Menu
Pilnā versija

Lemberga troļļa grēksūdze

Aivara Lemberga „troļļu fabrikas” darbinieks · 18.09.2018. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Es esmu nu jau bijušais kompānijas Ventas Balss apakšuzņēmuma, Aivara Lemberga „troļļu fabrikas” „darbinieks”. Vēlos jums mazliet pastāstīt, kas īsti ar mani notika un kā tiek uzturēta Aivara Facebook un mediju impērija. 

Es visā šajā sistēmā biju maziņš zobratiņš, kura uzdevums bija atstāt komentārus par labu Aivaram un ZZS priekšnieka norādītajos ziņu portālos, uzturēt pie dzīvības vairākas Facebook lapu grupas un vākt kompromitējošu informāciju par konkurentiem, piemēram, Artusu, KNAB, Strīķi, Vienotību, NATO un daudzām citām lietām, kā nu kuru reizi, un attiecīgi to izplatīt tālāk, jo, kā viņi man stāstīja, tas taču ir žurnālista darbs.

Sākumā tas viss likās tāds nevainīgs piepelnīšanās veids, bet vienu brīdi tas bija aizgājis par tālu. Man šajā ampluā sanāca pastrādāt no 2016. gada vasaras sākuma līdz 2018. gada maija beigām. Maksāja man pēc padarītā darba, bija mēneši, kad sanāca 500 eiro konvertā, bet vidēji no 300 līdz 400 eiro mēnesī varēja nopelnīt. Tad, kad Lemberga partija ieguva pārliecinošu uzvaru Ventspilī 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, man tika pirmā un vienīgā prēmija 100 eiro apmērā šajā biznesā. Cik zinu, mēs tādi bijām vismaz desmit, bet varbūt arī vairāk, no kuriem daži strādāja no mājām un no Ventspils Augstskolas kojām, izbadējušies studentiņi, nekas vairāk.

Rakstu, jo man jau ir apnicis šis marasms un esmu mazliet apvainojies uz Lembergu un Gundegu Mertenu, viņa ir Ventas Balss galvenā redaktore, formāli mana bijusī priekšniece, kura Lemberga propagandas jautājumos uztur sakarus ar Lemberga labo roku un uzticamības personu Gunti Blumbergu, cik man zināms.

Kā tas viss sākās?

Esmu pats no Ugāles, 2017. gadā veiksmīgi ieguvu profesionālo bakalaura grādu mediju studijās biznesa augstskolā „Turība”, bet pirms tam praksi apguvu laikrakstā Ventas Balss, tur arī tiku savervēts. Prakses sākumā palīdzēju veidot rakstus par ikdienas dzīvi Ventspilī, protams, tikai par tās gaišo pusi un, ja iespējams, dziedot slavas dziesmas Aivaram un viņa komandai. Par to varēja izpelnīties uzslavu un, kā izrādījās vēlāk, tukšus solījumus un viltus cerības.

Priekšniekiem redzot, ka esmu diezgan apķērīgs un attapīgs, neuzdodu liekus jautājumus, vienkārši daru, ko man liek, man tika izteikts piedāvājums mazliet piepelnīties, jo, kamēr biju praksē, man par to nemaksāja ne centa, bet te bija iespēja papildināt savu kabatu. Acīmredzot, tā kā tuvojās pašvaldību vēlēšanas, Gundega mani uzrunāja, vai es nevarot šur tur palīdzēt paspodrināt Lemberga tēlu, piemēram, aizstāvot un piekrītot viņa viedoklim attiecīgo rakstu komentāru sadaļās, kā arī attiecīgi oponējot tiem, kuriem ir pretējs viedoklis, jo Aivars ir taču tas, kas nodrošina Ventas Balss eksistenci, un līdz ar to arī man nepalikšot parādā par padarīto darbu, jo visiem politiķiem taču ir lielākas vai mazākas troļļu armijas.

Vēl pirms tam mani iztaujāja, ko es domāju par politiku, vai man patīk Ventspils, vārdu sakot, centās manā prātā ieborēt, ka tas viss ir Lemberga nopelns un visiem pārējiem tas kremt, tāpēc mums viņam ir mazliet jāpalīdz. Tā nu es piekritu, jo tajā laikā man Aivars tiešām simpatizēja. 

