Latvijas realitÄte: nodoklis pieaugs no jauna reÄ£istrÄ“tÄm mazlitrÄžas automaÅ¡Ä«nÄm un samazinÄsies "premium" klases sporta automaÅ¡Ä«nÄm
Auto asociÄcija · 20.01.2021. · Komentāri (0)KÄrtÄ“jais gads, kÄrtÄ“jÄs auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pÄršÄ·irstot arhÄ«va materiÄlus, nÄcÄs fiksÄ“t visai bezcerÄ«gu ainu. Jau no 2011. gada Auto asociÄcija katru gadu ir vÄ“rsusi uzmanÄ«bu uz to, ka auto nodokļu sistÄ“mu ir jÄbeidz izmantot kÄ brutÄlu budžeta piepildÄ«šnas rÄ«ku, bet to nepieciešams veidot kÄ stimulÄ“jošu mehÄnismu videi draudzÄ«gu auto izvÄ“lei, citÄdi mÅ«su auto parks neglÄbjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto Å«deni” savÄkt kļūs ar vien grÅ«tÄk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.
2021. gada budžetÄ tika iekļautas un arÄ« pieņemtas izmaiņas transportlÄ«dzekļu nodokļos. Uz transporta lÄ«dzekļiem tiek attiecinÄti divu veidu nodokļi. Viens ir transporta ekspluatÄcijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadÄ maksÄ katrs reÄ£istrÄ“tÄ transporta lÄ«dzekļa Ä«pašnieks. LÄ«dz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarÄ«gs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecÄ«bas, pÄ“c 2009. gada ražotajiem auto tas atkarÄ«gs no CO2 izmešiem. Papildus TEN uzņēmumiem tiek piemÄ“rots arÄ« uzņēmumu vieglo transportlÄ«dzekļu nodoklis (UVTN), kas tiek iekasÄ“ts par katru uzņēmuma Ä«pašumÄ esošo auto un tiek aprÄ“Ä·inÄts atkarÄ«bÄ no automobiļa dzinÄ“ja tilpuma.
Izmaiņas ir skÄrušas abus šos nodokļus. UVTN palielinÄjums tiek pamatots ar patÄ“riņa cenu indeksÄciju, un nodokļa likme ir pieaugusi par vidÄ“ji 7,8%. AutomašÄ«nÄm ar dzinÄ“ja tilpumu lÄ«dz 2000cm3 tÄ ir pieaugusi lÄ«dz 31 eur mÄ“nesÄ« lÄ«dzšinÄ“jo 29 eur vietÄ. No 2001cm3 lÄ«dz 2500cm3 attiecÄ«gi 49 eur lÄ«dzšinÄ“jo 46 eur vietÄ, un no 2501cm3 lÄ«dz 3000cm3 66 eur pret 62 eur. TurklÄt ir ieviesta jauna kategorija virs 3000cm3 ar likmi 82 eur mÄ“nesÄ«. LÄ«dz šim šÄ«s automašinas tika apliktas ar nodokļa likmi 62 eur mÄ“nesÄ«. KopumÄ šÄ« nodokļa izmaiņas palielinÄs valsts budžeta ieņēmumus par 1,7 miljoniem eiro. Diemžēl arÄ« šeit tika palaista garÄm iespÄ“ja veicinÄt uzņēmumu izvÄ“li par labu videi draudzÄ«giem auto, un saglabÄta piesaiste visai arhaiskam kritÄ“rijam - dzinÄ“ja tilpumam CO2 izmešu vietÄ.
