Iesaki rakstu:

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktÅ«ra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmÄ«gi darbotos, ir jābÅ«t cilvÄ“kam; ir jābÅ«t interesei, enerÄ£ijai un redzÄ“jumam. To apliecina Latvijas dzelzceļnieku biedrÄ«bas misija – veicināt mÅ«sdienÄ«gas dzelzceļa nozares veidošanos, vienojot valstiski domājošus dzelzceļa patriotus darbam Latvijas labā.

Latvijas dzelzceļnieku biedrība ir ar dziļām vēsturiskām saknēm. Gan pirms 1940.gada, gan atjaunotajā sastāvā biedrība ir progresīvu, dzelzceļa jomas attīstībā ieinteresētu entuziastu kopums.

Kā cilvÄ“ks, kas ikdienā labprāt brauc ar vilcienu, un kā politiÄ·is, kas dzelzceļa pārvadājumus uzskata par mÅ«sdienÄ«gas transporta sistÄ“mas mugurkaulu, es šodien vÄ“los padalÄ«ties dažās pārdomās par dzelzceļa vietu un lomu 21.gadsimta Latvijā, par vÄ“lamo un darāmo darbu sarakstu.

Dzelzceļš ir satiksmes mugurkauls

Daudzus gadus politiÄ·i un ierÄ“dņi uz dzelzceļu ir raudzÄ«jušies kā uz tranzÄ«ta kravu apkalpotāju, kā noderÄ«gu pašpietiekamu infrastruktÅ«ru, kā Eiropas un nacionālo lÄ«dzekļu apgÅ«šanas vietu, un neslÄ“psim – arÄ« kā avotu, no kura pasmelties valstisku un personisku vajadzÄ«bu apmierināšanai. Dzelzceļa sistÄ“ma ir bijusi noderÄ«ga arÄ« taupÄ«bas gados, kad uzņēmumu dividendes dāsni papildināja pustukšo valsts budžeta kasi.

Pasažieru intereses, vietējo klientu vajadzības, dzelzceļa sistēmas kopējais attīstības virziens bija atstāti novārtā.

Stājoties amatā, es atklāti deklarÄ“ju, ka mana prioritāte bÅ«s cilvÄ“ks, viņa vajadzÄ«bas un intereses, dzelzceļš kā pasažieru pārvadājumu mugurkauls.

Renesanse

MÅ«su laiks – 21.gadsimts, lai cik dÄ«vaini tas kādam šÄ·istu , ir laiks, kad dzelzceļš piedzÄ«vo renesansi. Jo dzelzceļš mÅ«sdienās spÄ“j bÅ«t drošs, Ä“rts un videi draudzÄ«gs transporta veids. Tas tuvina pilsÄ“tas, savieno darba un atpÅ«tas vietas, veicina reÄ£ionālo attÄ«stÄ«bu un veiksmÄ«gi iekļaujas multimodālajā “darba dalÄ«šanā”. Lielajās pilsÄ“tās tas integrÄ“jas sabiedriskā transporta sistÄ“mā. Stacijas jau sen no vienkāršas uzgaidāmās telpas ir izaugušas par plaša klāsta pakalpojumu un tirdzniecÄ«bas centriem, pārvietošanās veidu nomaiņas vietām. Katrā sevi cienošÄ stacijā ir Park&Ride, Bike&Ride un vietÄ“jā sabiedriskā transporta pieturpunkts.

Rainis ir teicis: kas zina, ko grib, tas spÄ“j visu, ko grib. Un Rainis ir arÄ« teicis – pastāvÄ“s, kas pārvÄ“rtÄ«sies.

Latvijā dzelzceļa atdzimšana nav iespÄ“jama, ja domās paliksim postpadomju telpā, ja Latvijas dzelzceļš, Pasažieru vilciens un pārÄ“jie sistÄ“mas spÄ“lÄ“tāji turpinās domāt un dzÄ«vot pa vecam.

Mums ir dota unikāla iespÄ“ja pÄ“c desmitgadÄ“m ilgušas dzelzceļa sistÄ“mas sarukšanas veidot jaunu, modernu, telpā un sabiedrÄ«bā iekļaujošos Rail Baltica dzelzceļa lÄ«niju. Veidot pieturas un savienojumus, kādi agrāk Latvijā nav pastāvÄ“juši.

Mums jābÅ«t arÄ« apņēmÄ«giem mainÄ«t esošÄs 1520 sistÄ“mas darbÄ«bas principus, veicinot konkurenci, plašÄk izvÄ“ršot vietÄ“jos kravu pārvadājumus un kritiski pārvÄ“rtÄ“jot esošÄs infrastruktÅ«ras izmaksas.

Mums jāatjauno Latvijas iedzÄ«votāju vÄ“lme ikdienā un brÄ«vdienās pārvietoties ar vilcienu, arÄ« tajos segmentos, ko laika gaitā esam zaudÄ“juši. Ne tikai jaunu pasažieru vilcienu iepirkums, bet arÄ« moderna biļešu iegāde, starpstaciju slÄ“gšana un jaunu pieturvietu atvÄ“ršana, Bolderājas un MažeiÄ·u virzienu atjaunošana – tie ir darbi, kas stāv mums priekšÄ. Paaugstināti un gaumÄ«gi aprÄ«koti peroni, iespÄ“jas cilvÄ“kiem ar kustÄ«bu traucÄ“jumiem vai ar bÄ“rnu ratiņiem civilizÄ“ti nokļūt lÄ«dz peroniem RÄ«gas centrālajā stacijā.

