Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pÄ“c darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam KurzemÄ“ tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. TobrÄ«d uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tājs bija Dzintars Odiņš, bet viņa tÄ“vs Dainis Odiņš bija faktiskais uzņēmuma Ä«pašnieks. ŠobrÄ«d abi ir parādos, bet Dzintars Odiņš apgalvo, ka jau vairāk nekā piecus gadus nevar atvÄ“rt kontu Latvijas bankās, kas, pÄ“c viņa domām, ir fiktÄ«va parāda izveidošanas sekas pÄ“c uzņēmuma maksātnespÄ“jas procesa noslÄ“guma. Kā Dzintars Odiņš no straujāk augošÄ uzņēmuma vadÄ«tāja nonāca lÄ«dz stāvoklim, kad ir apgrÅ«tināti elementāri maksājumi, nav iespÄ“jams atvÄ“rt kontu bankā, jautājām viņam pašam.

Sāksim no atskata vēsturē - kad dzima ideja par uzņēmumu, kad to nodibinājāt?

Ideja radās 2005. gadā. NoskatÄ«jām vietu. 2006. gadā dibinājām uzņēmumu SIA Kurzemes finieris. Iegādājāmies zemi KuldÄ«gā, tie bija divi veci taras dÄ“lÄ«šu zāģēšanas cehi. Paņēmām no Vulkāna dažas vecas iekārtas cerÄ«bā tās pielāgot ražošanas vajadzÄ«bām, bet nekas neizdevās.

Jau 2006. gadā sākāt darboties, ražot produkciju?

Nē. Togad sākām restaurēt nopirktos angārus.

Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāteic, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi.

Gazeli par strauju izaugsmi saņēmāt 2011. un 2012. gadā, kā līdz tam nonācāt?

PÄ“c telpu rekonstrukcijas rÅ«pnÄ«cu ieÄ·Ä«lājām HipotÄ“ku un zemes bankā, paņēmām pirmo kredÄ«tu iekārtām. UzstādÄ«jām iekārtas un paņēmām otru kredÄ«tu žāvÄ“tavai, katlu mājai. Tad arÄ« sākām strauji attÄ«stÄ«ties. Gan bankas speciālisti, gan paši, gan pieaicinātie konsultanti, ar kuriem apspriedāmies, uzskatÄ«ja biznesa plānus par pamatotiem, labi apdomātiem.

Kādas iekārtas pirkāt - jaunas vai lietotas kad sākāt ražošanu?

Jaunas nevarējām pacelt, pirkām lietotas. Jaunas iekārtas bija plānotas vēlāk par projekta līdzekļiem, kas izmaksātu 5,5 miljonus eiro. Tas bija plānots mazliet vēlāk. 2008. gada septembrī pie mums viesojās bankas komisija, lai skatītos, kā rodas pirmā lobskaida. Sākām žāvēt kokus. Sākām tirgot lobskaidu. Tas bija mūsu pirmais produkts.

Produkcija tika pārdota ārpus Latvijas vai tepat?

Tikai eksports! Sākumā pārdevām vienam Igaunijas uzņēmumam, tad skandināviem. Tikai tad, kad uzstādÄ«jām presi, sākām lÄ«mÄ“t finieri. Pats sākums bija pašÄ iepriekšÄ“jās krÄ«zes karstumā - 2008. gadā. Švaki gāja, protams, tomÄ“r jāteic, ka tajā laikā mÄ“s daudz mācÄ«jāmies. PÄ“c krÄ«zes bija pamatÄ«gs atspÄ“riens. MÄ“s ražojām zemākās šÄ·iras saplāksni, mÅ«su produkcija bija ļoti pieprasÄ«ta un gāja uz urrā! Tad arÄ« 2011. un 2012. gadā saņēmām Gazeles balvu. TomÄ“r koksnes produktu tirgus ir ļoti svārstÄ«gs, to redzam arÄ« tagad. Mums arÄ« no 2012. gada divus gadus klājās sliktāk globālo cenu svārstÄ«bu dēļ. Divus gadus strādājām ar 300 tÅ«kstošu eiro lieliem zaudÄ“jumiem ik gadu, taču šÄdi zaudÄ“jumi nešÄ·ita kritiski uzņēmuma pastāvÄ“šanai. MÄ“s, tāpat kā visi citi, zinājām, ka cenas atkal celsies un bÅ«s labie gadi.

