Iesaki rakstu:

Galvenais valsts pastāvÄ“šanas priekšnosacÄ«jums ir cilvÄ“ki. Ja mÄ“s zaudÄ“sim savus cilvÄ“kus, mÄ“s zaudÄ“sim arÄ« savu valsti. Demogrāfi prognozÄ“, ka Latvijā pÄ“c 100 gadiem dzÄ«vos tikai 0,4 miljoni cilvÄ“ku. Kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas 20 gadu laikā 500 tÅ«kstoši Latvijas iedzÄ«votāju auglÄ«gajā vecumā ir radÄ«juši tikai 300 tÅ«kstošus pÄ“cnācÄ“ju. Nākamā paaudze, šie 300 tÅ«kstoši, pašreizÄ“jā dzimstÄ«bas lÄ«meņa situācijā radÄ«s augstākais tikai 150 tÅ«kstošus pÄ“cnācÄ“ju.

Ja stāvoklis kardināli nemainÄ«sies, prognozes ir baigas – ņemot vÄ“rā straujās emigrācijas tendences - no pašreizÄ“jiem 1,22 miljoniem  latviešu visticamāk lÄ«dz 2030-2040. gadam bÅ«s palikusi apmÄ“ram puse. LÄ«dz ar to latvieši pakāpeniski sāks kļūt par minoritāti savā valstÄ«.

Skaidri jāsaprot, ka latvieši kā minoritāte Latvijas teritorijā nespÄ“s noturÄ“t savu valsti. Spilgts pierādÄ«jums ir nesenais Krimas aneksijas precedents. TiklÄ«dz Latvijā bÅ«s cerÄ«gs referenduma iznākums par atkalpievienošanos mÅ«su lielajam austrumu kaimiņam, tā tas operatÄ«vi un profesionāli tiks sarÄ«kots. Ja pÄ“c pārdesmit gadiem tas nebÅ«s austrumu kaimiņš, tad mÅ«su tautas 1000 gadu  ilgā vÄ“sture liecina, ka vienmÄ“r kāda spÄ“cÄ«gāka vara ir pār mÅ«su tautu valdÄ«jusi.

NevajadzÄ“tu bÅ«t naiviem un uzskatÄ«t, ka ES, ASV, vai NATO mÅ«s noteikti pasargās. Uz to ilgākā termiņā nevar paļauties. Mums ir pašiem jāizdara viss iespÄ“jamais. Ja mÅ«su demogrāfiskā situācija virzÄ«sies lÄ«dzšinÄ“jos tempos, tad visdrÄ«zāk nebÅ«s jāgaida ilgāk kā 20-30 gadu, lÄ«dz iedzÄ«votāju skaits bÅ«s samazinājies zem 1,5miljoniem, bet latviešu Ä«patsvars nokrities iespÄ“jams pat zem 50% no kopÄ“jā iedzÄ«votāju skaita. TiklÄ«dz tas notiks, tā bÅ«s iespÄ“jama tikai bezcerÄ«ga cīņa ar sekām.

TomÄ“r, vai Latvija pastāvÄ“s pÄ“c 20-30 gadiem, bÅ«s zināms jau ātrāk. Tas ir atkarÄ«gs no realizÄ“tās politikas tuvākajos 10 gados. KāpÄ“c laika ir tikai aptuveni 10 gadu? Tādēļ, ka vÄ“l 1985. – 1990. gadā dzima daudz bÄ“rnu (aptuveni 40 000 bÄ“rnu gadā). Šie bÄ“rni tagad ir sasnieguši vecumu, kad paši var radÄ«t bÄ“rnus. PÄ“c 1991. gada strauji samazinājās jaundzimušo skaits, un lÄ«dz ar to arÄ« vÄ“lāk bÅ«s ievÄ“rojami mazāk vecāku, kas vispār varÄ“tu radÄ«t pÄ“cnācÄ“jus (1994. gadā jau bija tikai 24 000 jaundzimušo).

