Iesaki rakstu:

Savas uzrunas sākumā vÄ“los apsveikt MaldÄ«vijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ä¢enerālās asamblejas 76. sesijas priekšsÄ“dÄ“tāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktÄ«vi lÄ«dzdarbosies sesijas norisÄ“.

VÄ“los arÄ« izteikt savus visdziļākās cieņas apliecinājumus Antoniu GutÄ“rrešam ar pārvÄ“lÄ“šanu ANO Ä£enerālsekretāra amatā. Ä¢enerālsekretārs ir veltÄ«jis milzu pÅ«liņus, lai uzlabotu ANO darba efektivitāti. ANO vadÄ«tāja jaunākajā pārskatā “MÅ«su kopÄ“jie darba uzdevumi” ir precÄ«zi ieskicÄ“tas nākotnes iespÄ“jas un izvÄ“les.

I Pandēmijas radītās problēmas un to risinājumi

Mēs nevaram apgalvot, ka COVID-19 pandēmija jau ir aiz muguras.

ŠobrÄ«d ikviena pasaules valsts tiecas uz maksimāli augstas vakcinācijas pakāpes sasniegšanu iespÄ“jami ātri.

Latvija strādā pie tā, lai vakcÄ«nas bÅ«tu pieejamākas visā pasaulÄ“. Latvija ir nosÅ«tÄ«jusi vakcÄ«nas kā kaimiņiem, tā arÄ« draugiem Ä€frikā un Ä€zijā. DalÄ«šanās ar vakcÄ«nām tiks turpināta arÄ« nākotnÄ“, izmantojot arÄ« globālo vakcÄ«nu pieejamÄ«bas programmu “COVAX”.

II Dezinformācija

Krīze ir nepārprotami parādījusi, ka darbs pie valsts un sabiedrības noturības nekad nebeidzas. COVID-19 uzskatāmi apliecināja, cik mūsu sabiedrība ir nepasargāta no dezinformācijas ietekmes.

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatÄ«šanas mÄ“Ä£inājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrÄ«bas noturÄ«bas – padziļinot izpratni par dezinformāciju kā parādÄ«bu, atbalstot neatkarÄ«gus un daudzveidÄ«gu viedokļu paudošus plašsaziņas lÄ«dzekļus, iesaistot pilsonisko sabiedrÄ«bu, kā arÄ« piedāvājot apgÅ«t medijpratÄ«bu.

Cīņa ar sabiedrÄ«bas interesÄ“m kaitÄ«gas un nepatiesas informācijas izplatÄ«šanu, vienlaikus garantÄ“jot, ka digitālajā vidÄ“ netiek zaudÄ“ti un nostiprinās augsti vārda brÄ«vÄ«bas un personiskās informācijas aizsardzÄ«bas standarti, kļūst arvien sarežģītāka.

RobežšÄ·irtne starp vārda brÄ«vÄ«bu, atbildÄ«bu un cenzÅ«ru ir ārkārtÄ«gi smalka un trausla. Vārda brÄ«vÄ«ba, kas ir viena no cilvÄ“ka pamattiesÄ«bām, var tikt ierobežota tikai ārkārtas gadÄ«jumos. MÄ“s nedrÄ«kstam pieļaut, ka šÄdus ierobežojumus nosaka globālās tiešsaistes platformas. Tieši pretÄ“ji – demokrātiskās iekārtās šÄdas pilnvaras var bÅ«t tikai demokrātiski pilnvarotām institÅ«cijām.

Lai pasaules mÄ“rogā veiksmÄ«gāk cÄ«nÄ«tos ar dezinformāciju, ir nepieciešams vÄ“l aktÄ«vāk strādāt pie vienotas izpratnes un sadarbÄ«bas starptautisko organizāciju paspārnÄ“. Latvija ir viena no valstÄ«m, kas ierosināja izstrādāt šogad pieņemto ANO Ä¢enerālās asamblejas rezolÅ«ciju par medijpratÄ«bas un informācijas analizÄ“šanas prasmju uzlabošanas nepieciešamÄ«bu visā pasaulÄ“.

MÄ“s esam gatavi arÄ« turpmāk palÄ«dzÄ“t mÅ«su partneriem ar padomiem dezinformācijas apkarošanas jautājumos. Tāpat ir jāpanāk aktÄ«vāka ANO rÄ«cÄ«ba šajā jautājumā.

III Ieguldījumi ilglaicīgos digitālajos risinājumos

Latvija bija starp pirmajām valstīm pasaulē, kur tika izstrādāti vairāki digitāli risinājumi, kas ļāva veiksmīgāk pārvarēt pandēmiju ilgtermiņā.

