Iesaki rakstu:

Poverpointa prezentācija, ko turpmāk rakstā dÄ“vÄ“šu par PP, ir Latvijas Saeimas un valdÄ«bas rosÄ«bas pamatelements. PÄ“c Latvijas valdÄ«bas radÄ«tajām PP mums pārliecinoši ir labākā aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un veselÄ«bas aprÅ«pe; un, ja ne labākā, tad perspektÄ«vākā. 

ŠÄ«m PP piemÄ«t tendence klÄ«st pa internetu, atsevišÄ·Äm lapām tiekot izrautām no konteksta un iegÅ«stot savu dzÄ«vi, savu vÄ“stÄ«jumu. ValdÄ«bas PP nonāk interneta annālÄ“s gan tad, kad tās ir pilnÄ«gi slepenas, gan tad, kad ir nepieciešams kādu vÄ“sti jauši vai nejauši nodot saviem domubiedriem un oponentiem. 

Tā nu internets man izmeta kādu PP, ko, šÄ·iet, radÄ«jusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece vai kāds pÄ“c viņas norādÄ«jumiem, un šÄ« prezentācija ar lielāko varbÅ«tÄ«bu jau šonedēļ vai nākamnedēļ sākumā tiks izmantota, lai VeselÄ«bas ministrijai pakratÄ«tu ar pirkstu un naudu vairāk nedotu (vai iedotu ievÄ“rojami mazāk par pasolÄ«tajiem 140 miljoniem no citām ministrijām atņemtiem resursiem). 

Protams, katrā prezentācijā ir vÄ“rts paņemt tikai vienu vai divus bÅ«tiskos slaidus, un es izvÄ“lÄ“jos to, kurā Finanšu ministrija pierāda – ļaunuma sakne ir privātās medicÄ«nas kompānijas, jo tām ir liela peļņa. Valsts kompānijām peļņa ir mazāka. Pats slaids ir kompilācija par tÄ“mu „govs un truša kotlete 1:1”, proti, kotletÄ“s iemalta viena govs un viens trusis.

Un tomÄ“r pārāk nopietna ir ziņa, ko medijiem vai pacientiem nodod šis slaids – Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka valsts nauda tÄ“rÄ“jama tikai vai galvenokārt valsts medicÄ«nas uzņēmumiem (nu labi – pašvaldÄ«bas iestādÄ“m arÄ«, bet nekādā gadÄ«jumā – privātajiem pakalpojuma sniedzÄ“jiem).

Tieši valsts institÅ«cijas ir radÄ«jušas šo paradigmu par medicÄ«nu kā biznesu (es labi atceros, ar kādām tÄ“zÄ“m VeselÄ«bas ministrija piespieda Ä£imenes ārstu dienestam kļūt par privātuzņēmÄ“jiem, ko gandrÄ«z pilnÄ«bā finansÄ“ valsts, un lÄ«dz ar to – nosaka nesamÄ“rÄ«gas birokrātiskas prasÄ«bas).

Finanšu ministrijas radÄ«tajā prezentācijā  par galvenajiem ļaunprāšiem un valsts ienaidniekiem netieši nosauktas laboratorijas. 

Par laboratorijām, to vietu un nozīmi veselības aprūpē

Eiropā un ASV aptuveni 70% ārstu slÄ“dzienu balstās uz laboratoriskās diagnostikas sniegtajiem rezultātiem. Laboratoriju veiktie izmeklÄ“jumi ik gadu kļūst par 3–6% daudzveidÄ«gāki un informatÄ«vāki. Lai iegÅ«tu šos 70% slÄ“dzienu, laboratorijas tÄ“rÄ“ mazāk par 4% no kopÄ“jā veselÄ«bas budžeta. Latvijā pÄ“dÄ“jo 10 gadu laikā laboratorisko izmeklÄ“jumu skaits vidÄ“ji pieaudzis par 9,7%, bet visievÄ“rojamākais kāpums bija no 2020. uz 2021. gadu – par 23,3%. 

