Iesaki rakstu:

Viņnedēļ latvieši dzÄ«vojās pa skatuvÄ“m. Protams, tas viss bija nosacÄ«ti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problÄ“mas. Latgales pusÄ“ ļaudis skatÄ«jās uz lielo garu (Gors), kam trÅ«kst naudas, bet galvaspilsÄ“tā vÄ“roja monoizrādi par darba devÄ“ja un ņēmÄ“ja attiecÄ«bām. Tā kā abos gadÄ«jumos tas ir publiskais finansÄ“jums, skatÄ«tājam nevajadzÄ“tu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādÄ“m un programmiņām.

Kas kopÄ«gs Goram un aktrises Dreimanes atlaišanai? Trallināšana. Un vÄ“l tur bija dramaturÄ£ija. Uz RÄ“zekni skrÄ“ja pati ministre, lai iedziļinātos jautājumā. Tā kā viņa neko nesaprot no nozares, tad pilnÄ«gi loÄ£isks bija viņas secinājums, ka arÄ« pašvaldÄ«ba neko nesaprot. Jo ministre nesaprašanas jautājumā ir liela profesionāle.

Uz kurieni dodas cilvÄ“ks, kad nesaprot? Uz pili – pie karaļa. Agneses Lāces tālākā atskaite RinkÄ“vičam labi parādÄ«ja, cik bÄ“rnišÄ·Ä«ga ir mÅ«su izpratne par lietu kārtÄ«bu. Turklāt Edgars vÄ“l atļāvās visa galā secināt, ka Latgales vÄ“stniecÄ«ba Gors (nekāda sakarā ar diplomātisko korpusu, bet – lai nu paliek) bÅ«tu jāpārņem valstij, negaidÄ«tā kārtā atkārtojot to pašu, ko jau vairākus mÄ“nešus piedāvā nesaprastā RÄ“zeknes pašvaldÄ«ba.

Savukārt aktrise Lelde Dreimane savai sāpei izmantoja sociālās virinātavas, emocionāli izstāstot, kas ar viņu ir noticis uz Dailes teātra durvju sliekšÅ†a un vadÄ«tāja Jura Žagara kabinetā. Tā kā aktrise nepārstāv Stambulas konvencijas piekritÄ“jus vai to viltÄ«gi slÄ“pj, viņa neko neminÄ“ja par vardarbÄ«bu pret sievieti, taču viss cits šajā izrādÄ“ bija – norÄ«ta asariņa, vadÄ«bas attieksmes iztirzājums, atsauce uz teātra leÄ£endām, kam arÄ« uzteikts darbs. Tā kā sešpadsmit atlaistās Dailes teātra apkopÄ“jas nebija leÄ£endas, tad tās šajā skumjajā stāstā neparādās, jo aktrise gribÄ“ja palikt uz skatuves citā kompānijā.

Stilistiski ministre Lāce pÄ“c RÄ“zeknes komandÄ“juma uzreiz skrÄ“ja pie prezidenta, lai rÄ“zeknieši sajÅ«t viņas ietekmes mÄ“rogu, bet aktrise Lelde sāka valkāt slavenās Olgas DreÄ£es vārdu, kam arÄ« savā vidÄ“ jauda un lielums. Padomājiet paši, kā uz to visu var mierÄ«gi noskatÄ«ties pastaliņš, kas dzimis teātra bufetÄ“ un visu mūžu sapņojis par vÄ“stuli, ko rakstÄ«s prezidentam.

Kur trallināšana? Publiskajos kniksÄ«šos. Ministre Lāce pārstāv mÅ«su valstÄ« pārdalÄ«tājus, kas nav pretrunā ar kultÅ«ras nozares realitāti. Tā tiek uzturÄ“ta no nodokļu maksātāju naudas, lielo teātru un koncertzāļu gadÄ«jumā izmantojot smalkāku vārdu – dotÄ“tie. Lāce ar kompāniju tālāk par ekseļu tabulām netiek, pilnÄ«gi ignorÄ“jot tādu komponenti kā samÄ“rÄ«gumu – ko varam vai nevaram atļauties.

Savukārt aktrise Dreimane nāk no vides, kas “dzied un zied”, kas sevi labi prot pasniegt, ja vien valsts un vÄ“l kāds cits par to maksā. PasvÄ«troju vārdu “valsts”, jo visa brÄ“ka ir nevis par kādu privātu kastingu, kur aktrisi izbrāķēja, bet gan par kroņa pusdienām – kas garantÄ“tas.

