ka ir gatavs investÄ“t, bet vajagot apskatÄ«ties bilances, grÄmatvedÄ«bas datus. InteresÄ“jÄs par banku un sacÄ«ja, ka, iespÄ“jams, jÄrunÄ par kredÄ«ta atmaksas atlikšanu. Tad sÄkÄs dažÄdu ÄÄ·Ä«gu lÄ«gumu gatavošana. BraucÄm pusdienÄs, runÄjÄm un runÄjÄm. Es viņam pilnÄ«bÄ uzticÄ“jos, uzÄ·Ä“ros uz tÄm runÄm, ka latviešiem jÄturas kopÄ, ka mÄ“s kopÄ strÄdÄsim un kalnus gÄzÄ«sim. BraucÄm uz RÄ«gu pie jurista MÄrtiņa KrÅ«ma, un viņš atkal skatÄ«jÄs visus uzņēmuma parametrus.
Kad nu visu biju izstÄstÄ«jis, izrÄdÄ«jis, paskaidrojis, ar banku iepazÄ«stinÄjis, pÄ“kšÅ†i kÄ pÄ“rkons no skaidrÄm debesÄ«m atnÄca vÄ“stule, ka esmu parÄdÄ tik un tik Stigai RM par kokiem. Tur ir piegÄdes grafiks, summas, atmaksas termiņi. Zvanu viņam, saku, ka nevaru atmaksÄt un viņš to zina, bet viņš pretÄ«, ka tas nekas. TÄs esot tikai formalitÄtes, ja varu, lai maksÄju, ja nÄ“, tad nÄ“. Es pat sÄku kaut ko atmaksÄt, bet pÄ“kšÅ†i sekoja paziņojums no tiesas par maksÄtnespÄ“jas ierosinÄšanu. Mans topošais partneris un investors ir ierosinÄjis pret mani maksÄtnespÄ“ju!
Jūsu izjūtas un reakcija?
Tas, maigi izsakoties, nemaz nebija tas, par ko mÄ“s visus šos mÄ“nešus bijÄm runÄjuši. Tieši pretÄ“ji, jutos smagi piekrÄpts. BÅ«tu zinÄjis, ka viņš ir tÄds, tautas valodÄ runÄjot, uzmetÄ“js, es taÄu nebÅ«tu ar viņu laiku tÄ“rÄ“jis, nebÅ«tu viņam kÄ labam draugam visus plÄnus kÄ uz delnas izlicis, man taÄu bija citi potenciÄlie investori, citas iesÄktas sarunas, kuras es bÅ«tu varÄ“jis turpinÄt.
Kad tas notika?
VÄ“stule atnÄca 2014. gada oktobra vidÅ«, bet maksÄtnespÄ“ju pasludinÄja 15. novembrÄ«. PÄ“c vÄ“stules jau ar mani vairs nerunÄja, teica, ka neesot nopietns partneris, Ä«sÄk - neesmu interesants. TÄlÄk viss notika zibens ÄtrumÄ. IzrÄdÄ«jÄs, ka man aiz muguras patiesÄ«bÄ visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pÄrņemšanas process caur maksÄtnespÄ“ju, un tas tika Ä«stenots Ätri un precÄ«zi kÄ militÄra operÄcija. Ne velti tika iesaistÄ«ti maksÄtnespÄ“jas administratori ar labi zinÄmu reputÄciju.
Kas notika tÄlÄk, pÄ“c 2014. gada 15. novembra?
Tika izsludinÄta maksÄtnespÄ“ja. IeradÄs maksÄtnespÄ“jas administrators Andris BÄ“rziņš, un banka nomainÄ«ja apsardzi. Stiga RM uzreiz jau kļuva par uzņēmuma nomnieku, jau uzreiz pÄ“c maksÄtnespÄ“jas, 2014. gada novembrÄ«, bet 2014. gada decembrÄ« jau kļuva par visas uzņēmuma mantas Ä«pašnieku, izpÄ“rkot bankas cesijas no HipotÄ“ku bankas.