2023. gada pirmajos mÄ“nešos visās laboratorijās vÄ“rojams neprognozÄ“ti liels laboratorisko izmeklÄ“juma apjoma pieaugums, pÄ“c  neoficiāliem datiem – lÄ«dz pat 25%, salÄ«dzinot ar 2022. gada pirmajiem mÄ“nešiem. Ambulatoro laboratorisko izmeklÄ“jumu straujais kāpums varÄ“tu tikt izskaidrots ar PostCovid simptomātikas pieaugumu pacientiem ar pārslimotu Covid–19 infekciju, kā arÄ« ar nepieciešamÄ«bu vairāk veikt izmeklÄ“jumus pacientiem ar hroniskām neinfekcijas slimÄ«bām, kam izmeklÄ“šana un ārstÄ“šana tika iekavÄ“ta pandÄ“mijas laikā.

Laboratorijas kļuvušas par Ä·Ä«lniekiem – tās nevar atraidÄ«t pacientu, kam ir nosÅ«tÄ«jums veikt vienu vai otru analÄ«zi tikai tādēļ, ka Finanšu ministrija uzskata – tik daudz analīžu Latvijas iedzÄ«votājiem veikt nevajag. PÄ“c manā rÄ«cÄ«bā esošiem datiem Nacionālais veselÄ«bas dienests joprojām nav pilnÄ«bā norÄ“Ä·inājies ar Latvijas laboratorijām par pÄ“rnajā gadā veiktajām analÄ«zÄ“m. PatiesÄ«bā LÄ«ga MenÄ£elsone no knapā budžeta turpina maksāt iepriekšÄ“jā gada parādus (Pavļuta kāršu parādus).

KopÄ“jās laboratorijas pakalpojumu pieauguma tendences novÄ“rojamas ne tikai Latvijā, bet visā pasaulÄ“, un to saista ar trim faktoriem: profilaktiskiem pasākumiem slimÄ«bu agrÄ«nai diagnostikai, medicÄ«nas pakalpojumu tirgus globalizāciju, bet visvairāk – ar populācijas novecošanu. Tieši populācijas novecošanās ir bÅ«tiskākais sabiedrÄ«bas veselÄ«bas izaicinājums, jo, pieaugot iedzÄ«votāju vidÄ“jam dzÄ«ves ilgumam, pieaug risks saslimt ar dažāda veida multifaktoriālām slimÄ«bām, kuru attÄ«stÄ«bai bÅ«tiska loma ir ne tikai dažādām riska alÄ“lÄ“m, bet arÄ« dzÄ«vesveidam. Pie 21. gadsimta nozÄ«mÄ«gākajām multifaktoriālām slimÄ«bām mÄ“s uzskatām kardiovaskulārās slimÄ«bas, cukura diabÄ“tu, Alcheimera slimÄ«bu, multiplo sklerozi, dažādu lokalizāciju ļaundabÄ«gos audzÄ“jus u.c.

AgrÄ«nu riska alēļu apzināšana ir bÅ«tisks priekšnosacÄ«jums dzÄ«ves kvalitātes uzlabošanai un savlaicÄ«gu profilaktisku pasākumu veikšanai, kur laboratoriskai diagnostikai ir neatņemama loma. Covid–19 pandÄ“mija ietekmÄ“ja molekulārās bioloÄ£ijas attÄ«stÄ«bu ne tikai Covid–19 diagnostikai, bet arÄ« citu infekciju, Ä£enÄ“tisko un onkoloÄ£isko slimÄ«bu ātrai diagnostikai vai prognozes noteikšanai. Pateicoties ātrumam un precizitātei, šÄ«s metodes stabili ieņēma savu vietu starp citiem laboratoriskiem izmeklÄ“jumiem.