Krietni dÄ«vainÄkas izmaiņas ir skÄrušas transporta lÄ«dzekļu ekspluatÄcijas nodokļa (TEN) likmes. Lai izprastu šo izmaiņu dÄ«vainÄ«bu, nepieciešama neliela atkÄpe par šÄ« nodokļa aprÄ“Ä·ina metodiku. AutomašÄ«nÄm, kuras ražotas pÄ“c 2009. gada, TEN tiek aprÄ“Ä·inÄts pÄ“c ražotÄja norÄdÄ«tÄ CO2 izmešu daudzuma. SavukÄrt šo izmešu daudzumu ražotÄji noteica pÄ“c vienotas, standartizÄ“tas CO2 mÄ“rÄ«šanas sistÄ“mas NEDC (New Europian Driving Cycle), kas tika izstrÄdÄta vÄ“l deviņdesmito gadu sÄkumÄ. PedÄ“jos atjauninÄjumus standarts piedzÄ«voja vÄ“l 1997 gadÄ, un ar 2009. gada 1. janvÄri tika noteikts par obligÄtu visiem ražotÄjiem kÄ pamats CO2 izmešu noteikšanai.
TaÄu ar 2021. gada 1. janvÄri tiek ieviests jauns izmešu noteikšanas standarts WLTP (Worldwide Harmonised Light Vehicle Test Procedure), kas atšÄ·iras ar testÄ“šanas metodiku. TÄ ir krietni tuvÄka reÄlajiem auto lietošanas apstÄkļiem, palielinot gan dažÄdo testÄ“šanas ciklu daudzumu, gan ilgumu. TÄtad TEN aprÄ“Ä·inÄšanÄ turpmÄk tiks izmantotas divas aprÄ“Ä·ina tabulas – viena pÄ“c NEDC standarta automašÄ«nÄm kuras reÄ£istrÄ“tas lÄ«dz 01.01.2021, otra atbilstoši WLTP standartam automašÄ«nÄm, kuras ir reÄ£istrÄ“tas pÄ“c 01.01.2021.
Diemžēl, veidojot šo WLTP standartam piemÄ“rojamo TEN aprÄ“Ä·inu tabulu, nav ņemtas vÄ“rÄ ES rekomendÄcijas šo standartu maiņu neizmantot par pamatu nodokļu pieaugumam. No šÄ«s tabulas izriet, ka viens un tas pats auto lÄ«dz ar 2021. gada 1. janvÄri sÄks Ä·Ä“zÄ«t zemeslodi ar lielÄkiem izmešiem un tÄdēļ arÄ« bÅ«tu apliekams ar lielÄku nodokli. PiemÄ“ram Toyota Aygo ar 1.0l benzÄ«na dzinÄ“ju, kurš ir reÄ£istrÄ“ts 31.12.2020, atbilstoši NEDC standartam piesÄrņo ar 95 g/km CO2 un maksÄs TEN 12 eur gadÄ. Tieši tÄda pati Toyota Aygo, taÄu reÄ£istrÄ“ta 01.01.2021, atbilstoši jau WLTP standarta, piesÄrņos ar 118g/km CO2 un maksÄs TEN nodokli 66 eur/gadÄ. VÄ“lreiz uzsvÄ“rsim, abas šÄ«s Toyotas ir pilnÄ«gi identiskas.
ŠÄ«s Toyotas nebÅ«t nav vienÄ«gÄs. PÄreja uz jauno WLTP standartu nozÄ«mÄ“ vidÄ“ji 20% TEN pieaugumu jaunajÄm automašÄ«nÄm, turklÄt lielÄkais pieaugums skar tieši mazlitrÄžas, ekonomiskos un tÄtad arÄ« videi draudzÄ«gÄkos auto. VÄ“l krĚņÄka aina veidojas, ja ieskatÄs sporta un premium klases nodokļu likmÄ“s. Tur šo jauno WLTP standartiem atbilstošo TEN piemÄ“rošanas tabulu ir izdevies izveidot tÄdu, ka 2021. gadÄ reÄ£istrÄ“tam Bentley Continental TEN likme bÅ«s par 150 eur mazÄka nekÄ tÄdam pašam Bentley, kurš reÄ£istrÄ“ts 2020. gadÄ. Neskatoties uz to, ka arÄ« tas atbilstoši jaunajam WLTP standartam rada lielÄkus CO2 izmešus (268g/km pret 255g/km pÄ“c NEDC). LÄ«dzÄ«gus nodokļu samazinÄjums saņēmuši arÄ« BMW X5M, Porsche 911 turbo S un vÄ“l citi premium sporta auto.