Ja viņai uzteiktu darbu komercsabiedrÄ«ba, mÄ“s par šo neuzzinātu. Taču, tā kā darÄ«šana ir ar baznÄ«cu – Dailes teātra izskatā –, tad mācÄ«tāja (Žagara) autoritāte visos laikos ir bijusi viena no pieprasÄ«tākajām Ä“dienkartÄ“m, ko aktrise dabiskā veidā izgaršoja.

Atgriežamies atkal LatgalÄ“ – pie Gora. Vai zinājāt, ka šajā izklaides vietā ir vairāk skatÄ«tāju vietu nekā Operā, nekā Dailes teātrÄ«, nekā Nacionālajā? Tā ir divas reizes ietilpÄ«gāka par Ventspils koncertzāli, lai gan abas tapa teju vienā laikā. Gors pieder pašvaldÄ«bai, jo tikai pašvaldÄ«ba varÄ“ja tikt pie Eiropas fondu naudas, kas šÄdus projektus finansÄ“. Bet kā jau visos gadÄ«jumos – fondu naudu un projektus vÄ«zÄ“ RÄ«gas dāmas/kungi. Speciālajos departamentos. Kāds taču sazÄ«mÄ“ja un apstiprināja šos projekta un vÄ«zijas melus, lai apgÅ«tu naudu?

Tā bija apgÅ«šana, nevis ieguldÄ«jums, jo ieguldÄ«jumus parasti vÄ“rtÄ“ ar atdevi. Ja valsts atbildÄ«gās iestādes un ministrija neko tajā laikā neiebilda par šÄ« apjoma kroplumu, tad kāpÄ“c mÄ“s tagad gribam pienaglot tikai RÄ“zekni, kas beidzot atzinās, ka nevar šo kumosu norÄ«t? Kur pazuduši tie lielie plānotāji, kas fiskāli šo visu vÄ“rtÄ“ja un akceptÄ“ja, bÅ«vÄ“ja? Par celtniekiem skaidrs – viņi pie “Porsche” vai “Mercedes” saloniem grÅ«stās, jo piÄ·is iebira. Kurš tāmÄ“ja Gora uzturÄ“šanu, kurš lika parakstu, ka RÄ“zekne to drÄ«kst un var darÄ«t? SvÄ“tais Gors?

Ar aktrisi Leldi ir tieši tāpat, jo viņa zināja, ko šÄ« profesija piedāvā. Ja nebÅ«tu Žagara jaunie laiki dailÄ«tÄ“, nekādu scÄ“nu jau nebÅ«tu. Taču Žagars grib redzÄ“t teātri ne tikai kā dotÄ“tu priekšmetu, bet arÄ« tādu, kas atbilst publiskā finansÄ“juma godÄ«gam izlietojumam. Ja KultÅ«ras ministrija saka, ka teātrim bÅ«s mazāka dotācija, tad teātra vadÄ«tājs to saprot un risina – teātrim vislabākajā veidā.

Žagars nekādi nav ieinteresÄ“ts sliktos gājienos, kas teātri padara vājāku. ApkopÄ“ju aizstāšana ar ārpakalpojumu, starp citu, sezonā ļaus ietaupÄ«t 100 000. Pārtraucot darba attiecÄ«bas ar četrām aktrisÄ“m, gada griezumā ietaupās vÄ“l ap 150 000. Ja jums ir kalkulators, parÄ“Ä·iniet, cik garantÄ“tajā algā vidÄ“ji katra no četrām skatuves dÄ«vām gadā saņēma. Tā ir alga, bet vÄ“l jau ir honorāri par izrādÄ“m. Un vÄ“l jau aktieri iet pa citu rokām – kas, piemÄ“ram, Dailes finanšu rādÄ«tājus nekādi neskar. HaltÅ«ras un privātie projekti. Vai Žagars kā pamatdarba devÄ“js ir licis maksāt aktieriem procentus par šiem sānsoļiem – kas, starp citu, bÅ«tu ļoti normāla prasÄ«ba? Nav.

Lelde Dreimane vismaz ir tik gudra, ka nemelo – bet šo un to noklusÄ“. PiemÄ“ram, par savu nodarbinātÄ«bu ārpus valsts apmaksātā teātra štata slodzes. Un Žagaram ir taisnÄ«ba, kad viņš runā par terminÄ“tiem darba lÄ«gumiem, kas bÅ«tu jāievieš visos teātros, kas tiek uzturÄ“ti ar valsts naudu. Bet, runājot par Ä“tiku vai cieņas trÅ«kumu, ko aktrise tagad izvirzÄ«jusi priekšplānā, – šÄ«m debesu priekšstatu kategorijām ir divvirziena iela.