PandÄ“mijas laikā iegādātās iekārtas un tehnoloÄ£ijas nav domātas tikai Covid–19 analÄ«zÄ“m. Molekulārā diagnostika visbiežāk tiek balstÄ«ta uz polimerāzes Ä·Ä“des reakcijām (PĶR). Tā ir ātra un precÄ«za diagnostikas metode gan dažādu infekcijas slimÄ«bu, gan arÄ« Ä£enÄ“tisku izmaiņu (iedzimtu un somatisku) noteikšanai dažādas izcelsmes un tipa bioloÄ£iskos paraugos. OnkoloÄ£isko slimÄ«bu gadÄ«jumā PĶR var tikt izmantota specifisku somatisko mutāciju klātbÅ«tnes noteikšanai audzÄ“jā, izmantojot specifiskus onkopaneļus.

ŠÄdu somatisko mutāciju noteikšana ir bÅ«tiska, lai izvÄ“lÄ“tos atbilstošÄko terapiju onkoloÄ£ijas pacientam. Tātad – Covid–19 pandÄ“mija ne tikai uzlaboja diagnostiku, bet pacÄ“la to augstākā – precÄ«zākā, ātrākā (un diemžēl – arÄ« krietni dārgākā) lÄ«menÄ«. PÄ“dÄ“jos 5 gados laboratorijās noteicošu lomu spÄ“lÄ“ digitālā transformācija un mākslÄ«gais intelekts, kas kopā ievÄ“rojami uzlabo precizitāti un kvalitāti, bet diemžēl – palielina arÄ« pakalpojuma cenu.

Saliekot kopā visus saskaitāmos – strauji pieaugošu izmeklÄ“jumu apjomu, iespÄ“jas veikt precÄ«zākas, taču dārgākas analÄ«zes, modernās tehnoloÄ£ijas un nepieciešamÄ«bu pÄ“c jaunām ārstu zināšanām, valsts finansÄ“jums laboratoriskiem izmeklÄ“jumiem šogad beigsies augustā. Manuprāt, VeselÄ«bas ministrijai iekšÄ“jais aizņēmums (parādi)  pieaugs, un nākamgad dažādas medicÄ«nas darbinieku aktivitātes sasniegs nevis jaunievedumus un jaunus medikamentus, bet šÄ gada parādu dzÄ“šanu. 

Es saprotu, ka Finanšu ministrijas ierÄ“dnes kā laboratorijas pakalpojumus saprot urÄ«na analÄ«zi un pilnu asinsanalÄ«zi. Modernā medicÄ«na strādā ar daudz nopietnākiem izmeklÄ“jumiem un laboratorijas sniedz modernākus risinājumus. Diagnostikas pakalpojumi ietver svarÄ«gas Ä·Ä«miskās, hematoloÄ£iskās, imunoloÄ£iskās, mikroskopiskās un bakterioloÄ£iskās analÄ«zes asinÄ«s, audos un Ä·ermeņa šÄ·idrumos, kas palÄ«dz noteikt pacienta diagnozi, veselÄ«bas stāvokli, zāļu iedarbÄ«bu uz slimÄ«bu un daudzus citus medicÄ«nas aspektus. Lielais absurds – laboratorijas patÄ“rÄ“ 4% no veselÄ«bas budžeta, bet no Finanšu ministrijas PP redzamajos stabiņos tiek atzÄ«tas par vainÄ«gām 8% reālā finansÄ“juma iztrÅ«kumā veselÄ«bas aprÅ«pei.

Kā jau minÄ“ju, klÄ«nisko laboratoriju sniegtie objektÄ«vie medicÄ«niskie dati ir pamatā aptuveni 70 % klÄ«nisko lÄ“mumu, tomÄ“r pierādÄ«jumi, kas pamato šo apgalvojumu, ir salÄ«dzinoši vāji dokumentÄ“ti un nekādi nesasniedz sabiedrÄ«bas un lÄ“mumu pieņemšanas lÄ«deru apziņu. 