Tā kā ātrs interneta pieslÄ“gums ir pieejams praktiski jebkur valsts teritorijā, cilvÄ“ki aktÄ«vi izmantoja šos risinājumus, lai pandÄ“mijas laikā pielāgotos apstākļiem un pārkārtotu savu ikdienas dzÄ«vi.

LÄ«dz ar digitālajiem risinājumiem tika mazinātas dzÄ«ves un ienākumu lÄ«meņa atšÄ·irÄ«bas starp laukiem un pilsÄ“tām. Daudzos gadÄ«jumos digitālie risinājumi ļāva izvairÄ«ties no regulāras pārvietošanās, kas savukārt samazināja radÄ«to izmešu daudzumu.

No otras puses, mÄ“s nedrÄ«kstam ignorÄ“t neskaidros jautājumus, ko rada pāreja uz digitālajiem risinājumiem un mākslÄ«gā intelekta attÄ«stÄ«ba. Nemaz nerunājot par pieaugošajiem drošÄ«bas apdraudÄ“jumiem kibertelpā.

MÄ“s nedrÄ«kstam pieļaut tehnoloÄ£isko izrāvienu bez atbilstošÄm likumu normām. Ir aktÄ«vi jāstrādā pie jaunām juridiskām normām, kas, no vienas puses, ļauj mums maksimāli izmantot progresa nestos augļus, bet, no otras puses, ļauj izvairÄ«ties no iespÄ“jamā riska un kaitÄ“juma cilvÄ“ktiesÄ«bām un pamatbrÄ«vÄ«bām.

Pēdējos gados mums ir nācies pieredzēt, ka pasaules mēroga sociālie tīkli un mākslīgais intelekts tiek arvien biežāk izmantoti, lai ar dažādu inovāciju palīdzību ietekmētu un smalki manipulētu ar sabiedrisko domu un cilvēku rīcību.

Ir apdraudÄ“ta personÄ«gā autonomija, indivÄ«da brÄ«vā griba. Nākamo desmitgažu laikā izšÄ·irsies, vai demokrātiskā pasaule spÄ“s nodrošināt to, ka lÄ“mumus pamatā pieņem cilvÄ“ki, nevis mākslÄ«gais intelekts.

AtcerÄ“simies, ka 20. gadsimta 90. gados reti kurš nopietni ieklausÄ«jās tajos dažos zinātnieku un vides aktÄ«vistu viedokļos, kas mÅ«s brÄ«dināja par gaidāmajiem klimata procesiem. SabiedrÄ«bai un tiesiskajai apziņai nepieciešams laiks, lai apjaustu notiekošo.

MÄ“s esam viņiem pateicÄ«gi par to, ka laikus tika zvanÄ«ti trauksmes zvani. Ja runājam par nākotni, esmu pārliecināts, ka indivÄ«da patstāvÄ«gās domas pasargāšana bÅ«s viens no galvenajiem uzdevumiem, ko tuvākajās desmitgadÄ“s nāksies atrisināt jurisprudences speciālistiem.

Mums jāpanāk arī, ka digitalizācijas vilnis nepaiet garām nevienai valstij vai cilvēkam; digitālajai plaisai ir jāizzūd.

Valodu daudzveidÄ«bas saglabāšana un mazo valodu loma digitālajā pasaulÄ“ ir vÄ“l viens Latvijai svarÄ«gs jautājums. Latvijas digitālie uzņēmumi jau ir izstrādājuši mazajām valodām piemÄ“rotus augstvÄ“rtÄ«gus mašÄ«ntulkošanas rÄ«kus. Tie var kalpot par valodu daudzveidÄ«bas garantu digitālajā pasaulÄ“.

Latvija lepojas arÄ« ar biedrÄ«bas “Riga TechGirls” sasniegto – sievietÄ“m ir iespÄ“ja vieglāk piekļūt zināšanām un darba iespÄ“jam digitālajā jomā. Latvija labprāt dalÄ«tos šajā pieredzÄ“ ar citām ANO valstÄ«m.

Latvija atbalsta ANO TehnoloÄ£iju veicināšanas mehānismu, lai noteiktu, kā zinātne, tehnoloÄ£ijas un inovācijas var vislabāk palÄ«dzÄ“t mums pietuvoties ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·iem.

IV Klimats un vide

Godātais priekšsÄ“dÄ“tāja kungs!

Mums ir nekavējoties jāsāk virzīties uz kopīgi noteiktajiem vides, klimata un atjaunojamo energoresursu rādītājiem.

Glāzgovā gada nogalē paredzētā ANO Klimata pārmaiņu konference būs svarīgs pagrieziena punkts.

Latvija ir apņēmÄ«bas pilna virzÄ«ties pretÄ« ParÄ«zes klimata lÄ«guma mÄ“rÄ·iem, tādēļ esam apstiprinājuši apjomÄ«gu attÄ«stÄ«bas plānu, kā mÄ“rÄ·is ir lÄ«dz minimumam samazināt saražotā oglekļa daudzumu.