Man atrakstÄ«ja Daugavpils iedzÄ«votājs Jevgēņijs V…, lÅ«dzot pievÄ“rst pastiprinātu uzmanÄ«bu dzelzceļa staciju labiekārtojumam LatgalÄ“. Viņš raksta, ka pašlaik ZilupÄ“, Ludzā un RÄ“zeknÄ“ stacijas stacionāro tualešu stāvoklis ir briesmÄ«gs, arÄ« uzgaidāmās zāles ir sliktā stāvoklÄ«. Un ziniet, man ir kauns par to.

KamÄ“r dzelzceļa vadÄ«ba var miljoniem eiro ik gadu tÄ“rÄ“t mārketinga un reklāmas pasākumiem, tā nav spÄ“jÄ«ga nodrošināt elementāras lietas daudzos pieturas punktos. KamÄ“r viena Ventspils stacija vientuļi stāv daiļi atrestaurÄ“ta visā savā krāšÅ†umā, tikmÄ“r otrajā lielākajā Latvijas pilsÄ“tā, nozÄ«mÄ«gajā dzelzceļa mezglā ir kauns skatÄ«ties uz kopš padomju laikiem neremontÄ“to Daugavpils staciju. Man tas nešÄ·iet pieņemami.

24.janvara rÄ«tā pie ZolitÅ«des stacijas dzÄ«vÄ«bu zaudÄ“ja Ziemeļvalstu Ä£imnāzijas skolnieks. Viņš izmantoja gājÄ“ju pāreju, kas bija nesen atjaunota, bet tās konfigurācija nebija tāda, kas aizdomājušos pusaudzi nobremzÄ“tu pirms liktenÄ«gā soļa uz sliedÄ“m. VÄ“l joprojām ir arÄ« daudzas augstas intensitātes dzelzceļa pārbrauktuves, pat uz galvenajiem ceļiem, kurām nav uzstādÄ«tas automātiskās barjeras. ArÄ« tā ir 21.gadsimta infrastruktÅ«ra, kuras mums pietrÅ«kst.

Cits piemÄ“rs. Ekspresvilcienu ieviešana ir šÄ«s valdÄ«bas viena no prioritātÄ“m. VÄ“l pirms valdÄ«bas apstiprināšanas šÄ gada janvārÄ« sabiedriskā transporta padome lÄ“ma atsevišÄ·os maršrutos atteikties no pāris mazajām pieturām – tā vilciens ātrāk nonāk gala stacijā un, kas bÅ«tiski, tiek ietaupÄ«ti valsts budžeta lÄ«dzekļi. Šogad mums vajadzÄ“s vÄ“l radikālāk Ä«sināt starppieturas, bet sākums ir labs. Un tad man ziņo, ka lÄ“mums spÄ“kā varÄ“s stāties tikai rudenÄ«, jo kustÄ«bas grafika izmainÄ«šanai Latvijas dzelzceļā esot vajadzÄ«gi vismaz seši mÄ“neši. Tas 21.gadsimtā ir absurds, un no valdÄ«bas Ä«stenotās politikas viedokļa tā ir kaitniecÄ«ba.

Es nemaz nerunāšu par to, ka mÄ“nesi pirms jaunas dzelzceļa infrastruktÅ«ras finansÄ“šanas sistÄ“mas palaišanas, neviens vÄ“l nezina, kas par ko maksās.

Nevaram tā turpināt

Var mainÄ«t logotipus un pirkt slavinošus reklāmrakstus, bet bÅ«tÄ«bu jau nenoslÄ“psi. Latvijas dzelzceļš ir lielu pārmaiņu priekšÄ.

Ir jāpārvÄ“rtÄ“ biznesa modelis, investÄ«ciju programma, organizatoriskā struktÅ«ra, ir jāmaina attieksme pret klientu, racionāli jāizvÄ“rtÄ“ esošais nekustamo Ä«pašumu stāvoklis, izmaksu struktÅ«ra un rÄ«cÄ«ba ar mantu.

Ir jāpanāk, ka mÄ“s esam patiesi lepni par savas valsts galveno dzelzceļa uzņēmumu. Ka esam labākie Baltijā. Tā bÅ«tu arÄ« papildu motivācija jauniešiem pievienoties progresÄ«vo dzelzceļnieku saimei.

Ar jūsu palīdzību, padomu un atbalstu tas ir paveicams.

* Ministra darba sastāvdaļa ir dažādu uzrunu, ievadvārdu un runu teikšana. Sen pazÄ«stot Latvijas dzelzceļnieku biedrÄ«bas vadÄ«tāju Māri Riekstiņu un dažus biedrÄ«bas entuziastus, uzskatÄ«ju, ka tieši patriotiskā, vienmÄ“r uz jaunām idejām vÄ“rstā biedrÄ«bas entuziastu saime varÄ“tu bÅ«t vispiemÄ“rotākā auditorija, kurai izklāstÄ«t redzÄ“jumu par dzelzceļa sistÄ“mas nākotni. Te runas pamatdaļa LDzB kongresā 2019.gada 30.martā.

Pārpublicēts no https://linkaits.wordpress.com/