Pašlaik bÄ“rnu radÄ«šanas vecumā (20-30 g.) ir ļoti daudz cilvÄ“ku, pÄ“c 10 gadiem tādu bÅ«s ievÄ“rojami mazāk. Ja visi pārÄ“jie apstākļi paliks nemainÄ«gi, tad jaundzimušo skaits neizbÄ“gami samazināsies proporcionāli šai starpÄ«bai. Tad mums visus resursus vajadzÄ“s faktiski divas reizes vairāk nekā šodien. Ja šodien jau tas ir ļoti sarežģīti, tad pÄ“c 10 gadiem var bÅ«t neiespÄ“jami.

Lai sasniegtu vÄ“lamo rezultātu, šodien vienai Ä£imenei bÅ«tu jāaudzina 3 bÄ“rni, kas ir jau ļoti augsts mÄ“rÄ·is. Tad pÄ“c 10 gadiem, lai sasniegtu to pašu rezultātu, bÅ«tu jāaudzina jau 6 bÄ“rni. PiekritÄ«siet, ka šÄds mÄ“rÄ·is ir utopisks. ŠÄ« nepilnā desmitgade ir mÅ«su pÄ“dÄ“jā iespÄ“ja. VÄ“lāk process jau bÅ«s neatgriezenisks. Tātad mums ir palikuši tikai 10 gadu, lai realizÄ“tu Latvijas glābšanas plānu. Tas nozÄ«mÄ“ – ne tikai plāna izstrādāšanu, bet arÄ« finanšu piesaisti un ieviešanu dzÄ«vÄ“.

Vai mums ir šÄds valsts glābšanas plāns? Latvijā ir radÄ«ti dažādi plāni un stratÄ“Ä£ijas – Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ija un no tā izrietoši: Ä¢imenes valsts politikas pamatnostādnes, dažāda lÄ«meņa veselÄ«bas veicināšanas programmas, vadlÄ«nijas un plāni, reemigrācijas plāns u.c. Skatoties no mÄ“roga, kas nepieciešams demogrāfijas glābšanai, šie dokumenti vairāk atgādina šÄ·ietami gudru teorÄ“tisku mācÄ«bu grāmatu par skaisto sapni. Tur ir izvirzÄ«ti labi mÄ“rÄ·i, tomÄ“r šajos dokumentos trÅ«kst konkrÄ“tu realizÄ“jamu ideju vai tādu ideju, kuras varÄ“tu reāli ietekmÄ“t situāciju un tiešÄm ko bÅ«tiski izmainÄ«t.

Šajos dokumentos trÅ«kst arÄ« pienācÄ«gas esošÄs situācijas analÄ«zes. PiemÄ“ram, Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijas 99. punktā ir izvirzÄ«ts mÄ“rÄ·is tikai nākotnÄ“ izstrādāt demogrāfijas projekciju.  Tātad darba grupa, kura izstrādājusi šo dokumentu, nemaz nav detalizÄ“ti analizÄ“jusi depopulācijas jautājumu un lÄ«dz ar to nav bijusi spÄ“jÄ«ga arÄ« pietiekami novÄ“rtÄ“t šÄ«s problÄ“mas nopietnÄ«bu. Kāda bÅ«s no šiem sapņiem jÄ“ga, ja vairs nebÅ«s savas valsts?

Vai tiešÄm neviens no mÅ«su valdÄ«bas sievām un vÄ«riem pa Ä«stam neapzinās, ka mÅ«su valsts pastāvÄ“šana izšÄ·irsies tuvākajos 10 gados? KāpÄ“c neviens neceļ Ä«stu trauksmi. Neviens to tā skaidri nepasaka. Neviens nemobilizÄ“ cilvÄ“kus kopÄ«giem mÄ“rÄ·iem, kopÄ«gam ugunsdzÄ“sÄ“ja darbam. Katrai augstāko valsts amatpersonu uzrunai un darbam vajadzÄ“tu bÅ«t tikai par vienu – kā un ko labāk izdarÄ«t šajos atlikušajos 10 gados, lai  Latvijai izdotos izdzÄ«vot.

