Latvijas pastÄvÄ“Å¡ana izÅ¡Ä·irsies 10 gadu laikÄ
JÄnis Pļaviņš* · 26.12.2014. · Komentāri (163)Galvenais valsts pastÄvÄ“šanas priekšnosacÄ«jums ir cilvÄ“ki. Ja mÄ“s zaudÄ“sim savus cilvÄ“kus, mÄ“s zaudÄ“sim arÄ« savu valsti. DemogrÄfi prognozÄ“, ka LatvijÄ pÄ“c 100 gadiem dzÄ«vos tikai 0,4 miljoni cilvÄ“ku. Kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas 20 gadu laikÄ 500 tÅ«kstoši Latvijas iedzÄ«votÄju auglÄ«gajÄ vecumÄ ir radÄ«juši tikai 300 tÅ«kstošus pÄ“cnÄcÄ“ju. NÄkamÄ paaudze, šie 300 tÅ«kstoši, pašreizÄ“jÄ dzimstÄ«bas lÄ«meņa situÄcijÄ radÄ«s augstÄkais tikai 150 tÅ«kstošus pÄ“cnÄcÄ“ju.
Ja stÄvoklis kardinÄli nemainÄ«sies, prognozes ir baigas – ņemot vÄ“rÄ straujÄs emigrÄcijas tendences - no pašreizÄ“jiem 1,22 miljoniem latviešu visticamÄk lÄ«dz 2030-2040. gadam bÅ«s palikusi apmÄ“ram puse. LÄ«dz ar to latvieši pakÄpeniski sÄks kļūt par minoritÄti savÄ valstÄ«.
Skaidri jÄsaprot, ka latvieši kÄ minoritÄte Latvijas teritorijÄ nespÄ“s noturÄ“t savu valsti. Spilgts pierÄdÄ«jums ir nesenais Krimas aneksijas precedents. TiklÄ«dz LatvijÄ bÅ«s cerÄ«gs referenduma iznÄkums par atkalpievienošanos mÅ«su lielajam austrumu kaimiņam, tÄ tas operatÄ«vi un profesionÄli tiks sarÄ«kots. Ja pÄ“c pÄrdesmit gadiem tas nebÅ«s austrumu kaimiņš, tad mÅ«su tautas 1000 gadu ilgÄ vÄ“sture liecina, ka vienmÄ“r kÄda spÄ“cÄ«gÄka vara ir pÄr mÅ«su tautu valdÄ«jusi.
NevajadzÄ“tu bÅ«t naiviem un uzskatÄ«t, ka ES, ASV, vai NATO mÅ«s noteikti pasargÄs. Uz to ilgÄkÄ termiÅ†Ä nevar paļauties. Mums ir pašiem jÄizdara viss iespÄ“jamais. Ja mÅ«su demogrÄfiskÄ situÄcija virzÄ«sies lÄ«dzšinÄ“jos tempos, tad visdrÄ«zÄk nebÅ«s jÄgaida ilgÄk kÄ 20-30 gadu, lÄ«dz iedzÄ«votÄju skaits bÅ«s samazinÄjies zem 1,5miljoniem, bet latviešu Ä«patsvars nokrities iespÄ“jams pat zem 50% no kopÄ“jÄ iedzÄ«votÄju skaita. TiklÄ«dz tas notiks, tÄ bÅ«s iespÄ“jama tikai bezcerÄ«ga cīņa ar sekÄm.
TomÄ“r, vai Latvija pastÄvÄ“s pÄ“c 20-30 gadiem, bÅ«s zinÄms jau ÄtrÄk. Tas ir atkarÄ«gs no realizÄ“tÄs politikas tuvÄkajos 10 gados. KÄpÄ“c laika ir tikai aptuveni 10 gadu? TÄdēļ, ka vÄ“l 1985. – 1990. gadÄ dzima daudz bÄ“rnu (aptuveni 40 000 bÄ“rnu gadÄ). Šie bÄ“rni tagad ir sasnieguši vecumu, kad paši var radÄ«t bÄ“rnus. PÄ“c 1991. gada strauji samazinÄjÄs jaundzimušo skaits, un lÄ«dz ar to arÄ« vÄ“lÄk bÅ«s ievÄ“rojami mazÄk vecÄku, kas vispÄr varÄ“tu radÄ«t pÄ“cnÄcÄ“jus (1994. gadÄ jau bija tikai 24 000 jaundzimušo).