Lai prātÄ«gāk un ilgtspÄ“jÄ«gāk izmantotu dabas resursus, mums vairāk jāakcentÄ“ inovatÄ«vi tehnoloÄ£iskie risinājumi. Latvija turpina aktÄ«vi izvÄ“rsties ilgtspÄ“jÄ«gas mežu digitālās apsaimniekošanas jomā.

Tīrs ūdens mūsu valstī, reģionā un globāli ir jautājums, kam tuvākajos gados turpināsim pievērst pastiprinātu uzmanību.

Latvijai ir gara jÅ«ras piekraste. Mums ir plašas zināšanas novÄ“rojumu veikšanas un jÅ«ras piesārņojuma likvidÄ“šanas jautājumos, ko varam piedāvāt arÄ« citām valstÄ«m. Latvija aktÄ«vi lÄ«dzdarbojas arÄ« ANO paspārnÄ“ izveidotajā draugu grupā, kas cÄ«nās ar plastmasas piesārņojumu jÅ«rā.

V IlgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·i (SDG16), cilvÄ“ktiesÄ«bas, drošÄ«ba, Afganistāna, Baltkrievija, Ukraina

Godātais priekšsÄ“dÄ“tāja kungs!

Runājot par ANO pieņemtajiem ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·iem, vÄ“los uzsvÄ“rt to, ka Latvijas apņēmÄ«ba strādāt miera, tiesiskuma un labas pārvaldÄ«bas vārdā ir Ä«paši cieša.

Bez labas pārvaldÄ«bas nav iedomājama cilvÄ“ktiesÄ«bu, demokrātiskuma un tiesiskuma principu iedzÄ«vināšana.

Tādēļ Latvija savās attīstības sadarbības programmās koncentrējas uz valsts pārvaldes, tiesiskuma, dzimumu līdztiesības un vides aizsardzības principiem.

ANO ir jāvelta visi savi stratÄ“Ä£iskie pÅ«liņi cilvÄ“ktiesÄ«bu nodrošināšanai.

PÄ“dÄ“jā gada laikā mÄ“s esam sastapušies ar gadÄ«jumiem, kad, piemÄ“ram, Mjanmā un Tigrejā ir vÄ“rojama cilvÄ“ka pamattiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas pasliktināšanās. MÅ«su acu priekšÄ Afganistānā norisinās jauna traģēdija.

Skatoties uz nesenākiem notikumiem, vislielākās bažas rada pieaugušo un nepilngadÄ«go afgāņu sieviešu liktenis.

Sieviešu un meiteņu tiesÄ«bas bÅ«s viens no galvenajiem Latvijas darba uzdevumiem, pie kā mÄ“s kā ANO Sieviešu statusa komisijas sekretariāta vadÄ«tāja vietnieces statusu ieņemošÄ valsts aktÄ«vi strādāsim nākamos divus termiņus.

PÄ“dÄ“jo gadu mÄ“s uzmanÄ«gi sekojam lÄ«dzi tam, kā attÄ«stās notikumi mums kaimiņos – Baltkrievijā. Baltkrievu tautas centieni lemt par savu nākotni joprojām tiek brutāli apspiesti.

Latvija stingri nosoda Lukašenko režīma izvÄ“rstās darbÄ«bas pret baltkrievu pilsonisko sabiedrÄ«bu, neatkarÄ«go plašsaziņas lÄ«dzekļu un žurnālistu darbu. Režīms aizgāja pat tiktāl, ka nolaupÄ«ja starptautisku avioreisu.

Ļaunprātīgi izmantojot un pakļaujot augstam riskam mazaizsargātus dažādu pasaules reģionu pilsoņus, Baltkrievija mērķtiecīgi un neatlaidīgi raida migrantu plūsmas Lietuvas, Latvijas un Polijas virzienā, lai tādējādi destabilizētu Eiropu.

Mums ir pienākums un tiesÄ«bas aizsargāt savas valsts robežas. Vienlaikus Latvija un tās sabiedriskās organizācijas sniedz humāno palÄ«dzÄ«bu cilvÄ“kiem, kuri ir kļuvuši par Lukašenko režīma Ä·Ä«lniekiem.

VienÄ«gais risinājums Baltkrievijas krÄ«zei ir jaunas, brÄ«vas un atklātas prezidenta vÄ“lÄ“šanas starptautisko novÄ“rotāju klātbÅ«tnÄ“.