Televizors mÅ«s ikdienas mierina, ka jāpaļaujas uz NATO, ASV, ES un pašiem nav jārÄ«kojas. MÅ«su valsts galvām bÅ«tu tik ļoti jāaktualizÄ“ šis jautājums un jāparāda, cik patiesÄ«bā tuvu mÄ“s esam valsts pastāvÄ“šanas beigām, ka tas liktu aizdomāties ikkatru no mums tiklÄ«dz mÄ“s no rÄ«ta pieceļamies. Mums beidzot pašiem jānostājas uz kājām bez skatÄ«šanās ne uz austrumiem, ne rietumiem.

MÅ«su neatkarÄ«bas apdraudÄ“juma lÄ«menis ir tikpat augsts kā tas bija barikāžu laikā. VienÄ«gā atšÄ·irÄ«ba, ka tagad mÅ«su ienaidnieks nav fiziski ieraugāms ne televizora ekrānā, ne, pa logu skatoties. TomÄ“r ir kāda lieta, kurā šis ienaidnieks ir labi apskatāms, un šÄ« lieta ir spogulis. 

MÄ“s paši vienmÄ“r esam raduši iet vieglāko ceļu: kāpÄ“c veidot  stabilu Ä£imeni un audzināt bÄ“rnus, - sava nedzimušÄ bÄ“rna nonāvÄ“šana (aborts)  un šÄ·iršanās  ir daudz vieglāks risinājums. KāpÄ“c iespringt, riskÄ“t ar visu un dibināt savu uzņēmumu – aizbraukt uz ārzemÄ“m ir vieglāks risinājums. KāpÄ“c Ä“st veselÄ«gu pārtiku, labāk iedzert, uzpÄ«pÄ“t un domāt, ka es bÅ«šu viens no tiem retajiem, kurš izspruks sveikā bez visnopietnākajām pāragri nāvÄ“jošajām slimÄ«bām. KāpÄ“c cÄ«nÄ«ties par savas tautas interesÄ“m Eiropā, vieglāk taču ir piekāpties un paklausÄ«gi sekot regulām un direktÄ«vām.

Ikkatram bÅ«tu  jāapzinās šÄ«s situācijas nopietnÄ«ba. Citādi mÄ“s vairs nevarÄ“sim lemt savu likteni. MÄ“s vienkārši jau pavisam drÄ«z pazaudÄ“sim savu valsti.

Demogrāfiju veido četras sastāvdaļas – dzimstÄ«ba, mirstÄ«ba, imigrācija un emigrācija. Latviju pÄ“dÄ“jos gadus katru gadu pamet aptuveni 25 000-30 000 cilvÄ“ku. Turklāt oficiālie emigrācijas dati visticamāk neparāda patieso situāciju. Latvijā iebrauc tikai 10 000-15 000 cilvÄ“ku, turklāt lielākā daļa ir cittautieši, nevis latvieši. Latvijā ik gadu nomirst par 10 000 cilvÄ“ku vairāk nekā piedzimst. Kopā šos datus savelkot, Latvija ik gadus zaudÄ“ 25 000-30 000 cilvÄ“ku. Tas ir pielÄ«dzināms Valmieras iedzÄ«votāju skaitam. Tātad katru gadu mÄ“s zaudÄ“jam veselu Valmieras pilsÄ“tu. Un, salÄ«dzinot, ko dod, ka dzimstÄ«ba pagājušogad pieauga par dažiem procentiem jeb nepilniem 1000 cilvÄ“ku, vai tas tiešÄm ir pamats priekam un sajÅ«smai? Ir nepieciešams pilnÄ«gi cita mÄ“roga skatÄ«jums un prioritātes lÄ«menis šÄ«s problÄ“mas risināšanai.