Valsts neveiksmīgā biznesa rosība veselības aprūpē

Galvenais un bÅ«tiskais mÄ“rÄ·is vai uzdevums, kas dots PP Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces izpildÄ«jumā, ir radÄ«t kašÄ·i starp valsts un privātajiem medicÄ«nas pakalpojuma sniedzÄ“jiem. Uzsvars – tieši universitātes klÄ«niskās slimnÄ«cas ārstÄ“ sarežģītākos pacientus operāciju zālÄ“s un reanimācijas nodaļās, bet tie sliktie – privātie – nosmeļ peļņu. Tiem, kas šo uzstādÄ«jumu nesaprot – Finanšu ministrijai šobrÄ«d neizdodas no citām ministrijām paņemt 140 miljonus veselÄ«bas jomas minimālo vajadzÄ«bu kompensācijai, tādēļ nepieciešams radÄ«t „dÅ«mu aizsegu” šai valsts solÄ«jumu neizpildei, kā arÄ« norādÄ«t uz „vainÄ«gajiem” pašÄ veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā. 

ŠÄ« PP vai tajā paustās idejas šonedēļ nonāks diskusijā vai mediju uzmanÄ«bas centrā. Tad nu nākas vÄ“lreiz atgriezties pie jÄ“dziena „valsts kā biznesmenis veselÄ«bas aprÅ«pÄ“”. NemÄ“Ä£ināšu atkārtot plaši izskanÄ“jušos apgalvojumus, ka vienu un to pašu aparatÅ«ru privātais uzņēmums, kā likums, iegādājas ievÄ“rojami lÄ“tāk. Vienkārši – valsts uzņēmumā kāds iepirkuma specifikācijā ieraksta dārgas un reti izmantojamas „fīčas”.

Nav mans uzdevums mÄ“Ä£ināt iedziļināties iespÄ“jamos „otkatos”, taču valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijās iepirkti bet vÄ“lāk neizmantoti vai ļoti reti izmantoti „dzelži” nav retums. Privātais uzņēmÄ“js allaž strādā taupÄ«gāk un viņam ministrs (lai pieminam Pavļuta „zelta gultas”) nevar uzspiest nelietderÄ«gus tÄ“riņus. 

„MedicÄ«nas bizness” finanšu ministrijas ierÄ“dņu ausÄ«s izklausās pÄ“c terminu pretrunas. Valsts ierÄ“dņu rokās veselÄ«bas aprÅ«pe balstās uz diagnozÄ“m un apjomu. RealitātÄ“ (globāli) lieliskā mediÄ·u profesija, kas balstās uz aicinājumu un atteikšanos no sevis cita dzÄ«vÄ«bas labā, lÄ“nām transformÄ“jas par ierīču izgatavotāju un bioÄ·Ä«miski – Ä£enÄ“tisku pÄ“tÄ«jumu profesiju.

Par ierÄ“dņu tuvredzÄ«gu skatÄ«jumu uz veselÄ«bas jomu, pārlieku birokratizāciju, tendencÄ“m veselÄ«bas institÅ«ciju vadÄ«bā nozÄ«mÄ“t cilvÄ“kus bez zināšanām medicÄ«nā

Finanšu ministrijas šonedēļ izstrādātā un tuvākajā nākotnÄ“ gaismā ceļamā PP norāda, ka Finanšu ministrija uzskata sevi par galveno spÄ“lÄ“tāju veselÄ«bas tirgÅ«, un tas rada problÄ“mu pašÄ saknÄ“ – ja medicÄ«na patiesi bÅ«tu bizness, tad pacients tiešÄm atrastos pirmajā vietā. Ja valsts ierÄ“dņi kļūst par galvenajiem medicÄ«nas biznesa spÄ“lÄ“tājiem, tad pirmajā vietā atrodas nauda. Valsti kā galveno spÄ“lÄ“tāju medicÄ«nas biznesa tirgÅ« raksturo pastāvÄ«ga mÄ“rÄ·a trÅ«kums.

Biznesā ražošanas un pakalpojumu plānošanai bÅ«tu jāraugas nākotnÄ“ un jāvirza lÄ“mumus uz tiem, kas par attiecÄ«go jautājumu zina visvairāk ar uzsvaru uz inovācijām, pÄ“tniecÄ«bu un izglÄ«tÄ«bu. 