Kas bija par iemeslu zaudējumiem?

MÄ“s meklÄ“jām iespÄ“ju ražot augstākas pievienotās vÄ“rtÄ«bas produktus, plānojām jaunas iekārtas, lai varÄ“tu ražot pasaules lÄ«meņa produkciju, parādÄ«jās arÄ« interese no IKEA. No 2012. gada sākās pamatÄ«ga produkcijas cenas krišanās, Eiropā nonāca BrazÄ«lijas, Ķīnas lÄ“tā produkcija, un cena mÅ«su saplāksnim nokritās. Divi gadi pagāja zaudÄ“jumos tā dēļ. Tas mÅ«s nospieda uz ceļiem. 2014. gadā es sapratu, ka bÅ«tu labi piesaistÄ«t investoru ar dziļākām kabatām. MÄ“s tomÄ“r esam vienkārši Latvijas uzņēmÄ“ji, Ä£imene, kas sākusi visu no nulles, ieguldÄ«jusi savus uzkrājumus un meža Ä«pašumu ražotnes attÄ«stÄ«bai. Mums nav iespÄ“ju paņemt no privātiem pāris miljonus, kad vajag, un ieguldÄ«t uzņēmumā. IzlÄ“mām, ka vajadzÄ«gs kāds lielāks, spÄ“cÄ«gāks partneris, kas var palÄ«dzÄ“t izvilkt šÄdus tirgus lejupslÄ«des gadus, lai nav jāatlaiž darbinieki, lai var turpināt attÄ«stÄ«ties arÄ« tādos gados.

Kaut ko izdevās atrast?

Jā, runājām ar Mediena grupu KlaipÄ“dā, jo viņiem interesÄ“ja izejviela, kuru var izmantot detaļu ražošanai IKEA. Interese par partnerÄ«bu bija arÄ« Latvijas Finierim. IzskatÄ«jām dažādas sadarbÄ«bas iespÄ“jas no potenciālajiem partneriem, taču tieši tad parādÄ«jās Stiga RM [Andra] Ramoliņa personā (attÄ“lā kopā ar valsts prezidentu Egilu Levitu). Viņš pats uzradās. Mums bija uzkrājies neliels parāds par kokiem pret Stigu RM, kas sākotnÄ“ji bija sarunu iemesls, bet patiesÄ«bā viņš bija dzirdÄ“jis, ka meklÄ“jam partneri, un bija ļoti ieinteresÄ“ts, ļoti draudzÄ«gs, izrādÄ«ja pretimnākšanu, sapratni.

Cik liels parāds?

2014. gadā parāds pret Stigu RM par kokiem bija uzkrājies aptuveni 65 tÅ«kstoši eiro. Ne pārāk liela summa mÅ«su biznesā, un ne pārāk liela summa Stigai RM. Bija arÄ« nelieli parādi pret citiem bÄ“rza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturÄ“jās ar sapratni.

Vai nonācāt līdz sadarbības piedāvājumam?

Jā. Vārds pa vārdam, viņš lÅ«dza man parādÄ«t rÅ«pnÄ«cu. Apstaigājām, izstāstÄ«ju savus plānus. Viņš piedāvāja sadarbÄ«bu, piedāvāja, ka varÄ“tu kļūt par partneri.

Nevis iegādāties rūpnīcu?