Kas ir izdarīts?

EsošÄs valdÄ«bas deklarācijas 115. punkts saka, ka jāveido demogrāfijas ceļa karte. Pierastākiem vārdiem sakot, tā ir stratÄ“Ä£ija un darba plāns. Faktiski šis uzdevums par demogrāfijas ceļa kartes nepieciešamÄ«bu jau bija izvirzÄ«ts sen, 2011. gadā, kad Ministru kabinets pieņēma Demogrāfisko lietu padomes (turpmāk – Padome) nolikumu. ŠÄ« nolikuma 11.2. punktā ir teikts, ka Padomes priekšsÄ“dÄ“tājam jāizstrādā padomes darba stratÄ“Ä£ija un darbÄ«bas plāns.

TomÄ“r šÄ« padome, kuru pamatā veido ministri ar Ministru prezidentu priekšgalā nav izpildÄ«juši paši sev uzlikto pienākumu. Apskatot šo sēžu protokolus veselu trÄ«s gadu garumā, redzams, ka darbs bijis haotisks un nav faktiski nekāda sausā atlikuma. ArÄ« pÄ“dÄ“jo gadu laikā nevienam no padomes locekļiem nebija ienācis prātā izveidot konkrÄ“tu atbalstāmo ideju sarakstu ar prognožu projekciju, kuras tālāk mÄ“rÄ·tiecÄ«gi virzÄ«t iekļaušanai plānošanas dokumentos un normatÄ«vajos aktos, cÄ«noties par to finansÄ“šanu un praktisku ieviešanu dzÄ«vÄ“.

Tā vietā Padome visaugstāko valsts amatpersonu sastāvā faktiski nodarbojusies ar tÄ“rzÄ“šanu. Sēžu protokoli liecina, ka vislabāk padomei ir veicies ar lÄ“mumu „pieņemt zināšanai”. Tas nozÄ«mÄ“, ka pÄ“c tam neseko nekāda rÄ«cÄ«ba.

PašreizÄ“jo situāciju iespÄ“jams salÄ«dzināt ar mājas celšanu. Ja cilvÄ“ku grupa sanāk kopā un tikai apspriež, kādu māju cels, bet nevienam nav ne instrumentu, ne vienota projekta, tad bÅ«tu tiešÄm muļķīgi cerÄ“t, ka māja pati celsies. Neesmu dzirdÄ“jis ne par vienu bÅ«vfirmu, kura tikai ar tÄ“rzÄ“šanu un regulāru pulcÄ“šanos bÅ«vlaukumā bÅ«tu uzcÄ“lusi kādu celtni. TomÄ“r mÅ«su Demogrāfisko lieto padome augstāko valsts amatpersonu sastāvā acÄ«mredzami tieši uz šÄdu brÄ«numu cer. Amatpersonas sanāk patÄ“rzÄ“, „pieņem zināšanai” un šÄ·iras, un tā tas notiek jau gadiem. Ä’kas celšanas gadÄ«jumā pasÅ«tÄ«tājs šÄdu bÅ«vnieku jau sen bÅ«tu patriecis, bet Padomes gadÄ«jumā - tai nav kontroliera. Pat valsts kontrolei bijušas svarÄ«gākas prioritātes.

KamÄ“r nebÅ«s pārdomāta plānošanas un kontroles instrumenta, tikmÄ“r demogrāfisko problÄ“mu vienkārši nav iespÄ“jams atrisināt. Tādēļ galvenais jautājums ir - kāds instruments ir nepieciešams mÅ«su kopÄ«gās problÄ“mas risināšanai?

Demogrāfijas ceļa karte

Priekšlikums ir izveidot publiski pieejamu demogrāfijas glābšanas pasākumu platformu...

Priekšlikumu skat. šeit: http://failiem.lv/u/erbwjuo  (sākot no 5. lapas).

* kustības Par dzīvību dalībnieks