LabklÄjÄ«bas ministrs – bet kam tiek Å¡Ä« „labklÄjÄ«baâ€?
JÄnis Skrebels, 2. grupas invalÄ«ds, invalÄ«da pensijas saņēmÄ“js · 18.12.2018. · Komentāri (0)Pirms dažÄm dienÄm, klajÄ nÄkot ziņÄm par KrišjÄņa Kariņa iespÄ“jamÄ Ministru kabineta sastÄvu, ar izbrÄ«nu pamanÄ«ju, ka finanšu ministra amatam atkal ir iecerÄ“ts JÄnis Reirs – politiÄ·is, kurš pirms pÄ“dÄ“jÄm Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm mums mÄ“Ä£inÄja iestÄstÄ«t, ka tieši viņš esot pienÄcis nozÄ«mÄ«gu pensiju pieaugumu. Es kÄ invalÄ«ds un invaliditÄtes pensijas saņēmÄ“js uzskatu, ka jaunajiem Saeimas deputÄtiem, kuriem varÄ“tu tikt likts priekšÄ balsot par šo visniecÄ«gÄkÄs frakcijas „bÄ«dÄ«to” pÄrstÄvi, vajadzÄ“tu ņemt vÄ“rÄ sausus faktus par patieso Reira kunga „ieguldÄ«jumu” šajÄ jomÄ. Visi manis minÄ“tie fakti ir viegli pÄrbaudÄmi.
SaskaÅ†Ä ar CentrÄlÄs statistikas pÄrvaldes informÄciju par vidÄ“jiem pensiju apmÄ“riem ir elementÄri un nepÄrprotami secinÄms: vidÄ“jÄs vecuma pensijas LatvijÄ starp 2016. un 2017.gadu nav mainÄ«jušÄs bÅ«tiskÄk arÄ« pÄ“c JÄņa Reira nokļūšanas pašreizÄ“jÄ amatÄ, bet vidÄ“jÄs invaliditÄtes pensijas valstÄ« kopš krÄ«zes laika ir nevis palielinÄjušÄs, bet pat samazinÄjušÄs.
VÄ“l vairÄk: pensiju pieaugums LatvijÄ bÅ«tu bijis krietni lielÄks jau no 2014.gada, ja vien tieši politiÄ·is JÄnis Reirs – toreiz kÄ finanšu ministrs - nebÅ«tu iebildis pret tiem pašiem uzlabojumiem pensiju sistÄ“mÄ, kurus pats vÄ“lÄk solÄ«jÄs Ä«stenot.
Pirms kļūšanas par labklÄjÄ«bas ministru 2016.gadÄ „VienotÄ«bas” pÄrstÄvis JÄnis Reirs kÄ finanšu ministrs nobloÄ·Ä“ja toreizÄ“jÄ labklÄjÄ«bas ministra, „nepareizas partijas” pÄrstÄvja ierosinÄjumu atgriezt pensiju indeksÄciju pirmskrÄ«zes apmÄ“rÄ.
Bet kas bija pirmais JÄņa Reira paziņojums, pÄ“c Laimdotas Straujumas valdÄ«bas krišanas iesēžoties jau labklÄjÄ«bas ministra amatÄ? Es atgÄdinÄšu visiem tiem, kas aizmirsuši, tai skaitÄ arÄ« pašam Reira kungam: tÄ bija pensiju indeksÄcijas atgriešana pirmskrÄ«zes apmÄ“rÄ! Un tas notika vien Äetras dienas pÄ“c apstiprinÄšanas jaunajÄ amatÄ!
NÄkamais fakts. ŠÄ gada janvÄrÄ« vidÄ“jÄ pensija valstÄ« pieauga lÄ«dz 320 eiro mÄ“nesÄ«. Un ar ko skaidrojams šis pieaugums? Vai ar Reira kunga rÅ«pÄ“m, kÄ tagad mums tika apgalvots priekšvÄ“lÄ“šanu laika nepatiesÄ«bu skaļumÄ?