TÄtad sausais atlikums no šÄ«m izmaiņÄm ir tÄds, ka bÅ«tiski pieaugs TEN no jauna reÄ£istrÄ“tÄm mazlitrÄžas automašÄ«nÄm un samazinÄsies premium klases sporta automašÄ«nÄm. TurklÄt tas bÅ«s bÅ«tiski atšÄ·irÄ«gs pilnÄ«gi identiskÄm automašÄ«nÄm atkarÄ«bÄ no to reÄ£istrÄcijas datuma.
TÄ kÄ nodokļi ir viens no ietkmÄ«gÄkajiem valsts transporta politikas realizÄ“šanas instrumeniem, ir grÅ«ti izprast, kÄdus signÄlus valsts ar šÄdÄm izmaiņÄm vÄ“las dot sabiedrÄ«bai. TaÄu ir skaidrs, ka bÅ«tisks nodokļu palielinÄjums mazajiem, ekonomiskajiem auto nekÄdi neveicina mÅ«su kritiski vecÄ (14,9 gadi) auto parka atjaunošanos un vÄ“l vairÄk attÄlina mÅ«s no klimata mÄ“rÄ·u sasniegšanas. Un, jo ilgÄk mÄ“s šÄdu politiku turpinÄsim, jo sÄpÄ«gÄkus lÄ“mumus var nÄkties pieņemt nebÅ«t ne tik tÄlÄ nÄkotnÄ“, lai tomÄ“r sasniegtu to CO2 izmešu samazinÄjuma apjomu, kuru Latvija ir apņēmusies sasniegt.
Par transporta nodokļu politiku atbildÄ«ga ir Satiksmes ministrija, tÄdēļ varÄ“tu šÄ·ist, ka visas šÄ«s aÄgÄrnÄ«bas un arvien lielÄkÄ plaisa starp izvirzÄ«tajiem mÄ“rÄ·iem un realitÄti ir tikai un vienÄ«gi tÄs neizdarÄ«ba vai nekompentence. TaÄu nesteigsimies mest akmeņus. Transporta politika, sevišÄ·i klimata politikas kontekstÄ, ir joma, kurÄ veiksmÄ«ga mÄ“rÄ·u sasniegšana ir tieši atkarÄ«ga no Äetru ministriju kopÄ«ga darba.
VARAM kÄ galvenais klimata programmu un arÄ« lÄ«dzekļu kurators, Finanšu ministrija kÄ galvenais budžeta dalÄ«tÄjs, Ekonomikas ministrija kÄ atbalsta mehÄnismu izstrÄdÄtÄjs un tikai tad Satiksmes ministrija kÄ transporta politikas realizÄ“tÄjs. TaÄu šobrÄ«d transporta nodokļi tiek uztverti vien kÄ budžeta papildinÄtÄjs dažÄdu citu mÄ“rÄ·u finansÄ“šanai. KÄ spilgts piemÄ“rs tam kalpoja neveiksmÄ«gais mÄ“Ä£inÄjums ieviest “dÄ«zeļu nodokli” lietotajiem auto, lai finansÄ“tu dÄ«zeļvilcienu iegÄdi. Lai arÄ« ideja pasargÄt Latviju no dÄ«zeļu izgÄztuves likteņa bija gluži pareiza, plÄnotais ieņemto lÄ«dzekļu izlietojums, nenovirzot tos atbalsta mehÄnismiem auto parka atjaunošanai, nekÄdi neatbilda kopÄ«go klimata mÄ“rÄ·u sasniegšanai. Bet vilcienus taÄu arÄ« vajag. Un šajÄ situÄcijÄ Satiksmes ministrijai ir grÅ«ti kaut ko pÄrmest, jo transporta nodokļi ir visai bÅ«tiska sadaļa tÄs budžetÄ, un to izlietojumu klimata mÄ“rÄ·u vÄrdÄ neviens tai nekompensÄ“s. Bet nauda ir nepieciešama arÄ« ceļu infrastruktÅ«ras uzturÄ“šanai.