Valsts, kas nosaka pakalpojumu apmaksas tarifus, vienmÄ“r rÄ«kojas tuvredzÄ«gi. NVD (Nacionālais veselÄ«bas dienests, kas pārsadala valsts veselÄ«bai izdalÄ«to naudu) var apmaksāt dažus dārgus ārstÄ“šanas veidus, bet joprojām nepamana profilaksi. Vienkāršs piemÄ“rs – joprojām reāli netiek atbalstÄ«ta medikamentoza smÄ“Ä·Ä“šanas atmešana. 

Valsts neļauj tiem, kuri ir vislabāk informÄ“ti par kādu tematu, piedalÄ«ties lÄ“mumu pieņemšanā, kas skar viņus un viņu pacientus. 

Ä€rstniecÄ«bas darbiniekiem bÅ«tu jāstrādā visaugstākajā izglÄ«tÄ«bas lÄ«menÄ«, nevis lielākā daļa laika jāvelta darbam pie rakstāmgalda un datora. PÄ“tÄ«jumu Latvijā šai jomā trÅ«kst, bet no intervijām ar veselÄ«bas aprÅ«pes speciālistiem var izdarÄ«t secinājumus, ka 50–66% laika ārsts pavada rakstot formulārus, aizpildot anketas, speciālus žurnālus, atskaites (pÄ“c kāda Medical Economics pÄ“tÄ«juma Eiropā medicÄ«nas pakalpojumu sniedzÄ“ji 49% no sava laika pavada, strādājot ar datu bāzÄ“m un rakstāmgaldiem, 27% no sava laika velta pacientu klātienes aprÅ«pei, bet mazāk par 10% (kopā) laika var veltÄ«t tālākizglÄ«tÄ«bai, pÄ“tniecÄ«bai un jaunu metožu apguvei).

Valsts ka medicÄ«nas biznesmenis nekad nav sapratis medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bas jomu, jo visos administratÄ«vajos amatos ieviešas cilvÄ“ki ap apšaubāmu maÄ£istra grādu uzņēmÄ“jdarbā vai tukšrunāšanā. 

Valsts kā uzņēmÄ“js agri vai vÄ“lu sāk izdarÄ«t spiedienu uz kvantitāti (ierÄ“dnim saprotamiem stabiņiem PP) un vienmÄ“r to paveic uz tā laika rÄ“Ä·ina, ko ārstam bÅ«tu jāpavada pie pacientiem vai koleÄ£iālā mijiedarbÄ«bā ar kolÄ“Ä£iem, bet Ä«paši bieži – uz mūžizglÄ«tÄ«bas rÄ“Ä·ina. Esmu pārliecināts, ka morāles normu mazināšanās veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ ir tikai un vienÄ«gi medicÄ«nas birokratizācijas rezultāts. 

Valstij kā biznesmenim medicÄ«nā allaž ir vÄ“lme likt uzsvaru uz Ä«stermiņa peļņu, Ä«stermiņa domāšanu. ValdÄ«bas vadÄ«tāja vai finanšu ministrijas centieni veselÄ«bas aprÅ«pi pārlikt uz ceturkšÅ†a vai mÄ“neša plāniem, patiesÄ«bā nozÄ«mÄ“ upurÄ“t pakalpojumu sniedzÄ“ju nākotni, iznÄ«cinot ideju, kurai tie kalpo. 

ŠÄda Ä«stermiņa domāšana pārspÄ«lÄ“, pārtÄ“rÄ“ un pārlieku uzsver nepareizus Ä«stermiņa mÄ“rÄ·us, nedomājot, ka medicÄ«nas jomas lÄ“mumi parasti ir ilgtermiņa un rada ietekmi uz nākotni. Vienkāršoti tas nozÄ«mÄ“ – universitātes slimnÄ«cām piespiest veikt sev neraksturÄ«gas funkcijas, un sarežģītu pacientu ārstniecÄ«bas vietā nodarboties ar ambulatoru pacientu pieņemšanu un rutÄ«nveida izmeklÄ“šanu. 