Un vÄ“l Ä“tiku piemin tie, kas parasti sēž uz valsts sprandas. Tādi kā kultÅ«ras ministre Agnese Lāce, kas, acis mirkšÄ·inot, stāsta, ka valsts esot Gorā ieguldÄ«jusi astoņus miljonus un vÄ“l taču esot KultÅ«rkapitāla finansÄ“jums. Protams, ka nekā tāda nav pat tuvumā… Paņemam 2024. gada koncertzāles Gada pārskatu un redzam – pašvaldÄ«bas dotācija 696 232 eiro, KultÅ«rkapitāla fonds – 250 000 eiro. Valsts? TāpÄ“c jau RÄ“zekne valstij saka – pārņemiet, uzturiet! Vai otrs ceļš – Ä«pašnieki, kas šajā gadÄ«jumā ir pašvaldÄ«ba, meklÄ“ veidus kā lāpÄ«t šos caurumus.

Ja mums ir bailes, ka nu tik Goru izmantos kaut kādi “no austrumiem”, tad – nevajag kavÄ“ties, bet realizÄ“t projektu atbilstoši nacionālajām interesÄ“m. Nepārprotiet – mani RÄ“zeknes interfronte arÄ« kaitina, taču vÄ“l vairāk par šo kaitina mÅ«su nespÄ“ja bÅ«t atbildÄ«giem saimniekiem. Kaut vai pārdalot nodokļu naudu ar skaidro prātu, nevis ar sirpi un āmuru.

Latvijā lielie teātri saņem regulāru valsts budžeta dotāciju no Kultūras ministrijas, to deklarējot kā valsts deleģēto uzdevumu finansējumu.

Neviens Latvijas lielais teātris vai koncertzāle nepelna, lai gan atsevišÄ·os gadÄ«jumos viņiem patÄ«k uzsvÄ“rt savus peļņas rādÄ«tājus, kas ir prasta muldÄ“šana.

Bez publiskās naudas piešprices viņu zāģiem ir mÄ«nusi, kas mÄ“rāmi vairākos miljonos – katram! RÄ“zekne arÄ« maksā par Goru, tāpat kā mÄ“s lÄ«dz šim maksājām algu Leldei Dreimanei. Kurš Ä«sti ņem, kurš Ä«sti dod? Aiz ziņkāres pavaicāju mākslÄ«gajam intelektam, kā šÄ« diskusija palÄ«dzÄ“jusi nodokļu maksātājiem – jo mÄ“s jau skatuves mākslu mÄ«lam. LÅ«k, atbilde: “Īsa, nepatÄ«kama, bet godÄ«ga atbilde: gandrÄ«z nekādi – un dažos aspektos pat kaitÄ“.

Nodokļu maksātājs no šÄ«s diskusijas neko izmÄ“rāmu neiegÅ«st:

– netiek skaidrāk saprasts, kā tiek tÄ“rÄ“ta nauda;

– netiek diskutÄ“ts par teātra finansÄ“šanas modeli;

– netiek analizÄ“ts, kādas ir alternatÄ«vas štata samazināšanai;

– netiek uzlabota pārvaldÄ«ba vai caurspÄ«dÄ«gums.

Diskusija koncentrÄ“jas uz emocijām, aizvainojumiem, simboliem, nevis uz naudas plÅ«smu un atbildÄ«bu. SistÄ“miskā problÄ“ma pazÅ«d, personiskais konflikts kļūst par izrādi.”

Gan jau Lelde Dreimane bez darba nepaliks, jo ir labi iztikusi lÄ«dz šim – veltot valsts apmaksātai pilnai štata vietai vidÄ“ji 27 izrāžu vakarus gadā, kas ir mazākais no visiem aroda brāļiem. Žagars nedeva spÄ“lÄ“t? JocÄ«gi. Bet naudu gan viņš maksāja, kas kopumā bija nepareizi… Tāpat kā Gors nepaliks bez finansÄ“juma.

VÄ“lÄ“jums priekšdienām – ja tÄ“rÄ“jat publisko naudu vai esat pie tās piesÅ«kušies, mÄ“Ä£iniet kaut vai neizrādÄ«t savu mÄ“ra izjÅ«tu, kas pieradusi pie nenopelnÄ«ta komforta.