Iesaki rakstu:

Šodien mani uz tikšanos pilÄ« uzaicināja LR prezidents Levits (sakarā ar pÄ“dÄ“jās nedēļas notikumiem), un es aizgāju.

VÄ“lreiz informÄ“ju prezidentu, ka Jaunā RÄ«gas teātra teritorijā Satversmes 100.pants par domāšanas un vārda brÄ«vÄ«bu bÅ«s spÄ“kā arÄ« turpmāk. Par pārÄ“jo Latvijas valsts teritoriju mums te ir citi atbildÄ«gie.

Bet man palika stiprs iespaids, ka prezidents mani saprata gan kā jurists, gan politiķis, gan kā cilvēks.

Ja paraugs ir dažas rietumu valstis, kur politkorektuma vārdā tagad jauc nost vÄ“sturi (burtiskā un figurālā nozÄ«mÄ“) un piekopj raganu medÄ«bas, tad mums te tagad ir pÄ“dÄ“jais brÄ«dis, un bÅ«s pašiem jāizvÄ“las.

Strādājot Vakareiropā, biju liecinieks, kā šie procesi attÄ«stÄ«jās 15 gadu garumā un kur tie tagad ir noveduši. Latvijā mums vÄ“l visādi brÄ«numi bÅ«tu jāpiedzÄ«vo.

Gorbačova laikā atļautā vārda brÄ«vÄ«ba bija tieši tā, kas aizveda mÅ«s pie savas valsts neatkarÄ«bas. Savukārt atteikšanās no vārda brÄ«vÄ«bas mÅ«s ātri aizvedÄ«s pie neatkarÄ«bas zaudÄ“šanas. Tik vien. Savādāk viss normāli.

AnalizÄ“jot Latvijas situāciju – šobrÄ«d tie ir TIKAI pāris tÅ«kstoši cilvÄ“ku, kuri ar savu jauno “pareizās domāšanas” dogmu tiranizÄ“ visu pārÄ“jo Latvijas  sabiedrÄ«bu. Šie cilvÄ“ki pārsvarā nāk no mediju, kultÅ«ras (un nevis mākslas) darbinieku un augstskolu vides. Šajās aprindās vārda brÄ«vÄ«ba jau ir paralizÄ“ta un vairs nedarbojas.

Aicinu neļaut turpmāk viņiem kāpt mums uz galvas. Lai kontrolÄ“ viens otru un paši sevi lÄ«dz bezsamaņai. ArÄ« viņiem ir tiesÄ«bas uz savu viedokli. Taču mums lai liek mieru.

Viss. Gaidām pavasari.