Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

RÄ«gas dome trešdien, 29. decembrÄ«, pieņēma jaunus noteikumus par teritoriālajām zonām siltumenerÄ£ijas ražošanas veida izvÄ“lei un prasÄ«bām iekārtu uzskaitei. Par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonÄ“jumu pirmie RÄ«gas domes saistošie noteikumi pieņemti 2006. gadā, bet 2019. gada versijā jau ir spÄ“kā prasÄ«bas pret akmeņogļu ierobežojumiem visās pilsÄ“tas zonās. Jaunie noteikumi paredz ierobežojumus gāzes un biokurināmā izmantošanā, veicinot pieslÄ“gšanos centralizÄ“tajai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotu izmantošanu. RÄ«gas pašvaldÄ«ba skaidro, kādos gadÄ«jumos rÄ«dziniekiem reāli nāksies saskarties ar tikko pieņemtajiem noteikumiem un kādos gadÄ«jumos nekas nemainÄ«sies.

Kam nekas nemainās?

- Centrālās apkures lietotājiem;

- Malkas krāšÅ†u Ä«pašniekiem, biomasas kurināmā un gāzes katlu Ä«pašniekiem, kas neplāno un kam nav iespÄ“ju mainÄ«t savas apkures iekārtas.

Kam gaidāmas izmaiņas?

- Būvējot jaunu ēku vai veicot veco katlu nomaiņu, prioriāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.

- Ja ne centralizētā, ne siltumsūkņu siltumapgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, iespējamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes apkurē.

- Jaunu gāzes katlu uzstādÄ«šanas atļaujas no 2025. gada netiks izsniegtas. Atļaujas var izmantot 5 gadus no izsniegšanas, tātad katlus varÄ“s uzstādÄ«t lÄ«dz 2030. gadam.

Ko noteikumi sniedz rīdziniekiem?

- SkaidrÄ«bu par pilsÄ“tas nākotnes plāniem, kas saskaņoti ar Eiropas un globālo klimata un gaisa piesārņojuma politiku. LaicÄ«gi norādÄ«ts, kad jaunas investÄ«cijas nebÅ«s atļautas, tāpÄ“c ne bÅ«s nekādu pÄ“kšÅ†u pārsteigumu Eiropā noteikto prasÄ«bu dēļ.

- Ceļu uz augstāku gaisa kvalitāti. Gaisa kvalitāte ir viens no lielajiem mirstības cēloņiem Rīgā, kuras dēļ zaudējam daudzus veselīgās dzīves gadus.

- IespÄ“ju pakāpeniski un laicÄ«gi plānot pāreju uz vietÄ“jiem energoresursiem, nodrošinot modernu un uzticamu siltumapgādi bez straujām cenu svārstÄ«bām, ko rada atkarÄ«ba no fosilajiem resursiem.

Jaunie noteikumi paredz atvieglojumus vai uzlabo esošo situāciju šÄdos aspektos:

- Noteikumi ir elastÄ«gāki attiecÄ«bā uz atjaunÄ«go energoresursu uzstādÄ«šanu, ja tiek samazināts gaisa piesārņojums;

- Siltumapgādes jautājumu komisijai iespÄ“jams lemt par jauno avotu uzstādÄ«šanu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, izvÄ“rtÄ“jot tehniski – ekonomiskos rādÄ«tājus;

- Izveidots vienkāršÄks siltumapgādes zonÄ“jums.

Papildu vides uzlabošanas prasÄ«bas tiek iezÄ«mÄ“tas sekojošÄs situācijās:

- PilsÄ“tas mÄ“rÄ·u nostiprināšanai klimata pārmaiņu samazināšanā - tiek noteikts laika periods, pÄ“c kura netiks izsniegtas jauna atļaujas fosilajiem kurināmajiem (2025.gada 1.janvāris), iezÄ«mÄ“jot pakāpenisku pāreju (atļauja derÄ«ga 5 gadus) uz atjaunÄ«gajiem energoresursiem vai pieslÄ“dzoties centralizÄ“tās siltumapgādes tÄ«kliem;

- Par siltuma avotu reÄ£istrÄ“šanu un kontroli (noteikts ar 2020.gada 16.aprīļa Mk noteikumiem Nr. 197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rÄ«cÄ«bas plānu 2020.-2030. gadam 8.2. Sadaļa par plānotajiem pasākumiem 9.punkts un tā apakšpunkti.

Kādos gadījumos tiek piemēroti jaunie noteikumi?

- Noteikumi neskar malkas krāšÅ†u Ä«pašniekus, biomasas kurināmā, gāzes katlu Ä«pašniekus, kas neplāno un kam nav iespÄ“ju šobrÄ«d mainÄ«t savas apkures iekārtas, kā arÄ« visus, kas izmanto centrālapkuri;

- Noteikumi skar tos Ä«pašniekus, kas plāno ieguldÄ«t jaunās apkures iekārtās, nosakot, kuras ilgtermiņa investÄ«cijas atbilst Eiropas SavienÄ«bas, Latvijas un RÄ«gas ilgtermiņa plāniem un kuras – neatbilst;

- Noteikumi tiek piemÄ“roti tajā brÄ«dÄ«, kad nepieciešams saņemt atļauju no Siltumapgādes jautājumu komisijas. Vienkāršojot - ja ar šÄdu komisiju iepriekš nav nācies saskarties, tas nebÅ«s nepieciešams arÄ« turpmāk, izņemot lÄ“mumus par apkures nomaiņu, kas aprakstÄ«ti zemāk;

- Būvējot jaunu ēku vai veicot veco katlu nomaiņu, prioriāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem. Līdz 2023.gadam iespējams pieteikt jaunas atļaujas dīzeļdegvielas siltuma avotiem, bet līdz 2025. gadam pārējiem fosilajiem kurināmajiem.