Neesmu pārliecināts, bet, manuprāt, ierÄ“dņu spiediena rezultātā notiek konkurences apspiešana, pozÄ«cijas aizsargāšanas mÄ“Ä£inājumi. Izmantojot nekonkurÄ“šanas lÄ«gumus ar privātajām un pašvaldÄ«bu medicÄ«nas iestādÄ“m, tiek piespiests dažu privāto medicÄ«nas pakalpojumu sniedzÄ“ju pamest jomu, kurā tas ir strādājis. Pastāv nepārvarama kontroles un (bÅ«tÄ«bā) Ä«pašumtiesÄ«bu izpausme attiecÄ«bā uz pakalpojumu sniedzÄ“ju. Tas neglābjami izraisa talantu zudumu, medicÄ«nas jomas censoņiem rada izdegšanas sindromu un daudziem jauniem ārstiem piespiež doties trimdā.

UzmanÄ«bu – liela daļa no jaunajiem kolÄ“Ä£iem devušies strādāt uz ārzemÄ“m tieši birokrātiskā spiediena, valdÄ«bas un vadÄ«bas zemā novÄ“rtÄ“juma un pārliecÄ«gās tukšÄs papÄ«ru (digitālo anketu) ietekmes dēļ. Tiek zaudÄ“tas prasmes un saiknes, ko persona devusi sabiedrÄ«bai. Tās varÄ“ja izmantot ne tikai tie, kam šie pakalpojumi ir nepieciešami, bet arÄ« pati sistÄ“ma, un tas ir liels zaudÄ“jums visām ieinteresÄ“tajām pusÄ“m.

Tas, ko nekad nesapratÄ«s Finanšu ministrijas ierÄ“dņi, ir: profesionālajā veselÄ«bas aprÅ«pes vidÄ“ vairāk nekā 90 procentu no darba rezultātiem ir balstÄ«ti uz mijiedarbÄ«bu ar kolÄ“Ä£iem, apkārtÄ“jiem un pašu sistÄ“mu, kurā viņi strādā. 

Patiesiem uzlabojumiem bÅ«tu jākoncentrÄ“jas uz sistÄ“mām, procesiem un metodÄ“m, nevis uz indivÄ«du (konkrÄ“tu speciālistu viena lauku Ä£imenes ārsta praksi). KoncentrÄ“šanās uz indivÄ«du ir zema ienesÄ«guma stratÄ“Ä£ija. ŠÄ·iet, ka visa Latvijas birokrātiskā vara koncentrÄ“jas tikai uz jautājumu „kas? (kurš vainÄ«gs?)” nevis „kāpÄ“c? (ko mÄ“s kopumā varam darÄ«t labāk?”).

Un tomÄ“r atkārtošu to, ko rakstu vienmÄ“r – lielākā Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pes problÄ“ma valsts kapitālismā ir vadÄ«bas izvÄ“lÄ“. Ministrija, kurā nestrādā mediÄ·i, kā likums, visos galvenajos amatos slimnÄ«cu vadÄ«bā liek nemediÄ·us (leÄ£endārais automehāniÄ·is Imants PaeglÄ«tis un daži valdes locekļi Austrumu klÄ«niskās universitātes vadÄ«bā). VadÄ«tāji tiek pārmesti no viena amata uz citu, tā arÄ« nekad nesaprotot sistÄ“mu kopumā. PP prezentācijas tiek radÄ«tas, lai demonstrÄ“tu vadÄ«tāja panākumus, nevis veidotu labumu veselÄ«bas aprÅ«pei vai pašai organizācijai. 