Savukārt Krievija neatslābstoši turpina Ukrainas militāro iebiedÄ“šanu. Tas liecina tikai par to, ka starptautiskajai sabiedrÄ«bai ir jāturpina iestāties par Ukrainas neatkarÄ«bu, suverenitāti un teritoriālo vienotÄ«bu.

Latvija uzskata, ka nesen izveidotā starptautiskā Krimas platforma ir vÄ“rtÄ«gs veids, kā noturÄ“t Krimas deokupāciju starptautiskajā darba kārtÄ«bā. Aicinām starptautisko sabiedrÄ«bu plaši iesaistÄ«ties Krimas platformā!

Turklāt iesaldētie konflikti Moldovas Pārdņestras reģionā un Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos Gruzijā ir jārisina, izmantojot starptautiskajās tiesībās paredzētos mehānismus un pilnībā ievērojot Moldovas un Gruzijas teritoriālās vienotības principus.

VI ANO reformas

Godātais priekšsÄ“dÄ“tāja kungs!

Pirms dažām dienām – 17. septembrÄ« – mÄ“s atzÄ«mÄ“jām 30. gadadienu kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilnvÄ“rtÄ«gas atgriešanās starptautiskajā apritÄ“ un iekļaušanās ANO sastāvā.

Šo 30 gadu laikā Latvija ir nepārprotami apliecinājusi uzticÄ«bu demokrātiskām vÄ“rtÄ«bām un starptautisko tiesÄ«bu ievÄ“rošanai.

MÅ«su valstiskuma, tiesiskuma un labas pārvaldÄ«bas nostiprināšanas pieredze ļauj mums labāk saprast, kā šie procesi notiek citās valstÄ«s.

Lai praktiski palÄ«dzÄ“tu nodrošināt pasaulÄ“ mieru, kopskaitā 158 Latvijas speciālisti piedalÄ«jušies astoņās dažādās starptautiskajās operācijās un misijās. Esam gatavi arÄ« turpmāk piedalÄ«ties miera vairošanā, ko ceram panākt ar aktÄ«vu darbu ANO Miera veidošanas komisijā 2022. gadā.

Latvija ir pierādÄ«jusi, ka var palÄ«dzÄ“t rast risinājumus globāliem drošÄ«bas apdraudÄ“jumiem. Tādēļ arÄ« vÄ“lamies iegÅ«t ANO DrošÄ«bas padomes nepastāvÄ«gā locekļa statusu 2026.–2027. gadā.

Šajos 30 gados Latvijā ir izaugusi jauna paaudze. LÄ«dzÄ«gi kā citās zemÄ“s arÄ« Latvijas jauniešus ļoti satrauc klimata krÄ«ze un dezinformācija. Viņi vÄ“las dzÄ«vot iekļaujošÄ sabiedrÄ«bā, ko veido visu paaudžu, izcelsmju un kopienu cilvÄ“ki. Tādā, kur ikviens tiek pieņemts – ne tikai formāli, bet arÄ« realitātÄ“.

Lai pārvarÄ“tu mÅ«sdienu laikmeta radÄ«tos šÄ·Ä“ršÄ¼us, ANO un tās DrošÄ«bas padomei ir jāparāda vÄ“lme mainÄ«ties un veikt sen gaidÄ«tās reformas.

Latvija kā ANO valstu grupas “Par atbildÄ«bu, saliedÄ“tÄ«bu un atklātÄ«bu” dalÄ«bniece aicina ANO DrošÄ«bas padomi kļūt atvÄ“rtākai. Latvija nepārprotami atbalsta priekšlikumu uzsākt DrošÄ«bas padomes reformu teksta izstrādi. Reformai ir jābÅ«t vÄ“rstai uz to, lai Ä€frikas, Latīņamerikas un Austrumeiropas reÄ£ioni bÅ«tu atbilstošÄk pārstāvÄ“ti padomÄ“.

Godātais priekšsÄ“dÄ“tāja kungs!

TiesÄ«bās un juridiskajās normās balstÄ«tas starptautiskās kārtÄ«bas uzturÄ“šana ir ikvienas valsts interesÄ“s, jo no tā ir atkarÄ«ga stabilitāte un vienmÄ“rÄ«ga attÄ«stÄ«ba visa pasaulÄ“. ANO ir organizācija, kas veido valstu daudzpusÄ“jās sadarbÄ«bas sistÄ“mas un uz tiesÄ«bu normām balstÄ«tas starptautiskās kārtÄ«bas kodolu.

Neviena pasaules valsts tikai saviem spēkiem vien netiktu galā ar sarežģītiem mūsdienu izaicinājumiem.

Tādēļ aicinu visus piedāvāt konstruktīvus risinājumus!

VajadzÄ«ba pÄ“c efektÄ«vām Apvienotajām Nācijām šobrÄ«d ir lielāka nekā jebkad.

* Uzruna Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 76. sesijā