Paskaidrošu: vidÄ“jÄ pensija kļuva lielÄka, jo no šÄ gada pensijas beidza pÄrrÄ“Ä·inÄt tiem senioriem, kuriem pensijas piešÄ·Ä«ra ar negatÄ«vajiem krÄ«zes laika kapitÄla indeksiem trÄ«s gadu periodÄ, aizstÄjot ar koeficientu “viens”.
Jau atkal – šis lÄ“mums tika pieņemts 2015.gadÄ pavisam cita labklÄjÄ«bas ministra darbÄ«bas un pilnvaru laikÄ, bet visus nopelnus sev pierakstÄ«t centÄs tagadÄ“jais ministrs. Tas pats, kurš toreiz kÄ finanšu ministrs apgalvoja, ka „naudas taÄu nav”!
SavukÄrt vÄ“l cita, ar Ä«pašu skaļumu slavena izbijusi labklÄjÄ«bas ministre negatÄ«vo koeficientu aizstÄšanu ar “
PatiesÄ«ba ir tÄda, ka vidÄ“jÄ pensija valstÄ« pavisam mierÄ«gi pieaugtu arÄ« bez JÄņa Reira, jo tajÄ laikÄ, kad ministrs atrodas savÄ kÄrtÄ“jÄ Ärvalstu komandÄ“jumÄ, Latvijas cilvÄ“ki joprojÄm dodas uz darbu, strÄdÄ un nodrošina aizvien lielÄku pienesumu sev un sabiedrÄ«bai.
VidÄ“jÄ pensija valstÄ« vistiešÄkajÄ nozÄ«mÄ“ pieaug, pateicoties viņu sniegtajam pieaugumam ekonomikÄ, kam ar šÄ« ministra aktivitÄtÄ“m ir vismazÄkais sakars. TaÄu ministram, kura amata nosaukumÄ ir vÄrds „labklÄjÄ«ba”, vajadzÄ“tu rÅ«pÄ“ties par tiem, kuriem dzÄ«vÄ“ ir gÄjis visgrÅ«tÄk. Bet... tikmÄ“r minimÄlÄ pensija tÄ arÄ« palika nemainÄ«ga – 70 eiro mÄ“nesÄ«...
TurklÄt tie nav visi JÄņa Reira „sasniegumi” labklÄjÄ«bas nodrošinÄšanÄ. Šogad pensijas pieaug cilvÄ“kiem, kuri pensionÄ“jušies lÄ«dz 1996.gadam, papildus saņemot 50 eirocentus par katru nostrÄdÄto gadu.
No šÄ gada pensiju indeksÄcija ir progresÄ«va – to indeksÄcija pieaug atkarÄ«bÄ no darba stÄža. TaÄu jau atkal brÄ“coša netaisnÄ«ba – invaliditÄtes pensijas saņēmÄ“jus tas neskars, jo lÄ«dzšinÄ“jÄ labklÄjÄ«bas ministra JÄņa Reira jaunÄ«bÄ cilvÄ“ku ar invaliditÄti nebija, kÄ zinÄms.
Nemaz nerunÄsim par to, ka “dÄvaniņas” pensionÄriem tikušas vÄ“lÄ“šanu gadÄ. Kad partijai ir vÄ“sturiski viszemÄkie reitingi, tad tÄ paļaujas uz pašas vÄ“sturiski ienÄ«sto pensionÄru balsÄ«m. Pavisam nesen arÄ« RÄ«gas Dome paplašinÄja sociÄlo pabalstu saņēmÄ“ju loku – un atkal pirms vÄ“lÄ“šanÄm. VienotÄ«ba it kÄ ir proeiropeiska, Saskaņa -prokremliska, bet piekoptÄs metodes abÄm vienas un tÄs pašas!
Bet tagad šis „labklÄjÄ«bas” ministrs tiek virzÄ«ts uz finanšu ministra amatu, kurÄ atkal varÄ“s stÄstÄ«t, ka „nav naudas” tÄm lietÄm, par kurÄm viņš iepriekš it kÄ skaitÄ«jies „atbildÄ«gs”.