Par šo jautājumu VeselÄ«bas ministrijas ierÄ“dņiem ir argumenti – slimnÄ«ca esot jāvada profesionālam menedžerim, nevis ārstam. Globāli gan pierādÄ«ts, ka vislabākos rezultātus gÅ«st menedžeri, kas paši izauguši konkrÄ“tajā vidÄ“ (visu japāņu autobÅ«ves koncernu vadÄ«tāji strādājuši dažādos amatos savā rÅ«pnÄ«cā – sākot no montāžas, beidzot ar tirdzniecÄ«bu).

Man tiešÄm šÄ·iet, ka izcilus rezultātus Latvijas laboratorijas sasniegušas (ne tikai specialitātes attÄ«stÄ«bā, bet arÄ« menedžmentā) tādēļ, ka Didzis Gavars, kurš vada Gulbja laboratoriju, un Stella Lapiņa, kura vada Centrālo laboratoriju, ir savas jomas speciālisti. PatÄ«k kādam vai ne, bet ARSa vadÄ«tājs Māris Andersons, JÅ«ras medicÄ«nas centra lÄ«deris Jānis Birks un VC4 vadÄ«tājs un Ä«pašnieks Māris RÄ“valds savulaik ir bijuši izcili ārsti.

Es nevÄ“los teikt, ka tikai ārsts var vadÄ«t slimnÄ«cu, bet ārstam ir padziļinātas zināšanas par iestādi un ir piederÄ«bas sajÅ«ta. Un vÄ“l – ja mÄ“s pavÄ“rojam četrus gadus veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ politkluba „PAR” vadÄ«bā (2018–2022), tad galvenais panākums ir valsts slimnÄ«cām uzbÅ«vÄ“t padomes (savu politiski pietuvinātu cilvÄ“ku barotuves?) virs valdÄ“m un arÄ« ievÄ“rojami paplašināt grāmatvežu, sabiedrisko attiecÄ«bu speciālistu, juristu, pacientu tiesÄ«bu speciālistu un citu nemediÄ·u proporciju (protams, samazinot reāli strādājošu ārstu un medicÄ«nas māsu skaitu).  

Valsts ierÄ“dnis (pārsvarā gan – darba grupa bez atbildÄ«bas, bet ar pārākuma apziņu) kā uzņēmÄ“js izmanto tikai redzamos skaitļus, bet pilnÄ«bā neņem vÄ“rā skaitļus, kas nav zināmi vai nav saprotami. NVD vadÄ«tājs zina, bet neizprot – ko nozÄ«mÄ“ veselÄ«gi nodzÄ«voti dzÄ«ves gadi un kāpÄ“c Latvija šajā jomā atpaliek no visām Eiropas valstÄ«m, pie kam atpalicÄ«ba gadu no gada pieaug, kaut finansÄ“jums veselÄ«bas aprÅ«pei arÄ« pieaug.  

Taču arÄ« mÄ“rÄ«šanās ar cipariem (stabiņiem PPP prezentācijā) nenodrošina to, kas nepieciešams, lai veiksmÄ«gi vadÄ«tu medicÄ«nu kā uzņēmumu. JārÄ“Ä·inās ar daudzām lietām, kas ietekmÄ“ sistÄ“mu un ko mÄ“s nevar novÄ“rtÄ“t skaitļos. Kā nelaimÄ«gs pacients ietekmÄ“ veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu? Bet vÄ“l sliktāk – kā nelaimÄ«gs pakalpojumu sniedzÄ“js – ārsts vai medicÄ«nas māsa ietekmÄ“ veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu?

Tendence Latvijas dažādās nozarÄ“s – ierÄ“dņu vÄ“lme privatizÄ“t visu valsts ekonomiku veselÄ«bas aprÅ«pi un sociālo sfÄ“ru

Ja tas, kas notiek Latvijā, nav gluži komunisms, to nevar saukt arī par kapitālismu. Dzīvojam jauktā ekonomikā, kuras struktūra ir mainījusies. Tendences Latvijas ekonomikā nosaka, ka arvien vairāk klientu un piegādātāju būs valsts daļa.