Jo tuvāk nāca vēlēšanas, jo vairāk nācās dzīvot komentāru sadaļās un sociālajos medijos, pārsvarā Twitter un Facebook, arī Draugiem.lv. Būtībā tas notika dienu un nakti. Mēs, troļļi, darbu padarījām, bet solīto nesaņēmām. Man tika solīts paaugstinājums, proti, pastāvīgs darbs kādā no Aivara propagandas avīzēm, līdz ar to lielāki un stabili ienākumi. Bet pēc vēlēšanām viss beidzās, varēju turpināt dziedāt odas Lembergam un apliet ar samazgām visus pārējos komentāru sadaļās un Facebook vietnē par 300 eiro mēnesī. Izcila perspektīva topošajam žurnālistam, vai ne!?

Tagad par manu un manu bijušo kolēģu daudzajām sejām sociālo mediju vidē!

Uzskatu, ka lietpratējam, iemetot aci komentāru sadaļā, piemēram, zem kāda raksta par Aivaru vai ZZS, jau uzreiz kļūst skaidrs, ka tur notiek troļļu cīņas. Parasti vienam trollim ir līdz pat desmit un dažreiz pat vairāk viltus identitātes, piemēram, mazais mūks, lokat0rs, trijčetrinieks, reksis, latvietis, krustmateflorence, vladguschakedaJančuksmāris eltermanistigris brizsjānis teniss, daksa spiekisralfs berzsgrafistsfifa un daudzas citas, kuras tiek izmantotas komentēšanai, un vairāki diezgan ticami viltus profili Facebook un Twitter, kuriem attiecīgi ir piestiprinātas domubiedru grupas Facebook vietnē, piemēram, Es mīlu VentspiliNovados.lvMēs mīlam RīguEs mīlu KurzemiEs mīlu LatgaliEs mīlu VidzemiEs mīlu Zemgali vai Runā Lembergs un  Latvija par Lembergu. Par pēdējām divām es biju atbildīgs. Visticamāk šīs un vēl kādas jaunas Facebook domubiedru grupas aktīvi iesaistīsies vai jau ir iesaistījušās ZZS priekšvēlēšanu kampaņā.

Runājot par komentēšanu, jāsaka, ka mēs pārsvarā komentējām rakstus Apollo, Tvnet un Delfi portālos, bet mazākā mērā NRA, LA un Ventas Balss vietnēs. Vidēji katrs no mums katru dienu atstāja, kādus 50 līdz 70 komentārus, bet īpašos gadījumos pat vairāk par vienu simtu. Jāsaka uzreiz, ka psiholoģiski tas bija visai nogurdinošs darbiņš. Tā kā tas bija pašvaldību priekšvēlēšanu laiks, mans un manu bijušo kolēģu uzdevums bija slavēt Aivaru un diskreditēt Latvijas tiesībsargājošās institūcijas, principā bija jāveido Lembergam pozitīvs tēls.

Jā, tagad man ir kauns par to, ar ko reiz nodarbojos, bet pagaidām vēlos palikt anonīms. Tad es vēl biju tikai students, un man vajadzēja mazliet nopelnīt, bet beigu beigās es devos prom neatskatoties. Kad devos prom, saņēmu no Gundegas aizvainojošus aizrādījumus un brīdinājumu par to, lai turu mēli aiz zobiem, pretējā gadījumā par žurnālista karjeru varu aizmirst, jo Latvijas mediju virtuve viņai esot labi zināma. Turklāt viņa man nesamaksāja par pēdējo mēnesi, labi, ka vēl prakses atsauksmi un atskaiti nesabojāja.

Par šo tēmu negribas tiesāties ar Ventas Balsi, negribu un nav iespējams, jo ko gan es varētu pierādīt, neko, tāpēc rakstu šo vēstuli, lai pievērstu jūsu uzmanību šīm lietām, it sevišķi, ka līdz Saeimas vēlēšanām palicis pavisam maz.

Tie, kas ir atbildīgi par šādas „troļļu fabrikas” uzturēšanu, bļaus, ka tā ir izdomāta pasaciņa, bet atcerieties - man tā bija ikdiena divu gadu garumā, un šī ir mana grēksūdze.

Pārpublicēts no rigadvina.com

Novērtē šo rakstu:

0
0