Iesaki rakstu:

Vai mÄ“s vispār nojaušam, kādas pārmaiņas mÅ«s sagaida jau pārredzamā nākotnÄ“? Klimata neitralitātes mÄ“rÄ·i, “zaļais kurss”, ParÄ«zes lÄ«gums, dažādi samiti un starptautiskās vienošanās, daudzie un dažādie dokumenti par klimata plāniem 2030., 2040., 2050. gadiem parāda, kādas, iespÄ“jamās, pārmaiņas mÅ«s varÄ“tu sagaidÄ«t. Pārmaiņas, visticamāk, bÅ«s diezgan drastiskas, un to Ä«stenošana atstās ietekmi uz visiem, gan ražotājiem, pārstrādātājiem, gan piegādātājiem un patÄ“rÄ“tājiem. CirkulÄ“ daudzi un dažādi plānošanas dokumenti, un izskatÄ«ti iespÄ“jamie scenāriji un to ieviešanas secÄ«ba.

Kā galvenie pārmaiņu virzieni tiek izskatÄ«ta Ä“šanas paradumu maiņa un pārtikas atkritumu samazināšana, reÄ£eneratÄ«vās (atjaunojošÄs) lauksaimniecÄ«bas prakses ieviešana, mežu izciršanas apturÄ“šana un koku skaita palielināšana, pilnÄ«ga pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem, transporta un loÄ£istikas nozares transformÄ“šana, industrijas ietekmes samazināšana un daudzi citi.

Praktiski tas varÄ“tu izskatÄ«sies tā, ka bÅ«tiski samazināsies industriālas gaļas un piena produktu patÄ“riņs, attiecÄ«gi to ražošana un pārstrāde, tātad arÄ« lopbarÄ«bai izmantojamio graudu apjoms. Pārtika tiks ražota pārsvarā lokālām vajadzÄ«bām, pārsvarā bioloÄ£iski vai tam pietuvinātām metodÄ“m, arÄ« sintÄ“tiski. Liela daļa zemes platÄ«bas tiks izmantota, biomasas audzÄ“šanai enerÄ£ijas ieguvei un CO2 akumulācijai ar daudzgadÄ«giem augiem. VÄ“ja Ä£eneratoru parki, saules paneļu fermas un anaerobās digestācijas stacijas bÅ«s galvenie elektrÄ«bas ražošanas avoti.

VarÄ“sim aizmirst par auto ar jaudÄ«giem iekšdedzes dzinÄ“jiem un brÄ«vdienu lidojumiem uz siltajām zemÄ“m. Tie tiks aizstāti ar maziem elektroauto un dzelzceļu satiksmi. Fosilā degviela tiks aizstāta ar biodegvielu un atjaunojamo elektoenerÄ£iju. Un tas galÄ«gi nav viss, un tas nav nemaz tik tālā nākotnÄ“, jo izmaiņas paredzÄ“tas jau ar 2030. gadu. Tikai ES šai transformācijai ir paredzÄ“jusi tÄ“rÄ“t 1 triljonu eiro, kas ir 1000 miljardi.

Motivācija šiem pasākumiem un mÄ“rÄ·iem ir cÄ“la – rÅ«pÄ“ties par mÅ«su visu nākotni un globālo klimatu, novÄ“rst klimata katastrofas un ar to iespÄ“jamās sekas. Nevaram tam nepiekrist, ir jāmainās un jāpielāgojas, bet šÄ«s pārmaiņas katru ietekmÄ“ viņa individuālajās darbÄ«bās un galvenokārt arÄ« finansiāli. Katrs jau vispirms skatās, kā tas ietekmÄ“s viņa personisko Ä“rtÄ«bu, ienākumus un ieradumus.

PandÄ“mijas kontekstā daudzas pārmaiņas jau šobrÄ«d notiek attiecÄ«gajā virzienā. BÅ«tiski samazinās cilvÄ“ku pārvietošanās, ceļojumi, vairāk Ä“diena tiek gatavots mājās, ir tendence migrācijai uz laukiem un cilvÄ“ku vÄ“lmei pašiem audzÄ“t sev pārtiku. Samazinās veikalu apmeklÄ“jumi un mazsvarÄ«gais patÄ“riņš. IespÄ“jams, šis ir izdevÄ«gs laiks veikt, jau bieži pieminÄ“tos dažādos ekonomikas transformācijas procesus.

LauksaimniecÄ«bas sektors klimata pārmaiņu kontekstā ir ļoti bÅ«tisks, un ar to saistÄ«tas nozÄ«mÄ«gas reformas. Par klimata neitrālu vai pat pozitÄ«vu lauksaimniecisko ražošanu var atrast daudz informācijas, un ir arÄ« daudz labu piemÄ“ru. Metodes un principi ir izstrādāti un sevi pierādÄ«juši, kā rezultatÄ«vi. Izskan skarbas versijas, ka paliks tikai tie lauksaimnieki, kuri spÄ“s pieņemt jaunos spÄ“les noteikumus. Kādi tie bÅ«s – šobrÄ«d vÄ“l pilnÄ«gas skaidrÄ«bas nav. Skatoties no lauksaimnieku viedokļa, Ä«paši mÅ«su valstÄ« un reÄ£ionā, saredzamas daudzas problÄ“mas, lai pielāgotos “Zaļajai nākotnei”.