Piemēri gadījumiem, kad noteikumi ietekmēs ieguldījumus jaunās apkures iekārtās:

- Ja plānots ieguldÄ«t, lai veidotu jaunas ar oglÄ“m kurināmas iekārtas – tas nebÅ«s atļauts (tāpat kā lÄ«dz šim);

- Ja plānots ieguldÄ«t, lai ierÄ«kotu jaunu gāzes vai biomasas apkuri zonā, kurā ir pieejams, tehniski Ä“rts un rentabls pieslÄ“gums centralizÄ“tajai siltumapgādei – tas pirmajā piesārņojuma zonā nebÅ«s atļauts. Pamatojums – veicot ieguldÄ«jumus ir jāprioritizÄ“ apkure, kas nerada piesārņojumu lielākajās riska zonās.

- Ja ne centralizētā, ne siltumsūkņu apgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, ir pieļaujamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes (līdz 2025. gadam izsniegtas atļaujas, līdz 2030.gadam uzstādīti katli, lietojot tos vidēji līdz 2045.-2050.gadam) apkurē.

Kad katlu nomaiņai nepieciešama Siltumapgādes komisijas atļauja?

Atļauja nepieciešama pirms jaunas siltumenerÄ£ijas ražošanas sākšanas vai siltumenerÄ£ijas ražošanas veida maiņas. Neattiecas uz iekārtu remontdarbiem. Atļauja nav nepieciešama esošajiem katliem. Tā ir nepieciešama, uzstādot jaunu apkures katlu vai veicot tā nomaiņu.

Kādēļ svarÄ«gi, ka šÄdas bÅ«tiskas izmaksas no 2025. gada netiek ieguldÄ«tas neperspektÄ«vos apkures veidos?

PilsÄ“ta ir noteikusi mÄ“rÄ·us gaisa kvalitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Lai nebÅ«tu jāveic uzstādÄ«to iekārtu neplānota nomaiņa, paredzÄ“ts pāriet uz atjaunÄ«gajiem energoresursiem pakāpeniski.

Kā salīdzinās viena gāzes katla nomaiņa uz jaunu pret pieslēgumiem centrālajai apkurei un siltumsūkņiem?

PieslÄ“guma izveidošana, siltumsÅ«kņu uzstādÄ«šana var bÅ«t lielākas izmaksas, salÄ«dzinot ar dabagāzes katla uzstādÄ«šanu. Å…emot vÄ“rā klimata politiku, var paredzÄ“t arÄ« turpmāku dabasgāzes cenu kāpumu nākotnÄ“, tādēļ ekspluatācijas izmaksas, visticamāk, dabasgāzes katliem bÅ«s augstākas. PašvaldÄ«ba paredz veidot atbalsta instrumentus sadārdzinājumam segšanai iekārtu uzstādÄ«šanai no 2025.gada.

Kādas salÄ«dzinoši ir ierÄ«košanas un ekspluatācijas izmaksas citām alternatÄ«vām – biomasai, siltumsÅ«kņiem?

Biomasas izmantošana ir ekonomiski rentablākais risinājums, bet dabasgāzes izmaksas lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas ar siltumsÅ«kņu izmaksām. Lai arÄ« tarifs noteikts pirms enerģētiskās krÄ«zes un tas siltumsÅ«kņiem un dabasgāzei ir palielinājies, tās ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas arÄ« šobrÄ«d.

https://www.altum.lv/files/tarifi_2019_01_25.pdf

GadÄ«jumos, kad visā mājā ierÄ«kota radiatoru sistÄ“ma, kas balstās uz gāzes katlu – ko darÄ«t, kad saplÄ«st katls un tas jāmaina, bet nevÄ“las mainÄ«t visu sistÄ“mu?

Uzstādot citu siltuma avotu, iespÄ“jams izmantot esošos radiatorus un iekšÄ“jos tÄ«klus dzÄ«voklÄ«. Katrs gadÄ«jums Siltumapgādes komisijā tiks vÄ“rtÄ“ts, ņemot vÄ“rā tehniskos un ekonomiskos apsvÄ“rumus. Izmantojot minÄ“tās iespÄ“jas izņemt atļauju ātrāk, gāzes katlu nomaiņu var veikt teju lÄ«dz 2030. gadam.

KāpÄ“c nepieciešams pakāpeniski pāriet no fosilajiem energoresursiem uz atjaunÄ«giem energoresursiem?

- Samazina gaisa piesārņojumu un situmnīcefekta gāzes;

- Samazināts fosilo energoresursu imports;

- Ilgtermiņā ekonomiski rentablāki;

- Vietēji energoresursi.

Novērtē šo rakstu:

0
0