NÄ“, viņš piedāvāja sadalÄ«jumu 60% viņam, 40% man, un šÄds piedāvājums mums bija ļoti simpātisks. Viņš bija ļoti saprotošs, enerÄ£isks, sacÄ«ja, ka latviešiem vajag strādāt kopā, nevis pārdot citiem savas rÅ«pnÄ«cas. Ä»oti detalizÄ“ti interesÄ“jās par to, kā mÄ“s strādājam. Visu gribÄ“ja zināt: klienti, piegādātāji, kādi attÄ«stÄ«bas plāni, kādi projekti jau sarakstÄ«ti, kā labāk paplašināt ražošanu, kā pareizāk piedāvāt tirgÅ« savu produkciju, kuru zemes gabalu vajadzÄ“tu nopirkt, lai paplašinātos. Es arÄ« visu ļoti atklāti izstāstÄ«ju, izrādÄ«ju, izskaidroju, kā jau savam topošajam partnerim. MÄ“s kļuvām teju vai par draugiem, tādas bija tās attiecÄ«bas.

Vai bija kāds šÄ«s draudzÄ«bas praktisks apstiprinājums?

PÄ“c šÄ«s sarunas viņš piegādāja mums sešas kravas koku, kas bija it kā laba palÄ«dzÄ«ba, bet sanāca tā, ka lÄ«dz ar to parāds pret Stigu RM pieauga vÄ“l lÄ«dz 83 tÅ«kstošiem eiro. Kā topošais partneris viņš brauca ik nedēļu, runāja, skatÄ«jās. Teica, ka ir gatavs investÄ“t, bet vajagot apskatÄ«ties bilances, grāmatvedÄ«bas datus. InteresÄ“jās par banku un sacÄ«ja, ka, iespÄ“jams, jārunā par kredÄ«ta atmaksas atlikšanu. Tad sākās dažādu āķīgu lÄ«gumu gatavošana. Braucām pusdienās, runājām un runājām. Es viņam pilnÄ«bā uzticÄ“jos, uzÄ·Ä“ros uz tām runām, ka latviešiem jāturas kopā, ka mÄ“s kopā strādāsim un kalnus gāzÄ«sim. Braucām uz RÄ«gu pie jurista Mārtiņa KrÅ«ma, un viņš atkal skatÄ«jās visus uzņēmuma parametrus.

Kad nu visu biju izstāstÄ«jis, izrādÄ«jis, paskaidrojis, ar banku iepazÄ«stinājis, pÄ“kšÅ†i kā pÄ“rkons no skaidrām debesÄ«m atnāca vÄ“stule, ka esmu parādā tik un tik Stigai RM par kokiem. Tur ir piegādes grafiks, summas, atmaksas termiņi. Zvanu viņam, saku, ka nevaru atmaksāt un viņš to zina, bet viņš pretÄ«, ka tas nekas. Tās esot tikai formalitātes, ja varu, lai maksāju, ja nÄ“, tad nÄ“. Es pat sāku kaut ko atmaksāt, bet pÄ“kšÅ†i sekoja paziņojums no tiesas par maksātnespÄ“jas ierosināšanu. Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespÄ“ju!

Jūsu izjūtas un reakcija?

Tas, maigi izsakoties, nemaz nebija tas, par ko mÄ“s visus šos mÄ“nešus bijām runājuši. Tieši pretÄ“ji, jutos smagi piekrāpts. BÅ«tu zinājis, ka viņš ir tāds, tautas valodā runājot, uzmetÄ“js, es taču nebÅ«tu ar viņu laiku tÄ“rÄ“jis, nebÅ«tu viņam kā labam draugam visus plānus kā uz delnas izlicis, man taču bija citi potenciālie investori, citas iesāktas sarunas, kuras es bÅ«tu varÄ“jis turpināt.

Kad tas notika?

VÄ“stule atnāca 2014. gada oktobra vidÅ«, bet maksātnespÄ“ju pasludināja 15. novembrÄ«. PÄ“c vÄ“stules jau ar mani vairs nerunāja, teica, ka neesot nopietns partneris, Ä«sāk - neesmu interesants. Tālāk viss notika zibens ātrumā. IzrādÄ«jās, ka man aiz muguras patiesÄ«bā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespÄ“ju, un tas tika Ä«stenots ātri un precÄ«zi kā militāra operācija. Ne velti tika iesaistÄ«ti maksātnespÄ“jas administratori ar labi zināmu reputāciju.