Manuprāt, viena no galvenajām problÄ“mām, kas traucÄ“s Ä«stenot zaļās prakses, ir saimniecÄ«bu zemes platÄ«bu plašÄ teritoriālā sadrumstalotÄ«ba. Tai par iemeslu galvenokārt ir iepriekšÄ“jās zemes reformas un Ä«pašumtiesÄ«bu maiņas. Kā zināms, pÄ“dÄ“jā gadsimta laikā ir bijušas vairākas valstisko iekārtu un ar to saistÄ«to Ä«pašumu tiesÄ«bu nomaiņas. Rezultātā tipiska saimniecÄ«ba Latvijā un lielā daļā Austrumeiropas ir neviendabÄ«gs veidojums, kam ir daudz dažādu izmÄ“ru lauki, kas izkaisÄ«ti plašÄ teritorijā.

ŠÄdām saimniecÄ«bām ir piemÄ“rota vienveidÄ«ga graudkopÄ«ba, kur audzÄ“t produktus ar koncentrÄ“tu vÄ“rtÄ«bu un augstu enerÄ£ijas saturu, jo gan izejvielas gan raža ir jāpārvadā ierobežotā attālumā. PiemÄ“ram, šobrÄ«d tipiski ir audzÄ“t graudus, rapsi un pākšaugus lÄ«dz pat 50 km rādiusā. ŠÄdiem saimnieciskiem veidojumiem nav piemÄ“rota jauktā tipa ražošana (augkopÄ«ba + lopkopÄ«ba), jo zāles lopbarÄ«ba un kÅ«tsmÄ“sli satur lielu daļu Å«dens un tos pārvadāt tālāk par dažiem km, jau ir dārgi un sarežģīti. ArÄ« dzÄ«vnieku ganÄ«šana lielākoties nav iespÄ“jama, un dzÄ«vnieki tiek nepārtrauki turÄ“ti novietnÄ“s un baroti ar to pašu koncentrÄ“to barÄ«bu.

Jebkuram zemniekam vajadzÄ“tu bÅ«t sapnim, ka visa viņa saimniecÄ«bas zeme ir apkārt viņa mājai vai saimniecÄ«bas centram. Papildus tam zemei ir jābÅ«t Ä«pašumā vai garantÄ“tā izmantošanā ilgtermiņā. Tad darbÄ«ba bÅ«tu daudz Ä“rtāka un efektÄ«vāka. VarÄ“tu viegli pieskatÄ«t un apsekot savus laukus, nebÅ«tu jāpavada daudz laika uz ceļa, pārvietojot smago tehniku, varÄ“tu ievÄ“rojami samazināt izmaksas. ParādÄ«tos arÄ« papildu iespÄ“jas diversifikācijai, integrÄ“t lopkopÄ«bas nozari, izmantot organisko mÄ“slojumu vai stādÄ«t daudzgadÄ«gos stādÄ«jumus.

Diemžēl tādu saimniecÄ«bu ir ļoti, ļoti maz un arÄ« tad tās ir nelielas. Pārsvarā visas lielākās saimniecÄ«bas ir ļoti sadrumstalotas, un tātad tām Ä«sti nav loÄ£isku iespÄ“ju saimniekot, ievÄ“rojot šos jaunos nosacÄ«jumus. Papildus tam ir sarežģītās attiecÄ«bas ar zemes nomniekiem. Privātie zemes Ä«pašnieki izvairās slÄ“gt ilgtermiņa nomas lÄ«gumus, tādā veidā cenšoties gÅ«t maksimālu labumu no zemes nomas. AttiecÄ«bā uz Ä«pašumā esošajām zemÄ“m tad tās lielākoties ir ieÄ·Ä«lātas par labu bankām, un tas ierobežo jebkādu rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu. Reformas ierobežo arÄ« dažādās uzņemtās daudzgadu saistÄ«bas platÄ«bmaksājumu un struktÅ«rfondu saņemšanai. Tātad pÄ“c bÅ«tÄ«bas klimata mÄ“rÄ·us lauksaimniecÄ«bā, iespÄ“jams, varÄ“tu sasniegt ar vÄ“rienÄ«gu (kārtÄ“jo) zemes reformu. Vai tā bÅ«s, kā tā bÅ«s, kas to organizÄ“s?