Pašlaik bÄ“rnu radÄ«šanas vecumÄ (20-30 g.) ir ļoti daudz cilvÄ“ku, pÄ“c 10 gadiem tÄdu bÅ«s ievÄ“rojami mazÄk. Ja visi pÄrÄ“jie apstÄkļi paliks nemainÄ«gi, tad jaundzimušo skaits neizbÄ“gami samazinÄsies proporcionÄli šai starpÄ«bai. Tad mums visus resursus vajadzÄ“s faktiski divas reizes vairÄk nekÄ šodien. Ja šodien jau tas ir ļoti sarežģīti, tad pÄ“c 10 gadiem var bÅ«t neiespÄ“jami.
Lai sasniegtu vÄ“lamo rezultÄtu, šodien vienai Ä£imenei bÅ«tu jÄaudzina 3 bÄ“rni, kas ir jau ļoti augsts mÄ“rÄ·is. Tad pÄ“c 10 gadiem, lai sasniegtu to pašu rezultÄtu, bÅ«tu jÄaudzina jau 6 bÄ“rni. PiekritÄ«siet, ka šÄds mÄ“rÄ·is ir utopisks. ŠÄ« nepilnÄ desmitgade ir mÅ«su pÄ“dÄ“jÄ iespÄ“ja. VÄ“lÄk process jau bÅ«s neatgriezenisks. TÄtad mums ir palikuši tikai 10 gadu, lai realizÄ“tu Latvijas glÄbšanas plÄnu. Tas nozÄ«mÄ“ – ne tikai plÄna izstrÄdÄšanu, bet arÄ« finanšu piesaisti un ieviešanu dzÄ«vÄ“.
Vai mums ir šÄds valsts glÄbšanas plÄns? LatvijÄ ir radÄ«ti dažÄdi plÄni un stratÄ“Ä£ijas – Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ija un no tÄ izrietoši: Ä¢imenes valsts politikas pamatnostÄdnes, dažÄda lÄ«meņa veselÄ«bas veicinÄšanas programmas, vadlÄ«nijas un plÄni, reemigrÄcijas plÄns u.c. Skatoties no mÄ“roga, kas nepieciešams demogrÄfijas glÄbšanai, šie dokumenti vairÄk atgÄdina šÄ·ietami gudru teorÄ“tisku mÄcÄ«bu grÄmatu par skaisto sapni. Tur ir izvirzÄ«ti labi mÄ“rÄ·i, tomÄ“r šajos dokumentos trÅ«kst konkrÄ“tu realizÄ“jamu ideju vai tÄdu ideju, kuras varÄ“tu reÄli ietekmÄ“t situÄciju un tiešÄm ko bÅ«tiski izmainÄ«t.
Šajos dokumentos trÅ«kst arÄ« pienÄcÄ«gas esošÄs situÄcijas analÄ«zes. PiemÄ“ram, Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijas 99. punktÄ ir izvirzÄ«ts mÄ“rÄ·is tikai nÄkotnÄ“ izstrÄdÄt demogrÄfijas projekciju. TÄtad darba grupa, kura izstrÄdÄjusi šo dokumentu, nemaz nav detalizÄ“ti analizÄ“jusi depopulÄcijas jautÄjumu un lÄ«dz ar to nav bijusi spÄ“jÄ«ga arÄ« pietiekami novÄ“rtÄ“t šÄ«s problÄ“mas nopietnÄ«bu. KÄda bÅ«s no šiem sapņiem jÄ“ga, ja vairs nebÅ«s savas valsts?
Vai tiešÄm neviens no mÅ«su valdÄ«bas sievÄm un vÄ«riem pa Ä«stam neapzinÄs, ka mÅ«su valsts pastÄvÄ“šana izšÄ·irsies tuvÄkajos 10 gados? KÄpÄ“c neviens neceļ Ä«stu trauksmi. Neviens to tÄ skaidri nepasaka. Neviens nemobilizÄ“ cilvÄ“kus kopÄ«giem mÄ“rÄ·iem, kopÄ«gam ugunsdzÄ“sÄ“ja darbam. Katrai augstÄko valsts amatpersonu uzrunai un darbam vajadzÄ“tu bÅ«t tikai par vienu – kÄ un ko labÄk izdarÄ«t šajos atlikušajos 10 gados, lai Latvijai izdotos izdzÄ«vot.