LÄ«dz ar maksÄtnespÄ“jas administratora ierašanos novembrÄ« uz Kurzemes finieri atbrauca atÄ« Stigas RM pÄrstÄvis, tÄds Viesturs, kurš vÄ“lÄk kļuva par uzņēmuma ražošanas direktoru. SavukÄrt es paliku tikai ar parÄdiem.
KÄdiem parÄdiem, ja cesijas ir pÄrdotas?
Gan bankai, gan vÄ“l kaut kÄdam juristam KrÅ«mam. Lai es nekÄdi nepretotos viņu visÄm izdomÄtajÄm shÄ“mÄm, ko realizÄ“ja Stiga RM kopÄ ar administratoru un banku. Viņi izdarÄ«ja tÄ, ka es vÄ“l esmu parÄdÄ tam KrÅ«mam. Man draudÄ“ja ar kriminÄllietu, ka esmu izsaimniekojis uzņēmumu. VÄ“lÄk vÄ“l administrators mutiski norÄdÄ«ja, ka man paveicies, ka kriminÄllietas nav. Es biju arÄ«, jÄatzÄ«st, mazliet apstulbis un šokÄ tajÄ laikÄ, ka tik viegli var atņemt uzņēmumu. Stigai RM mÄ“s taÄu sÄkumÄ bijÄm parÄdÄ tikai 65 tÅ«kstošus, ar to viss sÄkÄs! Tad Ramoliņš izlikÄs par draugu un partneri, lai gan pÄ“c bÅ«tÄ«bas tika realizÄ“ts reiderisms. Lai mani pilnÄ«gi paralizÄ“tu, tika draudÄ“ts ar kriminÄllietu. Tagad man bankas pat neatver kontus, izņemot Pasta banku, tur man atvÄ“ra kontu, lai var ieskaitÄ«t algu.
Kas ir uzlicis liegumu jums atvÄ“rt kontu vienotajÄ sistÄ“mÄ?
GÄju uz bankÄm, rÄdÄ«ju pasi, un viņi man pretÄ« tÄ arÄ« sacÄ«ja: nevaram atvÄ“rt kontu, re, kur jums stÄv tÄ HipotÄ“ku banka, kas jÅ«s ir ielikusi melnajÄ sarakstÄ. TÄ iemesla dēļ banku sistÄ“mÄ esmu nevÄ“lams.
TÄtad cÄ«nÄ«sieties par taisnÄ«gu lietas atrisinÄjumu?
JÄ. Ir jautÄjumi par to, kÄdēļ bankas cesijas tika pÄrdotas, kÄdēļ nebija izsoles uz tÄm, jo parasti tÄdas ir. Ir jautÄjumi par to, kÄ ir rÄ«kojies administrators, par to, kÄ šis patiesÄ«bÄ neesošais parÄds - vairÄk nekÄ 200 tÅ«kstoši eiro - nonÄk pie jurista KrÅ«ma un kÄdēļ. Viss šajÄ mÅ«su Ä£imenes uzņēmuma pÄrņemšanas stÄstÄ nedaudz atgÄdina reiderismu, un es neesmu ar mieru palikt parÄdÄ to, kur nekÄdi neesmu vainojams. Mans mÄ“rÄ·is ir atjaunot normÄlu dzÄ«vi, es vÄ“los likvidÄ“t šos parÄdus uz sava vÄrda gan bankas, gan KrÅ«ma gadÄ«jumÄ. KopÄ“jais parÄds, kas man bÅ«tu jÄsamaksÄ, ir tuvu pusmiljonam eiro, un to es nevaru nopelnÄ«t sava mūža laikÄ! PrasÄ«ba ir solidÄri arÄ« pret manu tÄ“vu.
PÄrpublicÄ“ts no izdevuma Dienas Bizness.