Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnÄ«cefekta gÄzu izmeÅ¡u apjomiem, esam apņēmÄ«bas pilni skriet lokomotÄ«vei pa priekÅ¡u
Egils Levits* · 02.11.2021. · Komentāri (0)Kopš ParÄ«zes nolÄ«gumÄ paredzÄ“to mÄ“rÄ·u izvirzÄ«šanas ir pagÄjuši seši gadi. Ir skaidrs, ka noteiktie uzdevumi netiek pildÄ«ti kÄ plÄnots. Laika tam nav daudz. Mums ir jÄdara viss iespÄ“jamais, lai nepieļautu temperatÅ«ras paaugstinÄšanos par vairÄk nekÄ 1,5° C. TÄ ir COP26 “minimÄlÄ programma”.
ArÄ« LatvijÄ mÄ“s arvien vairÄk izjÅ«tam klimata pÄrmaiņu sekas. Esam valsts, kurai ir 500 kilometru gara piekrastes lÄ«nija, tÄdēļ viens no galvenajiem riskiem, kam pievÄ“ršam pastiprinÄtu uzmanÄ«bu, ir krasta noÄrdÄ«šanÄs. TÄpat ar satraucošu biežumu varam vÄ“rot EiropÄ notiekošÄs dabas katastrofas.
Lai gan Latvija rada tikai 0,02 % no pasaules siltumnÄ«cefekta gÄzu izmešu apjomiem, mÄ“s esam apņēmÄ«bas pilni pildÄ«t Eiropas SavienÄ«bas un ANO ietvaros noteiktos uzdevumus saistÄ«bÄ ar piesÄrņojuma samazinÄšanu.
Ir nekavÄ“joties jÄsÄk darbs pie seku mazinÄšanas. Valstu valdÄ«bÄm, starptautiskajÄm organizÄcijÄm, valsts un privÄtÄ sektora pÄrstÄvjiem, kÄ arÄ« visiem iedzÄ«votÄjiem ir kopÄ«gi jÄrisina šie jautÄjumi. Ikviena cilvÄ“ka ieguldÄ«jumam ir nozÄ«me.
Mums jÄpÄrliecina savu valstu iedzÄ«votÄji, ka dabai nekaitÄ«gÄka saimniekošana ļaus sasniegt augstÄku labklÄjÄ«bas un drošÄ«bas pakÄpi. Ir jÄmainÄs cilvÄ“ku priekšstatiem. CilvÄ“ces nÄkotne ilgtermiÅ†Ä ir atkarÄ«ga no tÄ, vai spÄ“sim mainÄ«t savu dzÄ«vesveidu un padarÄ«t saimniekošanu dabai nekaitÄ«gu.
Bieži vien atbalsts klimata programmÄm paliek gan tikai vÄrdos. ArÄ« LatvijÄ – mazÄk, bet tomÄ“r – tas ir novÄ“rojams. Mums labpatÄ«k domÄt par sevi kÄ tautu, kas ir “zaļa”. Tiesa, lielu daļu savas elektroenerÄ£ijas iegÅ«stam no atjaunojamajiem energoresursiem. GandrÄ«z pusi valsts teritorijas klÄj meži. SiltumnÄ«cefekta gÄzu izmešu apjomi uz vienu iedzÄ«votÄju ir sarukuši gandrÄ«z par trešdaļu salÄ«dzinÄjumÄ ar 1990. gada lÄ«meni.
Neskatoties uz to, mÄ“s redzam, ka centieni aktÄ«vi mazinÄt atkarÄ«bu no fosilajiem kurinÄmajiem sastopas ar jÅ«tamu pretestÄ«bu. TÄdÄs jomÄs kÄ enerģētika, satiksme un lauksaimniecÄ«ba vÄ“l ir atliku likÄm darÄmÄ.
Mums ir jÄkoncentrÄ“jas ne tikai uz klimata pÄrmaiņu bremzÄ“šanu, bet arÄ« pielÄgošanos tÄm.
PielÄgošanÄs nes lÄ«dzi arÄ« sociÄlÄs izmaiņas. Dažiem tas var bÅ«t sÄpÄ«gi Ä«sÄ un vidÄ“jÄ termiņÄ, tÄdēļ ir nepieciešams kliedÄ“t jebkÄdas šaubas un skepsi par klimata pÄrmaiņu mazinÄšanas aspektiem.
Lai cilvÄ“ki vieglÄk pieņemtu šÄ«s pÄrmaiņas, ir jÄrada mehÄnismi, kas vismaz daļēji kompensÄ“ klimata pÄrmaiņu pretpasÄkumu radÄ«tÄs negatÄ«vÄs sekas. Tikpat svarÄ«gi ir panÄkt, ka šÄdu mehÄnismu darbÄ«bai ir visi nepieciešamie resursi.
Dialogam starp zinÄtniekiem un uzņēmÄ“jiem jÄkļūst ciešÄkam jau šodien. LÄ«dzsvarota attÄ«stÄ«ba nav iedomÄjama bez papildu lÄ«dzekļu ieguldÄ«šanas videi draudzÄ«gÄs tehnoloÄ£ijÄs.
StrÄdÄjot pie COP26 secinÄjumiem jebkurÄ no jomÄm, ir jÄtiecas uz to, lai tautsaimniecisko sistÄ“mu ekoloÄ£iskie aspekti bÅ«tu balstÄ«ti nepÄrprotamos noteikumos, kas veicina to ievÄ“rošanu. It Ä«paši attiecÄ«bÄ uz atklÄtÄ«bu un tirgus funkcionÄ“šanu.
Ir laiks pÄriet no skaļiem paziņojumiem uz pavisam skaidriem darbiem. KÄ šÄ« pÄreja notiks praksÄ“? Kas to apmaksÄs? Kam ir jÄuzņemas lielÄkÄ darba daļa?
GodÄtais priekšsÄ“dÄ“tÄja kungs!
KÄ JÅ«s pareizi norÄdÄ«jÄt, mÄ“s nevaram to nedarÄ«t.
Uz to mÅ«s skaļi un skaidri aicina daudzi, it Ä«paši jaunieši. Viņi uztver klimata pÄrmaiņas kÄ tiešu draudu savai pastÄvÄ“šanai, un viņiem ir tiesÄ«bas prasÄ«t no mums daudz aktÄ«vÄku rÄ«cÄ«bu. Es kÄ Latvijas valsts prezidents esmu gatavs darÄ«t visu, kas bÅ«s manos spÄ“kos.
Paldies!
* uzruna ANO VispÄrÄ“jÄs Konvencijas par klimata pÄrmaiņÄm konferences 26. sesijas (COP26) valstu un valdÄ«bu vadÄ«tÄju sanÄksmÄ“ GlÄzgovÄ