Nākamā bÅ«tiskā tÄ“ma ir lauksaimniecÄ«bas ražošanas metožu nomaiņa. AugkopÄ«bā tas nozÄ«mÄ“ darÄ«t visu, lai samazinātu SEG emisijas un palielinātu oglekļa piesaisti ar zaļajiem augiem. Praktiski tas nozÄ«mÄ“ mazāk apstrādāt zemi, mazāk minerālmÄ“slu, mazāk degvielas, vairāk zaļo augu, daudzgadÄ«gie augi, augu dažādÄ«ba. To visu ir iespÄ“jams izdarÄ«t, ja to dara plānveidÄ«gi un secÄ«gi, paredzot pārejas procesa sekas.

IepriekšÄ“jie tā saucamie plānošanas periodi dāsni stimulÄ“ja visu tieši pretÄ“jo. VajadzÄ“ja apsÄ“t visas neizmantotās zemes, dabiskās pļavas, nojaukt vecās Ä“kas, apart pagalmus, nozāģēt ābeļdārzus un birzes, lai tik bÅ«tu vairāk produktÄ«vo sÄ“jumu. Pieaugot platÄ«bām, zemniekiem vajadzÄ“ja vairāk jaunas un jaudÄ«gākas tehnikas, graudu elevatorus un angārus. To visu ar lepnumu prezentÄ“ja ZM, kā mÄ“s attÄ«stām mÅ«su  laiksaimniecÄ«bu, cik miljardi ir ieguldÄ«ti un kā palielinās eksports.

Lai gan šie investÄ«ciju projekti tiek daļēji subsidÄ“ti, pārÄ“jie lÄ«dzekļi tāpat tiek prasÄ«ti bankām. Beidzoties vienām saistÄ«bām, vajadzÄ«bas atkal ir parādijušÄs, un atkal tiek ņemti aizdevumi tā saucamajai modernizācijai. Tātad mÅ«sdienu vidÄ“jais lauksaimnieks ar bankas aizdevumiem ir paņēmis dārgu tehniku, iekārtas, sabÅ«vÄ“jis kaltes un noliktavas, par kurām ir jāatdod noteikta summa katru gadu, un tas nevar atļauties tagad samazināt apgrozÄ«jumu, audzÄ“jot kaut kādu ekoloÄ£isku pļavu. Tas ir tā kā vāveres ritenÄ«, gadu no gada jāsÄ“j ir vairāk, jānovāc vairāk, lai to izdarÄ«tu, vajag vÄ“l vairāk izejvielu un jaudas, atkal jāņem aizdevums, tas bÅ«s jāatdod, utt. Praktiski lauksaimniekiem bÅ«tu jābÅ«t pietiekamiem resursiem un spÄ“jām, lai izkļūtu no šÄ« intensÄ«vā skrÄ“jiena. Tam bÅ«tu jābÅ«t paredzÄ“tam, lai šÄ« tehnoloÄ£iju maiņa tiktu Ä«stenota.

Jau ar 2022. gadu tiks ieviesta un Ä«stenota jaunā KLP reforma, par kuras principiem vÄ“l šobrÄ«d notiek aktÄ«vas diskusijas. Katra nozare un industrija cenšas ielobÄ“t sev izdevÄ«gākus nosacÄ«jumus, bet lÄ“mumu pieņemÄ“jiem ir sarežģīts uzdevums pieņemt lÄ“mumus, kas atbilst kopÄ“jiem mÄ“rÄ·iem. Šie mÄ“rÄ·i ir diezgan skaidri, bet nav skaidrs, kā tie tiks sasniegti.

ArÄ« 2030. gads nemaz nav tik tālu, un, zinot, kādas izmaiņas ir paredzÄ“tas, šobrÄ«d nopietni jāizvÄ“rtÄ“, kādas investÄ«cijas veikt un kādā virzienā attÄ«stÄ«ties. No mÄ“rÄ·iem izriet, ka ieguldÄ«t, piemÄ“ram, aviācijā, ostās un tamlÄ«dzÄ«gā infrastruktÅ«rā bÅ«tu neloÄ£iski, ja plānots bÅ«tiski samazināt vai pat likvidÄ“t lielāko daļu no šodienas ierastās izejvielu un preču pārvietošanas. Ja enerģētikā vairs neizmantos akmeņogles, gāzi un naftu, tad ko pārkraus un pārvadās? Tāpat plānots nozÄ«mÄ«gi samazināt graudu un minerālmÄ“slu apjomu, kas arÄ« ir nozÄ«mÄ«ga transporta un loÄ£istikas nozares sastāvdaļa.

Tai pašÄ laikā izbrÄ«na fakts, ka, neskatoties uz gaidāmajām pārmaiņām, pie mums turpinās “viss pa vecam” stratÄ“Ä£ija. Tiek aktÄ«vi izcirsti meži, apgÅ«tas jaunas lauksaimniecÄ«bas zemes, iekārtoti intensÄ«vi sÄ“jumi, investÄ“ts jaudÄ«gā tehnikā un pārstrādes jaudās, kāpināts eksports. Ir pÄ“dÄ“jais laiks padomāt uz priekšu, ko un cik mÄ“s patÄ“rÄ“sim, ko un cik ražosim, ko liesim bākās un kā iegÅ«sim enerÄ£iju.