Televizors mÅ«s ikdienas mierina, ka jÄpaļaujas uz NATO, ASV, ES un pašiem nav jÄrÄ«kojas. MÅ«su valsts galvÄm bÅ«tu tik ļoti jÄaktualizÄ“ šis jautÄjums un jÄparÄda, cik patiesÄ«bÄ tuvu mÄ“s esam valsts pastÄvÄ“šanas beigÄm, ka tas liktu aizdomÄties ikkatru no mums tiklÄ«dz mÄ“s no rÄ«ta pieceļamies. Mums beidzot pašiem jÄnostÄjas uz kÄjÄm bez skatÄ«šanÄs ne uz austrumiem, ne rietumiem.
MÅ«su neatkarÄ«bas apdraudÄ“juma lÄ«menis ir tikpat augsts kÄ tas bija barikÄžu laikÄ. VienÄ«gÄ atšÄ·irÄ«ba, ka tagad mÅ«su ienaidnieks nav fiziski ieraugÄms ne televizora ekrÄnÄ, ne, pa logu skatoties. TomÄ“r ir kÄda lieta, kurÄ šis ienaidnieks ir labi apskatÄms, un šÄ« lieta ir spogulis.
MÄ“s paši vienmÄ“r esam raduši iet vieglÄko ceļu: kÄpÄ“c veidot stabilu Ä£imeni un audzinÄt bÄ“rnus, - sava nedzimušÄ bÄ“rna nonÄvÄ“šana (aborts) un šÄ·iršanÄs ir daudz vieglÄks risinÄjums. KÄpÄ“c iespringt, riskÄ“t ar visu un dibinÄt savu uzņēmumu – aizbraukt uz ÄrzemÄ“m ir vieglÄks risinÄjums. KÄpÄ“c Ä“st veselÄ«gu pÄrtiku, labÄk iedzert, uzpÄ«pÄ“t un domÄt, ka es bÅ«šu viens no tiem retajiem, kurš izspruks sveikÄ bez visnopietnÄkajÄm pÄragri nÄvÄ“jošajÄm slimÄ«bÄm. KÄpÄ“c cÄ«nÄ«ties par savas tautas interesÄ“m EiropÄ, vieglÄk taÄu ir piekÄpties un paklausÄ«gi sekot regulÄm un direktÄ«vÄm.
Ikkatram bÅ«tu jÄapzinÄs šÄ«s situÄcijas nopietnÄ«ba. CitÄdi mÄ“s vairs nevarÄ“sim lemt savu likteni. MÄ“s vienkÄrši jau pavisam drÄ«z pazaudÄ“sim savu valsti.
DemogrÄfiju veido Äetras sastÄvdaļas – dzimstÄ«ba, mirstÄ«ba, imigrÄcija un emigrÄcija. Latviju pÄ“dÄ“jos gadus katru gadu pamet aptuveni 25 000-30 000 cilvÄ“ku. TurklÄt oficiÄlie emigrÄcijas dati visticamÄk neparÄda patieso situÄciju. LatvijÄ iebrauc tikai 10 000-15 000 cilvÄ“ku, turklÄt lielÄkÄ daļa ir cittautieši, nevis latvieši. LatvijÄ ik gadu nomirst par 10 000 cilvÄ“ku vairÄk nekÄ piedzimst. KopÄ šos datus savelkot, Latvija ik gadus zaudÄ“ 25 000-30 000 cilvÄ“ku. Tas ir pielÄ«dzinÄms Valmieras iedzÄ«votÄju skaitam. TÄtad katru gadu mÄ“s zaudÄ“jam veselu Valmieras pilsÄ“tu. Un, salÄ«dzinot, ko dod, ka dzimstÄ«ba pagÄjušogad pieauga par dažiem procentiem jeb nepilniem 1000 cilvÄ“ku, vai tas tiešÄm ir pamats priekam un sajÅ«smai? Ir nepieciešams pilnÄ«gi cita mÄ“roga skatÄ«jums un prioritÄtes lÄ«menis šÄ«s problÄ“mas risinÄšanai.