UzņēmÄ“ji arvien vairāk cenšas savu biznesu pakārtot valsts iepirkumiem. SadarbÄ«ba ar valdÄ«bu nozÄ«mÄ“ birokrātiskas iepirkuma procedÅ«ras un prasÄ«bu uzņēmumiem ievÄ“rot noteiktus informācijas atklāšanas kritÄ“rijus vai pieņemt konkrÄ“tu nodarbinātÄ«bas politiku.

SadarbÄ«ba ar valsti nozÄ«mÄ“ spÄ“jas pierādÄ«t, ka tiek Ä«stenota vienlÄ«dzÄ«gu iespÄ“ju programma; to dod apkopoti dati arÄ« par jomām, ko birokrātam sagribÄ“jies ielikt dokumentā, bet ko grÅ«ti apkopot maziem uzņēmumiem. Citiem vārdiem – birokrātiskās prasÄ«bas, ko uzstāda valsts, ir tik plašas, radÄ«tas pÄ“c principa „ka tik kaut kas nenotiek”, tik pretrunÄ«gas un piņķerÄ«gas, ka vairs nav pa spÄ“kam maziem uzņēmumiem. PatiesÄ«bā prasÄ«bas Ä£imenes ārsta praksei kā individuālajam uzņēmumam vai kā sabiedrÄ«bai ar ierobežotu atbildÄ«bu ir tik sarežģītas, ka šÄ«s prakses ir spiestas iekļauties lielākos privātos veselÄ«bas aprÅ«pes uzņēmumos. Privātās aptiekas ar valsts birokrātijas radÄ«tu pretrunÄ«gu prasÄ«bu apjomu tiek iespiestas aptieku Ä·Ä“dÄ“s.

Mazās laboratorijas iznÄ«cināja nevis lielās laboratorijas (kurās šÄ«s mazās laboratorijas iekļāvās un kuras tagad tiek no Finanšu ministrijas puses norādÄ«tas kā ļaunuma sakne visām veselÄ«bas aprÅ«pes problÄ“mām), bet gan – pārmÄ“rÄ«gā birokratizācija.

Secinājumi – neprofesionāļu birokrātiskā valdÄ«ba un medicÄ«nas politizācija ir Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pes galvenā problÄ“ma

Izteikšu prognozi – lÄ«dz 8. jÅ«lijam nemainÄ«sies valdÄ«ba, ne koalÄ«cija; netiks samaksāti 140 miljoni veselÄ«bas aprÅ«pei, nenotiks nekādi ārstu protesti, arÄ« pacienti pārlieku necÄ«nÄ«sies par savām tiesÄ«bām saņemt modernu diagnostiku un ārstÄ“šanu. CilvÄ“ki slimos ar vÄ“zi un meklÄ“s zaļo vai dzelteno koridoru, vÄ“l sliktāk strādās e-veselÄ«ba, Å«denstilpnÄ“s slÄ«ks peldÄ“tnepratÄ“ji, bet bÄ“rniem vÄ“l vairāk dažādus izstrādājumus piedāvās tabakas industrija. Jāņos Latvija apliecinās sevi kā alkohola patÄ“riņa lielvalsts un daļu svinÄ“tāju nosÅ«tÄ«s uz narkoloÄ£ijas vai hepatoloÄ£ijas nodaļām.

Finanšu ministrija atradÄ«s iespÄ“ju kā lielais brālis pamācÄ«t VeselÄ«bas ministriju – kā veidot reformas (tiesa, savstarpÄ“jā sarunā šo ministriju ierÄ“dņi nesapratÄ«s – ko otra puse ar reformām domā).

Publiskajā telpā bÅ«s centieni par vainÄ«gajiem visās medicÄ«nas ligās padarÄ«t privātos veselÄ«bas pakalpojuma sniedzÄ“jus. 

Visus dokumentus, ko radīs veselības jomas speciālisti, citu ministriju pārstāvji papildinās ar nejēdzīgām birokrātiskām normām un vēl pieprasīs atskaites.