ŠÄdai situÄcijai turpinoties, mÅ«su uzņemtÄs klimata mÄ“rÄ·u saistÄ«bas turpinÄs tuvoties aisbergam gluži kÄ TitÄniks, un vairs nav aiz kalniem brÄ«dis, kad situÄcija nebÅ«s labojama. Tas mums visiem var izmaksÄt dÄrgi. Krietni dÄrgÄk, nekÄ šobrÄ«d investÄ“t atbalsta mehÄnismos auto parka atjaunošanai.
VÄ“l viens bÅ«tisks faktors ir tas, ka LatvijÄ auto skaits uz vienu mÄjsaimniecÄ«bu ir zemÄkais EiropÄ. 2020.g. šajÄ rÄdÄ«tÄjÄ mÅ«s apsteidza pat RumÄnija. Ir lieki lolot ilÅ«zijas, ka auto parks samazinÄsies. SevišÄ·i, ja esam optimisti attiecÄ«bÄ uz mÅ«su valsts ekonomisko izaugsmi. Augot labklÄjÄ«bai, pieaugs arÄ« auto skaits, tÄdēļ ir svarÄ«gi transporta nodokļu politiku veidot tÄdu, lai cilvÄ“ku izvÄ“le bÅ«tu maksimÄli videi draudzÄ«ga, ņemot vÄ“rÄ arÄ« to rocÄ«bu. To var panÄkt kÄ ar pÄrdomÄtu reÄ£istrÄcijas un ekspluatÄcijas nodokļu politiku, tÄ arÄ« ar dažÄdiem atbalsta instrumentiem, kuri veicinÄtu sabiedrÄ«bas pÄrsÄ“šanos uz jaunÄkiem, videi draudzÄ«gÄkiem auto. Starp citu, Latvija joprojÄm ir viena no 5 valstÄ«m EiropÄ, kurÄ nav ieviesti nekÄdi atbalsta mehÄnismi videi draudzÄ«giem auto. Starp šÄ«m piecÄm valstÄ«m nav arÄ« mÅ«su kaimiņu. Gan Lietuva, gan Igaunija nu jau ir ieviesušas dažÄdas atbalsta programmas.
LabÄ ziņa ir tÄ, ka šo situÄciju izprot arÄ« premjers un jau oktobrÄ« uzdeva Finanšu ministrijai, VARAM un Satiksmes ministrijai izstrÄdÄt tÄdu auto nodokļu risinÄjumu, kas ietver stimulÄ“jošos mehÄnismus, kuri nodrošina ilgtermiņa ieguvumus gan videi, gan sabiedrÄ«bai. TÄdēļ gribu aicinÄt premjeru arÄ« turmpÄk koordinÄ“t šÄ« jautÄjuma virzÄ«bu. Un, ņemot vÄ“rÄ, ka transports sastÄda 28% no visiem CO2 izmešiem, transporta politiku izdalÄ«t kÄ atsevišÄ·u sadaļu klimata plÄnÄ un veidot tÄs izstrÄdei atsevišÄ·u komandu, piesaistot arÄ« Ekonomikas ministrijas pÄrstÄvjus. TÄs uzdevums bÅ«tu izstrÄdÄt kompleksus risinÄjumus klimata mÄ“rÄ·u sasniegšanai transporta sektorÄ, kas sevÄ« ietver gan nodokļu politikas izmaiņas, gan dažÄdu atbalsta mehÄnismu ieviešanu. Auto asociÄcijai ir sagatavoti pÄrdomÄti priekšlikumi, kas balstÄ«ti citu Eiropas valstu pieredzÄ“, ar kuriem labprÄt piedalÄ«simies jaunÄs transporta politikas izstrÄdÄ“.