Kas notika tālāk, pēc 2014. gada 15. novembra?

Tika izsludināta maksātnespÄ“ja. Ieradās maksātnespÄ“jas administrators Andris BÄ“rziņš, un banka nomainÄ«ja apsardzi. Stiga RM uzreiz jau kļuva par uzņēmuma nomnieku, jau uzreiz pÄ“c maksātnespÄ“jas, 2014. gada novembrÄ«, bet 2014. gada decembrÄ« jau kļuva par visas uzņēmuma mantas Ä«pašnieku, izpÄ“rkot bankas cesijas no HipotÄ“ku bankas.

LÄ«dz ar maksātnespÄ“jas administratora ierašanos novembrÄ« uz Kurzemes finieri atbrauca atÄ« Stigas RM pārstāvis, tāds Viesturs, kurš vÄ“lāk kļuva par uzņēmuma ražošanas direktoru. Savukārt es paliku tikai ar parādiem.

Kādiem parādiem, ja cesijas ir pārdotas?

Gan bankai, gan vÄ“l kaut kādam juristam KrÅ«mam. Lai es nekādi nepretotos viņu visām izdomātajām shÄ“mām, ko realizÄ“ja Stiga RM kopā ar administratoru un banku. Viņi izdarÄ«ja tā, ka es vÄ“l esmu parādā tam KrÅ«mam. Man draudÄ“ja ar krimināllietu, ka esmu izsaimniekojis uzņēmumu. VÄ“lāk vÄ“l administrators mutiski norādÄ«ja, ka man paveicies, ka krimināllietas nav. Es biju arÄ«, jāatzÄ«st, mazliet apstulbis un šokā tajā laikā, ka tik viegli var atņemt uzņēmumu. Stigai RM mÄ“s taču sākumā bijām parādā tikai 65 tÅ«kstošus, ar to viss sākās! Tad Ramoliņš izlikās par draugu un partneri, lai gan pÄ“c bÅ«tÄ«bas tika realizÄ“ts reiderisms. Lai mani pilnÄ«gi paralizÄ“tu, tika draudÄ“ts ar krimināllietu. Tagad man bankas pat neatver kontus, izņemot Pasta banku, tur man atvÄ“ra kontu, lai var ieskaitÄ«t algu.

Kas ir uzlicis liegumu jums atvērt kontu vienotajā sistēmā?

Gāju uz bankām, rādīju pasi, un viņi man pretī tā arī sacīja: nevaram atvērt kontu, re, kur jums stāv tā Hipotēku banka, kas jūs ir ielikusi melnajā sarakstā. Tā iemesla dēļ banku sistēmā esmu nevēlams.

Tātad cīnīsieties par taisnīgu lietas atrisinājumu?

Jā. Ir jautājumi par to, kādēļ bankas cesijas tika pārdotas, kādēļ nebija izsoles uz tām, jo parasti tādas ir. Ir jautājumi par to, kā ir rÄ«kojies administrators, par to, kā šis patiesÄ«bā neesošais parāds - vairāk nekā 200 tÅ«kstoši eiro - nonāk pie jurista KrÅ«ma un kādēļ. Viss šajā mÅ«su Ä£imenes uzņēmuma pārņemšanas stāstā nedaudz atgādina reiderismu, un es neesmu ar mieru palikt parādā to, kur nekādi neesmu vainojams. Mans mÄ“rÄ·is ir atjaunot normālu dzÄ«vi, es vÄ“los likvidÄ“t šos parādus uz sava vārda gan bankas, gan KrÅ«ma gadÄ«jumā. KopÄ“jais parāds, kas man bÅ«tu jāsamaksā, ir tuvu pusmiljonam eiro, un to es nevaru nopelnÄ«t sava mūža laikā! PrasÄ«ba ir solidāri arÄ« pret manu tÄ“vu.

Pārpublicēts no izdevuma Dienas Bizness.

Novērtē šo rakstu:

0
0