Kas ir izdarīts?
EsošÄs valdÄ«bas deklarÄcijas 115. punkts saka, ka jÄveido demogrÄfijas ceļa karte. PierastÄkiem vÄrdiem sakot, tÄ ir stratÄ“Ä£ija un darba plÄns. Faktiski šis uzdevums par demogrÄfijas ceļa kartes nepieciešamÄ«bu jau bija izvirzÄ«ts sen, 2011. gadÄ, kad Ministru kabinets pieņēma DemogrÄfisko lietu padomes (turpmÄk – Padome) nolikumu. ŠÄ« nolikuma 11.2. punktÄ ir teikts, ka Padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjam jÄizstrÄdÄ padomes darba stratÄ“Ä£ija un darbÄ«bas plÄns.
TomÄ“r šÄ« padome, kuru pamatÄ veido ministri ar Ministru prezidentu priekšgalÄ nav izpildÄ«juši paši sev uzlikto pienÄkumu. Apskatot šo sēžu protokolus veselu trÄ«s gadu garumÄ, redzams, ka darbs bijis haotisks un nav faktiski nekÄda sausÄ atlikuma. ArÄ« pÄ“dÄ“jo gadu laikÄ nevienam no padomes locekļiem nebija ienÄcis prÄtÄ izveidot konkrÄ“tu atbalstÄmo ideju sarakstu ar prognožu projekciju, kuras tÄlÄk mÄ“rÄ·tiecÄ«gi virzÄ«t iekļaušanai plÄnošanas dokumentos un normatÄ«vajos aktos, cÄ«noties par to finansÄ“šanu un praktisku ieviešanu dzÄ«vÄ“.
TÄ vietÄ Padome visaugstÄko valsts amatpersonu sastÄvÄ faktiski nodarbojusies ar tÄ“rzÄ“šanu. Sēžu protokoli liecina, ka vislabÄk padomei ir veicies ar lÄ“mumu „pieņemt zinÄšanai”. Tas nozÄ«mÄ“, ka pÄ“c tam neseko nekÄda rÄ«cÄ«ba.
PašreizÄ“jo situÄciju iespÄ“jams salÄ«dzinÄt ar mÄjas celšanu. Ja cilvÄ“ku grupa sanÄk kopÄ un tikai apspriež, kÄdu mÄju cels, bet nevienam nav ne instrumentu, ne vienota projekta, tad bÅ«tu tiešÄm muļķīgi cerÄ“t, ka mÄja pati celsies. Neesmu dzirdÄ“jis ne par vienu bÅ«vfirmu, kura tikai ar tÄ“rzÄ“šanu un regulÄru pulcÄ“šanos bÅ«vlaukumÄ bÅ«tu uzcÄ“lusi kÄdu celtni. TomÄ“r mÅ«su DemogrÄfisko lieto padome augstÄko valsts amatpersonu sastÄvÄ acÄ«mredzami tieši uz šÄdu brÄ«numu cer. Amatpersonas sanÄk patÄ“rzÄ“, „pieņem zinÄšanai” un šÄ·iras, un tÄ tas notiek jau gadiem. Ä’kas celšanas gadÄ«jumÄ pasÅ«tÄ«tÄjs šÄdu bÅ«vnieku jau sen bÅ«tu patriecis, bet Padomes gadÄ«jumÄ - tai nav kontroliera. Pat valsts kontrolei bijušas svarÄ«gÄkas prioritÄtes.
KamÄ“r nebÅ«s pÄrdomÄta plÄnošanas un kontroles instrumenta, tikmÄ“r demogrÄfisko problÄ“mu vienkÄrši nav iespÄ“jams atrisinÄt. TÄdēļ galvenais jautÄjums ir - kÄds instruments ir nepieciešams mÅ«su kopÄ«gÄs problÄ“mas risinÄšanai?
DemogrÄfijas ceļa karte
Priekšlikums ir izveidot publiski pieejamu demogrÄfijas glÄbšanas pasÄkumu platformu...
Priekšlikumu skat. šeit: http://failiem.lv/u/erbwjuo (sÄkot no 5. lapas).
* kustības Par dzīvību dalībnieks