Iesaki rakstu:

Kaut lielākā uzmanÄ«ba pÄ“dÄ“jās nedēļās ir vÄ“rsta uz ASV politiÄ·u izteikumiem, ir jāuzsver, ka tieši Latvijas valdÄ«bas politika pÄ“dÄ“jos gados ir vājinājusi valsts drošÄ«bu. Ne amerikāņi, ne “ļaunie populisti” nav vainojami pie šÄ«m kļūdām – tās ir “Jaunās VienotÄ«bas” vadÄ«tās valdÄ«bas lÄ“mumu sekas.

Drauds Latvijas drošÄ«bai – iekšÄ“js un politisks.

Par nodokļu maksātāju naudu sponsorÄ“ts radio krievu valodā. Mangāna rÅ«das eksports uz krieviju – tieši tās armijai. “ProgresÄ«vo” radikālais kreisums. Prokremlisku partiju brÄ«va darbÄ«ba, kas rezultÄ“jusies ar lielu Latgales pilsÄ“tu nodošanu to pārvaldÄ«bā. Agresorvalsts pilsoņu brÄ«va uzturÄ“šanās Latvijā – ne tikai privātajā sektorā, bet arÄ« valsts iestādÄ“s, skolās un pat medijos. ArÄ« “cÅ«ku komiksus” LSM nezÄ«mÄ“ja amerikāņi, bet gan mÅ«su pašu censoņi, kuru vÄ“rtÄ«bu kompass bija nojucis jau ilgi pirms Trampa ievÄ“lÄ“šanas. ŠÄ« ir realitāte, kas notikusi “Jaunās VienotÄ«bas” valdÄ«šanas laikā. Un tagad šie cilvÄ“ki ir tie, kas sagrozÄ«ti atspoguļo ASV prezidenta jaunās administrācijas vÄ“stÄ«jumus Eiropai.

Karš Eiropā plosās jau 11 gadus, bet lielākās Eiropas valstis vÄ“l nav pamodušÄs.

ASV jaunā pozÄ«cija par Eiropas lielāku iesaisti savas drošÄ«bas jautājumos ir pamatota. KamÄ“r krievija 11 gadus netraucÄ“ti terorizÄ“ Ukrainu, Eiropas elites ir koncentrÄ“jušÄs uz klimata politiku, masu migrāciju un seksuālo minoritāšu jautājumiem, nevis spÄ“ju reāli aizstāvÄ“t savas valstis. VÄ“l vairāk – Eiropa ir turpinājusi sadarboties ar krieviju. Agresorvalsts notrieca NÄ«derlandes pasažieru lidmašÄ«nu, pārkāpa visus iespÄ“jamos pamiera lÄ«gumus, bet tikmÄ“r Eiropa turpināja bÅ«vÄ“t gāzes vadus un tirgoties ar krievu oligarhiem. PÄ“c 8 liekulÄ«bas gadiem sekoja pilna mÄ“roga karš. Eiropas ekonomiskais un demogrāfiskais potenciāls ir lielāks nekā krievijas, bet tā vietā, lai rÄ«kotos izlÄ“mÄ«gi un agresÄ«vi, Eiropa 11 gadus ir “paudusi bažas”. Taču vienÄ«gā valoda, ko saprot krievija, ir spÄ“ks, nevis simboliski paziņojumi.

ASV politika mainās – mums jāņem vÄ“rā realitāte.

ASV rÄ«kojas savās interesÄ“s un nebÅ«s aktÄ«vāka Eiropas aizsardzÄ«bā par pašiem eiropiešiem. ASV pozÄ«cijas par Ukrainu kļūst pragmatiskākas. Bažas par Ukrainas nodošanu šobrÄ«d gan balstās mediju sensāciju meklÄ“jumos. Kas ir fakti? ASV uzstāj uz tÅ«lÄ«tÄ“ju mieru. Tāpat ASV uzsver, ka Ukraina paliks tās aizsardzÄ«bā apmaiņā pret piekļuvi dabas resursiem, vienlaikus noliedzot tās iespÄ“ju iestāties NATO. Tāpat ASV nevÄ“las tikt pazemota un dot krievijai uzvaras sajÅ«tu. Sarunas ir tikai sākušÄs un nav prognozÄ“jamas.

Latvijai jāsaglabā tās drošÄ«bas balsti

MÄ“s esam politiska kustÄ«ba, nevis politikas veidotāji, taču uzsvaram mÅ«su pozÄ«cijas attiecÄ«bā uz Ukrainas neatkarÄ«bu un Latvijas drošÄ«bu:

IekšÄ“jās drošÄ«bas prioritāte un bruņošanās;

PilnÄ«gs atbalsts Ukrainai – nekādu miera sarunu bez Ukrainas. Minskas vienošanās jau pierādÄ«ja, ka “pamieri” ir krievijas iespÄ“ja pārgrupÄ“ties. MÄ“rÄ·is arvien ir krievijas sakāve;

NATO kā mÅ«su drošÄ«bas garants – Ä«paši Baltijas, Polijas un Ziemeļvalstu sadarbÄ«ba tajā. Apvienotie reaģēšanas spÄ“ki ar Lielbritāniju – praktiska aizsardzÄ«ba, nevis teorÄ“tiskas iniciatÄ«vas.

Eiropas federācija un Eiropas armija – kas slÄ“pjas aiz šiem priekšlikumiem?

Tagad, kad ASV vairāk pieprasa no Eiropas, atsevišÄ·i politiÄ·i vÄ“las izmantot šo situāciju, lai veidotu Eiropas federāciju (ciešÄku savienÄ«bu) un Eiropas armiju. Taču šÄ«s idejas izklausās savādi, ja to motivators ir Eiropas politiÄ·u aizvainojums uz ASV par prasÄ«bu palielināt aizsardzÄ«bas izdevumus. Apvienošanās nevairos Eiropas drošÄ«bu, ja katra atsevišÄ·Ä dalÄ«bvalsts nevairos drošÄ«bu pati. Ko nozÄ«mÄ“tu Eiropas federācija? Latvijas neatkarÄ«bas mazināšanu. Nacionālo valstu tiesÄ«bu nodošanu Briseles birokrātiem. Migrantu kvotas kā priekšnoteikumu aizsardzÄ«bai. Neomarksistisku ideoloÄ£iju kā politisku prasÄ«bu.

Vai šÄda Eiropas armija tās pašreizÄ“jā sastāvā tiešÄm bÅ«tu gatava aizstāvÄ“t Latviju? Vācija arvien mokās ar vainas apziņu par Otro pasaules karu un pat nepieļauj domu par karu, bet Francija, kuras armija teorÄ“tiski ir spÄ“cÄ«gākā no RietumvalstÄ«m, konvencionālā karā nav karojusi gadu desmitiem. Regulāri notiek terora akti un slepkavÄ«bas, kuras Rietumeiropā Ä«steno tās uzņemtie “bÄ“gļi”. Vai arvien islamizÄ“tākā Rietumeiropa bÅ«s spÄ“cÄ«gs sadarbÄ«bas partneris ilgtermiņā?

Reāls risinājums – Intermarium jeb StarpjÅ«ru savienÄ«ba.

Lielāko nastu jau šobrÄ«d nes valstis, kas ir vistuvāk krievijas robežai. Latvijas drošÄ«bu garantÄ“s nevis utopiskas Briseles federācijas idejas, bet gan spÄ“cÄ«ga reÄ£ionālā alianse, saglabājot dalÄ«bu NATO un ES. Baltijas valstis, Polija, Ukraina un Ziemeļvalstis kā Eiropas drošÄ«bas mugurkauls. Cieša sadarbÄ«ba ar ASV, reÄ£ionam sevi pozicionÄ“jot kā spÄ“cÄ«gu partneri, kam ir ko piedāvāt ASV gan militāri, gan vÄ“rtÄ«bu ziņā, kas ir bÅ«tiski jaunajai ASV prezidenta administrācijai.

Latvijas drošÄ«ba sākas ar mÅ«su lÄ“mumiem!